• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Labklājības ministre Iveta Purne: Par Latvijas darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.05.2008., Nr. 71 https://www.vestnesis.lv/ta/id/175002

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 6.maijā

Vēl šajā numurā

09.05.2008., Nr. 71

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem*

 

Labklājības ministre Iveta Purne:

 

Saturs

I. Ievads

II. Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas mērķis

III. Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas informācijas avoti

IV. Darba tirgus situācijas raksturojums

V. Brīvo darba vietu un vakanču analīze

VI. Darba devēju pieprasījums un apmācību nodrošinājums

VII. Secinājumi un prognozes 2008.gadam

VIII. Priekšlikumi turpmākai rīcībai

1.pielikums

2.pielikums

3.pielikums

4.pielikums

 

Saīsinājumi

CSP Centrālā statistikas pārvalde

EK Eiropas Komisija

EM Ekonomikas ministrija

ES Eiropas Savienība

IKP iekšzemes kopprodukts

IKT informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

LM Labklājības ministrija

NACE Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācija

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

 

I. Ievads

Saskaņā ar Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta Neatliekamo darbu plāna (no 2007.gada 20.decembra līdz 2008.gada 14.aprīlim) uzdevumu Nr.10.6., Labklājības ministrijai, balstoties uz visaptverošas darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem (darba devēju aptaujām, darba tirgus situācijas detalizētas analīzes nozaru un reģionu griezumā), ir uzdots izveidot profesiju sarakstu, kurās turpmāk nodrošināt bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas programmas.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Labklājības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem un profesijām, kurās nodrošināt bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu” (turpmāk – ziņojums).

Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā NVA, kas ir labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 6.panta otrās daļas 2.punktu NVA veic darba tirgus īstermiņa prognozēšanu.

Sagatavotās darba tirgus īstermiņa prognozes balstās uz NVA darba devēju aptaujas rezultātiem, kā arī uz NVA reģistrēto vakanču un CSP ceturkšņa apsekojuma par brīvajām darba vietām statistisko informāciju.

Darba tirgus īstermiņa prognozes tiek izmantotas par informācijas avotu, lai operatīvi reaģētu uz darba tirgus (darba devēju) pieprasījumu un saskaņā ar to sagatavotu darbaspēka rezerves (bezdarbniekus, darba meklētājus) darba tirgū esošo vakanču aizpildīšanai, organizējot bezdarbnieku apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu pieprasītajās profesijās, kā arī sniedzot bezdarbniekiem un darba meklētājiem darba tirgū nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, tai skaitā atbalstot neformālās izglītības iegūšanu. Darba tirgus īstermiņa prognožu rezultātā veiktie korektīvie pasākumi (apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, neformālā izglītība) sekmē darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma savstarpējo atbilstību.

Ziņojums sastāv no darba devēju pieprasījuma analīzes, reģistrēto vakanču un brīvo darba vietu analīzes, secinājumiem un darba tirgus attīstības tendenču prognozes 2008.gadam, pielikumiem ar papildu informāciju par profesijām, kurās tiek pieprasīti darbinieki, un nepieciešamas apmācības.

 

II. Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas mērķis

Viena no aktualitātēm saistībā ar darba tirgus pieprasījuma un darba tirgus piedāvājuma līdzsvarošanu ir darba tirgus īstermiņa prognozēšana un tās rezultāti. Bez tā, ka pašreizējā izglītības sistēma nepietiekami nodrošina izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, paredzams, ka tuvāko gadu laikā Latvijas darba tirgu ietekmēs arī tādi faktori kā demogrāfiskā situācija un migrācijas procesi, jo samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits valstī. Tas savukārt rada jaunus apstākļus, kas jāņem vērā darbaspēka sagatavošanas plānošanā ne tikai nākotnē, bet jau īstermiņā, lai nodrošinātu tautsaimniecības nozaru attīstību un nodrošinājumu ar cilvēkresursiem.

Darba tirgus īstermiņa prognozēšanai ir nepieciešama esošās darba tirgus situācijas analīze, kas galvenokārt balstās uz darba devēju pieprasījumu. Savukārt darba tirgus īstermiņa prognozēšanas mērķis ir nodrošināt adekvātu statistisko informāciju par darba devēju pieprasījumu, reģistrēto vakanču un brīvo darba vietu analīzi, lai pieņemtu adekvātus un tautsaimniecības attīstībai labvēlīgus lēmumus attiecībā uz darbaspēka rezervju (bezdarbnieku) apmācību un pārkvalifikāciju. Tāpat viens no darba tirgus īstermiņa prognozēšanas mērķiem ir samazināt darba tirgus reakcijas uz izmaiņām tautsaimniecības struktūrā aizkavēšanās laiku, tai skaitā operatīvi apmācot un pārkvalificējot bezdarbniekus darba devēju pieprasītajās profesijās, kā arī informējot sabiedrību (darba devējus un potenciālos darba ņēmējus) par tendencēm darba tirgū, lai tā dalībnieki var ātrāk reaģēt uz notiekošām izmaiņām.

Saistībā ar darba tirgus īstermiņa prognozēšanu šī informatīvā ziņojuma kontekstā tiek izvirzīti šādi divi galvenie uzdevumi:

1) noskaidrot darba devēju pieprasījumu pēc noteiktas profesijas/kvalifikācijas darbiniekiem;

2) izveidot profesiju sarakstu (pamatsarakstu, bet neaprobežoties ar to), kurās apmācīt un iekārtot darbā bezdarbniekus darba devēju pieprasītajās profesijās/specialitātēs.

Lai izpildītu minētos divus uzdevumus, vispirms darba devēju aptaujā tiek noskaidrots, kādi speciālisti, kādās profesijās un ar kādu kvalifikāciju ir nepieciešami, lai aizpildītu esošās vakances un darba devēji varētu nodrošināt savai pamatdarbībai nepieciešamos cilvēkresursus. Apzinot darba devēju pieprasījumu, kā nākamais solis tiek veikta NVA uzskaitē esošo bezdarbnieku nosūtīšana uz apmācībām, pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas paaugstināšanu, unpēc tam viņi tiek piedāvāti darba devējiem.

Minētā procesa ietvaros ar darba tirgus prognozēšanas palīdzību tiek sekmēts, lai:

1) bezdarbnieki tiek apmācīti tieši darba devēju pieprasītajās profesijās, kas nepieciešamas darba tirgū, tātad ir maksimāli pietuvināta viņu darbiekārtošanās iespēja, lai persona (bezdarbnieks) ātri un operatīvi atrastu darbu pie konkrētiem darba devējiem, kuriem ir vakances un kuri saskaras ar darbaspēka trūkumu;

2) darba devēji saņem sagatavotu personu (bezdarbnieku), kas pēc iesaistes apmācībā un pārkvalifikācijā ir ieguvis noteiktu kvalifikāciju un ir gatavs aizpildīt darba devēja vakances, un rezultātā ražot preces un pakalpojumus pie konkrētā darba devēja.

Jāatzīmē, ka bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas programmas ne tikai pozitīvi ietekmē personas nodarbinātību, bet arī ļoti ātri atmaksājas makroekonomiskajā līmenī. Tā, piemēram, periodā no 2004. līdz 2006.gadam viena bezdarbnieka apmācībai NVA vidēji izlietoja 679 latus, tātad 10,8 bezdarbnieku apmācību izmaksas bija 7314 latu. Tajā pašā laika periodā vidējais IKP uz strādājošo bija apmēram 8803 lati gadā jeb 733 lati mēnesī. Tātad vienai papildu savienošanai darba tirgū (pāreja no bezdarba uz nodarbinātību) nepieciešamie 11 bezdarbnieku apmācības izdevumi tiks segti makroekonomiskā līmenī, ja viens bijušais bezdarbnieks nostrādās 10 mēnešus, turklāt pārējie papildus apmācītie 10 bezdarbnieki pozitīvi ietekmēs savienojumu skaitu otrajā, trešajā u.c. mēnesī pēc apmācības, tādējādi nesot tautsaimniecībai tīro ieguvumu (Latvijas Universitātes pētījums “Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums”, Rīga, 2007.g.).

 

III. Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas informācijas avoti

Prognozējot darba tirgus attīstības tendences 2008.gadam, NVA ir izmantojusi šādus informācijas avotus:

1) NVA darba devēju aptaujas rezultāti (2008.gada janvāris – februāris);

2) Latvijas Darba devēju konfederācijas nozaru asociāciju veiktā darba devēju aptauja 2008.gadā;

3) Nodarbinātības valsts aģentūras statistiskā informācija;

4) Centrālās statistikas pārvaldes dati;

5) darba piedāvājumu portālu “CV Online” un “WorkingDay” informācija;

6) pētījums par darbaspēka profesionālo mobilitāti (Latvijas Universitāte, 2007.g.);

7) pētījums par darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti (Latvijas Universitāte, 2007.g.);

8) darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros (Latvijas Universitāte, 2007.g.);

9) Ekonomikas ministrijas Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 2007.gada jūlijs;

10) Ekonomikas ministrijas Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 2007.gada decembris;

11) Eiropas statistikas biroja Eurostat dati.

