Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.

Kokapstrāde - Latvijas eksportā visnozīmīgākā preču grupa ir koksne un tās izstrādājumi. Šajā preču grupā novērojams vislielākais Latvijas eksporta pārsvars pār importu. Šīs nozares konkurētspēju nosaka meža resursu pieejamība un zemās darbaspēka izmaksas. Nozares attīstības galvenās problēmas ir saistītas ar kvalitatīvas informācijas trūkumu par eksporta iespējām, zemu konkurētspēju augstākas pievienotās vērtības nišās dizaina un mārketinga prasmju trūkuma dēļ, kā arī nespēju reaģēt uz īsiem piegādes termiņu nosacījumiem.

Pārtikas rūpniecība tradicionāli ir bijusi nozīmīga nozare Latvijas ekonomikā. Pieprasījums pēc augstas kvalitātes pārtikas precēm un sīvā konkurence iekšējā tirgū ir bijuši labi stimuli nozares attīstībai. Specifiskās nozares galvenās problēmas ir saistītas ar importēto izejmateriālu un pusfabrikātu augstajām izmaksām, augstu kapitālinvestīciju nepieciešamību, neatbilstību starptautiskajiem kvalitātes standartiem, kā arī augstais protekcionisma līmenis attīstītajās valstīs.

Tekstilrūpniecība ir nākamā nozīmīgākā preču grupa Latvijas eksportā, kuras īpatsvars kopējā valsts eksportā no 1995. līdz 1998. gadam ir nedaudz samazinājies - no 16,1% uz 14,1%. Tomēr, salīdzinot šīs grupas rādītājus vērtības izteiksmē, novērojams pieaugums 25% apmērā. Šīs nozares priekšrocības ir zemās darbaspēka izmaksas un senās tradīcijas.

Ķīmiskā rūpniecība ir veiksmīgi attīstījusies, galvenokārt, pateicoties spējai pārdot produkciju NVS valstu tirgū (farmācija, sadzīves ķīmija), taču līdz ar zemo pirktspēju ekonomiskās krīzes rezultātā NVS valstīs nozare atrodas krīzes situācijā. Neskatoties uz to, šajā nozarē Latvijas uzņēmēji ir spējuši attīstīt ražošanu vairākās nišās, piemēram, stikla šķiedras, ķīmiskās šķiedras un plastmasu ražošana.

Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir pārdzīvojusi vissmagāko krīzi 90. gadu sākumā, taču arī šajā nozarē Latvijas uzņēmumi ir spējuši attīstīt ražošanu vairākos sektoros, galvenokārt, metālapstrādē.

Tranzīts/sadale ir attīstījusies, pateicoties Latvijas izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim starp ES un NVS un attīstītajai transporta infrastruktūrai - maģistrālajiem naftas un naftas produktu cauruļvadiem, dzelzceļa un autoceļu tīkliem, kas savieno brīvostu režīmā strādājošās Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas ar NVS reģioniem.

Latvijas perspektīvās eksporta nozares

Latvijas perspektīvās eksporta nozares ir dotas 2.2.2. tabulā, norādot 2 galvenos priekšnosacījumus sekmīgai šo nozaru eksporta attīstībai.

2.2.2. tabula. Latvijas perspektīvās eksporta nozares

Turpinot darbu pie eksporta nozaru analīzes, kas iesākts šīs programmas ietvaros, 2000. gada janvārī ir paredzēts uzsākt eksporta nozaru analīzi pēc M.Portera nacionālās konkurences priekšrocību modeļa kritērijiem, galveno uzmanību pievēršot ārējam pieprasījumam (globālā mērogā, galvenos eksporta tirgos) un ar šo nozari saistīto un atbalstošo nozaru attīstībai.

2.3. Latvijas galvenās eksporta un importa preču grupas 5

No 1993. līdz 1999. gadam ārējās tirdzniecības apjomi palielinājās no 1,3 miljardiem latu līdz 3 miljardiem latu. Vidējais eksporta pieaugums bija 10% gadā un laika posmā no 1996. līdz 1998.gadam tas pieauga pat par 16% gadā (no 0,65 miljardiem 1993.gadā līdz 1,1 miljardiem 1998.gadā). Imports attiecīgajā laika posmā pieauga vidēji par 24% gadā (no 0,6 miljardiem 1993.gadā līdz 1,9 miljardiem 1998.gadā).

2.3.1. tabula. Latvijas eksporta struktūra sadalījumā pa preču grupām atkarībā no ražošanas faktoru izmantošanas intensitātes*, procentos

Preču grupas atkarībā no ražošanas faktoru

* Pēc EM novērtējuma

Kopumā, vērtējot Latvijas preču eksportu, jāatzīmē augstais preču īpatsvars, kuras saistītas ar dabas resursu (pamatfaktoru) izmantošanu un pārstrādi. To rādītāji bija 45% no kopējā Latvijas eksporta un šīs preces, galvenokārt, tika izvestas uz ES valstīm (70% no dabas resursu ietilpīgo nozaru produkcijas eksporta).

Uz Rietumeiropas tirgu Latvijas uzņēmumi eksportē, lielākoties, dabas resursu un mazkvalificēta darba ietilpīgu nozaru produkciju. Pārsvarā tā ir koksne un tās izstrādājumi un tekstilpreces. Pašreiz šajās nozarēs Latvijai ir relatīvas priekšrocības, tas ir, lieli mežu resursi un lētāks darbaspēks nekā attīstītajās Eiropas valstīs.

Kā pozitīvu tendenci var atzīmēt augsto tehnoloģiju nozaru eksporta pieaugumu uz NVS un Baltijas valstīm.

Eksporta preču grupu salīdzinājums laika periodā no 1995. līdz 1998. gadam norāda, ka Latvijas eksporta preču struktūra šajos gados būtiski nav mainījusies. Koksne un tās izstrādājumu eksports ieņem arvien nozīmīgāku lomu eksporta struktūrā.

2.3.2. tabula. Latvijas eksporta sadalījums pa galvenajām preču grupām

nozares

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Saskaņā ar 2.3.2. tabulā apkopotajiem datiem koksnes un tās izstrādājumu eksports ievērojami apsteidz citas nozares un tās īpatsvars eksporta kopapjomā 1998. gadā bija 33%. Nākamā svarīgākā eksporta nozare ir tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu ražošana, kuras īpatsvars 1998.gadā sasniedza 16% no eksporta kopapjoma. Vēl kā nozīmīgas eksporta nozares jāmin pārtikas rūpniecība, mašīnbūve, metālu pārstrāde, kuru eksporta apjomi ir ļoti līdzīgi.

2.3.3. tabula. Latvijas importa sadalījums pa galvenajām preču grupām

nozares

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Importa preču grupu struktūras salīdzinājums laika periodam no 1995. līdz 1998. gadam rāda, ka importa struktūra ir nedaudz mainījusies. Pirmkārt, būtiski samazinājies minerālo produktu importa īpatsvars. Otrkārt, importa struktūra 1998. gadā ir vairāk diversificēta nekā 1995. gadā.

