Par Latvijas darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem*

 

Labklājības ministre Iveta Purne:

 

Saturs

I. Ievads

II. Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas mērķis

III. Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas informācijas avoti

IV. Darba tirgus situācijas raksturojums

V. Brīvo darba vietu un vakanču analīze

VI. Darba devēju pieprasījums un apmācību nodrošinājums

VII. Secinājumi un prognozes 2008.gadam

VIII. Priekšlikumi turpmākai rīcībai

1.pielikums

2.pielikums

3.pielikums

4.pielikums

 

Saīsinājumi

CSP Centrālā statistikas pārvalde

EK Eiropas Komisija

EM Ekonomikas ministrija

ES Eiropas Savienība

IKP iekšzemes kopprodukts

IKT informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

LM Labklājības ministrija

NACE Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācija

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

 

I. Ievads

Saskaņā ar Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta Neatliekamo darbu plāna (no 2007.gada 20.decembra līdz 2008.gada 14.aprīlim) uzdevumu Nr.10.6., Labklājības ministrijai, balstoties uz visaptverošas darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem (darba devēju aptaujām, darba tirgus situācijas detalizētas analīzes nozaru un reģionu griezumā), ir uzdots izveidot profesiju sarakstu, kurās turpmāk nodrošināt bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas programmas.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Labklājības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem un profesijām, kurās nodrošināt bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu” (turpmāk – ziņojums).

Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā NVA, kas ir labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 6.panta otrās daļas 2.punktu NVA veic darba tirgus īstermiņa prognozēšanu.

Sagatavotās darba tirgus īstermiņa prognozes balstās uz NVA darba devēju aptaujas rezultātiem, kā arī uz NVA reģistrēto vakanču un CSP ceturkšņa apsekojuma par brīvajām darba vietām statistisko informāciju.

Darba tirgus īstermiņa prognozes tiek izmantotas par informācijas avotu, lai operatīvi reaģētu uz darba tirgus (darba devēju) pieprasījumu un saskaņā ar to sagatavotu darbaspēka rezerves (bezdarbniekus, darba meklētājus) darba tirgū esošo vakanču aizpildīšanai, organizējot bezdarbnieku apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu pieprasītajās profesijās, kā arī sniedzot bezdarbniekiem un darba meklētājiem darba tirgū nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, tai skaitā atbalstot neformālās izglītības iegūšanu. Darba tirgus īstermiņa prognožu rezultātā veiktie korektīvie pasākumi (apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, neformālā izglītība) sekmē darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma savstarpējo atbilstību.

Ziņojums sastāv no darba devēju pieprasījuma analīzes, reģistrēto vakanču un brīvo darba vietu analīzes, secinājumiem un darba tirgus attīstības tendenču prognozes 2008.gadam, pielikumiem ar papildu informāciju par profesijām, kurās tiek pieprasīti darbinieki, un nepieciešamas apmācības.

 

II. Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas mērķis

Viena no aktualitātēm saistībā ar darba tirgus pieprasījuma un darba tirgus piedāvājuma līdzsvarošanu ir darba tirgus īstermiņa prognozēšana un tās rezultāti. Bez tā, ka pašreizējā izglītības sistēma nepietiekami nodrošina izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, paredzams, ka tuvāko gadu laikā Latvijas darba tirgu ietekmēs arī tādi faktori kā demogrāfiskā situācija un migrācijas procesi, jo samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits valstī. Tas savukārt rada jaunus apstākļus, kas jāņem vērā darbaspēka sagatavošanas plānošanā ne tikai nākotnē, bet jau īstermiņā, lai nodrošinātu tautsaimniecības nozaru attīstību un nodrošinājumu ar cilvēkresursiem.

Darba tirgus īstermiņa prognozēšanai ir nepieciešama esošās darba tirgus situācijas analīze, kas galvenokārt balstās uz darba devēju pieprasījumu. Savukārt darba tirgus īstermiņa prognozēšanas mērķis ir nodrošināt adekvātu statistisko informāciju par darba devēju pieprasījumu, reģistrēto vakanču un brīvo darba vietu analīzi, lai pieņemtu adekvātus un tautsaimniecības attīstībai labvēlīgus lēmumus attiecībā uz darbaspēka rezervju (bezdarbnieku) apmācību un pārkvalifikāciju. Tāpat viens no darba tirgus īstermiņa prognozēšanas mērķiem ir samazināt darba tirgus reakcijas uz izmaiņām tautsaimniecības struktūrā aizkavēšanās laiku, tai skaitā operatīvi apmācot un pārkvalificējot bezdarbniekus darba devēju pieprasītajās profesijās, kā arī informējot sabiedrību (darba devējus un potenciālos darba ņēmējus) par tendencēm darba tirgū, lai tā dalībnieki var ātrāk reaģēt uz notiekošām izmaiņām.

Saistībā ar darba tirgus īstermiņa prognozēšanu šī informatīvā ziņojuma kontekstā tiek izvirzīti šādi divi galvenie uzdevumi:

1) noskaidrot darba devēju pieprasījumu pēc noteiktas profesijas/kvalifikācijas darbiniekiem;

2) izveidot profesiju sarakstu (pamatsarakstu, bet neaprobežoties ar to), kurās apmācīt un iekārtot darbā bezdarbniekus darba devēju pieprasītajās profesijās/specialitātēs.

Lai izpildītu minētos divus uzdevumus, vispirms darba devēju aptaujā tiek noskaidrots, kādi speciālisti, kādās profesijās un ar kādu kvalifikāciju ir nepieciešami, lai aizpildītu esošās vakances un darba devēji varētu nodrošināt savai pamatdarbībai nepieciešamos cilvēkresursus. Apzinot darba devēju pieprasījumu, kā nākamais solis tiek veikta NVA uzskaitē esošo bezdarbnieku nosūtīšana uz apmācībām, pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas paaugstināšanu, unpēc tam viņi tiek piedāvāti darba devējiem.

Minētā procesa ietvaros ar darba tirgus prognozēšanas palīdzību tiek sekmēts, lai:

1) bezdarbnieki tiek apmācīti tieši darba devēju pieprasītajās profesijās, kas nepieciešamas darba tirgū, tātad ir maksimāli pietuvināta viņu darbiekārtošanās iespēja, lai persona (bezdarbnieks) ātri un operatīvi atrastu darbu pie konkrētiem darba devējiem, kuriem ir vakances un kuri saskaras ar darbaspēka trūkumu;

2) darba devēji saņem sagatavotu personu (bezdarbnieku), kas pēc iesaistes apmācībā un pārkvalifikācijā ir ieguvis noteiktu kvalifikāciju un ir gatavs aizpildīt darba devēja vakances, un rezultātā ražot preces un pakalpojumus pie konkrētā darba devēja.

Jāatzīmē, ka bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas programmas ne tikai pozitīvi ietekmē personas nodarbinātību, bet arī ļoti ātri atmaksājas makroekonomiskajā līmenī. Tā, piemēram, periodā no 2004. līdz 2006.gadam viena bezdarbnieka apmācībai NVA vidēji izlietoja 679 latus, tātad 10,8 bezdarbnieku apmācību izmaksas bija 7314 latu. Tajā pašā laika periodā vidējais IKP uz strādājošo bija apmēram 8803 lati gadā jeb 733 lati mēnesī. Tātad vienai papildu savienošanai darba tirgū (pāreja no bezdarba uz nodarbinātību) nepieciešamie 11 bezdarbnieku apmācības izdevumi tiks segti makroekonomiskā līmenī, ja viens bijušais bezdarbnieks nostrādās 10 mēnešus, turklāt pārējie papildus apmācītie 10 bezdarbnieki pozitīvi ietekmēs savienojumu skaitu otrajā, trešajā u.c. mēnesī pēc apmācības, tādējādi nesot tautsaimniecībai tīro ieguvumu (Latvijas Universitātes pētījums “Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums”, Rīga, 2007.g.).

 

III. Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas informācijas avoti

Prognozējot darba tirgus attīstības tendences 2008.gadam, NVA ir izmantojusi šādus informācijas avotus:

1) NVA darba devēju aptaujas rezultāti (2008.gada janvāris – februāris);

2) Latvijas Darba devēju konfederācijas nozaru asociāciju veiktā darba devēju aptauja 2008.gadā;

3) Nodarbinātības valsts aģentūras statistiskā informācija;

4) Centrālās statistikas pārvaldes dati;

5) darba piedāvājumu portālu “CV Online” un “WorkingDay” informācija;

6) pētījums par darbaspēka profesionālo mobilitāti (Latvijas Universitāte, 2007.g.);

7) pētījums par darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti (Latvijas Universitāte, 2007.g.);

8) darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros (Latvijas Universitāte, 2007.g.);

9) Ekonomikas ministrijas Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 2007.gada jūlijs;

10) Ekonomikas ministrijas Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 2007.gada decembris;

11) Eiropas statistikas biroja Eurostat dati.