Lai nodrošinātu darba tirgus situācijas izvērtēšanu, NVA regulāri veic ekspresaptaujas, jautājot uzņēmējiem, kādi darbinieki viņiem ir nepieciešami. Tā laika posmā no 2008.gada 15.janvāra līdz 2008.gada 15.februārim darba devējiem ar e-pasta starpniecību tika izsūtītas 6000 anketas. 955 anketas tika aizpildītas tādā apmērā, ka bija iespējams iegūt kvalitatīvus datus (899 tika aizpildītas pilnībā). Statistiski atbilstoši šajā ekspresaptaujā tika pārstāvēti visi Latvijas reģioni, kā arī Latvijas tautsaimniecības nozares.

NVA sagatavotais profesiju saraksts, kurās 2008.gadā būtu organizējama bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, balstās uz NVA veiktās darba devēju elektroniskās aptaujas rezultātiem par darba tirgus pieprasījumu 2008.gadā, kā arī NVA darba devēju pieteikto brīvo darba vietu datubāzes rezultātiem uz 2008.gada 29.februāri.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Igaunijā profesiju atlase bezdarbnieku apmācībām tiek veikta, pamatojoties uz reģistrēto vakanču datu bāzi, tas ir, pieprasītākajās profesijās darba tirgū. Savukārt Lietuvā tiek veikta darba devēju aptauja elektroniski, kurā tiek iztaujāts par nākotnē nepieciešamiem speciālistiem, un attiecīgi pēc aptauju rezultātiem tiek veidoti apmācību piedāvājumi bezdarbniekiem. NVA piedāvātais profesiju saraksts līdzīgi ir balstīts uz abiem datu avotiem, ko izmanto pārējās Baltijas valstīs.

Tomēr te ir svarīgi minēt, ka ar NVA parasti vairāk sadarbojas tie uzņēmēji, kas kā darbaspēku izmanto mazāk kvalificētus darbiniekus, kas arī parādās ekspresaptaujas rezultātos.

Ekspresaptauja sniedza šādus galvenos rezultātus:

• darba tirgū visvairāk pieprasīti ir pārdevēji, kasieri, nagu kopšanas speciālisti, datu ievades/apstrādes operatori, operatori zvanu pieņemšanas centros, apsargi, atslēdznieki, grāmatveži un kravas automobiļu vadītāji;

• darba devēji izteiktajos komentāros min arī dažādu traktortehnikas, ekskavatoristu un greidera vadītāju trūkumu;

• aptaujas anketās minētas daudzas profesijas, kurās nav nepieciešami augstas kvalifikācijas darbinieki, bet gan vienkāršu profesiju darba darītāji, piemēram, apkopēji, ceļu strādnieki, palīgstrādnieki, krāvēji, sezonas darba strādnieki u.c.;

• aptaujas respondenti norādījuši uz kvalificēta darbaspēka trūkumu arī tādās jomās, kā, piemēram, medicīna, izglītība, kultūra u.c.

 

IV. Latvijas darba tirgus situācijas raksturojums

Straujā ekonomikas izaugsme pēdējo gadu laikā atspoguļojas arī darba tirgus rādītāju dinamikā. Nodarbinātības līmenis pieaudzis visās mērķa grupās, savukārt Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā izvirzītie svarīgākie nodarbinātības politikas mērķi 2008.gadam tika sasniegti jau 2006.gadā, bet nodarbinātības līmenis sievietēm un iedzīvotajiem 55–64 gadu vecuma grupā 2006.gadā sasniedza 2010.gadam izvirzīto mērķi.

Tomēr, neskatoties uz kopējo pozitīvo galveno makroekonomisko rādītāju uzlabošanos (stabils nodarbinātības līmeņa pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās), līdz ar darbaspēka emigrāciju uz citām ES dalībvalstīm, kuras atvērušas darba tirgu, darba tirgū atsevišķās tautsaimniecības nozarēs veidojas darbaspēka trūkums.

2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, nodarbinātības līmenis Pierīgas reģionā pieaudzis par 4,9 procentpunktiem, sasniedzot 70,2%, Zemgalē pieaudzis par 4,4 procentpunktiem, sasniedzot 65,5%. Arī pārējos reģionos nodarbinātības līmenis ir jūtami paaugstinājies, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšminētajiem reģioniem tajos līmenis ir zemāks. Piemēram, Latgalē tas gada laikā pieaudzis par 3,8 procentpunktiem, sasniedzot tikai 56,8%, Kurzemē – par 1,6 procentpunktiem, sasniedzot 63,6%. Straujāku attīstību tajos kavē lēna administratīvi teritoriālā reforma, kvalificēta darbaspēka trūkums, ceļu tīkla nolietojums, ierobežota piekļuve finanšu līdzekļiem u.c.

Pēc CSP datiem, salīdzinot 2007.gada 3.ceturksni ar 2006.gada 3.ceturksni, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā1 ir pieaudzis par 0,7 procentpunktiem, kā arī nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (vecuma grupā no 15–64 gadiem, CSP dati) ir pieaudzis par 1 procentpunktu, taču darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā (Ekonomikas ministrijas Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 2007.gada decembris) ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem. Darba meklētāju īpatsvara samazināšanās minētajā laika posmā ir skaidrojama arī ar NVA organizētajiem aktīvajiem pasākumiem nodarbinātības veicināšanai, pēc kuriem liela daļa pasākumos iesaistīto bezdarbnieku iekārtojas darbā, kā arī ar iedzīvotāju īpatsvaru, kas dodas strādāt ārpus Latvijas.

Dzimumu griezumā, salīdzinot 2007.gada 3.ceturksni ar 2006.gada 3.ceturksni, ekonomiski aktīvo vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir pieaudzis par 0,3 procentpunktiem, sieviešu – pieaudzis par 1,1 procentpunktiem, un nodarbināto vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir pieaudzis par 0,7 procentpunktiem, nodarbināto sieviešu – par 1,2 procentpunktiem, turpretim vīriešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā1 () ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, savukārt, sieviešu skaits ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

Lai gan nodarbināto vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā vēl aizvien ir lielāks par sieviešu, tuvākajā laikā izmaiņu nebūs, jo, pēc EM datiem, bieži vien neelastīgas darba organizācijas, bērnu aprūpes iestāžu trūkuma vai citu iemeslu dēļ sievietes pamet darbu vai nespēj to uzsākt. Kā liecina CSP veiktais apsekojums (Ekonomikas ministrijas Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 2007.gada jūlijs), 43% sieviešu, kurām ir bērns vecumā līdz sešiem gadiem, nestrādā, tomēr jāatzīmē, ka nodarbināto sieviešu īpatsvars katru gadu pieaug gandrīz divas reizes straujāk nekā nodarbināto vīriešu īpatsvars.

 

3.1.tabula. Pieprasītākās nozares atbilstoši CSP datiem

Nr.

p.k.

NACE

Nozare

2006.g. 3.cet. %

2007.g. 3.cet. %

+/-

%

1.

G

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts

15,5

15,7

0,2

2.

D

Apstrādes rūpniecība

14,3

14,8

0,5

3.

A

Lauksaimniecība medniecība un mežsaimniecība

10,9

10,7

-0,2

4.

F

Būvniecība

10,4

11,5

1,1

5.

I

Transports glabāšana un sakari

9,1

9,3

0,2

6.

M

Izglītība

8

7,2

-0,8

7.

L

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

7,8

7,3

-0,5

8.

K

Operācijas ar nekustamo īpašumu; noma, datorpakalpojumi, zinātne un citi komercpakalpojumi

6,1

6,2

0,1

9.

N

Veselība un sociālā aprūpe

4,8

4,7

-0,1

10.

O

Sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi

4,7

4,9

0,2

Datu avots: CSP dati

 

Pēc CSP datiem lielākais procentuālais pieaugums, salīdzinot 2007.gada 3.ceturksni ar 2006.gadu 3.ceturksni ir būvniecībā – 1,1 procentpunkti; apstrādes rūpniecībā – 0,5 procentpunkti; vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts – 0,2 procentpunkti; transports glabāšana un sakari – 0,2 procentpunkti; sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi – 0,2 procentpunkti u.c., kas liecina par šo tautsaimniecības nozaru relatīvi labākām attīstības iespējām salīdzinājumā ar citām 3.1.tabulā ietvertajām tautsaimniecības nozarēm. Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā straujāk palielinājies nodarbināto skaits būvniecībā un pakalpojumu nozarēs, it īpaši tirdzniecībā, transportā un sakaros. Savukārt apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaits ir palicis nemainīgs, bet lauksaimniecībā ir samazinājies.

2007.gada beigās un 2008.gada sākumā bija vērojama būvniecības sektora straujā pieauguma tempu samazināšanās un būvniecības stabilizācijas pazīmes, kas bija saistīts ar inflācijas samazināšanas plāna īstenošanas uzsākšanu. Inflācijas samazināšanas plāna ieviešana būtiski ietekmēja nekustamā īpašuma tirgu, iedzīvotāju kreditēšanas politiku un valsts ekonomikas attīstības tempus, tādējādi samazinot arī būvniecības pieprasījumu.