Vislielākais īpatsvars importā 1998. gadā bija mašīnbūves izstrādājumiem un elektriskajām iekārtām (21%). Nozīmīga loma importā ir ķīmiskās rūpniecības preču, minerālo produktu un transporta līdzekļu importam (11,1%, 10,5% un 10,4%). Minerālo resursu imports objektīvu apstākļu dēļ neizbēgami ieņems nozīmīgu daļu Latvijas importā arī tuvākajos gados. Veidojot labvēlīgu vidi ražošanas attīstībai, arvien lielāks īpatsvars varētu būt kapitālpreču importam.

Atšķirībā no eksporta importa diversifikācija ir daudzreiz lielāka, kas ir raksturīgi mazām valstīm ar atvērtu ekonomiku, kāda ir arī Latvija. Šīs tendences cēlonis meklējams noieta tirgus lielumā. Tāpēc mazās valstis, galvenokārt, specializējas noteiktu produktu grupu, kas parasti pārstāv ne vairāk kā 4 - 5 nozares, ražošanā. Attiecīgi uz eksportu vērstās, specializētās nozares attīstās straujāk un daļēji - uz pārējo nozaru rēķina, kas ir vājāk attīstītas un kuru ražojumu patēriņš tiek aizstāts ar importēto produkciju. Tāpēc 1998. gadā 3 nozīmīgākās nozares Latvijas eksportā kopā eksportēja vairāk par 59% no eksporta kopapjoma, bet imports bija diversificēts.

2.3.1. attēls. Imports pēc plašo ekonomisko kategoriju klasifikācijas (faktiskajās FOB cenās, milj. latu)

2.3.1. attēlā redzams, ka 1997. un 1998. gadā ir ievērojams kapitālpreču importa pieaugums. Kapitālpreču kategorijā ietilpst jaunas ražošanas iekārtas un tehnoloģijas. Šajā gadījumā importa pieaugums pilnībā attaisnojas, jo nākotnē būs iespējams saražot konkurētspējīgāku produkciju un ar laiku palielināt eksportu. Savukārt, nepamatoti liels ir patēriņa preču imports, kas radies dēļ pašmāju ražojumu zemās konkurētspējas ar ārvalstu ražojumiem viendabīgu preču tirgos. Visvairāk tiek importētas starppatēriņa preces - gandrīz puse no visa importa. Gada otrajā pusē, samazinoties rūpnieciskai ražošanai, samazinājās arī šo preču imports.

2.3.4. tabula. Latvijas importa attiecība pret eksportu procentos

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Eksporta un importa apjoma salīdzinājums pa dažādām preču grupām 2.3.4. tabulā rāda, ka kokapstrādē un vieglajā rūpniecība Latvijas eksporta apjomi pārsniedz importu. Pārtikas produktu tirdzniecībā Latvija no eksportētāja kļuvusi par importētāju. Ķīmiskajā rūpniecība un mašīnbūvē, kuras ir ļoti kapitālietilpīgas industrijas, Latvija vairāk importē nekā eksportē, kam pamatā ir izejvielu imports.

2.4. Eksporta un importa ģeogrāfiskā orientācija

Lielāko daļu no Latvijas eksporta pieauguma veido eksporta pieaugums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm. ES daļa Latvijas eksportā nepārtraukti palielinājusies no 33% 1993. gadā līdz 56% 1998. gadā, pieaugot vidēji par 20% gadā. Savukārt, eksports uz NVS piedzīvoja kritumu 1994. gadā un pēc tam lēni pieauga, līdz notika otrs kritums 1998. gadā Krievijas finansu krīzes ietekmē.

2.4.1. tabula. Latvijas eksports pa valstu grupām (milj. LVL)

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

2.4.1. attēls. Eksporta sadalījums pa tirdzniecības režīmiem no 1995. līdz 1998. gadam, procentos

Līdzīgi kā eksportā, arī importa pieauguma galvenais virzītājs ir bijis imports no ES valstīm. ES importa īpatsvars pieauga no 27% 1993. gadā līdz 56% 1998. gadā, pieaugot vidēji par 40% gadā un sasniedzot gandrīz 1 miljardu latu. Imports no NVS valstīm pieauga relatīvi lēni, tikai par 2% gadā apskatāmajā periodā, bet no 1996. līdz 1998. gadam sāka pat samazināties.

2.4.2. tabula. Latvijas imports pa valstu grupām (milj. Ls)

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

2.4.2. attēls. Importa sadalījums pa tirdzniecības režīmiem no 1995. līdz 1998. gadam, procentos

1998. gadā 70% eksporta un 76% importa no kopējā tirdzniecības apjoma veidoja ĀT darījumi ar valstīm, ar kurām Latvijai ir brīvās tirdzniecības režīms. Valstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi līgumus par vislielākā labvēlības režīma piemērošanu ārējā tirdzniecībā, 1998. gadā nonāca 21% no eksportētās produkcijas, bet no tām ieveda 18% no importa kopapjoma.

Tirdzniecība ar ES valstīm

Latvijas eksportā uz ES valstīm nozīmīgākā preču grupa ir koksne un tās izstrādājumi, pie tam šīs grupas īpatsvars eksporta kopapjomā ir pieaudzis no 47,5% līdz 53,1% 1998. gadā. Šajā nozarē strādājošo uzņēmumu rādītāji liecina, ka 1998. gadā eksporta pieaugums panākts uz augstākas pievienotās vērtības rēķina, pārstrādājot tādu pašu izejmateriālu daudzumu kā iepriekšējā gadā.

2.4.3. attēls. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1998. gadā ar galvenajiem tirdzniecības partneriem* (milj. latu)**

*Pēc speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

** Ar valstīm, kurām ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Latviju kopējā īpatsvarā ir ne mazāks par 5%.

Nākamā nozīmīgākā preču grupa Latvijas eksportā uz ES valstīm ir tekstilrūpniecības izstrādājumi, kuru īpatsvars kopējā valsts eksportā apskatāmajā laika periodā ir nedaudz samazinājies - no 20,1% uz 19,8%. Tomēr, salīdzinot šīs grupas rādītājus vērtības izteiksmē, novērojams pieaugums 25% apmērā. Eksporta attiecība pret importu Latvijai bija labvēlīga (1998. gadā koeficients 1,18). Šīs nozares priekšrocības, galvenokārt, ir zemās darbaspēka izmaksas un nozares attīstības līmenis Latvijā.

Citu nozaru īpatsvars Latvijas eksportā uz ES valstīm ir salīdzinoši neliels. Latvijas eksporta struktūra uz ES valstīm nav diversificēta, jo divas lielākās eksporta preču grupas kopā veido gandrīz 75% visa eksporta. Tas varētu radīt zināmas problēmas gadījumā, ja kādā no šīm nozarēm pasliktinās tirgus situācija.