Lai nodrošinātu darba tirgus situācijas izvērtēšanu, NVA regulāri veic ekspresaptaujas, jautājot uzņēmējiem, kādi darbinieki viņiem ir nepieciešami. Tā laika posmā no 2008.gada 15.janvāra līdz 2008.gada 15.februārim darba devējiem ar e-pasta starpniecību tika izsūtītas 6000 anketas. 955 anketas tika aizpildītas tādā apmērā, ka bija iespējams iegūt kvalitatīvus datus (899 tika aizpildītas pilnībā). Statistiski atbilstoši šajā ekspresaptaujā tika pārstāvēti visi Latvijas reģioni, kā arī Latvijas tautsaimniecības nozares.

NVA sagatavotais profesiju saraksts, kurās 2008.gadā būtu organizējama bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, balstās uz NVA veiktās darba devēju elektroniskās aptaujas rezultātiem par darba tirgus pieprasījumu 2008.gadā, kā arī NVA darba devēju pieteikto brīvo darba vietu datubāzes rezultātiem uz 2008.gada 29.februāri.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Igaunijā profesiju atlase bezdarbnieku apmācībām tiek veikta, pamatojoties uz reģistrēto vakanču datu bāzi, tas ir, pieprasītākajās profesijās darba tirgū. Savukārt Lietuvā tiek veikta darba devēju aptauja elektroniski, kurā tiek iztaujāts par nākotnē nepieciešamiem speciālistiem, un attiecīgi pēc aptauju rezultātiem tiek veidoti apmācību piedāvājumi bezdarbniekiem. NVA piedāvātais profesiju saraksts līdzīgi ir balstīts uz abiem datu avotiem, ko izmanto pārējās Baltijas valstīs.

Tomēr te ir svarīgi minēt, ka ar NVA parasti vairāk sadarbojas tie uzņēmēji, kas kā darbaspēku izmanto mazāk kvalificētus darbiniekus, kas arī parādās ekspresaptaujas rezultātos.

Ekspresaptauja sniedza šādus galvenos rezultātus:

• darba tirgū visvairāk pieprasīti ir pārdevēji, kasieri, nagu kopšanas speciālisti, datu ievades/apstrādes operatori, operatori zvanu pieņemšanas centros, apsargi, atslēdznieki, grāmatveži un kravas automobiļu vadītāji;

• darba devēji izteiktajos komentāros min arī dažādu traktortehnikas, ekskavatoristu un greidera vadītāju trūkumu;

• aptaujas anketās minētas daudzas profesijas, kurās nav nepieciešami augstas kvalifikācijas darbinieki, bet gan vienkāršu profesiju darba darītāji, piemēram, apkopēji, ceļu strādnieki, palīgstrādnieki, krāvēji, sezonas darba strādnieki u.c.;

• aptaujas respondenti norādījuši uz kvalificēta darbaspēka trūkumu arī tādās jomās, kā, piemēram, medicīna, izglītība, kultūra u.c.

 

IV. Latvijas darba tirgus situācijas raksturojums

Straujā ekonomikas izaugsme pēdējo gadu laikā atspoguļojas arī darba tirgus rādītāju dinamikā. Nodarbinātības līmenis pieaudzis visās mērķa grupās, savukārt Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā izvirzītie svarīgākie nodarbinātības politikas mērķi 2008.gadam tika sasniegti jau 2006.gadā, bet nodarbinātības līmenis sievietēm un iedzīvotajiem 55–64 gadu vecuma grupā 2006.gadā sasniedza 2010.gadam izvirzīto mērķi.

Tomēr, neskatoties uz kopējo pozitīvo galveno makroekonomisko rādītāju uzlabošanos (stabils nodarbinātības līmeņa pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās), līdz ar darbaspēka emigrāciju uz citām ES dalībvalstīm, kuras atvērušas darba tirgu, darba tirgū atsevišķās tautsaimniecības nozarēs veidojas darbaspēka trūkums.

2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, nodarbinātības līmenis Pierīgas reģionā pieaudzis par 4,9 procentpunktiem, sasniedzot 70,2%, Zemgalē pieaudzis par 4,4 procentpunktiem, sasniedzot 65,5%. Arī pārējos reģionos nodarbinātības līmenis ir jūtami paaugstinājies, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšminētajiem reģioniem tajos līmenis ir zemāks. Piemēram, Latgalē tas gada laikā pieaudzis par 3,8 procentpunktiem, sasniedzot tikai 56,8%, Kurzemē – par 1,6 procentpunktiem, sasniedzot 63,6%. Straujāku attīstību tajos kavē lēna administratīvi teritoriālā reforma, kvalificēta darbaspēka trūkums, ceļu tīkla nolietojums, ierobežota piekļuve finanšu līdzekļiem u.c.

Pēc CSP datiem, salīdzinot 2007.gada 3.ceturksni ar 2006.gada 3.ceturksni, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā¹ ir pieaudzis par 0,7 procentpunktiem, kā arī nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (vecuma grupā no 15–64 gadiem, CSP dati) ir pieaudzis par 1 procentpunktu, taču darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā (Ekonomikas ministrijas Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 2007.gada decembris) ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem. Darba meklētāju īpatsvara samazināšanās minētajā laika posmā ir skaidrojama arī ar NVA organizētajiem aktīvajiem pasākumiem nodarbinātības veicināšanai, pēc kuriem liela daļa pasākumos iesaistīto bezdarbnieku iekārtojas darbā, kā arī ar iedzīvotāju īpatsvaru, kas dodas strādāt ārpus Latvijas.

Dzimumu griezumā, salīdzinot 2007.gada 3.ceturksni ar 2006.gada 3.ceturksni, ekonomiski aktīvo vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir pieaudzis par 0,3 procentpunktiem, sieviešu – pieaudzis par 1,1 procentpunktiem, un nodarbināto vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir pieaudzis par 0,7 procentpunktiem, nodarbināto sieviešu – par 1,2 procentpunktiem, turpretim vīriešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā¹ () ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, savukārt, sieviešu skaits ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

Lai gan nodarbināto vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā vēl aizvien ir lielāks par sieviešu, tuvākajā laikā izmaiņu nebūs, jo, pēc EM datiem, bieži vien neelastīgas darba organizācijas, bērnu aprūpes iestāžu trūkuma vai citu iemeslu dēļ sievietes pamet darbu vai nespēj to uzsākt. Kā liecina CSP veiktais apsekojums (Ekonomikas ministrijas Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 2007.gada jūlijs), 43% sieviešu, kurām ir bērns vecumā līdz sešiem gadiem, nestrādā, tomēr jāatzīmē, ka nodarbināto sieviešu īpatsvars katru gadu pieaug gandrīz divas reizes straujāk nekā nodarbināto vīriešu īpatsvars.

 

3.1.tabula. Pieprasītākās nozares atbilstoši CSP datiem

Nr. p.k.	NACE	Nozare	2006.g. 3.cet. %	2007.g. 3.cet. %	+/- %
1.	G	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts	15,5	15,7	0,2
2.	D	Apstrādes rūpniecība	14,3	14,8	0,5
3.	A	Lauksaimniecība medniecība un mežsaimniecība	10,9	10,7	-0,2
4.	F	Būvniecība	10,4	11,5	1,1
5.	I	Transports glabāšana un sakari	9,1	9,3	0,2
6.	M	Izglītība	8	7,2	-0,8
7.	L	Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana	7,8	7,3	-0,5
8.	K	Operācijas ar nekustamo īpašumu; noma, datorpakalpojumi, zinātne un citi komercpakalpojumi	6,1	6,2	0,1
9.	N	Veselība un sociālā aprūpe	4,8	4,7	-0,1
10.	O	Sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi	4,7	4,9	0,2

Datu avots: CSP dati

 

Pēc CSP datiem lielākais procentuālais pieaugums, salīdzinot 2007.gada 3.ceturksni ar 2006.gadu 3.ceturksni ir būvniecībā – 1,1 procentpunkti; apstrādes rūpniecībā – 0,5 procentpunkti; vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts – 0,2 procentpunkti; transports glabāšana un sakari – 0,2 procentpunkti; sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi – 0,2 procentpunkti u.c., kas liecina par šo tautsaimniecības nozaru relatīvi labākām attīstības iespējām salīdzinājumā ar citām 3.1.tabulā ietvertajām tautsaimniecības nozarēm. Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā straujāk palielinājies nodarbināto skaits būvniecībā un pakalpojumu nozarēs, it īpaši tirdzniecībā, transportā un sakaros. Savukārt apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaits ir palicis nemainīgs, bet lauksaimniecībā ir samazinājies.