2007.gada darba devēju aptaujas dati liecina, ka saglabāsies liela rotācija starp vienkāršajām profesijām, kurām darba devēji arī nākotnē prognozē vislielāko pieprasījumu, turpretim darbaspēka ģeogrāfiskās mobilitātes pētījums (Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” ietvaros 2005.–2006.g. tika veikts pētījums “Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte”) liecina, ka visbiežāk vēlēšanos doties strādāt uz ārvalstīm izteikuši kvalificēti vai mazkvalificēti strādnieki. Šīs un citas respondentu atbildes liecina, ka darbinieku atalgojums atsevišķās nodarbinātības grupās joprojām ir ļoti zems, un tas ir viens no faktoriem, kāpēc cilvēki šajās grupās biežāk vēlas meklēt darbu ārvalstīs.

Jāatzīmē, ka Latvijā ir relatīvi augsts nereģistrētās nodarbinātības līmenis, it sevišķi būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, lauksaimniecībā un transporta pakalpojumos, kas samazina sociālās garantijas darbiniekiem un samazina ieņēmumus valsts budžetā. Lai intensīvāk risinātu šo problēmu un stimulētu iedzīvotājus darboties formālajā ekonomikā, tiek palielināta neto darba alga strādājošiem ar zemu atalgojumu, paaugstinot minimālo algu un palielinot neapliekamā minimuma apmēru, kā arī tiek nostiprinātas valsts kontroles institūcijas un aktivizēta sadarbība ar sociālajiem partneriem – arodbiedrībām un darba devēju asociācijām. Tomēr ar to ir nepietiekami, jo kā viens no galvenajiem iemesliem iedzīvotājiem iesaistīties nereģistrētajā nodarbinātībā tiek minēts samērā augstais iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 25%.

Pamatojoties uz Eurostat veiktajām prognozēm, ir sagaidāms, ka Latvijā iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā no 15 līdz 64 gadiem laika posmā līdz 2013.gadam varētu samazināties par apmēram 69 tūkstošiem cilvēku jeb par 4,4%, bet vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – par apmēram 93 tūkstošiem cilvēku jeb par 5,2%. Paredzamas arī citu rādītāju izmaiņas, tai skaitā pakāpenisks dzimstības intensitātes pieaugums, kā arī mūža ilguma palielināšanās gan sievietēm, gan vīriešiem.

 

V. Brīvo darba vietu un vakanču analīze

Brīvo darba vietu un vakanču analīze ir galvenais darba tirgus īstermiņa prognozēšanā, lai, analizējot šos datus saistībā ar darba devēju pieprasījumu, varētu veidot adekvātu piedāvājumu. Tādējādi, iesaistot esošos bezdarbniekus apmācību un pārkvalifikācijas programmās, tiek veicinātā arī tālāka viņu iesaiste darba tirgū pie tiem darba devējiem, kuriem ir brīvās darba vietas.

 

4.1.tabula. Brīvās darba vietas pēc nozaru klasifikācijas

Nr.

p.k.

NACE

Nozare

2006.g. 3.cet.

2007.g. 3.cet.

+/-

1.

CDE

Rūpniecība - pavisam

4 971

4 350

-621

2.

D

Apstrādes rūpniecība

4 780

4 008

-772

3.

L

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

3 734

4 517

783

4.

I

Transports, glabāšana un sakari

2 656

2 988

332

5.

G

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts

2 544

2 226

-318

6.

K

Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma, datorpakalpojumi, zinātne un citi komercpakalpojumi

1 607

1 765

158

7.

N

Veselība un sociālā aprūpe

1 496

1 240

-256

8.

F

Būvniecība

1 127

1 044

-83

9.

M

Izglītība

847

1 048

201

10.

O

Sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi

550

579

29

Datu avots: CSP dati

 

Salīdzinot brīvo darba vietu skaitu 2007.gada 3.ceturksni ar 2006.gada 3.ceturksni (skatīt 4.1.tabulu), visvairāk brīvās darba vietas ir pieaugušas valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī obligātajā sociālajā apdrošināšanā – 783 vietas. Ievērojams brīvo darba vietu skaita pieaugums vērojams arī transportā, glabāšanā un sakaros.

2007.gada trešā ceturkšņa beigās lielākais brīvo darba vietu īpatsvars kopējā darba vietu skaitā bija valsts pārvaldē – 5,3% (4,5 tūkst. brīvo darba vietu), transporta un sakaru nozarē – 3,3% (3,0 tūkst. brīvo darba vietu), apstrādes rūpniecībā – 2,5% (4,0 tūkst. brīvo darba vietu) un veselībā un sociālajā aprūpē – 2,1% (1,2 tūkst. brīvo darba vietu). Savukārt mazākais brīvo darba vietu īpatsvars kopējā darba vietu skaitā – 0,7% bija viesnīcu un restorānu nozarē un zvejniecībā.

 

4.2.tabula. Brīvo darba vietu skaits sadalījumā pa reģioniem

Nr.

p.k.

Reģions

2006.g. 3.cet.

2007.g. 3.cet.

+/-

1.

Latvija

20 781

20 795

14

2.

Rīgas reģions

13 911

14 498

587

3.

Pierīgas reģions

2 412

2 463

51

4.

Vidzemes reģions

823

717

-106

5.

Kurzemes reģions

1 385

1 208

-177

6.

Zemgales reģions

1 089

922

-167

7.

Latgales reģions

1 160

986

-174

Datu avots: CSP dati

 

Latgales reģionā brīvo darba vietu skaits samazinās – 174, un kā galvenais cēlonis tam ir uzņēmumu slēgšana.

 

4.3.tabula. Vakanču skaits, sadalījumā pa profesijām un reģioniem, 2007.gads

Nr.

p.k.

Profesijas kods

Profesiju klasifikatorā

Profesija

Rīga/

Rīgas rajons

Kurzeme

Latgale

Vidzeme

Zemgale

Kopējais vakanču skaits

1.

5220 10

Pārdevējs / konsultants

508

481

433

450

441

619

2.

4222 06

Klientu apkalpošanas speciālists

430

430

430

430

430

430

3.

4121 02

Kasieris

363

320

318

313

320

403

4.

5169 26

Apsargs

343

165

162

157

160

370

5.

3433 01

Grāmatvedis

114

83

80

83

83

185

6.

7222 01

Atslēdznieks

70

62

58

44

62

184

7.

7433 01

Šuvējs

25

7

36

3

117

182

8.

7412 02

Konditors

126

10

31

24

13

169

9.

7241 01

Elektriķis

76

52

54

49

51

160

10.

8323 01

Autobusa vadītājs

36

38

67

55

57

157

11.

7121 01

Celtnieks

78

46

49

47

41

154

12.

4223 01

Zvanu centra operators

150

150

13.

5122 01

Pavārs

65

14

53

29

21

148

Datu avots: NVA dati

 

Pieprasītākās vakances sadalījumā pa profesijām (skatīt 4.3.tabulu) ir pārdevējs – 619; klientu apkalpošanas speciālists – 430; kasieris – 403; apsargs – 370; grāmatvedis – 185; atslēdznieks – 184; šuvējs – 182; konditors – 169; elektriķis – 160; autobusa vadītājs – 157; celtnieks – 154; zvanu centra operators – 150; pavārs – 148 u.c.

Savukārt, apkopojot informāciju par darba devēju piedāvātajām brīvajām darba vietām nozaru griezumā portālos “CV Online” un “WorkingDay”, 2007.gadā lielākais pieprasījums ir tādās nozarēs kā:

• Tirdzniecība – 299 darba vietas;

• Informācijas tehnoloģijas – 214 darba vietas;

• Pārdošana – 210 darba vietas;

• Pakalpojumi – 172 darba vietas;

• Administratīvais darbs/Asistēšana – 159 darba vietas;

• Finanses/Grāmatvedība – 144 darba vietas;

• Bankas/Apdrošināšana – 120 darba vietas;

• Mārketings/Reklāma – 99 darba vietas;

• Būvniecība/ Nekustamais īpašums – 94 darba vietas;

• Ražošana/Rūpnieciskā ražošana – 88 darba vietas.

Izvērtējot statistisko informāciju par darba ņēmēju vēlamo profesiju/amatu portālos “CV Online” un “WorkingDay”, 2007.gadā visvairāk izvēlas: asistents (uzņēmējdarbībā) – 4953; klientu konsultants – 4592; administratīvais asistents – 3766; grāmatvedis – 3687; organizators – 3556; grāmatveža palīgs – 3322; asistents (pakalpojumu sfērā) – 3320; administratīvais darbinieks – 3045; mārketinga vadītāja asistents – 2874; administrators – 2847.

 

4.4.tabula. NVA darba devēju reģistrēto brīvo darba vietu dinamika

Reģions

30.12.2007

+/-

31.01.2008

+/-

29.02.2008

Vakanču

skaits

Vakanču

skaits

Vakanču

skaits

Rīgas reģions

14821

178

14999

-3322

11677

Kurzemes reģions

972

-171

801

86

887

Latgales reģions

429

42

471

84

555

Vidzemes reģions

436

74

510

59

569

Zemgales reģions

1489

-608

881

-106

775

KOPĀ

18147

-485

17662

-3199

14463

Datu avots: NVA dati

 

4.4.tabulā redzama NVA darba devēju reģistrēto brīvo darba vietu dinamika pa mēnešiem un reģionu griezumā.