Ņemot vērā faktu, ka četras galvenās preču grupas kopā dod 56,9% no importa kopapjoma no ES valstīm, var secināt, ka imports ir diversificēts.

Imports no ES sadalās apmēram uz pusēm starp patēriņa precēm un investīciju precēm. Patēriņa preču īpatsvars 1998. gadā ir nedaudz krities, kas liek domāt par pozitīvu ievirzi importa struktūrā. Palielinoties investīciju apjomam rūpniecībā Latvijā, tai skaitā arī tiešajām ārvalstu investīcijām, turpinās pieaugt vietējo ražotāju konkurētspēja, kas varētu izsaukt straujāku eksporta pieaugumu un daļēji aizstāt importu.

Tirdzniecība ar NVS valstīm

Galvenie tirdzniecības partneri no NVS valstīm ir Krievija, Ukraina un Baltkrievija, attiecīgi 70%, 13% un 10% no kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījuma ar NVS valstīm 1998. gadā.

Latvijas preču ārējā tirdzniecībā ar NVS valstīm galveno vietu ieņem pārtikas produktu eksports - 28,5% 1996. gadā un 26,5% 1998. gadā. Eksports uz NVS valstīm ir ievērojami daudzveidīgāks nekā eksports uz ES valstīm. Nozīmīgu lomu ieņem mašīnbūves produkcijas (14,9% 1996. gadā un 16,0% 1997. gadā), kā arī tekstilrūpniecības (14,6% un 13,7%) un ķīmiskās rūpniecības preču eksports (8,2% un 10,1%). Eksportējamo preču struktūra šajā gadījumā ir ļoti daudzveidīga - tātad Latvijas ražotāju konkurences priekšrocības aptver visai plašu nozaru spektru, kas nav mazsvarīgi līdzsvarotas ekonomikas attīstības nodrošināšanai.

Importu no NVS pārsvarā veido naftas produkti (1998. gadā 42%), ķīmiskie produkti (12%) un metāli (18%). Lielākā daļa no šī importa ir uz laiku ievesta pārstrādei un ir domāta tālākam eksportam.

Eksporta attiecība pret importu ar NVS valstīm norāda, ka, neskatoties uz kopējo apjomu koeficientu 0,67 1998. gadā, Latvijai lielākajā daļā preču grupu ir pozitīvs saldo (koeficients > 1) ārējā tirdzniecībā ar NVS valstīm. Negatīvo saldo veido izejvielu imports no NVS valstīm: minerālie produkti, metāli un ķīmiskās rūpniecības izejvielas.

Rezumējot ārējās tirdzniecības attiecību veidošanos un Latvijas priekšrocības tirdzniecībā ar NVS valstīm, var secināt:

• NVS valstis ir vienas no galvenajām izejvielu un energoresursu piegādātājām Latvijai, tāpēc šajās preču grupās tirdzniecībā ar NVS valstīm pastāv augsti importa apjomi;

• preču eksports uz NVS valstīm ir diversificēts pēc struktūras, kas neliek uztraukties par atsevišķu preču cenu svārstību radīto ietekmi uz eksporta apjomiem uz šo reģionu kopumā;

• eksporta struktūrā uz NVS valstīm dominē preces ar augstāku pievienoto vērtību nekā uz ES;

• Latvijas uzņēmēju pieredze darbā ar NVS valstu uzņēmējiem.

Tirdzniecība ar Baltijas valstīm

Eksportā uz Igauniju nozīmīgāko vietu ieņem ķīmiskās rūpniecības produkcija, kas veidoja aptuveni 18% no eksporta kopapjoma 1998. gadā. Apmēram 15% no eksporta uz Igauniju veidoja metāli un to izstrādājumi. Jāatzīmē, ka eksporta struktūra uz Igauniju ir bijusi salīdzinoši stabila un daudzveidīga.

Pēc tam, kad 1997.gada 1.janvārī stājās spēkā līgums starp Baltijas valstīm par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, ievērojami pieaudzis uz Lietuvu eksportēto pārtikas rūpniecības produktu īpatsvars eksporta kopapjomā: 1996. gadā tas bija 5,3%, bet 1998. gadā tas jau sasniedza 11,57% (absolūtos skaitļos apjoms pieauga vairāk nekā 3 reizes). Šis līgums, protams, sekmēja arī pārtikas preču importa pieaugumu no Lietuvas, kas gada laikā pieauga 3,5 reizes. Ievērojams pieaugums ir novērojams arī ķīmiskās rūpniecības eksporta apjomā un īpatsvarā, kas ir galvenā eksporta nozare uz Lietuvu. Minētās nozares eksporta īpatsvars ir pieaudzis no 16,8% līdz 23,8%. Visievērojamākais īpatsvara samazinājums ir vērojams tekstilrūpniecības produkcijas eksportā - šīs nozares īpatsvars gada laikā ir samazinājies no 22% uz 12,3%.

No Lietuvas importēto preču struktūras redzams, ka ievērojami samazinājies minerālo produktu imports - no gandrīz 50% līdz 20% no kopapjoma. Minerālo produktu īpatsvara atšķirība Latvijas eksportā un importā no Lietuvas ir cēlonis negatīvam saldo ārējā tirdzniecībā ar šo valsti. Tajā pašā laikā pieaudzis augu valsts produktu importa īpatsvars - no 3,4% uz 4,8% 1998. gadā, kā arī ķīmiskās rūpniecības produkcijas un metāla izstrādājumu imports no Lietuvas.

Tirdzniecība ar Centrāleiropas Brīvās Tirdzniecības

asociācijas (CEBTA) valstīm

Galvenie tirdzniecības partneri no CEBTA valstīm ir Polija, Čehija, Ungārija, attiecīgi 60% (85 milj. Ls), 20% (28,9 milj. Ls), 10% (14,5milj. Ls) no kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījuma ar CEBTA valstīm 1998. gadā. Patlaban šī reģiona valstis kopā sasniedz tikai 4,5% no kopējā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma. Kā vienu no iemesliem tam var minēt šo tirgu potenciāla nenovērtēšanu gan no uzņēmēju, gan no valsts puses, aizmirstot, ka CEBTA valstīs dzīvo apmēram 95 miljoni iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā ŗ no ES valstu iedzīvotāju kopskaita.

Latvijas preču eksportā ar CEBTA valstīm galveno vietu ieņem koksne un tās izstrādājumi (28% 1996. gadā un 27% 1998. gadā), akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (attiecīgi - 14% un 22%).

Importā dominē ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (18% 1996. gadā un 17% 1998. gadā), kā arī mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (12% un 16%).