2007.gada beigās un 2008.gada sākumā bija vērojama būvniecības sektora straujā pieauguma tempu samazināšanās un būvniecības stabilizācijas pazīmes, kas bija saistīts ar inflācijas samazināšanas plāna īstenošanas uzsākšanu. Inflācijas samazināšanas plāna ieviešana būtiski ietekmēja nekustamā īpašuma tirgu, iedzīvotāju kreditēšanas politiku un valsts ekonomikas attīstības tempus, tādējādi samazinot arī būvniecības pieprasījumu.

2007.gada darba devēju aptaujas dati liecina, ka saglabāsies liela rotācija starp vienkāršajām profesijām, kurām darba devēji arī nākotnē prognozē vislielāko pieprasījumu, turpretim darbaspēka ģeogrāfiskās mobilitātes pētījums (Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” ietvaros 2005.–2006.g. tika veikts pētījums “Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte”) liecina, ka visbiežāk vēlēšanos doties strādāt uz ārvalstīm izteikuši kvalificēti vai mazkvalificēti strādnieki. Šīs un citas respondentu atbildes liecina, ka darbinieku atalgojums atsevišķās nodarbinātības grupās joprojām ir ļoti zems, un tas ir viens no faktoriem, kāpēc cilvēki šajās grupās biežāk vēlas meklēt darbu ārvalstīs.

Jāatzīmē, ka Latvijā ir relatīvi augsts nereģistrētās nodarbinātības līmenis, it sevišķi būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, lauksaimniecībā un transporta pakalpojumos, kas samazina sociālās garantijas darbiniekiem un samazina ieņēmumus valsts budžetā. Lai intensīvāk risinātu šo problēmu un stimulētu iedzīvotājus darboties formālajā ekonomikā, tiek palielināta neto darba alga strādājošiem ar zemu atalgojumu, paaugstinot minimālo algu un palielinot neapliekamā minimuma apmēru, kā arī tiek nostiprinātas valsts kontroles institūcijas un aktivizēta sadarbība ar sociālajiem partneriem – arodbiedrībām un darba devēju asociācijām. Tomēr ar to ir nepietiekami, jo kā viens no galvenajiem iemesliem iedzīvotājiem iesaistīties nereģistrētajā nodarbinātībā tiek minēts samērā augstais iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 25%.

Pamatojoties uz Eurostat veiktajām prognozēm, ir sagaidāms, ka Latvijā iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā no 15 līdz 64 gadiem laika posmā līdz 2013.gadam varētu samazināties par apmēram 69 tūkstošiem cilvēku jeb par 4,4%, bet vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – par apmēram 93 tūkstošiem cilvēku jeb par 5,2%. Paredzamas arī citu rādītāju izmaiņas, tai skaitā pakāpenisks dzimstības intensitātes pieaugums, kā arī mūža ilguma palielināšanās gan sievietēm, gan vīriešiem.

 

V. Brīvo darba vietu un vakanču analīze

Brīvo darba vietu un vakanču analīze ir galvenais darba tirgus īstermiņa prognozēšanā, lai, analizējot šos datus saistībā ar darba devēju pieprasījumu, varētu veidot adekvātu piedāvājumu. Tādējādi, iesaistot esošos bezdarbniekus apmācību un pārkvalifikācijas programmās, tiek veicinātā arī tālāka viņu iesaiste darba tirgū pie tiem darba devējiem, kuriem ir brīvās darba vietas.

 

4.1.tabula. Brīvās darba vietas pēc nozaru klasifikācijas

Nr. p.k.	NACE	Nozare	2006.g. 3.cet.	2007.g. 3.cet.	+/-
1.	CDE	Rūpniecība - pavisam	4 971	4 350	-621
2.	D	Apstrādes rūpniecība	4 780	4 008	-772
3.	L	Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana	3 734	4 517	783
4.	I	Transports, glabāšana un sakari	2 656	2 988	332
5.	G	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts	2 544	2 226	-318
6.	K	Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma, datorpakalpojumi, zinātne un citi komercpakalpojumi	1 607	1 765	158
7.	N	Veselība un sociālā aprūpe	1 496	1 240	-256
8.	F	Būvniecība	1 127	1 044	-83
9.	M	Izglītība	847	1 048	201
10.	O	Sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi	550	579	29

Datu avots: CSP dati

 

Salīdzinot brīvo darba vietu skaitu 2007.gada 3.ceturksni ar 2006.gada 3.ceturksni (skatīt 4.1.tabulu), visvairāk brīvās darba vietas ir pieaugušas valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī obligātajā sociālajā apdrošināšanā – 783 vietas. Ievērojams brīvo darba vietu skaita pieaugums vērojams arī transportā, glabāšanā un sakaros.

2007.gada trešā ceturkšņa beigās lielākais brīvo darba vietu īpatsvars kopējā darba vietu skaitā bija valsts pārvaldē – 5,3% (4,5 tūkst. brīvo darba vietu), transporta un sakaru nozarē – 3,3% (3,0 tūkst. brīvo darba vietu), apstrādes rūpniecībā – 2,5% (4,0 tūkst. brīvo darba vietu) un veselībā un sociālajā aprūpē – 2,1% (1,2 tūkst. brīvo darba vietu). Savukārt mazākais brīvo darba vietu īpatsvars kopējā darba vietu skaitā – 0,7% bija viesnīcu un restorānu nozarē un zvejniecībā.

 

4.2.tabula. Brīvo darba vietu skaits sadalījumā pa reģioniem

Nr. p.k.	Reģions	2006.g. 3.cet.	2007.g. 3.cet.	+/-
1.	Latvija	20 781	20 795	14
2.	Rīgas reģions	13 911	14 498	587
3.	Pierīgas reģions	2 412	2 463	51
4.	Vidzemes reģions	823	717	-106
5.	Kurzemes reģions	1 385	1 208	-177
6.	Zemgales reģions	1 089	922	-167
7.	Latgales reģions	1 160	986	-174

Datu avots: CSP dati

 

Latgales reģionā brīvo darba vietu skaits samazinās – 174, un kā galvenais cēlonis tam ir uzņēmumu slēgšana.

 

4.3.tabula. Vakanču skaits, sadalījumā pa profesijām un reģioniem, 2007.gads

Nr. p.k.	Profesijas kods Profesiju klasifikatorā	Profesija	Rīga/ Rīgas rajons	Kurzeme	Latgale	Vidzeme	Zemgale	Kopējais vakanču skaits
1.	5220 10	Pārdevējs / konsultants	508	481	433	450	441	619
2.	4222 06	Klientu apkalpošanas speciālists	430	430	430	430	430	430
3.	4121 02	Kasieris	363	320	318	313	320	403
4.	5169 26	Apsargs	343	165	162	157	160	370
5.	3433 01	Grāmatvedis	114	83	80	83	83	185
6.	7222 01	Atslēdznieks	70	62	58	44	62	184
7.	7433 01	Šuvējs	25	7	36	3	117	182
8.	7412 02	Konditors	126	10	31	24	13	169
9.	7241 01	Elektriķis	76	52	54	49	51	160
10.	8323 01	Autobusa vadītājs	36	38	67	55	57	157
11.	7121 01	Celtnieks	78	46	49	47	41	154
12.	4223 01	Zvanu centra operators	150	–	–	–	–	150
13.	5122 01	Pavārs	65	14	53	29	21	148

Datu avots: NVA dati

 

Pieprasītākās vakances sadalījumā pa profesijām (skatīt 4.3.tabulu) ir pārdevējs – 619; klientu apkalpošanas speciālists – 430; kasieris – 403; apsargs – 370; grāmatvedis – 185; atslēdznieks – 184; šuvējs – 182; konditors – 169; elektriķis – 160; autobusa vadītājs – 157; celtnieks – 154; zvanu centra operators – 150; pavārs – 148 u.c.