2007.gada beigās un 2008.gada sākumā bija vērojama būvniecības pieauguma tempu samazināšanās un būvniecības stabilizācijas pazīmes, tas redzams arī no brīvo darba vietu reģistrācijas NVA datubāzē – celtnieku brīvās darba vietas divu mēnešu laikā samazinājušās no 841 uz 645 reģistrētām darba vietām, bet pieprasījums pēc kvalificētiem celtniecības speciālistiem – apmetējiem, betonētājiem, mūrniekiem, flīzētājiem, namdariem, būvkonstrukciju montētājiem un citām (metinātājiem, bruģētājiem) ar celtniecību saistītām profesijām – saglabājas augsts un joprojām ieņem vadošās pozīcijas starp darba devēju NVA reģistrētajām brīvajām darba vietām.

Brīvo darba vietu pieaugums vērojums tirdzniecības, auto remontu, komunālo, sociālo, pakalpojumu nozarēs, tas redzams pēc lielā darba devēju pieteikto vakanču skaita pārdevējiem un plānoto kasieru skaita pieaugumu. Pēc darba devēju aptaujas rezultātiem redzams, ka sakarā ar tirdzniecības nozares attīstību plānots palielināt apsargu skaitu. Pieteikto brīvo darba vietu skaits autoatslēdzniekiem nemainīgi turas virs 100 darba vietām. Uz nagu kopšanas speciālistu skaita pieaugumu norāda darba devēju aptaujas rezultāti, kur tiek plānots šo speciālistu skaita pieaugums. Stabilizējies pieprasījums pēc kvalificētiem frizierim. Kā norāda darba devēju aptaujas rezultāti, samērā stabilu vietu brīvo darba vietu vidū ieņem elektriķi un sanitārtehniķi, kuru darbība noris gan būvniecības (vērojams neliels brīvo darba vietu samazinājums), gan pakalpojumu nozarēs.

Lai gan samazinājies pieprasījums pēc transporta nozarē strādājošiem – gan kravas automašīnu vadītājiem, gan autobusa vadītājiem –, tomēr šīs profesijas aizvien ir pieprasītas. Saglabājas pieprasījums pēc kokapstrādes rūpniecībā strādājošiem – kokapstrādes operatoriem un galdniekiem –, kur darba devēji plāno strādājošo skaita pieaugumu. Vieglajā rūpniecībā un individuālo pakalpojumu jomā stabils ir pieprasījums pēc šuvējiem, kas redzams gan no reģistrētajām brīvajām darba vietām NVA datubāzē, gan no darba devēju aptaujas rezultātiem. Sabiedriskās ēdināšanas jomā pieprasījums saglabājas pēc konditoriem, kur darba devēji plāno skaita pieaugumu, kā arī pavāriem, bārmeņiem, viesmīļiem. Uz kvalificētu grāmatvežu, lietvežu un sekretāru plānoto skaita pieaugumu norāda darba devēju aptaujas rezultāti.

 

VI. Darba devēju pieprasījums un apmācību nodrošinājums

Saskaņā ar NVA veiktās (2008.gada 15.janvāris – 15.februāris) darba devēju aptaujas rezultātiem ir izveidots profesiju saraksts, kurās saskaņā ar darba devēju pieprasījumu ir nepieciešams veikt profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas paaugstināšanu.

Ziņojuma 1.pielikumā apkopotie dati par 79 profesijām liecina, ka ir vairākas profesijas, kurās darba devēju pieprasījums pārsniedz piedāvājumu (NVA datubāzē esošo reģistrēto bezdarbnieku skaitu ar darba devēja pieprasīto kvalifikāciju) – metinātājs (nodrošinājums – 33%), kravas automašīnas vadītājs (33%), apsargs (62%), autobusa vadītājs (35%), šuvējs (apģērbu) (37%), pavārs (50%), betonētājs (35%), atslēdznieks (montāžas darbu) (24%), krāsotājs (būvniecībā) (41%), māsas palīgs (39%), montētājs (būvkonstrukciju) (35%), datu ievades/apstrādes operators (53%), autoelektriķis (38%), metālapstrādes darbgaldu operators - tehnoloģisko līniju operators (37%), metāla kausētājs, lējējs (35%), mežsaimniecības mašīnu operators (35%) u.c. Tomēr vienlaicīgi jāatzīmē, ka ne visi NVA reģistrētie bezdarbnieki ar iepriekšēju kvalifikāciju vēlas strādāt tajā pašā specialitātē, kurā bijusi iepriekšējā pieredze un kvalifikācija. Tāpēc arī jāņem vērā, ka ziņojuma 1.pielikumā uzrādītais piedāvājuma pārsniegums pār pieprasījumu automātiski nenodrošina to, ka tajās specialitātēs nebūs jānodrošina apmācība un pārkvalifikācija, jo, piemēram, lai arī NVA uzskaitē 4058 mazumtirdzniecības veikala pārdevēji pārsniedz pieprasījumu (258%), praksē veidojas situācija, kad esošie bezdarbnieki ar šādu iepriekšēju kvalifikāciju vairs nevēlas strādāt tajā pašā specialitātē zemās darba samaksas un citu apstākļu dēļ.

Ņemot vērā iepriekš minēto, valsts līmenī jāatbalsta pēc iespējas plašāks apmācības pasākumu piedāvājumu loks, kas ir īpaši svarīgi pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad vairāku nozaru darbība tiek ietekmēta dažādu makroekonomisko procesu rezultātā (inflācija, kredītu sadārdzināšanās, darba samaksas tempu neadekvāts pieaugums pret darba ražīgumu u.c.) un ir vērojamas bezdarba līmeņa pieauguma pazīmes. Elastīgas pieejas saglabāšana apmācību un pārkvalifikācijas organizēšanā pa profesijām ir svarīgs faktors, lai NVA varētu darba devējiem piedāvāt arī ne tik plaši (kvantitatīvi) pieprasītus speciālistus, bet, operatīvi reaģējot uz darba devēju pieprasījumu, varētu apmācīt un pārkvalificēt arī maz pieprasītās specialitātēs, kurās pieprasījums ir un būs, par ko liecina ziņojuma 2.pielikumā apkopotā informācija par 280 profesijām.

Tāpat, organizējot apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, ir jāņem vērā darba devēju pieprasījums pēc papildprasībām, kuru apguve bezdarbniekiem un darba meklētājiem arī jānodrošina.

 

5.1.tabula. Būtiskākās papildprasības darbiniekiem,

kas ietvertas vakancēs

Nr.p.k.

Prasības

% no visiem respondentiem

1.

Valsts valodas prasme

26,98

2.

Datorzināšanas

15,41

3.

Krievu valodas zināšanas

12,96

4.

Angļu valodas zināšanas

9,39

5.

B kategorijas autovadītājs

8,15

Datu avots: NVA organizētās darba devēju aptaujas par 2007.gadu dati

 

Darba devēju būtiskākās prasības darba ņēmējiem (skat. 5.1.tabulu) ir valsts valodas zināšanas – 26,98 % no aptaujātajiem respondentiem, datorzināšanas – 15,41%, krievu valodas zināšanas – 12,96%, angļu valodas zināšanas – 9,36% un B kategorijas autovadītājs – 8,15%.

Svarīgs NVA uzdevums ir arī palīdzēt darba devējam piemeklēt atbilstošākos bezdarbniekus darba tirgū pieprasītās profesijās, kurās nav nepieciešama profesionālā apmācība un kuras iespējams apgūt darba vietā (skat. 3.pielikumu) vai arī neformālās izglītības vai citu pamatprasmju un iemaņu programmās, ko organizē NVA.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka darba devēju aptaujās tiek pieprasīti ne tikai vienkāršo profesiju darbinieki un kvalificēti strādnieki, bet arī speciālisti ar augstāko izglītību, piemēram, ārsti, skolotāji u.c., kuru sagatavošana notiek augstākās izglītības sistēmā un daudz ilgākā laikā, nevis bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikācijas pasākumu ietvaros. Līdz ar to darba devēju aptaujas var daļēji kalpot arī par informācijas avotu un signālu augstākās izglītības piedāvājuma izmaiņām.

 

VII. Secinājumi un prognozes 2008.gadam

Ņemot vērā NVA organizētās darba devēju ekspresaptaujas rezultātus, kā arī relatīvi nelielo respondentu skaitu, īstermiņa prognožu iegūtie dati nevar pilnībā atspoguļot mainīgo darba tirgus situāciju. Ir pilnīgi iespējams, ka jau tuvākajā laikā parādīsies pieprasījums no darba devējiem par jaunām vakancēm un nepieciešamo darbaspēku. Tāpēc sagatavotais (1.pielikumā) saraksts ir izmantojams kā pamats profesijām, kurās 2008.gadā tiks apmācīti bezdarbnieki. Papildus šim profesiju sarakstam bezdarbnieki jāapmāca arī citās profesijās, ja NVA saņems pasūtījumu no konkrēta darba devēja vai darba devēju apvienībām.

Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības ekonomikas attīstības tendences, kas norāda uz izaugsmes samazinājumu (piemēram, ņemot vērā arī pēdējos datus par rūpniecības apjomu kritumu), ir pamats prognozēm, ka bezdarbnieku skaits ekonomisko problēmu rezultātā palielināsies tieši tajās nozarēs, kurās darbaspēka izmaksas sastāda ievērojamu daļu no kopējām izmaksām. Tie pārsvarā ir arī uzņēmumi, kas iepriekšējos gados bija spiesti nodrošināt ievērojamu darba algu pieaugumu, kas pārsniedza darba ražīguma pieaugumu. Tāpat prognozējam, ka līdz ar elektroenerģijas tarifu pieaugumu šis process varētu paātrināties un kļūt apjomīgāks, tai skaitā izsaucot arī bezdarba līmeņa pieaugumu. Viens no aktuāliem jautājumiem ir darbaspēka pieprasījuma samazinājums kokrūpniecības nozarē.