Nozīmīgu vietu importā ieņem arī pārtikas rūpniecības produkti (10% 1998. gadā) transporta līdzekļi (8,3%) un plastmasas izstrādājumi (8%).

Ņemot vērā faktu, ka šī reģiona valstis ir ES asociētās dalībvalstis - potenciālie ES vienotā tirgus dalībnieki, Latvijai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība sadarbības aktivizēšanai ar šīm valstīm.

2.5. Ārējā tirdzniecība ar lauksaimniecības precēm

Zemkopības ministrijā tiek izstrādāti ikgadēji dokumenti, kuros iekļauti punkti par ārējo tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem un šo produktu konkurētspējas celšanu:

1) Lauksaimniecības attīstības gada programma;

2) Rīkojums "Par valsts atbalstu ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai".

Šo dokumentu izstrādes nepieciešamību nosaka Lauksaimniecības likums.

Šajā programmā no ārējās tirdzniecības ar lauksaimniecības produktiem tiek apskatīta tikai tirdzniecība ar pārtikas precēm, kā viena no rūpniecības nozarēm. Ārējai tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm ir nepieciešams izstrādāt atsevišķu apakšprogrammu.

2.6. Pakalpojumu eksporta un importa attīstība

Neskatoties uz to, ka lielākajā daļā pasaules valstu preču īpatsvars ārējā tirdzniecībā ievērojami pārsniedz pakalpojumu eksporta īpatsvaru, pakalpojumu eksports sāk ieņemt arvien nozīmīgāku lomu. 1997. gadā pakalpojumu eksporta īpatsvars Latvijas eksporta kopapjomā bija 37 %, kas norāda, ka šis sektors ir ļoti nozīmīgs Latvijas tautsaimniecībā.

Saskaņā ar iepriekšējo gadu datiem redzams, ka, neskatoties uz lielajām ekonomiskajām pārmaiņām, kas pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas ir skārušas Latviju, pakalpojumu eksporta īpatsvars jau kopš 1991. gada ir bijis virs 30 procentiem no kopējās eksportētās produkcijas apjoma. 90.-ajos gados Latvijas uzņēmumu pakalpojumu eksports ir bijis lielāks par importu, tādējādi mazinot negatīvās tendences, kas varētu rasties, ilgstoši saglabājot nesabalansētu ārējo tirdzniecību preču jomā.

Dati par pakalpojumu eksportu 1997.un 1998. gadā apkopoti 2.6.1. tabulā.

2.6.1. tabula. Pakalpojumu eksports un imports (milj. latu)

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Transporta pakalpojumi

Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis rada lieliskas iespējas attīstīt transporta pakalpojumus, kas ir galvenā pakalpojumus eksportējošā nozare Latvijā6. Izvērstais transporta tīkls ļauj cerēt, ka arī turpmākajos gados Latvijas pozīcijas šajā jomā būs stabilas, tomēr transporta pakalpojumu attīstības iespējas ilgākā laika posmā ir cieši saistītas ar atbilstošu infrastruktūras kvalitāti. Tātad - viens no galvenajiem priekšnoteikumiem šo jautājumu atrisināšanai ir koordinēta valsts un privāto institūciju darbība kvalitatīvas infrastruktūras nodrošināšanas jomā.

Transporta pakalpojumu eksporta īpatsvars Latvijas preču un pakalpojumu eksportā 1998. gadā bija apmēram 23 % (imports - apmēram 6 % no preču un pakalpojumu importa). Transporta pakalpojumu ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva, un apgrozījums 1998. gadā sasniedza aptuveni 500 miljonus latu. Nozare ir ļoti nozīmīga Latvijas ekonomikā, un tieši šī nozare parāda, cik veiksmīgi Latvijas uzņēmumi var izmantot valsts izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli. Tā kā ievērojama daļa eksportēto transporta pakalpojumu patērētāju ir Krievijas un citu NVS valstu uzņēmēji, tad nozares tālākās attīstības perspektīvas ir lielā mērā atkarīgas no politiskās situācijas reģionā.

Galvenie faktori, kas noteikuši transporta pakalpojumu sektora attīstību Latvijā, ir:

• valsts izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis;

• infrastruktūras attīstības līmenis (salīdzinot ar NVS valstīm);

• augsti kvalificēta, specializēta darbaspēka pieejamība;

• SEZ un BEZ izveidošana ostu teritorijās.

Lai saglabātu labvēlīgo situāciju transporta pakalpojumu eksporta jomā, nepieciešams:

• sekmīgi atrisināt politiskos jautājumus ar Krieviju, jo apmēram 90% tranzītkravu saistītas ar Krieviju;

• veicināt privāto investīciju piesaisti, t.sk., uz koncesiju principiem, kā arī veicināt privātās investīcijas lielākas pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanā;

• efektīvāk izmantot valsts investīciju programmā paredzētos līdzekļus privāto investīciju piesaistei infrastruktūras attīstībai;

• nodrošināt Latvijas nacionālo interešu ievērošanu jautājumos, kas saistīti ar Ziemeļu dimensijas iniciatīvas projektu;

• vienkāršot robežšķērsošanas procedūras;

• likvidēt administratīvos šķēršļus brīvostu darbībai;

• turpināt darbu pie iekļaušanās vienotā Eiropas transporta tīklā.

Ievērojot to, ka transporta pakalpojumu attīstības jautājumi tiek apskatīti LR Transporta attīstības nacionālajā programmā, šajā programmā minētie jautājumi netiek izvērsti.

Finansu pakalpojumi

Finansu pakalpojumu nozīmība Latvijas ārējā tirdzniecībā patlaban ir visai neliela. Kaut arī Latvijas finansu sistēma ir mūsdienīga un piedāvā plašu pakalpojumu spektru, pakalpojumu eksports un imports ir salīdzinoši neliels - 1998. gadā tie veidoja tikai 3,8 % no kopējā pakalpojumu eksporta un 2,3 % - no importa. Attīstības iespējas lielā mērā ir atkarīgas no konkurētspējas ārējā tirgū. Tā kā Latvijas finansu sektorā iejaukšanās no valsts puses ir minimāla un pastāv augsta konkurence, iespējams, ka šis sektors spēs perspektīvā konkurēt arī ar ārvalstu uzņēmumiem.

Pašreizējo situāciju Latvijā finansu pakalpojumu jomā īsumā varētu raksturot sekojoši:

• augsta konkurence, kas palielina darbības efektivitāti un veicina sniegto pakalpojumu kvalitāti;

• pieaugot labklājības līmenim valstī, pastāv labas attīstības iespējas valsts iekšienē;

• pakalpojumu eksports, galvenokārt, saistīts ar tranzīta pakalpojumiem un vienreizēja rakstura darījumiem.