Savukārt, apkopojot informāciju par darba devēju piedāvātajām brīvajām darba vietām nozaru griezumā portālos “CV Online” un “WorkingDay”, 2007.gadā lielākais pieprasījums ir tādās nozarēs kā:

• Tirdzniecība – 299 darba vietas;

• Informācijas tehnoloģijas – 214 darba vietas;

• Pārdošana – 210 darba vietas;

• Pakalpojumi – 172 darba vietas;

• Administratīvais darbs/Asistēšana – 159 darba vietas;

• Finanses/Grāmatvedība – 144 darba vietas;

• Bankas/Apdrošināšana – 120 darba vietas;

• Mārketings/Reklāma – 99 darba vietas;

• Būvniecība/ Nekustamais īpašums – 94 darba vietas;

• Ražošana/Rūpnieciskā ražošana – 88 darba vietas.

Izvērtējot statistisko informāciju par darba ņēmēju vēlamo profesiju/amatu portālos “CV Online” un “WorkingDay”, 2007.gadā visvairāk izvēlas: asistents (uzņēmējdarbībā) – 4953; klientu konsultants – 4592; administratīvais asistents – 3766; grāmatvedis – 3687; organizators – 3556; grāmatveža palīgs – 3322; asistents (pakalpojumu sfērā) – 3320; administratīvais darbinieks – 3045; mārketinga vadītāja asistents – 2874; administrators – 2847.

 

4.4.tabula. NVA darba devēju reģistrēto brīvo darba vietu dinamika

Reģions	30.12.2007	+/-	31.01.2008	+/-	29.02.2008
	Vakanču skaits		Vakanču skaits		Vakanču skaits
Rīgas reģions	14821	178	14999	-3322	11677
Kurzemes reģions	972	-171	801	86	887
Latgales reģions	429	42	471	84	555
Vidzemes reģions	436	74	510	59	569
Zemgales reģions	1489	-608	881	-106	775
KOPĀ	18147	-485	17662	-3199	14463

Datu avots: NVA dati

 

4.4.tabulā redzama NVA darba devēju reģistrēto brīvo darba vietu dinamika pa mēnešiem un reģionu griezumā.

2007.gada beigās un 2008.gada sākumā bija vērojama būvniecības pieauguma tempu samazināšanās un būvniecības stabilizācijas pazīmes, tas redzams arī no brīvo darba vietu reģistrācijas NVA datubāzē – celtnieku brīvās darba vietas divu mēnešu laikā samazinājušās no 841 uz 645 reģistrētām darba vietām, bet pieprasījums pēc kvalificētiem celtniecības speciālistiem – apmetējiem, betonētājiem, mūrniekiem, flīzētājiem, namdariem, būvkonstrukciju montētājiem un citām (metinātājiem, bruģētājiem) ar celtniecību saistītām profesijām – saglabājas augsts un joprojām ieņem vadošās pozīcijas starp darba devēju NVA reģistrētajām brīvajām darba vietām.

Brīvo darba vietu pieaugums vērojums tirdzniecības, auto remontu, komunālo, sociālo, pakalpojumu nozarēs, tas redzams pēc lielā darba devēju pieteikto vakanču skaita pārdevējiem un plānoto kasieru skaita pieaugumu. Pēc darba devēju aptaujas rezultātiem redzams, ka sakarā ar tirdzniecības nozares attīstību plānots palielināt apsargu skaitu. Pieteikto brīvo darba vietu skaits autoatslēdzniekiem nemainīgi turas virs 100 darba vietām. Uz nagu kopšanas speciālistu skaita pieaugumu norāda darba devēju aptaujas rezultāti, kur tiek plānots šo speciālistu skaita pieaugums. Stabilizējies pieprasījums pēc kvalificētiem frizierim. Kā norāda darba devēju aptaujas rezultāti, samērā stabilu vietu brīvo darba vietu vidū ieņem elektriķi un sanitārtehniķi, kuru darbība noris gan būvniecības (vērojams neliels brīvo darba vietu samazinājums), gan pakalpojumu nozarēs.

Lai gan samazinājies pieprasījums pēc transporta nozarē strādājošiem – gan kravas automašīnu vadītājiem, gan autobusa vadītājiem –, tomēr šīs profesijas aizvien ir pieprasītas. Saglabājas pieprasījums pēc kokapstrādes rūpniecībā strādājošiem – kokapstrādes operatoriem un galdniekiem –, kur darba devēji plāno strādājošo skaita pieaugumu. Vieglajā rūpniecībā un individuālo pakalpojumu jomā stabils ir pieprasījums pēc šuvējiem, kas redzams gan no reģistrētajām brīvajām darba vietām NVA datubāzē, gan no darba devēju aptaujas rezultātiem. Sabiedriskās ēdināšanas jomā pieprasījums saglabājas pēc konditoriem, kur darba devēji plāno skaita pieaugumu, kā arī pavāriem, bārmeņiem, viesmīļiem. Uz kvalificētu grāmatvežu, lietvežu un sekretāru plānoto skaita pieaugumu norāda darba devēju aptaujas rezultāti.

 

VI. Darba devēju pieprasījums un apmācību nodrošinājums

Saskaņā ar NVA veiktās (2008.gada 15.janvāris – 15.februāris) darba devēju aptaujas rezultātiem ir izveidots profesiju saraksts, kurās saskaņā ar darba devēju pieprasījumu ir nepieciešams veikt profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas paaugstināšanu.

Ziņojuma 1.pielikumā apkopotie dati par 79 profesijām liecina, ka ir vairākas profesijas, kurās darba devēju pieprasījums pārsniedz piedāvājumu (NVA datubāzē esošo reģistrēto bezdarbnieku skaitu ar darba devēja pieprasīto kvalifikāciju) – metinātājs (nodrošinājums – 33%), kravas automašīnas vadītājs (33%), apsargs (62%), autobusa vadītājs (35%), šuvējs (apģērbu) (37%), pavārs (50%), betonētājs (35%), atslēdznieks (montāžas darbu) (24%), krāsotājs (būvniecībā) (41%), māsas palīgs (39%), montētājs (būvkonstrukciju) (35%), datu ievades/apstrādes operators (53%), autoelektriķis (38%), metālapstrādes darbgaldu operators - tehnoloģisko līniju operators (37%), metāla kausētājs, lējējs (35%), mežsaimniecības mašīnu operators (35%) u.c. Tomēr vienlaicīgi jāatzīmē, ka ne visi NVA reģistrētie bezdarbnieki ar iepriekšēju kvalifikāciju vēlas strādāt tajā pašā specialitātē, kurā bijusi iepriekšējā pieredze un kvalifikācija. Tāpēc arī jāņem vērā, ka ziņojuma 1.pielikumā uzrādītais piedāvājuma pārsniegums pār pieprasījumu automātiski nenodrošina to, ka tajās specialitātēs nebūs jānodrošina apmācība un pārkvalifikācija, jo, piemēram, lai arī NVA uzskaitē 4058 mazumtirdzniecības veikala pārdevēji pārsniedz pieprasījumu (258%), praksē veidojas situācija, kad esošie bezdarbnieki ar šādu iepriekšēju kvalifikāciju vairs nevēlas strādāt tajā pašā specialitātē zemās darba samaksas un citu apstākļu dēļ.

Ņemot vērā iepriekš minēto, valsts līmenī jāatbalsta pēc iespējas plašāks apmācības pasākumu piedāvājumu loks, kas ir īpaši svarīgi pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad vairāku nozaru darbība tiek ietekmēta dažādu makroekonomisko procesu rezultātā (inflācija, kredītu sadārdzināšanās, darba samaksas tempu neadekvāts pieaugums pret darba ražīgumu u.c.) un ir vērojamas bezdarba līmeņa pieauguma pazīmes. Elastīgas pieejas saglabāšana apmācību un pārkvalifikācijas organizēšanā pa profesijām ir svarīgs faktors, lai NVA varētu darba devējiem piedāvāt arī ne tik plaši (kvantitatīvi) pieprasītus speciālistus, bet, operatīvi reaģējot uz darba devēju pieprasījumu, varētu apmācīt un pārkvalificēt arī maz pieprasītās specialitātēs, kurās pieprasījums ir un būs, par ko liecina ziņojuma 2.pielikumā apkopotā informācija par 280 profesijām.

Tāpat, organizējot apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, ir jāņem vērā darba devēju pieprasījums pēc papildprasībām, kuru apguve bezdarbniekiem un darba meklētājiem arī jānodrošina.