Lai arī nodarbināto skaits pēdējos gados Latvijā ir pieaudzis, pateicoties bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanai darba tirgū, tomēr Latvijā vēl ir ievērojama darbaspēka rezerve – jaunieši, pirmspensijas vecuma sievietes, cilvēki ar invaliditāti un citi ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, tādēļ NVA pakāpeniski ir attīstāmi aktīvie pasākumi, kas vērsti šo mērķa grupu iekļaušanai darba tirgū un darbaspēka piedāvājuma palielināšanai.

Situāciju darba tirgū, it īpaši darbaspēka piedāvājumu, tuvāko gadu laikā var būtiski ietekmēt demogrāfiskā situācija, jo sagaidāma darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Savukārt demogrāfiskās prognozes reģionālā griezumā par iedzīvotāju skaitu un sastāva izmaiņām parāda, ka iedzīvotāju kopskaita un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās sagaidāma visos reģionos, izņemot Pierīgu.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ viena no būtiskām prioritātēm nodarbinātības jomā ir aktīva darba mūža paildzināšana. Šajā kontekstā viena no potenciālajām sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, kuru profesionālo spēju pilnveidošanai un integrēšanai darba tirgū ir pievēršama īpaša vērība, ir gados vecākie valsts iedzīvotāji.

Būtiska loma nodarbinātības aspektā ir ne tikai no darba tirgus izstumto iedzīvotāju profesionālās pilnveides paaugstināšanā un integrēšanā darba tirgū, bet arī izglītības sistēmai kopumā, īpaši akcentējot mūžizglītības nepieciešamību. Ieguldījumi cilvēkresursu attīstībā ir izšķirošs faktors virzībā uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku un šiem ieguldījumiem jānodrošina būtiski uzlabojumi izglītības sistēmas spējā pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām, jāuzlabo visu līmeņu izglītības pieejamība, jāpalielina reģionālo pašvaldību un darba devēju līdzdalība un atbildība profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanā, kā arī pēc iespējas jārada efektīva darbotiesspējīga mūžizglītības sistēma, kas preventīvi veic ieguldījumus cilvēkresursos.

Valstī ir konstatējams augsts nereģistrētās nodarbinātības līmenis, jo aptuveni 24% Latvijas iedzīvotāju ir saistīti ar nereģistrētās nodarbinātības izpausmēm (darbs bez darba līguma, aplokšņu algas, neapmaksātas virsstundas). Nozaru griezumā nereģistrētā nodarbinātība visizplatītākā ir būvniecībā, mēbeļu ražošanā, lauksaimniecībā, kā arī sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu nozarēs, tādēļ tieši šīm nozarēm pievēršama lielāka vērība, plānojot un īstenojot savstarpēji saskaņotus nereģistrētās nodarbināšanas samazināšanas pasākumus.

Analizējot nodarbinātības attīstības iespējas tautsaimniecības nozaru griezumā, ir jāsecina, ka investīciju un būvniecības izaugsmes tempi samazināsies mazākā mērā nekā sašaurināsies kreditēšana, jo tuvāko gadu laikā paredzama vairāku nozīmīgu objektu būvniecības sākšana (piem., Nacionālā bibliotēka), kā arī ceļu būvniecības un remonta un inženiertehnisko būvju apjomu palielināšanās, kas saistīta ar ievērojamu Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu līdzekļu ieplūdi minētajās būvniecības jomās, sākot ar 2008.–2009.gadu.

Darba devēju izteiktais viedoklis par liela pieprasījuma saglabāšanos pēc vienkāršu profesiju darbiniekiem un tieši mazkvalificētu strādnieku izteiktā gatavība strādāt ārvalstīs rada pamatu bažām par mazkvalificētu darba darītāju iztrūkuma saasināšanos tuvāko gadu laikā, kas prasīs arī uz migrāciju vērstu risinājumu meklējumus.

ES struktūrfondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma pieaugums nodarbinātības situācijas uzlabošanai un atsevišķu mērķa grupu atbalstam lielā mērā varētu sekmēt nodarbinātības situācijas uzlabošanos reģionos, tomēr jāatzīmē, ka neatkarīgi no investīcijām cilvēkresursos, ja nesekos investīcijas infrastruktūrā, pieejamais darbaspēks reģionos mazināsies, jo turpināsies emigrācijas tendences.

Pēc NVA veiktās darba devēju aptaujas datiem, pieprasītākās vakances sadalījumā pa profesijām 2008.gadā būs: pārdevējs – 890; klientu apkalpošanas speciālists – 430; kasieris – 415; apsargs – 370; grāmatvedis – 194; atslēdznieks – 189; šuvējs – 182; konditors – 175; elektriķis – 162; autobusa vadītājs – 157; celtnieks – 154; zvanu centra operators – 150; pavārs – 149 u.c.

Darba devēju aptaujas liecina, ka joprojām (arī 2008.gadā) būs pieprasījums tirdzniecības, auto remontu, komunālo, sociālo, pakalpojumu nozarēs. Tiks pieprasīti pārdevēji un kasieri, apsargi, nagu kopšanas speciālisti, elektriķi un sanitārtehniķi, kravas automašīnu vadītāji, autobusa vadītāji, kokapstrādes operatori un galdnieki, šuvēji, konditori, pavāri, bārmeņi, viesmīļi, kvalificēti grāmatveži, lietveži un sekretāri.

Pēc darba devēju aptaujas datiem, pieprasītāko vakanču Top 10 sadalījumā pa nozarēm 2008.gadā būs: G – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts; D – apstrādes rūpniecība; F – būvniecība; A – lauksaimniecība medniecība un mežsaimniecība; I – transports, glabāšana un sakari; L – valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana; M – izglītība; K – operācijas ar nekustamo īpašumu; noma, datorpakalpojumi, zinātne un citi komercpakalpojumi; O – sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi; N – veselība un sociālā aprūpe.

Darba devēju būtiskākās papildprasības darba ņēmējiem arī 2008.gadā būs valsts valodas zināšanas, datorzināšanas, krievu un angļu valodas zināšanas un B kategorijas autovadītāja kvalifikācija.

 

VIII. Priekšlikumi turpmākai rīcībai

Arī turpmāk NVA nepieciešams izmantot darba devēju aptaujas kā vienu no galvenajiem informācijas avotiem bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikācijas organizēšanai, lai operatīvi reaģētu uz darba tirgus (darba devēju) pieprasījumu. Lai uzlabotu darba devēju respondenci brīvo darba vietu un vakanču uztveršanas aspektā, NVA sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju nepieciešams pilnveidot NVA rīcībā esošās darba devēju aptaujas metodikas un instrumentārijus līdz nākamajai darba devēju aptaujai, kas plānota 2008.gada 4.ceturksnī.

Turpmākai bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšanai, NVA izmantot par pamatu darba devēju aptaujā iegūto pieprasījumu saskaņā ar ziņojuma 1.pielikumā apkopotajām 79 profesijām. Tomēr, lai darba devēju pieprasītajās profesijās varētu nodrošināt pēc iespējas plašāku apmācības pasākumu piedāvājumu un elastīgi reaģētu uz pieprasījumu pēc nepieciešamajiem speciālistiem, NVA apmācīt un pārkvalificēt bezdarbniekus arī citās darba devēju pieprasītajās profesijās/specialitātēs, izmantojot profesiju sarakstu saskaņā ar ziņojuma 2. un 3.pielikumu, kā arī nodrošināt bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju uz individuāliem darba devēju pieprasījumiem.

Nākamo darba devēju aptauju NVA veiks 2008.gada 4.ceturksnī. Pamatojoties uz šajā darba devēju aptaujā iegūtajiem rezultātiem (darba devēju pieprasījumu), līdz 2009.gada 1.martam sagatavot aktualizētu profesiju sarakstu un izmantot to par pamatu, lai nodrošinātu piedāvājumu bezdarbnieku apmācībai, pārkvalifikācijai un kvalifikācijas paaugstināšanai 2009.gadā. Vienlaicīgi ar profesiju sarakstu līdz 2009.gada 1.martam NVA publiskot arī reģistrēto vakanču un brīvo darba vietu analīzi un darba tirgus attīstības tendenču prognozes 2009.gadam.

Ņemot vērā to, ka būtisks pamatnosacījums kvalitatīvai darba tirgus īstermiņa prognozēšanas veikšanai ir visaptverošas informācijas pieejamība par vakancēm darba tirgū, nepieciešams izskatīt iespēju iestrādāt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā kā obligātu prasību darba devējiem reģistrēt vakances NVA (pašreiz tas ir brīvprātīgi), lai uz šādas informācijas pamata varētu efektīvāk plānot darbaspēka piedāvājuma (bezdarbnieku un darba meklētāju) atbilstību darba devēju pieprasījumam (vakancēm), kā arī, piemēram, izmantot par informācijas avotu priekšlikumu izstrādei migrācijas politikai gadījumos, kad tiek konstatēts būtisks darbaspēka trūkums, balstoties uz visu esošo vakanču skaitu un profilu.