Latvijas likumdošana un pašreizējais ekonomiskais stāvoklis valstī nodrošina labus priekšnoteikumus finansu pakalpojumu sektora veiksmīgai attīstībai. Svarīga loma finansu pakalpojumu efektivitātes tālākai attīstībai ir finansu tirgus uzraudzība un ārvalstu investīciju piesaiste šajā nozarē, ko koordinē Latvijas Banka.

Tūrisma pakalpojumi

Tūrisma pakalpojumi ieņem būtisku vietu eksporta un importa bilancē un ir perspektīva tautsaimniecības nozare. VARAM pārraudzības institūcija - Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra īsteno valsts politiku tūrisma attīstībā. Sakarā ar MK lēmumu paredzēts tuvākajā laikā izstrādāt Latvijas Tūrisma attīstības nacionālās programmas 2000. - 2010. gadam projektu, kurā izvērsti tiks attainota tūrisma nozares vieta pakalpojumu eksporta un importa attīstībā.

2.7. Maksājumu bilances tekošais konts

Tekošā konta saldo no pozitīva deviņdesmito gadu sākumā kļuva par izteikti negatīvu laikā no 1996. līdz 1998. gadam tirdzniecības deficīta straujā pieauguma un pakalpojumu pozitīvā saldo pasliktināšanās dēļ. 1996. gadā straujāk pieauga starppatēriņa un patēriņa preču imports, kas sastādīja 95% no visa importa pieauguma. Savukārt 1998. gadā visstraujāk pieauga kapitālpreču imports, un tā pieaugums jau gandrīz par 30% noteica kopējā preču importa pieaugumu.

2.7.1. attēls. Latvijas ārējās tirdzniecības dinamika no 1992. līdz 1998. gadam.

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

2.7.1. tabula. Latvijas ārējās tirdzniecības dinamika un maksājumu bilances tekošais konts (% no IKP) no 1992. līdz 1998. gadam

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Daļēji negatīvo preču tirdzniecības saldo nosedza pozitīvais pakalpojumu saldo. 1998. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu pozitīvais saldo samazinās. Pakalpojumu saldo 1996. gadā nosedza tirdzniecības deficītu par 48%, bet 1998. gadā - tikai par 25 %.

Preču ārējās tirdzniecības bilancei ir vislielākā ietekme uz maksājumu bilances tekošo kontu. 2.7.1. tabulā attēlota preču ĀT bilances ietekme uz iekšzemes kopproduktu. Kā redzams no šajā tabulā dotajiem datiem, sākot no 1994.gada ĀT rezultāts atstāj aizvien negatīvāku ietekmi uz IKP, un situācija ārējā tirdzniecībā pastāvīgi samazina IKP ikgadējo pieaugumu.

Pavisam neliels īpatsvars Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā ir ieņēmumiem no faktoriāliem pakalpojumiem (atlīdzība nodarbinātajiem, dividendes, banku procenti u.c.). Pašlaik ieņēmumu saldo ir pozitīvs, un 1998. gadā tas nosedza 4,8% no negatīvās tirdzniecības bilances. Pieaugot ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā, palielināsies investoru ienākumi, un jau tuvākajos gados neto ieņēmumi var kļūt negatīvi, tādējādi pasliktinot maksājumu bilances tekošo kontu.

Pašlaik nozīmīga loma tekošā konta stabilizācijā ir postenim "kārtējie transferti", kas atspoguļo nerezidentu bezmaksas palīdzību. Tie sedza 7,4% no tirdzniecības deficīta. Tomēr jāņem vērā, ka valsts ilgtermiņa attīstība nevar tikt balstīta uz nerezidentu bezmaksas palīdzību.

Kopumā 37,2% no 1998. gada negatīvā tirdzniecības saldo sedza citi tekošā konta posteņi, bet pārējais tika segts ar piesaistītajām ārvalstu kapitāla plūsmām. Tās atspoguļotas kapitāla un finansu kontā. 1998. gadā tā saldo bija pozitīvs, bet ārzemju investīcijas Latvijā bija ievērojami mazākas nekā iepriekšējā gadā.

Liels tekošā konta deficīts ir potenciāls riska faktors. Fiksētā valūtas kursa apstākļos negatīvs tekošā konta saldo var izraisīt spiedienu uz valūtas sistēmu. Līdz šim nepārtraukti pieaugošais negatīvais tirdzniecības saldo nebija satraucošs, jo to pilnībā sedza kapitāla pieaugošā ieplūde un tā struktūrā dominēja ārvalstu tiešās investīcijas. Tomēr situācija ir mainījusies, jo:

• ir samazinājušās ārvalstu tiešās investīcijas. Viens no iemesliem ir privatizācijas procesa pabeigšana, kas bija galvenais tiešo ārvalstu investīciju avots Latvijai. Arī citu pārejas perioda ekonomikas valstu pieredze liecina, ka lielais tiešo ārvalstu investīciju īpatsvars ilgā laika periodā nav noturīgs. Otrs iemesls ir Krievijas finansiālā krīze. Daļas ārvalstu investoru skatījumā ģeogrāfiski un vēsturiski Krievijai tuvais Baltijas valstu reģions tiek vērtēts kā nestabils, un līdz ar to investoru attieksme pret Latviju ir kļuvusi piesardzīgāka;

• ir mainījusies ienākošā ārzemju kapitāla struktūra - pieaudzis portfeļinvestīciju un parādu veidojošo kapitāla plūsmu īpatsvars kopējā kapitāla ieplūdē.

2.8. Daudzpusējās un divpusējās starpvalstu attiecības

Pasaules Tirdzniecības Organizācija (PTO)

Ārējās tirdzniecības tiesiskais pamats ir PTO līgumu kopums (29 līgumi)7, kura mērķis, saskaņā ar PTO Urugvajas sarunu raunda rezultātiem, ir nostiprināt pasaules ekonomiku un veicināt tirdzniecības izaugsmi, kā arī investīciju, nodarbinātības un ienākumu palielināšanu visā pasaulē. PTO formulētie starptautiskās tirdzniecības politikas pamatprincipi ir - tirdzniecība bez diskriminācijas, aizsardzība ar tarifiem, tirdzniecības vides stabilitāte, godīgas konkurences sadarbība, iespējamā rīcība ārkārtējos apstākļos.

2.8.1. attēls. Latvijas brīvās tirdzniecības līgumi 8

Latvijas iestāšanās PTO (1999. gada 10. februāris) sekmē iepriekšminēto principu īstenošanu un ir liels solis tirdzniecības liberalizācijā. Tas ir vienlaicīgi nodrošinājis VLR ar 132 pasaules valstīm9. Latvijai tiek atvērti jauni tirgi, kas neapšaubāmi palielina Latvijas eksporta iespējas. Pašreiz iestāšanās procesā PTO ir 33 pasaules valstis, to skaitā arī Lietuva, Krievija, Ukraina, Baltkrievija. Pašlaik Latvija izvērtē nepieciešamību uzsākt divpusējās vai daudzpusējās sarunas par tirgus pieejamību un tirdzniecības politikas jautājumiem ar šīm valstīm.Lai nodrošinātu efektīvu Latvijas dalību PTO, ir izveidota Konsultatīvā padome. 2000. gadā ir paredzēts uzsākt jaunu sarunas raundu, kura dienas kārtībā būs jautājumi par tirgus pieejamību lauksaimniecībā, pakalpojumu nozarēs, kā arī tālāka rūpniecības preču tarifu samazināšana, tirdzniecības veicināšana, tirdzniecības un vides politika.