 

5.1.tabula. Būtiskākās papildprasības darbiniekiem,

kas ietvertas vakancēs

Nr.p.k.	Prasības	% no visiem respondentiem
1.	Valsts valodas prasme	26,98
2.	Datorzināšanas	15,41
3.	Krievu valodas zināšanas	12,96
4.	Angļu valodas zināšanas	9,39
5.	B kategorijas autovadītājs	8,15

Datu avots: NVA organizētās darba devēju aptaujas par 2007.gadu dati

 

Darba devēju būtiskākās prasības darba ņēmējiem (skat. 5.1.tabulu) ir valsts valodas zināšanas – 26,98 % no aptaujātajiem respondentiem, datorzināšanas – 15,41%, krievu valodas zināšanas – 12,96%, angļu valodas zināšanas – 9,36% un B kategorijas autovadītājs – 8,15%.

Svarīgs NVA uzdevums ir arī palīdzēt darba devējam piemeklēt atbilstošākos bezdarbniekus darba tirgū pieprasītās profesijās, kurās nav nepieciešama profesionālā apmācība un kuras iespējams apgūt darba vietā (skat. 3.pielikumu) vai arī neformālās izglītības vai citu pamatprasmju un iemaņu programmās, ko organizē NVA.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka darba devēju aptaujās tiek pieprasīti ne tikai vienkāršo profesiju darbinieki un kvalificēti strādnieki, bet arī speciālisti ar augstāko izglītību, piemēram, ārsti, skolotāji u.c., kuru sagatavošana notiek augstākās izglītības sistēmā un daudz ilgākā laikā, nevis bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikācijas pasākumu ietvaros. Līdz ar to darba devēju aptaujas var daļēji kalpot arī par informācijas avotu un signālu augstākās izglītības piedāvājuma izmaiņām.

 

VII. Secinājumi un prognozes 2008.gadam

Ņemot vērā NVA organizētās darba devēju ekspresaptaujas rezultātus, kā arī relatīvi nelielo respondentu skaitu, īstermiņa prognožu iegūtie dati nevar pilnībā atspoguļot mainīgo darba tirgus situāciju. Ir pilnīgi iespējams, ka jau tuvākajā laikā parādīsies pieprasījums no darba devējiem par jaunām vakancēm un nepieciešamo darbaspēku. Tāpēc sagatavotais (1.pielikumā) saraksts ir izmantojams kā pamats profesijām, kurās 2008.gadā tiks apmācīti bezdarbnieki. Papildus šim profesiju sarakstam bezdarbnieki jāapmāca arī citās profesijās, ja NVA saņems pasūtījumu no konkrēta darba devēja vai darba devēju apvienībām.

Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības ekonomikas attīstības tendences, kas norāda uz izaugsmes samazinājumu (piemēram, ņemot vērā arī pēdējos datus par rūpniecības apjomu kritumu), ir pamats prognozēm, ka bezdarbnieku skaits ekonomisko problēmu rezultātā palielināsies tieši tajās nozarēs, kurās darbaspēka izmaksas sastāda ievērojamu daļu no kopējām izmaksām. Tie pārsvarā ir arī uzņēmumi, kas iepriekšējos gados bija spiesti nodrošināt ievērojamu darba algu pieaugumu, kas pārsniedza darba ražīguma pieaugumu. Tāpat prognozējam, ka līdz ar elektroenerģijas tarifu pieaugumu šis process varētu paātrināties un kļūt apjomīgāks, tai skaitā izsaucot arī bezdarba līmeņa pieaugumu. Viens no aktuāliem jautājumiem ir darbaspēka pieprasījuma samazinājums kokrūpniecības nozarē.

Lai arī nodarbināto skaits pēdējos gados Latvijā ir pieaudzis, pateicoties bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanai darba tirgū, tomēr Latvijā vēl ir ievērojama darbaspēka rezerve – jaunieši, pirmspensijas vecuma sievietes, cilvēki ar invaliditāti un citi ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, tādēļ NVA pakāpeniski ir attīstāmi aktīvie pasākumi, kas vērsti šo mērķa grupu iekļaušanai darba tirgū un darbaspēka piedāvājuma palielināšanai.

Situāciju darba tirgū, it īpaši darbaspēka piedāvājumu, tuvāko gadu laikā var būtiski ietekmēt demogrāfiskā situācija, jo sagaidāma darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Savukārt demogrāfiskās prognozes reģionālā griezumā par iedzīvotāju skaitu un sastāva izmaiņām parāda, ka iedzīvotāju kopskaita un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās sagaidāma visos reģionos, izņemot Pierīgu.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ viena no būtiskām prioritātēm nodarbinātības jomā ir aktīva darba mūža paildzināšana. Šajā kontekstā viena no potenciālajām sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, kuru profesionālo spēju pilnveidošanai un integrēšanai darba tirgū ir pievēršama īpaša vērība, ir gados vecākie valsts iedzīvotāji.

Būtiska loma nodarbinātības aspektā ir ne tikai no darba tirgus izstumto iedzīvotāju profesionālās pilnveides paaugstināšanā un integrēšanā darba tirgū, bet arī izglītības sistēmai kopumā, īpaši akcentējot mūžizglītības nepieciešamību. Ieguldījumi cilvēkresursu attīstībā ir izšķirošs faktors virzībā uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku un šiem ieguldījumiem jānodrošina būtiski uzlabojumi izglītības sistēmas spējā pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām, jāuzlabo visu līmeņu izglītības pieejamība, jāpalielina reģionālo pašvaldību un darba devēju līdzdalība un atbildība profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanā, kā arī pēc iespējas jārada efektīva darbotiesspējīga mūžizglītības sistēma, kas preventīvi veic ieguldījumus cilvēkresursos.

Valstī ir konstatējams augsts nereģistrētās nodarbinātības līmenis, jo aptuveni 24% Latvijas iedzīvotāju ir saistīti ar nereģistrētās nodarbinātības izpausmēm (darbs bez darba līguma, aplokšņu algas, neapmaksātas virsstundas). Nozaru griezumā nereģistrētā nodarbinātība visizplatītākā ir būvniecībā, mēbeļu ražošanā, lauksaimniecībā, kā arī sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu nozarēs, tādēļ tieši šīm nozarēm pievēršama lielāka vērība, plānojot un īstenojot savstarpēji saskaņotus nereģistrētās nodarbināšanas samazināšanas pasākumus.

Analizējot nodarbinātības attīstības iespējas tautsaimniecības nozaru griezumā, ir jāsecina, ka investīciju un būvniecības izaugsmes tempi samazināsies mazākā mērā nekā sašaurināsies kreditēšana, jo tuvāko gadu laikā paredzama vairāku nozīmīgu objektu būvniecības sākšana (piem., Nacionālā bibliotēka), kā arī ceļu būvniecības un remonta un inženiertehnisko būvju apjomu palielināšanās, kas saistīta ar ievērojamu Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu līdzekļu ieplūdi minētajās būvniecības jomās, sākot ar 2008.–2009.gadu.

Darba devēju izteiktais viedoklis par liela pieprasījuma saglabāšanos pēc vienkāršu profesiju darbiniekiem un tieši mazkvalificētu strādnieku izteiktā gatavība strādāt ārvalstīs rada pamatu bažām par mazkvalificētu darba darītāju iztrūkuma saasināšanos tuvāko gadu laikā, kas prasīs arī uz migrāciju vērstu risinājumu meklējumus.

ES struktūrfondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma pieaugums nodarbinātības situācijas uzlabošanai un atsevišķu mērķa grupu atbalstam lielā mērā varētu sekmēt nodarbinātības situācijas uzlabošanos reģionos, tomēr jāatzīmē, ka neatkarīgi no investīcijām cilvēkresursos, ja nesekos investīcijas infrastruktūrā, pieejamais darbaspēks reģionos mazināsies, jo turpināsies emigrācijas tendences.

Pēc NVA veiktās darba devēju aptaujas datiem, pieprasītākās vakances sadalījumā pa profesijām 2008.gadā būs: pārdevējs – 890; klientu apkalpošanas speciālists – 430; kasieris – 415; apsargs – 370; grāmatvedis – 194; atslēdznieks – 189; šuvējs – 182; konditors – 175; elektriķis – 162; autobusa vadītājs – 157; celtnieks – 154; zvanu centra operators – 150; pavārs – 149 u.c.

Darba devēju aptaujas liecina, ka joprojām (arī 2008.gadā) būs pieprasījums tirdzniecības, auto remontu, komunālo, sociālo, pakalpojumu nozarēs. Tiks pieprasīti pārdevēji un kasieri, apsargi, nagu kopšanas speciālisti, elektriķi un sanitārtehniķi, kravas automašīnu vadītāji, autobusa vadītāji, kokapstrādes operatori un galdnieki, šuvēji, konditori, pavāri, bārmeņi, viesmīļi, kvalificēti grāmatveži, lietveži un sekretāri.