 

 

 

1.pielikums

Profesiju saraksts bezdarbnieku profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai un kvalifikācijas paaugstināšanai un Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki attiecīgajās profesijās

Nr.

p.k.

Profesijas nosaukums

Profesionālās

kvalifikācijas

līmenis*

LR Profesiju

klasifikatora

atsevišķās

grupas kods

LDDK**

prognoze

Kopējais prognozētais

brīvo darba vietu

pieprasījums

NVA*** reģistrēto

bezdarbnieku skaits

uz 01.01.2008

NVA*** reģistrēto

bezdarbnieku skaits % pret

kopējo prognozēto brīvo

darba vietu pieprasījumu ****

1.

Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs

2

5220

18

1571

4058

258

2.

Metinātājs (gāzmetinātājs, lokmetinātājs ar automātiskām iekārtām, mehanizēto iekārtu aktīvo un inerto gāzu vidē – MAG, MIG, TIG, MMA)

2

7212

3

798

261

33

3.

Celtnieks, ēku celtnieks

3

7121

0

799

649

81

4.

Kravas automašīnas vadītājs

2

8324

48

580

192

33

5.

Apsargs

3

5163

1

563

351

62

6.

Kasieris

2

4211

1

543

522

96

7.

Autobusa vadītājs

2

8323

274

256

90

35

8.

Šuvējs (apģērbu)

2

7433

0

527

194

37

9.

Pavārs

2

5122

6

429

214

50

10.

Betonētājs

2

7123

0

333

118

35

11.

Galdnieks, mēbeļu galdnieks

2

7422

4

328

364

111

12.

Apmetējs

2

7133

0

297

45

15

13.

Atslēdznieks (montāžas darbu)

2

7233

38

253

60

24

14.

Mūrnieks

2

7122

0

282

141

50

15.

Namdaris

3

7124

0

277

185

67

16.

Elektriķis

3

7241

8

262

249

95

17.

Konditors

2

7412

0

265

274

103

18.

Kokapstrādes operators

2

8141

0

242

514

212

19.

Krāsotājs (būvniecības)

2

7141

1

239

97

41

20.

Flīzētājs

2

7122

0

229

24

10

21.

Sanitārtehniķis

2

7136

4

224

171

76

22.

Grāmatvedis

3

4121

6

221

1055

477

23.

Viesmīlis

3

5123

0

209

193

92

24.

Autoatslēdznieks

2

7231

90

108

140

130

25.

Māsas palīgs

2

5132

20

158

61

39

26.

Nagu kopšanas speciālists

2

5141

10

151

40

26

27.

Montētājs (būvkonstrukciju)

2

7121

0

142

49

35

28.

Automehāniķis

3

7231

88

48

87

181

29.

Frizieris

2

5141

0

130

152

117

30.

Lietvedis

2

4115

2

126

148

117

31.

Bārmenis

3

5123

0

126

416

330

32.

Bruģētājs

2

7122

0

116

92

79

33.

Sekretārs

3

4115

9

85

288

339

34.

Virpotājs

2

7223

6

81

93

115

35.

Datu ievades/apstrādes operators

3

3122

7

80

42

53

36.

Aprūpētājs

2

5133

0

73

396

542

37.

Noliktavas pārzinis

3

4131

4

67

386

576

38.

Masieris

3

3226

2

66

19

29

39.

Zivju apstrādātājs

2

6153

0

61

255

418

40.

Remontstrādnieks

1

9313

17

43

151

351

41.

Būvstrādnieks

1

9312

0

59

255

432

42.

Traktortehnikas vadītājs

2

8331

0

59

64

108

43.

Ekskavatora vadītājs

2

8332

40

18

83

461

44.

Autoelektriķis

3

7241

13

42

16

38

45.

Istabenis

2

5142

0

51

106

208

46.

Metālapstrādes darbgaldu operators (tehnoloģisko līniju operators)

2

8211

0

43

16

37

47.

Kārtībnieks

3

3455

0

42

40

95

48.

Metāla kausētājs, lējējs

2

8122

24

17

6

35

49.

Autogreidera vadītājs

2

8332

34

4

6

150

50.

Gaļas apstrādes operators

2

8271

0

37

34

92

51.

Celtņa operators

2

8333

0

35

40

114

52.

Dārznieks

3

6113

0

31

55

177

53.

Mežsaimniecības mašīnu operators

2

8331

5

26

9

35

54.

Autokrāvēja vadītājs

2

8334

3

27

130

481

55.

Maiznieks

2

7412

0

26

122

469

56.

Ugunsdzēsējs – glābējs

2

5161

0

20

14

70

57.

Sanitārautomobiļa vadītājs

2

8322

0

17

3

18

58.

Vērpējs (dzijas)

2

7431

0

16

17

106

59.

Frēzētājs

2

7223

0

15

38

253

60.

Drēbnieks

2

7433

0

12

73

608

61.

Gaļas izstrādājumu ražošanas operators

2

8271

0

12

14

117

62.

Apkures krāšņu kurinātājs

2

8162

0

11

414

3764

63.

Piena produktu pārstrādātājs

2

7413

0

11

20

182

64.

Asfalta klāšanas operators

2

8332

6

5

4

80

65.

Pašgājēja transporta līdzekļu vadītājs

3

6141

0

10

2

20

66.

Darba drošības speciālists

3

3451

5

4

0

0

67.

Rasētājs

3

3118

0

8

2

25

68.

Gaļas izcirtējs

2

7411

0

6

31

517

69.

Iespiedējs

2

7341

0

5

21

420

70.

Presēšanas iekārtas operators

2

8290

0

5

18

360

71.

Florists

2

7331

0

4

46

1150

72.

Kultūras metodiķis (pasākumu organizētājs)

3

3477

0

4

17

425

73.

Ekspeditors

2

4131

2

2

27

1350

74.

Ēvelētājs

2

7223

0

3

0

0

75.

Kalējs

2

7221

0

3

3

100

76.

Datorgrafiķis

3

3121

1

2

14

700

77.

Akmens apstrādes speciālists

2

8112

0

2

0

0

78.

Liķieru ražošanas operators

2

8278

0

1

1

100

79.

Namu pārzinis

3

5124

0

1

5

500

KOPĀ:

800

12084

14602

121

* – Profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu (saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu ir pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi).

** – Latvijas Darba devēju konfederācija.

*** – Nodarbinātības valsts aģentūra.

**** – Virs simts procentiem – darbaspēka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu norādītajā profesijā (pārpalikums) un zem simts procentiem – darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu

norādītajā profesijā (iztrūkums).

 

Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūras dati

 

2.pielikums

Nodarbinātības valsts aģentūras ekspresaptaujas un Latvijas Darba devēju konfederācijas veikto aptauju rezultātu apkopojums*

Nr.

p.k.

Profesijas, amatu nosaukums

Prognozētais brīvo darba vietu skaits no darba devēju aptaujas

LDDK

prognoze**

Kopējais prognozētais brīvo darba vietu pieprasījums

1.

Klientu apkalpošanas speciālists (bankās)

430

1

431

2.

Medmāsa

50

336

386

3.

Ārsts (ķirurgs, pediatrs, kardiologs, infektologs, u.c)

94

121

215

4.

Pastnieks

0

200

200

5.

Strādnieks

21

171

192

6.

Zvanu centra operators

150

0

150

7.

Trolejbusa vadītājs

0

123

123

8.

Augsta līmeņa speciālists

112

0

112

9.

Administratīvā darba veicējs

109

0

109

10.

Palīgstrādnieks – kūdras ieguvē

85

0

85

11.

Pasta operators

0

75

75

12.

Apkopējs

59

7

66

13.

Augsta līmeņa vadītājs

60

0

60

14.

Palīgstrādnieks

37

22

59

15.

Ārsta palīgs

51

0

51

16.

Sētnieks

29

18

47

17.

Tramvaja vadītājs

0

46

46

18.

Ceļa strādnieks

44

0

44

19.

Datorspeciālists

43

1

44

20.

Klientu konsultants

20

23

43

21.

Aktieris

42

0

42

22.

Kurjers

1

40

41

23.

Sanitārs

18

20

38

24.

Pasta operators (piegāde)

0

35

35

25.

Sezonas darbu strādnieks

34

0

34

26.

Tipogrāfijas darbinieks

30

0

30

27.

Pētnieks

29

0

29

28.

Pārtikas tehnologs

27

1

28

29.

Kosmetologs

24

0

24

30.

Krāvējs

22

2

24

31.

Sociālais aprūpētājs

23

1

24

32.

Agronoms

23

0

23

33.

Policists

23

0

23

34.

Ceļu meistars

0

22

22

35.

Jurists

21

1

22

36.

Ražošanas iekārtu operators

21

0

21

37.

Programmētājs

20

0

20

38.

Uzkopšanas darbinieks (mazgātājs, tīrītājs)

2

16

18

39.

Automatizētās līnijas operators

15

0

15

40.

Dežurants

3

12

15

41.

Pētnieku asistents

15

0

15

42.

Ceļu būvdarbu vadītājs

3

10

13

43.

Komplektētājs

9

3

12

44.

Tāmētājs (ceļu, auto)

5

7

12

45.