Ar valstīm, kuras nav PTO dalībvalstis un kur Latvijai ir ekonomiskās intereses, ir noslēgti divpusējie VLR līgumi - Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, u.c. valstis.

Integrācija Eiropas Savienībā

Tā kā Latvijas politiskā un ekonomiskā prioritāte ir iestāšanās ES, 1995. gadā tika noslēgts Eiropas līgums, kas līdztekus brīvai tirdzniecībai ar precēm paredz izveidot un attīstīt brīvu kapitāla, pakalpojumu un darbaspēka kustību. Līguma mērķis ir noteikt politiskā dialoga ietvarus, veicināt abu pušu tirdzniecisko un ekonomisko sakaru paplašināšanos, radīt pamatu ES metodiskajai un finansiālajai palīdzībai, kā arī izveidot shēmu, kā ES varētu atbalstīt pakāpenisku Latvijas integrēšanos tajā.

Latvijas kā ES dalībvalsts statusa iegūšana (prognozējama pēc 2005. gada) nozīmēs iesaistīšanos vienotajā tirgū ar visām no tā izrietošajām sekām. Latvijas ārējo tirdzniecību pamatā regulēs ES normatīvie akti.

Bez iepriekšminētā, ievērojot ES prasības, tiek veidota arī brīvās tirdzniecības telpa ar Centrāl- un Austrumeiropas valstīm.

Baltijas vienotas ekonomiskās telpas izveide

Vienlaicīgi ar integrāciju ES turpinās Baltijas valstu sadarbība vienotas ekonomiskās telpas izveidē. Kopš 1997. gada ir spēkā Baltijas brīvās tirdzniecības līgums un kopš 1998. gada - līgums par ārpustarifu barjeru likvidēšanu. Kā nākamais pasākums integrācijas procesā ir brīvas pakalpojumu un darbaspēka kustības nodrošināšana. Patreiz ir nepieciešams uzlabot esošo līgumu administrēšanu.

Lai nodrošinātu noslēgtā brīvās tirdzniecības līguma darbību, nepieciešams rast saskaņotu pieeju dažādu valsts atbalsta instrumentu pielietošanai lauksaimniecības, rūpniecības, konkurences u.c. jomās.

Divpusējie tirdzniecības līgumi ar CEBTA valstīm

Ņemot vērā faktu, ka šī reģiona valstis ir ES asociētās dalībvalstis - potenciālie ES vienotā tirgus dalībnieki, Latvijai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība sadarbības aktivizēšanai ar šīm valstīm.

Latvijas uzņēmējiem ir iespējams izmantot priekšrocības, ko dod esošie brīvās tirdzniecības līgumi ar Poliju, Čehijas Republiku, Slovākiju un Slovēniju. Nākamā gada laikā tiks ratificēts BTL ar Ungāriju un sagatavoti BTL projekti ar Rumāniju un Bulgāriju.

Latvijas uzņēmējiem ir vēl arī citas priekšrocības, sadarbojoties ar CEBTA valstīm:

1) šīs valstis ir piemērotas eksporta tirgu diversifikācijai (salīdzinoši liels tirgus, vieglāk ieiet tirgū nekā Rietumeiropas valstīs);

2) iespējams sazināties krievu valodā;

3) maksātspējīgs pieprasījums;

4) ģeogrāfiski tuvu Latvijai - mazi transporta izdevumi;

5) attīstībā līdzīga, vieglāk saprotama tirgus situācija (pārejas perioda ekonomikas valstis, tāpat kā Latvija).

Sadarbība ar NVS valstīm

Latvija ar visām NVS valstīm, izņemot Gruziju, ir noslēgusi Vislielākās labvēlības režīma līgumus. Ar Ukrainu ir spēkā brīvās tirdzniecības līgums par tirdzniecību ar rūpniecības precēm. Brīvās tirdzniecības līgums ar lauksaimniecības precēm pašlaik ir ratifikācijas procesā Latvijas un Ukrainas parlamentos.

Ekonomisko attiecību stabilizēšanai ar Krieviju Latvijas valdība slēdz sadarbības līgumus ar Krievijas administratīvo rajonu vadībām, tādējādi veicinot sadarbības aktivizēšanos. Taču, lai paplašinātu ekonomiskos sakarus ar Krievijas reģioniem, pirmkārt, Latvijas pusei būtu jāpanāk 1992. gada 28. oktobrī noslēgtā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdības nolīguma par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas tirdznieciski ekonomisko attiecību principiem akceptēšanu no Krievijas puses un tā spēkā stāšanos.

Krievija, Baltkrievija un Ukraina pašreiz ir iestāšanās sarunās PTO, kas Latvijai ļauj cerēt, ka nākotnē tirdzniecība ar šīm valstīm, īpaši Krieviju, tiks realizēta uz abpusēji izdevīgiem, nediskriminējošiem noteikumiem.

Kā galveno šķērsli sadarbības attīstīšanai ar NVS valstīm var minēt to politisko nepastāvību un finansu norēķinu sistēmu.

2.9. Tarifu un netarifu barjeras, iekšējā tirgus aizsardzība

Tarifu ierobežojumi

PTO Urugvajas raunda rezultātā tarifi kā tirdzniecības politikas instruments pastiprināti zaudē savu nozīmi. Blakus saistībām PTO, kas ierobežo tarifu lietošanu kā diskriminējošu politikas instrumentu (saistošie tarifu griesti), paaugstināta tirgus pieejamība tika nodrošināta, veicot vispārēju tarifu samazināšanu rūpniecības precēm par gandrīz 40%.

Šobrīd muitas likumdošana ir viena no jomām, kurās tiek ieviests ļoti daudz Eiropas savienības likumdošanas normu, kas ir jaunas un mazpazīstamas Latvijas tiesību sistēmā. Šī iemesla dēļ ievērojami palielinās izstrādāto normatīvo aktu saskaņošanas laiks. Saskaņošanas procesā bieži nepieciešams veikt mazpazīstamo normu izskaidrošanu, kā arī to harmonizētu iekļaušanu Latvijas tiesību sistēmā.

Pašreizējais likums "Par muitas nodokli (tarifiem)" tika vairākkārt grozīts kopš 1994. gada beigām, kā rezultātā tika samazināti tarifi atsevišķām precēm un preču grupām. Tādējādi var apgalvot, ka Latvija turpina iet tirdzniecības liberalizācijas ceļu. Latvijā vidējā muitas tarifu likme rūpniecības precēm ir samazināta līdz 3,71% (pamatlikme) un līdz 2,47% (VLR likme).