Pēc darba devēju aptaujas datiem, pieprasītāko vakanču Top 10 sadalījumā pa nozarēm 2008.gadā būs: G – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts; D – apstrādes rūpniecība; F – būvniecība; A – lauksaimniecība medniecība un mežsaimniecība; I – transports, glabāšana un sakari; L – valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana; M – izglītība; K – operācijas ar nekustamo īpašumu; noma, datorpakalpojumi, zinātne un citi komercpakalpojumi; O – sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi; N – veselība un sociālā aprūpe.

Darba devēju būtiskākās papildprasības darba ņēmējiem arī 2008.gadā būs valsts valodas zināšanas, datorzināšanas, krievu un angļu valodas zināšanas un B kategorijas autovadītāja kvalifikācija.

 

VIII. Priekšlikumi turpmākai rīcībai

Arī turpmāk NVA nepieciešams izmantot darba devēju aptaujas kā vienu no galvenajiem informācijas avotiem bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikācijas organizēšanai, lai operatīvi reaģētu uz darba tirgus (darba devēju) pieprasījumu. Lai uzlabotu darba devēju respondenci brīvo darba vietu un vakanču uztveršanas aspektā, NVA sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju nepieciešams pilnveidot NVA rīcībā esošās darba devēju aptaujas metodikas un instrumentārijus līdz nākamajai darba devēju aptaujai, kas plānota 2008.gada 4.ceturksnī.

Turpmākai bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšanai, NVA izmantot par pamatu darba devēju aptaujā iegūto pieprasījumu saskaņā ar ziņojuma 1.pielikumā apkopotajām 79 profesijām. Tomēr, lai darba devēju pieprasītajās profesijās varētu nodrošināt pēc iespējas plašāku apmācības pasākumu piedāvājumu un elastīgi reaģētu uz pieprasījumu pēc nepieciešamajiem speciālistiem, NVA apmācīt un pārkvalificēt bezdarbniekus arī citās darba devēju pieprasītajās profesijās/specialitātēs, izmantojot profesiju sarakstu saskaņā ar ziņojuma 2. un 3.pielikumu, kā arī nodrošināt bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju uz individuāliem darba devēju pieprasījumiem.

Nākamo darba devēju aptauju NVA veiks 2008.gada 4.ceturksnī. Pamatojoties uz šajā darba devēju aptaujā iegūtajiem rezultātiem (darba devēju pieprasījumu), līdz 2009.gada 1.martam sagatavot aktualizētu profesiju sarakstu un izmantot to par pamatu, lai nodrošinātu piedāvājumu bezdarbnieku apmācībai, pārkvalifikācijai un kvalifikācijas paaugstināšanai 2009.gadā. Vienlaicīgi ar profesiju sarakstu līdz 2009.gada 1.martam NVA publiskot arī reģistrēto vakanču un brīvo darba vietu analīzi un darba tirgus attīstības tendenču prognozes 2009.gadam.

Ņemot vērā to, ka būtisks pamatnosacījums kvalitatīvai darba tirgus īstermiņa prognozēšanas veikšanai ir visaptverošas informācijas pieejamība par vakancēm darba tirgū, nepieciešams izskatīt iespēju iestrādāt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā kā obligātu prasību darba devējiem reģistrēt vakances NVA (pašreiz tas ir brīvprātīgi), lai uz šādas informācijas pamata varētu efektīvāk plānot darbaspēka piedāvājuma (bezdarbnieku un darba meklētāju) atbilstību darba devēju pieprasījumam (vakancēm), kā arī, piemēram, izmantot par informācijas avotu priekšlikumu izstrādei migrācijas politikai gadījumos, kad tiek konstatēts būtisks darbaspēka trūkums, balstoties uz visu esošo vakanču skaitu un profilu.

 

 

 

1.pielikums

Profesiju saraksts bezdarbnieku profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai un kvalifikācijas paaugstināšanai un Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki attiecīgajās profesijās

Nr. p.k.	Profesijas nosaukums	Profesionālās kvalifikācijas līmenis*	LR Profesiju klasifikatora atsevišķās grupas kods	LDDK** prognoze	Kopējais prognozētais brīvo darba vietu pieprasījums	NVA*** reģistrēto bezdarbnieku skaits uz 01.01.2008	NVA*** reģistrēto bezdarbnieku skaits % pret kopējo prognozēto brīvo darba vietu pieprasījumu ****
1.	Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs	2	5220	18	1571	4058	258
2.	Metinātājs (gāzmetinātājs, lokmetinātājs ar automātiskām iekārtām, mehanizēto iekārtu aktīvo un inerto gāzu vidē – MAG, MIG, TIG, MMA)	2	7212	3	798	261	33
3.	Celtnieks, ēku celtnieks	3	7121	0	799	649	81
4.	Kravas automašīnas vadītājs	2	8324	48	580	192	33
5.	Apsargs	3	5163	1	563	351	62
6.	Kasieris	2	4211	1	543	522	96
7.	Autobusa vadītājs	2	8323	274	256	90	35
8.	Šuvējs (apģērbu)	2	7433	0	527	194	37
9.	Pavārs	2	5122	6	429	214	50
10.	Betonētājs	2	7123	0	333	118	35
11.	Galdnieks, mēbeļu galdnieks	2	7422	4	328	364	111
12.	Apmetējs	2	7133	0	297	45	15
13.	Atslēdznieks (montāžas darbu)	2	7233	38	253	60	24
14.	Mūrnieks	2	7122	0	282	141	50
15.	Namdaris	3	7124	0	277	185	67
16.	Elektriķis	3	7241	8	262	249	95
17.	Konditors	2	7412	0	265	274	103
18.	Kokapstrādes operators	2	8141	0	242	514	212
19.	Krāsotājs (būvniecības)	2	7141	1	239	97	41
20.	Flīzētājs	2	7122	0	229	24	10
21.	Sanitārtehniķis	2	7136	4	224	171	76
22.	Grāmatvedis	3	4121	6	221	1055	477
23.	Viesmīlis	3	5123	0	209	193	92
24.	Autoatslēdznieks	2	7231	90	108	140	130
25.	Māsas palīgs	2	5132	20	158	61	39
26.	Nagu kopšanas speciālists	2	5141	10	151	40	26
27.	Montētājs (būvkonstrukciju)	2	7121	0	142	49	35
28.	Automehāniķis	3	7231	88	48	87	181
29.	Frizieris	2	5141	0	130	152	117
30.	Lietvedis	2	4115	2	126	148	117
31.	Bārmenis	3	5123	0	126	416	330
32.	Bruģētājs	2	7122	0	116	92	79
33.	Sekretārs	3	4115	9	85	288	339
34.	Virpotājs	2	7223	6	81	93	115
35.	Datu ievades/apstrādes operators	3	3122	7	80	42	53
36.	Aprūpētājs	2	5133	0	73	396	542
37.	Noliktavas pārzinis	3	4131	4	67	386	576
38.	Masieris	3	3226	2	66	19	29
39.	Zivju apstrādātājs	2	6153	0	61	255	418
40.	Remontstrādnieks	1	9313	17	43	151	351
41.	Būvstrādnieks	1	9312	0	59	255	432
42.	Traktortehnikas vadītājs	2	8331	0	59	64	108
43.	Ekskavatora vadītājs	2	8332	40	18	83	461
44.	Autoelektriķis	3	7241	13	42	16	38
45.	Istabenis	2	5142	0	51	106	208
46.	Metālapstrādes darbgaldu operators (tehnoloģisko līniju operators)	2	8211	0	43	16	37
47.	Kārtībnieks	3	3455	0	42	40	95
48.	Metāla kausētājs, lējējs	2	8122	24	17	6	35
49.	Autogreidera vadītājs	2	8332	34	4	6	150
50.	Gaļas apstrādes operators	2	8271	0	37	34	92
51.	Celtņa operators	2	8333	0	35	40	114
52.	Dārznieks	3	6113	0	31	55	177
53.	Mežsaimniecības mašīnu operators	2	8331	5	26	9	35
54.	Autokrāvēja vadītājs	2	8334	3	27	130	481
55.	Maiznieks	2	7412	0	26	122	469
56.	Ugunsdzēsējs – glābējs	2	5161	0	20	14	70
57.	Sanitārautomobiļa vadītājs	2	8322	0	17	3	18
58.	Vērpējs (dzijas)	2	7431	0	16	17	106
59.	Frēzētājs	2	7223	0	15	38	253
60.	Drēbnieks	2	7433	0	12	73	608
61.	Gaļas izstrādājumu ražošanas operators	2	8271	0	12	14	117
62.	Apkures krāšņu kurinātājs	2	8162	0	11	414	3764
63.	Piena produktu pārstrādātājs	2	7413	0	11	20	182
64.	Asfalta klāšanas operators	2	8332	6	5	4	80
65.	Pašgājēja transporta līdzekļu vadītājs	3	6141	0	10	2	20
66.	Darba drošības speciālists	3	3451	5	4	0	0
67.	Rasētājs	3	3118	0	8	2	25
68.	Gaļas izcirtējs	2	7411	0	6	31	517
69.	Iespiedējs	2	7341	0	5	21	420
70.	Presēšanas iekārtas operators	2	8290	0	5	18	360
71.	Florists	2	7331	0	4	46	1150
72.	Kultūras metodiķis (pasākumu organizētājs)	3	3477	0	4	17	425
73.	Ekspeditors	2	4131	2	2	27	1350
74.	Ēvelētājs	2	7223	0	3	0	0
75.	Kalējs	2	7221	0	3	3	100
76.	Datorgrafiķis	3	3121	1	2	14	700
77.	Akmens apstrādes speciālists	2	8112	0	2	0	0
78.	Liķieru ražošanas operators	2	8278	0	1	1	100
79.	Namu pārzinis	3	5124	0	1	5	500
KOPĀ:				800	12084	14602	121

* – Profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu (saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu ir pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi).

** – Latvijas Darba devēju konfederācija.

*** – Nodarbinātības valsts aģentūra.

**** – Virs simts procentiem – darbaspēka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu norādītajā profesijā (pārpalikums) un zem simts procentiem – darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu

norādītajā profesijā (iztrūkums).

 

Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūras dati

 

2.pielikums

Nodarbinātības valsts aģentūras ekspresaptaujas un Latvijas Darba devēju konfederācijas veikto aptauju rezultātu apkopojums*

Nr. p.k.	Profesijas, amatu nosaukums	Prognozētais brīvo darba vietu skaits no darba devēju aptaujas	LDDK prognoze**	Kopējais prognozētais brīvo darba vietu pieprasījums
1.	Klientu apkalpošanas speciālists (bankās)	430	1	431
2.	Medmāsa	50	336	386
3.	Ārsts (ķirurgs, pediatrs, kardiologs, infektologs, u.c)	94	121	215
4.	Pastnieks	0	200	200
5.	Strādnieks	21	171	192
6.	Zvanu centra operators	150	0	150
7.	Trolejbusa vadītājs	0	123	123
8.	Augsta līmeņa speciālists	112	0	112
9.	Administratīvā darba veicējs	109	0	109
10.	Palīgstrādnieks – kūdras ieguvē	85	0	85
11.	Pasta operators	0	75	75
12.	Apkopējs	59	7	66
13.	Augsta līmeņa vadītājs	60	0	60
14.	Palīgstrādnieks	37	22	59
15.	Ārsta palīgs	51	0	51
16.	Sētnieks	29	18	47
17.	Tramvaja vadītājs	0	46	46
18.	Ceļa strādnieks	44	0	44
19.	Datorspeciālists	43	1	44
20.	Klientu konsultants	20	23	43
21.	Aktieris	42	0	42
22.	Kurjers	1	40	41
23.	Sanitārs	18	20	38
24.	Pasta operators (piegāde)	0	35	35
25.	Sezonas darbu strādnieks	34	0	34
26.	Tipogrāfijas darbinieks	30	0	30
27.	Pētnieks	29	0	29
28.	Pārtikas tehnologs	27	1	28
29.	Kosmetologs	24	0	24
30.	Krāvējs	22	2	24
31.	Sociālais aprūpētājs	23	1	24
32.	Agronoms	23	0	23
33.	Policists	23	0	23
34.	Ceļu meistars	0	22	22
35.	Jurists	21	1	22
36.	Ražošanas iekārtu operators	21	0	21
37.	Programmētājs	20	0	20
38.	Uzkopšanas darbinieks (mazgātājs, tīrītājs)	2	16	18
39.	Automatizētās līnijas operators	15	0	15
40.	Dežurants	3	12	15
41.	Pētnieku asistents	15	0	15
42.	Ceļu būvdarbu vadītājs	3	10	13
43.	Komplektētājs	9	3	12
44.	Tāmētājs (ceļu, auto)	5	7	12
45.	Bibliotekārs	11	0	11
46.	Laukstrādnieks	11	0	11
47.	Pedagogs (pirmsskolas)	1	10	11
48.	Psihiatrs	1	10	11
49.	Ceļa meistars		10	10
50.	Elektroatslēdznieks	0	10	10
51.	Fizioterapeits	8	2	10
52.	Operatori	10	0	10
53.	Programmatūras izstrādes speciālisti	10	0	10
54.	Sabiedrisko attiecību speciālists	10	0	10
55.	Uzraudzības speciālists pārtikas jomā	10	0	10
56.	Ceļu būvinženieris	0	17	17
57.	Datorsistēmu administrators	9	0	9
58.	Meistars	0	9	9
59.	Ražošanas inženieris	0	9	9
60.	Revidents	7	2	9
61.	Valsts inspektors	9	0	9
62.	Datortehniķis / IT inženieris	8	0	8
63.	Intervētājs	8	0	8
64.	Labiekārtošanas strādnieks	8	0	8
65.	Pārtikas rūpniecības iekārtu atslēdznieks - regulētājs	0	8	8
66.	Pasta pavadonis	0	8	8
67.	Servisa klientu konsultants	0	8	8
68.	Sporta treneris	8	0	8
69.	Arhitekts	7	0	7
70.	Būvdarbu vadītājs	1	6	7
71.	Darbnīcas vadītājs	0	7	7
72.	Mākslinieks-butafors	7	0	7
73.	Reklāmas aģents	3	4	7
74.	Sociālais rehabilitētājs	4	3	7
75.	Uzraudzības speciālists veterinārajā jomā	7	0	7
76.	Virtuves strādnieks	5	2	7
77.	Automobiļu meistars	0	6	6
78.	Elektroinženieris	0	6	6
79.	Finanšu speciālists	6	0	6
80.	Fizioterapeita asistents	6	0	6
81.	Gaisvadu līniju elektromontieris	0	6	6
82.	Inženieris-projektētājs	4	2	6
83.	IT produktu vadītājs	6	0	6
84.	Laborants	1	5	6
85.	Lektors	6	0	6
86.	Menedžeris	1	5	6
87.	Pakotājs (mēbeļu detaļas)	6	0	6
88.	Projektu vadītājs	0	6	6
89.	Remonta zonas meistars	0	6	6
90.	Speciālists izglītības jomā	6	0	6
91.	Stādaudzētavas strādnieks	6	0	6
92.	Telemārketinga speciālists	0	6	6
93.	Vadītāji	6	0	6
94.	Administrators	0	5	5
95.	Arhīva darbinieks	5	0	5
96.	Autostāvvietu kontrolieris	0	5	5
97.	Biroja administrators	1	4	5
98.	Depo atslēdznieks	0	5	5
99.	Docents	5	0	5
100.	Elektromontieris	0	5	5
101.	Farmaceits	3	2	5
102.	Iekārtu iestatītājs	5	0	5
103.	Iepirkumu speciālists	0	5	5
104.	Manevru tramvaja vadītājs	0	5	5
105.	Manevru trolejbusu vadītājs	0	5	5
106.	Medreģistrators	5	0	5
107.	Mīklu iejāvējs	5	0	5
108.	Palīgstrādnieks (siera ražošanā)	5	0	5
109.	Pārdošanas speciālists	2	3	5
110.	Tehniskais konsultants	4	1	5
111.	Trauku mazgātājs	5	0	5
112.	Zvērkopis	5	0	5
113.	Apsardzes inspektors	0	4	4
114.	Aukstuma iekārtu mašīnists	0	4	4
115.	Automazgātājs	4	0	4
116.	Automotorists	0	4	4
117.	Ekonomists	2	2	4
118.	Farmaceita asistents	4	0	4
119.	Garantijas meistars	0	4	4
120.	Pasta nosūtītājs	0	4	4
121.	Pedagogs (internātskolā)	4	0	4
122.	Preču izlicējs	3	1	4
123.	Referents	4	0	4
124.	Reklāmas konsultants	0	4	4
125.	Sagatavotājs (virsbūves remonts)	0	4	4
126.	Sargs	2	2	4
127.	Slaucējs	4	0	4
128.	Tehnologs	0	4	4
129.	Veterinārais inspektors	4	0	4
130.	Dzīvnieku uzraugs	3	0	3
131.	Ergoterapeits	1	2	3
132.	Iesaiņotājs	3	0	3
133.	Klientu un pacientu reģistrators	3	0	3
134.	Kravas noformētājs	0	3	3
135.	KVS vecākais speciālists	1	2	3
136.	Lopu kāvējs, gaļas sadalītājs	3	0	3
137.	Mehāniķis	0	3	3
138.	Mežstrādnieks	3	0	3