Bibliotekārs

11

0

11

46.

Laukstrādnieks

11

0

11

47.

Pedagogs (pirmsskolas)

1

10

11

48.

Psihiatrs

1

10

11

49.

Ceļa meistars

10

10

50.

Elektroatslēdznieks

0

10

10

51.

Fizioterapeits

8

2

10

52.

Operatori

10

0

10

53.

Programmatūras izstrādes speciālisti

10

0

10

54.

Sabiedrisko attiecību speciālists

10

0

10

55.

Uzraudzības speciālists pārtikas jomā

10

0

10

56.

Ceļu būvinženieris

0

17

17

57.

Datorsistēmu administrators

9

0

9

58.

Meistars

0

9

9

59.

Ražošanas inženieris

0

9

9

60.

Revidents

7

2

9

61.

Valsts inspektors

9

0

9

62.

Datortehniķis / IT inženieris

8

0

8

63.

Intervētājs

8

0

8

64.

Labiekārtošanas strādnieks

8

0

8

65.

Pārtikas rūpniecības iekārtu atslēdznieks - regulētājs

0

8

8

66.

Pasta pavadonis

0

8

8

67.

Servisa klientu konsultants

0

8

8

68.

Sporta treneris

8

0

8

69.

Arhitekts

7

0

7

70.

Būvdarbu vadītājs

1

6

7

71.

Darbnīcas vadītājs

0

7

7

72.

Mākslinieks-butafors

7

0

7

73.

Reklāmas aģents

3

4

7

74.

Sociālais rehabilitētājs

4

3

7

75.

Uzraudzības speciālists veterinārajā jomā

7

0

7

76.

Virtuves strādnieks

5

2

7

77.

Automobiļu meistars

0

6

6

78.

Elektroinženieris

0

6

6

79.

Finanšu speciālists

6

0

6

80.

Fizioterapeita asistents

6

0

6

81.

Gaisvadu līniju elektromontieris

0

6

6

82.

Inženieris-projektētājs

4

2

6

83.

IT produktu vadītājs

6

0

6

84.

Laborants

1

5

6

85.

Lektors

6

0

6

86.

Menedžeris

1

5

6

87.

Pakotājs (mēbeļu detaļas)

6

0

6

88.

Projektu vadītājs

0

6

6

89.

Remonta zonas meistars

0

6

6

90.

Speciālists izglītības jomā

6

0

6

91.

Stādaudzētavas strādnieks

6

0

6

92.

Telemārketinga speciālists

0

6

6

93.

Vadītāji

6

0

6

94.

Administrators

0

5

5

95.

Arhīva darbinieks

5

0

5

96.

Autostāvvietu kontrolieris

0

5

5

97.

Biroja administrators

1

4

5

98.

Depo atslēdznieks

0

5

5

99.

Docents

5

0

5

100.

Elektromontieris

0

5

5

101.

Farmaceits

3

2

5

102.

Iekārtu iestatītājs

5

0

5

103.

Iepirkumu speciālists

0

5

5

104.

Manevru tramvaja vadītājs

0

5

5

105.

Manevru trolejbusu vadītājs

0

5

5

106.

Medreģistrators

5

0

5

107.

Mīklu iejāvējs

5

0

5

108.

Palīgstrādnieks (siera ražošanā)

5

0

5

109.

Pārdošanas speciālists

2

3

5

110.

Tehniskais konsultants

4

1

5

111.

Trauku mazgātājs

5

0

5

112.

Zvērkopis

5

0

5

113.

Apsardzes inspektors

0

4

4

114.

Aukstuma iekārtu mašīnists

0

4

4

115.

Automazgātājs

4

0

4

116.

Automotorists

0

4

4

117.

Ekonomists

2

2

4

118.

Farmaceita asistents

4

0

4

119.

Garantijas meistars

0

4

4

120.

Pasta nosūtītājs

0

4

4

121.

Pedagogs (internātskolā)

4

0

4

122.

Preču izlicējs

3

1

4

123.

Referents

4

0

4

124.

Reklāmas konsultants

0

4

4

125.

Sagatavotājs (virsbūves remonts)

0

4

4

126.

Sargs

2

2

4

127.

Slaucējs

4

0

4

128.

Tehnologs

0

4

4

129.

Veterinārais inspektors

4

0

4

130.

Dzīvnieku uzraugs

3

0

3

131.

Ergoterapeits

1

2

3

132.

Iesaiņotājs

3

0

3

133.

Klientu un pacientu reģistrators

3

0

3

134.

Kravas noformētājs

0

3

3

135.

KVS vecākais speciālists

1

2

3

136.

Lopu kāvējs, gaļas sadalītājs

3

0

3

137.

Mehāniķis

0

3

3

138.

Mežstrādnieks

3

0

3

139.

Personāla speciālists

3

0

3

140.

Pirmsskolas auklīte

0

3

3

141.

Pusautomātisko darbagaldu operators

0

3

3

142.

Rehabilitologs

3

0

3

143.

Saimnieks (saimniecības daļa)

3

0

3

144.

Telefonists

3

0

3

145.

Tēlnieks ar augstāko pedagoģisko izglītību

3

0

3

146.

Tirdzniecības pārstāvis

3

0

3

147.

Virtuves strādnieks (nakts maiņa)

3

0

3

148.

Zīmju valodas tulks

3

0

3

149.

Auto krāsotājs

0

2

2

150.

Bankas normatīvo dokumentu speciālists

0

2

2

151.

Būvinženieris

0

2

2

152.

Ceļu meistara palīgs

0

2

2

153.

Darba galdu operators

0

2

2

154.

Darbu vadītājs

0

2

2

155.

Dīdžejs

2

0

2

156.

Ēkas (būves) inženieris

0

2

2

157.

Formētājs

2

0

2

158.

Frontālā iekrāvēja vadītājs

0

2

2

159.

Klientu apkalpošanas operators

0

2

2

160.

Klientu attiecību vadītājs

0

2

2

161.

Koka rotaļlietu izgatavotājs

2

0

2

162.

Kokapstrādes darbagaldu iestatītājs

0

2

2

163.

Līmētājs

0

2

2

164.

Logopēds

2

0

2

165.

Lopkopējs

2

0

2

166.

Mārketinga daļas vadītājs

1

1

2

167.

Mehānikas inženieris

0

2

2

168.

Mehānikas konstruktors

2

0

2

169.

Metāla liešanas-kausēšanas tehnologs

0

2

2

170.

Nodaļas vadītājs

0

2

2

171.

Optometrists

2

0

2

172.

Pakalpojumu dienesta speciālists

0

2

2

173.

Palīgstrādnieks (lopkopībā)

2

0

2

174.

Pasta ekspluatācijas metodiķis

0

2

2

175.

Pedagogs

1

1

2

176.

Pedagogs (arodizglītība)

2

0

2

177.

Personāla inspektors

2

0

2

178.

Policijas inspektors

2

0

2

179.

Produktu grupas vadītājs

0

2

2

180.

Projektu daļas vadītājs

0

2

2

181.

Pulciņa vadītājs

2

0

2

182.

Reportieris

2

0

2

183.

Režisors

2

0

2

184.

Sagādnieks

2

0

2

185.

Sociālais darbinieks

1

1

2

186.

Tehniskais eksperts produktu un IT risinājumu daļā

0

2

2

187.

Telekomunikāciju inženieris

2

0

2

188.

Teritorijas plānotājs

2

0

2

189.

Tirdzniecības vadītājs

0

2

2

190.

Tramvaja ritošā sastāva remontatslēdznieks

0

2

2

191.

Tramvaju virsbūves remontatslēdznieks

0

2

2

192.

Transportlīdzekļu pieņēmējs

0

2

2

193.

Tulks

2

0

2

194.

Uzskaitvedis

0

2

2

195.

Veterinārārsts

2

0

2

196.

Autoservisa darbinieks (virsbūves taisnošana)

0

2

2

197.

Zootehniķis

2

0

2

198.

Žurnālists

2

0

2

199.

Amatnieks

1

0

1

200.

Analītiķis

1

0

1

201.

Apbedīšanas aģents

1

0

1

202.

Asfaltēšanas departamenta vadītājs

0

1

1

203.

Auto elektroniķis

0

1

1

204.

Automobiļu mazumtirdzniecības administrators

0

1

1

205.

Autoprojekta vadītājs

1

0

1

206.

Bibliotēkas vadītājs

1

0

1

207.

Biroja darbinieks

0

1

1

208.

Biroja vadītājs

0

1

1

209.

Būvinspektors

1

0

1

210.

Būvniecības speciālists būvuzraudzībā

1

0

1

211.

Būvprojekta vadītājs

1

0

1

212.

CNC operators

0

1

1

213.

Komercpakalpojumu darbinieks

0

1

1

214.

Datorgrafiķis (Tirgzinības daļā)

0

1

1

215.

Degvielas uzpildes stacijas operators

1

0

1

216.

Dermatologs

1

0

1

217.

Diētas māsa

1

0

1

218.

Direktora asistents

0

1

1

219.

Dispečers

0

1

1

220.

Dispečers virsbūves iecirknī

0

1

1

221.

Dzīvnieku kopējs (kažokādu)

1

0

1

222.

Ekspertu palīgs

1

0

1

223.

Enerģētiķis

0

1

1

224.