Līdz 2001. gadam tarifi tiks samazināti un nepārsniegs 15% robežu. Vienlaicīgi jāņem vērā fakts, ka ? no Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma (70% eksports, 76% imports 1998. gadā) notiek preferenciālo (brīvās tirdzniecības) līgumu ietvaros, kuri paredz atcelt importa tarifus (pakāpeniski vai uzreiz) un neieviest jaunus importa tarifus savstarpējā tirdzniecībā.

26% no visām nepārtikas precēm (25. - 97. grupa pēc kombinētās nomenklatūras sistēmas) VLR režīmā muitas tarifs netiek pielietots, respektīvi tas ir 0%.

Netarifu barjeras

PTO Urugvajas raunda mērķis bija netarifu barjeras padarīt skaidrākas, uzskatāmāk tās tarificējot. Īpaši strauji netarifu barjeras šajos gados ir samazinātas pārtikas nozarē. Šo barjeru samazināšanas - tarificēšanas rezultātā daudzām valstīm ir cēlies tarifu līmenis, kā piemēram, ASV un Japānai, protams, nepārsniedzot saistīto tarifu līmeni. Netarifu barjeru pielietošanu regulē PTO līgumi.

Izdala vairākus netarifu barjeru veidus:

1) tehniskie noteikumi un standarti;

2) importa licenzēšana;

3) preču muitas vērtības noteikšana ( 6 - 7 vērtēšanas varianti);

4) preču izcelsmes noteikumi;

5) investīcijas, kas vērstas uz tirdzniecību (investīcijas, kurām ir izvirzīti īpaši noteikumi par eksporta un importa režīmu);

6) brīvprātīgā eksporta ierobežošana;

7) kvantitatīvie ierobežojumi;

8) cenu kontroles līdzekļi - antidempings, kompensācijas pasākumi, iekšējā tirgus aizsardzības noteikumi ( safeguards ).

Iekšējā tirgus aizsardzība

11.02.1999. tika pieņemts un 10.03.1999. stājās spēkā likums "Par iekšējā tirgus aizsardzību " un tam pakārtotie tiesību akti . Likums nosaka kārtību, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi, ja pieaugošie importa apjomi nodara būtiskus zaudējumus vai rada būtisku zaudējumu draudus līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem.

Šobrīd dažādās izstrādes stadijās ir likumprojekti "Antidempinga likums" un "Par kompensācijas pasākumiem".

Antidempinga un kompensācijas pasākumi, atšķirībā no iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, tiek veikti negodīgas konkurences gadījumos un muitas maksājumu veidā piemēroti pret attiecīgās preces importu no konkrētas valsts.

EM izstrādātais likumprojekts "Antidempinga likums" noteiks antidempinga maksājumu piemērošanu precēm, kuras ievestas Latvijas Republikas teritorijā par dempinga cenām.

Antidempinga maksājumu piemērošanas kritēriji ir sekojoši:

• pierādīts dempinga fakts;

• zaudējumi vai zaudējumu draudi vietējiem ražotājiem;

• cēloniskā saikne starp importu par dempinga cenām un vietējiem ražotājiem nodarītajiem zaudējumiem;

• antidempinga maksājumu piemērošana ir valsts interesēs.

Likumprojekts "Par kompensācijas pasākumiem" noteiks kompensācijas maksājumu piemērošanas kārtību, ja subsidētais imports nodara zaudējumus vai rada zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem.

Tomēr jāņem vērā tas, ka likumprojekta normu piemērošanas iespējas cīņai pret subsidēto lauksaimniecības preču importu būs ierobežotas. PTO normas paredz atšķirīgus subsīdiju un kompensācijas pasākumu piemērošanas principus rūpniecības un lauksaimniecības precēm. Kompensācijas pasākumi attiecināmi, galvenokārt, uz rūpniecības precēm, jo lauksaimniecības preču gadījumā nepastāv aizliegtās subsīdijas un valstu realizētā politika lauksaimniecības subsīdiju piešķiršanas jomā tiek atspoguļota saistību grafikos PTO un tiek stingri kontrolēta. Apstrīdēt lauksaimniecības subsīdiju piešķiršanas legalitāti iespējams, vēršoties PTO Šķīrējtiesā un pastāv minimālas iespējas piemērot kompensācijas pasākumus subsidēto lauksaimniecības preču importa ierobežošanai.

2.10. Ārējo tirdzniecību ietekmējošie iekšējie un ārējie faktori

Iekšējie faktori

Ekonomiskās situācijas stabilizēšanās un paredzamība ir galvenais ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības nosacījums.

Līdzšinējo ekonomisko reformu gaitā Latvijā ir radīti tirgus ekonomikas pamati un labi makroekonomiskie priekšnoteikumi tautsaimniecības izaugsmei (salīdzinoši zema inflācija, neliels valsts parāds u.c.). Kopš 1996. gada ir sācis pieaugt iekšzemes kopprodukts, privātais patēriņš, investīcijas, eksports un imports. Uzsāktās ekonomiskās reformas ir tieši sekmējušas ārējas tirdzniecības attīstību un tās orientāciju uz attīstītām valstīm.

Pēc lata piesaistes SDR, Latvijas Bankas konsekventās monetārās politikas rezultātā lata reālais apmaiņas kurss pret Rietumu valūtām ir nepārtraukti pieaudzis līdz 1998. gada 1.ceturksnim uzrādot kumulatīvo pieaugumu par apmēram 170%10. Straujš lata kursa pieaugums ir atstājis ievērojamu iespaidu uz importa pieaugumu, jo importa preces iekšzemes patērētājiem kļuvušas ievērojami lētākas. Savukārt, eksports uz NVS samazinājās zemās pirktspējas dēļ (rubļa devalvācija), lata kursa pieauguma ietekmē, kā arī politisko attiecību saspīlējuma un ekonomisko sakaru pārorientācijas rezultātā. Eksportā uz ES lata kursa pieaugums nav atstājis ievērojamu iespaidu, ņemot vērā atbilstošu produktivitātes pieaugumu. Latvijas bankas monetārā politika ir veicinājusi stabilas finansu sistēmas izveidošanos, kā arī procentu likmju samazināšanos.

Ārējo tirdzniecību, sevišķi - tirdzniecību ar transporta pakalpojumiem ietekmē valsts kontrolējošo dienestu - muitas, robežsardzes un sanitārās robežinspekcijas darbība, kuru nesaskaņotas rīcības dēļ ir ievērojami palielinājies robežšķērsošanai nepieciešamais laiks, līdz ar to arī izmaksas. Tādējādi var tikt zaudēti esošie Latvijas tranzīta koridora klienti un atbaidīti potenciālie.

Ārējie faktori

Nozīmīgākie ārējie faktori, kas ietekmē eksportorientētas ekonomikas uzņēmumus ir:

• tabilitāte un prognozējamība eksporta tirgos;

• eksporta preču cenu stabilitāte un pieprasījums;

• Latvijai kā valstij ar atvērtu ekonomiku un liberālu ārējās tirdzniecības politiku ir neizbēgama tirdzniecības partneru valstu ekonomisko un politisko šoku ietekme;

• politiskā nestabilitāte attiecībās ar tirdzniecības partneriem.

1997. gada globālās krīzes ietekmē saasinājās konkurence ne tikai starptautiskajā tirgu, bet arī Austrumeiropas valstu iekšējos tirgos. Tiešas šīs krīzes ietekmes uz Latviju nebija, jo Latvijas tirdzniecības apjomi ar šī reģiona valstīm ir nenozīmīgi. Šī krīze Latviju ietekmēja netieši līdz ar konkurences saasināšanos starptautiskajā tirgū. Tāpat Latvijā šī krīze atstāja ietekmi uz finansu sektoru, līdz ar to apgrūtinot finansu pakalpojumu eksporta iespējas.

1998. gada ekonomiskā krīze Krievijā tieši ietekmēja Latvijas eksportu. Valūtas rezervju trūkums un paralizētā norēķinu sistēma Krievijā bija galvenais iemesls kopējam Krievijas tirdzniecības apjoma samazinājumam 1998. gada otrajā pusē. Tāpat bartera darījumu pielietošana darījumos ar Krieviju nav izrādījusies efektīga. Economic Survery of Europe 11 norādā, ka Latvijas eksporta apjomi uz Krieviju šīs krīzes rezultātā periodā no 1998. gada augusta līdz oktobrim samazinājās par 71,3% (uz Ukrainu samazinājās par 17,8%). Kopējie zaudējumi eksporta apjomā tiek lēsti no 120 līdz 170 miljoniem ASV dolāru šajā periodā12. Latvijas apstrādājošā rūpniecība šīs krīzes dēļ ir zaudējusi vismaz 10% no saviem eksporta tirgiem. Aprēķini rāda, ka, neatrodot jaunus noieta tirgus, rūpnieciskā ražošana 1999. gadā samazināsies par 5%, salīdzinot ar apjomu 1998. gada sākumā.

Rubļa devalvācija ir "sadārdzinājusi" Latvijas preces Krievijas tirgū, kā rezultātā Latvijas eksports, sevišķi pārtikas preces, tiek aizstāts ar pašmāju (Krievijas) ražojumiem.

Pēdējā gada laikā Latvijā samazinājies transporta pakalpojumu eksports, jo daļa no Krievijas kravām, kuras tika transportētas pa dzelzceļu uz Latvijas ostām, Krievijas noteiktās diskriminējošās dzelzceļa tarifu politikas dēļ tika pārorientētas uz kaimiņvalstu ostām.

1998. un 1999. gadā ir parādījušās pazīmes pieprasījuma samazinājumam Rietumeiropā. Šī negatīvā tendence samazina Latvijas ražotāju iespējas aizstāt Krievijas noieta tirgu ar jauniem noieta tirgiem Rietumeiropā.

Nenoliedzami, ka Latvijas ekonomika arī turpmāk izjutīs ārējās vides svārstību ietekmi. Lai šī ietekme nebūtu tik asa un neradītu pārāk smagas sekas, ir svarīgi palielināt Latvijas ekonomikas konkurētspējas līmeni.

1 Kopenhāgenas vienošanās otrā kritērija skaidrojums dots programmas 1.pielikumā

2 Materiāli pieejami LR Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamentā

3 AT nacionālās programmas teorētisko pamatojumu izstrādāja Rīgas Biznesa institūta pasniedzēji Apvienoto Nāciju programmas projekta LAT/94/003 ietvaros

4 M.Portera konkurences priekšrocības teorija

5 Nozaru klasifikācija izstrādāta EM, ievērojot Eiropas ekonomiskā pārskata (Economic Survey of Europe, 1998.#3, United Nations) sniegtos eksporta preču klasifikatorus

6 1997.gadā transporta pakalpojumu eksports sasniedza 420 miljonus latu, kas sastāda gandrīz 70% no kopējā Latvijas pakalpojumu eksporta

7 Ceļš uz nākotnes tirdzniecību. PTO, LR Ārlietu ministrija, 1997.g.

8 Visas šajā shēmā minētās valstis, izņemot Ukrainu, veido vienotu brīvās tirdzniecības telpu ar vienotiem preču izcelsmes noteikumiem (Paneiropas kumulācija)

9 PTO dalībvalstis: Angola, Atingva un Barbuda, Argentīna, Austrālija, Austrija, Bahreina, Bangladeša, Barbadosa, Beļģija, Beliza, Benina, Bolīvija, Botsvana, Brazīlija, Bruneja Darussalama, Bulgārija, Burkinafaso, Burundi, Kamerūna, Kanāda, Centrālāfrikas Republika, Čada, Čīle, Kolumbija, Kongo, Kostarika, Kuba, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Džibuti, Dominikanas Republika, Eiropas Savienība, Ekvadora, Ēģipte, Salvadora, Fidži salas, Somija, Francija, Gabona, Gambija, Vācija, Gana, Grieķija, Grenada, Gvatemala, Gvineja-Bisau, Gvineja, Gajana, Haiti, Hondurasa, Honkonga, Ungārija, Islande, Indija, Indonēzija, Īrija, Izraēla, Itālija, Jamaika, Japāna, Kenija, Koreja, Kuveita, Lesoto, Lihtenšteina, Luksemburga, Makao, Madagaskara, Malāvi, Malaizija, Maldivija, Mali, Malta, Mauritānija, Maurīcija, Meksika, Mongolija, Maroka, Mozambika, Birma, Namībija, Nīderlande, Jaunzēlande, Nikaragva, Nigēra, Nigērija, Norvēģija, Pakistāna, Panama, Papua-Jangvineja, Paragvaja, Peru, Filipīnas, Polija, Portugāle, Katara, Rumānija, Ruanda, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Senegāla, Sjerraleone, Singapūra, Slovākija, Slovēnija, Zālamana salas, Dienvidāfrika, Spānija, Šrilanka, Surinama, Svazilenda, Zviedrija, Šveice, Tanzānija, Taizeme, Togo, Trinidada un Tobago, Tunisija, Turcija, Uganda, Apvienoto Arābu Emirāti, Apvienotā Karaliste, Urugvaja, Venecuēla, Zambija, Zimbabve

10 EBRD Transition Report 1998

11 Economic Survey of Europe, 1999 No. 1, 149 lpp.

12 Economic Survey of Europe, 1999 No. 1, 149 lpp.

Turpmāk - vēl