Grāmatveža palīgs

0

1

1

225.

Iekārtu attīstības inženieris

0

1

1

226.

Iekšējās kooperācijas menedžeris

0

1

1

227.

Inkasents

0

1

1

228.

Jauniešu nodaļas koordinators

1

0

1

229.

Klientu atbalsta speciālists

1

0

1

230.

Kokapstrādes tehnologs

0

1

1

231.

Koku zāģētājs

1

0

1

232.

Krāsotājs virsbūves iecirknī

0

1

1

233.

Kravas automobiļu tirdzniecības inženiera asistents

0

1

1

234.

Kredītrisku daļas speciālists

0

1

1

235.

Kredītrisku daļas vadītājs

0

1

1

236.

Liellopu gans

1

0

1

237.

Maiņas meistars (pārtikas)

0

1

1

238.

Maiņas vecākais

1

0

1

239.

Mārketinga speciālists

0

1

1

240.

Mehānikas tehnologs

0

1

1

241.

Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs

0

1

1

242.

Metodiķis

1

0

1

243.

Mikroautobusu mazumtirdzniecības vadītāja asistents

0

1

1

244.

Mikroautobusu tirdzniecības inženiera palīgs

0

1

1

245.

Operacionālā riska daļas vadītājs

0

1

1

246.

Pārdošanas menedžeris metālapstrādes jomā

0

1

1

247.

Pasta darba organizācijas instruktors

0

1

1

248.

Produkcijas noņēmējs

1

0

1

249.

Produktu attīstības speciālists

0

1

1

250.

Projektu koordinators

1

0

1

251.

Projektu plānotājs

1

0

1

252.

Projektu speciālists

1

0

1

253.

Projektu vadītājs / skolotājs

1

0

1

254.

Ražošanas daļas vadītāja vietnieks

0

1

1

255.

Ražošanas plānotājs

0

1

1

256.

Reģiona projekta koordinētājs

0

1

1

257.

Reģionālais eksprespasta vadītājs

0

1

1

258.

Reklamācijas inženieris

0

1

1

259.

Restorāna vadītājs

1

0

1

260.

Rezerves daļu pasūtīšanas speciālists

0

1

1

261.

Rezerves daļu tirdzniecības pārzinis

0

1

1

262.

Sagādes daļas vadītāja

1

0

1

263.

Sertifikācijas speciālists

0

1

1

264.

Servisa klientu apkalpošanas pārzinis

0

1

1

265.

Servisa vadītāja palīgs (servisa darba pieraksts, darbs ar debitoriem, klientu zvanu pieņemšana, sadarbības līgumu uzskaite)

0

1

1

266.

Speciālists kultūras darbā

1

0

1

267.

Telefona komunikāciju meistars

0

1

1

268.

Testēšanas inženieris

1

0

1

269.

Tirdzniecības konsultants

0

1

1

270.

Tirgzinis

1

0

1

271.

Transporta līdzekļu krāsotājs

0

1

1

272.

Tūrisma speciālists

1

0

1

273.

Valsts notārs

1

0

1

274.

Vecākais inspektors-pieņēmējs (kvalitātes dienests)

0

1

1

275.

Veikala direktors

0

1

1

276.

Veltņa operators

0

1

1

277.

Vides gids

1

0

1

278.

Vieglo automobiļu pasūtīšanas speciālists

0

1

1

279.

Zobārsts

1

0

1

280.

Autoskolas teorētisko priekšmetu pasniedzējs

0

1

0

KOPĀ:

2221

1694

3915

* - Nodarbinātības valsts aģentūras ekspresaptauju veica no 2008.gada 15.janvāra līdz 2008.gada 15.februārim, Latvijas Darba devēju konfederācijas aptaujas rezultāti elektroniski saņemti 2008.gada 19.martā.

** - Latvijas Darba devēju konfederācijas prognoze.

 

Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūras dati

 

3.pielikums

Darba tirgū pieprasīto profesiju saraksts, kurās nav nepieciešama profesionālā apmācība un kuras iespējams apgūt darba vietā

Nr.p.k.

PROFESIJA

Rīga

Kurzeme

Latgale

Vidzeme

Zemgale

KOPĀ

1.

Apkopējs

19

10

10

10

10

59

2.

Apbedīšanas aģents

1

-

-

-

-

1

3.

Arhīva darbinieks

1

1

1

1

1

5

4.

Automazgātājs

4

-

-

-

-

4

5.

Ceļa strādnieks

-

-

40

4

-

44

6.

Degvielas uzpildes stacijas operators

-

1

-

-

-

1

7.

Dežurants

-

-

-

-

3

3

8.

Dzīvnieku kopējs (kažokādu)

-

-

-

1

-

1

9.

Dzīvnieku uzraugs

3

-

-

-

-

3

10.

Formētājs

-

-

-

2

-

2

11.

Iesaiņotājs

2

-

-

-

1

3

12.

Intervētājs

-

-

8

-

-

8

13.

Klientu konsultants

20

-

-

-

-

20

14.

Klientu un pacientu reģistrators

3

-

-

-

-

3

15.

Koka rotaļlietu izgatavotājs

-

2

-

-

-

2

6.

Koku zāģētājs

-

1

-

-

-

1

17.

Krāvējs

6

5

2

6

3

22

18.

Kurjers

1

-

-

-

-

1

19.

Labiekārtošanas strādnieks

-

3

2

1

2

8

20.

Laukstrādnieks

-

7

1

1

2

11

21.

Liellopu gans

-

1

-

-

-

1

22.

Lopkopējs

-

1

-

1

-

2

23.

Lopu kāvējs, gaļas sadalītājs

-

-

3

-

-

3

24.

Medreģistrators

1

-

-

-

4

5

25.

Mežstrādnieks

-

-

-

3

-

3

26.

Mīklu iejāvējs

-

-

-

5

-

5

27.

Pakotājas (mēbeļu detaļas)

-

-

-

6

-

6

28.

Palīgstrādnieks

16

3

18

-

-

37

29.

Palīgstrādnieks (kūdras ieguvē)

-

-

45

40

-

85

30.

Palīgstrādnieks (lopkopība)

-

1

1

-

-

2

31.

Palīgstrādnieks (siera ražošanā)

-

-

-

5

-

5

32.

Preču izlicējs

3

-

-

-

-

3

33.

Produkcijas noņēmējs

-

1

-

-

-

1

34.

Reklāmas aģents

-

-

3

-

-

3

35.

Sanitārs

18

-

-

-

-

18

36.

Sargs

-

-

-

2

-

2

37.

Sezonas darbu strādnieks

-

-

24

10

-

34

38.

Sētnieks

20

2

3

4

-

29

39.

Slaucējs

-

-

-

4

-

4

40.

Stādaudzētavas strādnieks

-

-

-

-

6

6

41.

Strādnieks

13

2

-

6

-

21

42.

Telefonists

-

3

-

-

-

3

43.

Tirdzniecības pārstāvis

1

1

1

-

-

3

44.

Trauku mazgātājs

5

-

-

-

-

5

45.

Uzkopšanas darbinieks

-

-

-

-

2

2

46.

Virtuves strādnieks

3

-

-

-

2

5

47.

Virtuves strādnieks (nakts maiņa)

3

-

-

-

-

3

48.

Zvanu centra operators

-

-

150

-

-

150

49.

Zvērkopis

5

-

-

-

-

5

Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūras dati

 

4.pielikums

Darba devēju skaits sadalījumā pa nozarēm reģionu griezumā

Nozare (atbilstoši NACE nozaru klasifikatoram)

Darba devēju

skaits no NVA

datu bāzes*

uz 29.02.2008

Aptaujāto

darba

devēju

skaits

Aptaujāto

darba devēju

skaits

Rīgas

reģionā

Aptaujāto

darba devēju

skaits

Kurzemes

reģionā

Aptaujāto

darba devēju

skaits

Latgales

reģionā

Aptaujāto

darba devēju

skaits

Vidzemes

reģionā

Aptaujāto

darba devēju

skaits

Zemgales

reģionā

Apstrādājošā rūpnīca

403

125

27

15

28

29

26

Celtniecība

174

62

19

9

9

14

11

Citi komunālie, sociālie, individuālie pakalpojumi

181

23

9

3

6

2

3

Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

26

20

3

6

5

3

3

Finansu starpniecība

10

16

7

3

2

2

2

Ieguves rūpniecība

9

0

0

0

0

0

0

Individuālās mājsaimniecības ar apkalpojošo personālu

5

3

1

2

0

0

0

Izglītība

148

66

17

15

15

10

9

Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība

93

52

4

11

15

12

10

Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma, komercdarbība

134

64

22

11

10

13

8

Transports un sakari

139

39

9

8

7

9

6

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālas lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts

397

87

24

15

17

15

16

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

66

125

20

23

38

21

23

Veselība un sociālā aprūpe

94

43

15

7

4

10

7

Viesnīcas un restorāni

139

125

72

11

24

11

7

Zvejniecība

2

0

0

0

0

0

0

Nozare nav norādīta

18

105

28

23

21

21

12

Kopā

2038

955

277

162

201

172

143

* - Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāze Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūras dati
 

 

* Ministres informatīvais ziņojums “Par darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem un profesijām, kurās nodrošināt bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu” Ministru kabineta 2008.gada 29.aprīļa sēdē

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!