139.	Personāla speciālists	3	0	3
140.	Pirmsskolas auklīte	0	3	3
141.	Pusautomātisko darbagaldu operators	0	3	3
142.	Rehabilitologs	3	0	3
143.	Saimnieks (saimniecības daļa)	3	0	3
144.	Telefonists	3	0	3
145.	Tēlnieks ar augstāko pedagoģisko izglītību	3	0	3
146.	Tirdzniecības pārstāvis	3	0	3
147.	Virtuves strādnieks (nakts maiņa)	3	0	3
148.	Zīmju valodas tulks	3	0	3
149.	Auto krāsotājs	0	2	2
150.	Bankas normatīvo dokumentu speciālists	0	2	2
151.	Būvinženieris	0	2	2
152.	Ceļu meistara palīgs	0	2	2
153.	Darba galdu operators	0	2	2
154.	Darbu vadītājs	0	2	2
155.	Dīdžejs	2	0	2
156.	Ēkas (būves) inženieris	0	2	2
157.	Formētājs	2	0	2
158.	Frontālā iekrāvēja vadītājs	0	2	2
159.	Klientu apkalpošanas operators	0	2	2
160.	Klientu attiecību vadītājs	0	2	2
161.	Koka rotaļlietu izgatavotājs	2	0	2
162.	Kokapstrādes darbagaldu iestatītājs	0	2	2
163.	Līmētājs	0	2	2
164.	Logopēds	2	0	2
165.	Lopkopējs	2	0	2
166.	Mārketinga daļas vadītājs	1	1	2
167.	Mehānikas inženieris	0	2	2
168.	Mehānikas konstruktors	2	0	2
169.	Metāla liešanas-kausēšanas tehnologs	0	2	2
170.	Nodaļas vadītājs	0	2	2
171.	Optometrists	2	0	2
172.	Pakalpojumu dienesta speciālists	0	2	2
173.	Palīgstrādnieks (lopkopībā)	2	0	2
174.	Pasta ekspluatācijas metodiķis	0	2	2
175.	Pedagogs	1	1	2
176.	Pedagogs (arodizglītība)	2	0	2
177.	Personāla inspektors	2	0	2
178.	Policijas inspektors	2	0	2
179.	Produktu grupas vadītājs	0	2	2
180.	Projektu daļas vadītājs	0	2	2
181.	Pulciņa vadītājs	2	0	2
182.	Reportieris	2	0	2
183.	Režisors	2	0	2
184.	Sagādnieks	2	0	2
185.	Sociālais darbinieks	1	1	2
186.	Tehniskais eksperts produktu un IT risinājumu daļā	0	2	2
187.	Telekomunikāciju inženieris	2	0	2
188.	Teritorijas plānotājs	2	0	2
189.	Tirdzniecības vadītājs	0	2	2
190.	Tramvaja ritošā sastāva remontatslēdznieks	0	2	2
191.	Tramvaju virsbūves remontatslēdznieks	0	2	2
192.	Transportlīdzekļu pieņēmējs	0	2	2
193.	Tulks	2	0	2
194.	Uzskaitvedis	0	2	2
195.	Veterinārārsts	2	0	2
196.	Autoservisa darbinieks (virsbūves taisnošana)	0	2	2
197.	Zootehniķis	2	0	2
198.	Žurnālists	2	0	2
199.	Amatnieks	1	0	1
200.	Analītiķis	1	0	1
201.	Apbedīšanas aģents	1	0	1
202.	Asfaltēšanas departamenta vadītājs	0	1	1
203.	Auto elektroniķis	0	1	1
204.	Automobiļu mazumtirdzniecības administrators	0	1	1
205.	Autoprojekta vadītājs	1	0	1
206.	Bibliotēkas vadītājs	1	0	1
207.	Biroja darbinieks	0	1	1
208.	Biroja vadītājs	0	1	1
209.	Būvinspektors	1	0	1
210.	Būvniecības speciālists būvuzraudzībā	1	0	1
211.	Būvprojekta vadītājs	1	0	1
212.	CNC operators	0	1	1
213.	Komercpakalpojumu darbinieks	0	1	1
214.	Datorgrafiķis (Tirgzinības daļā)	0	1	1
215.	Degvielas uzpildes stacijas operators	1	0	1
216.	Dermatologs	1	0	1
217.	Diētas māsa	1	0	1
218.	Direktora asistents	0	1	1
219.	Dispečers	0	1	1
220.	Dispečers virsbūves iecirknī	0	1	1
221.	Dzīvnieku kopējs (kažokādu)	1	0	1
222.	Ekspertu palīgs	1	0	1
223.	Enerģētiķis	0	1	1
224.	Grāmatveža palīgs	0	1	1
225.	Iekārtu attīstības inženieris	0	1	1
226.	Iekšējās kooperācijas menedžeris	0	1	1
227.	Inkasents	0	1	1
228.	Jauniešu nodaļas koordinators	1	0	1
229.	Klientu atbalsta speciālists	1	0	1
230.	Kokapstrādes tehnologs	0	1	1
231.	Koku zāģētājs	1	0	1
232.	Krāsotājs virsbūves iecirknī	0	1	1
233.	Kravas automobiļu tirdzniecības inženiera asistents	0	1	1
234.	Kredītrisku daļas speciālists	0	1	1
235.	Kredītrisku daļas vadītājs	0	1	1
236.	Liellopu gans	1	0	1
237.	Maiņas meistars (pārtikas)	0	1	1
238.	Maiņas vecākais	1	0	1
239.	Mārketinga speciālists	0	1	1
240.	Mehānikas tehnologs	0	1	1
241.	Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs	0	1	1
242.	Metodiķis	1	0	1
243.	Mikroautobusu mazumtirdzniecības vadītāja asistents	0	1	1
244.	Mikroautobusu tirdzniecības inženiera palīgs	0	1	1
245.	Operacionālā riska daļas vadītājs	0	1	1
246.	Pārdošanas menedžeris metālapstrādes jomā	0	1	1
247.	Pasta darba organizācijas instruktors	0	1	1
248.	Produkcijas noņēmējs	1	0	1
249.	Produktu attīstības speciālists	0	1	1
250.	Projektu koordinators	1	0	1
251.	Projektu plānotājs	1	0	1
252.	Projektu speciālists	1	0	1
253.	Projektu vadītājs / skolotājs	1	0	1
254.	Ražošanas daļas vadītāja vietnieks	0	1	1
255.	Ražošanas plānotājs	0	1	1
256.	Reģiona projekta koordinētājs	0	1	1
257.	Reģionālais eksprespasta vadītājs	0	1	1
258.	Reklamācijas inženieris	0	1	1
259.	Restorāna vadītājs	1	0	1
260.	Rezerves daļu pasūtīšanas speciālists	0	1	1
261.	Rezerves daļu tirdzniecības pārzinis	0	1	1
262.	Sagādes daļas vadītāja	1	0	1
263.	Sertifikācijas speciālists	0	1	1
264.	Servisa klientu apkalpošanas pārzinis	0	1	1
265.	Servisa vadītāja palīgs (servisa darba pieraksts, darbs ar debitoriem, klientu zvanu pieņemšana, sadarbības līgumu uzskaite)	0	1	1
266.	Speciālists kultūras darbā	1	0	1
267.	Telefona komunikāciju meistars	0	1	1
268.	Testēšanas inženieris	1	0	1
269.	Tirdzniecības konsultants	0	1	1
270.	Tirgzinis	1	0	1
271.	Transporta līdzekļu krāsotājs	0	1	1
272.	Tūrisma speciālists	1	0	1
273.	Valsts notārs	1	0	1
274.	Vecākais inspektors-pieņēmējs (kvalitātes dienests)	0	1	1
275.	Veikala direktors	0	1	1
276.	Veltņa operators	0	1	1
277.	Vides gids	1	0	1
278.	Vieglo automobiļu pasūtīšanas speciālists	0	1	1
279.	Zobārsts	1	0	1
280.	Autoskolas teorētisko priekšmetu pasniedzējs	0	1	0
KOPĀ:		2221	1694	3915

* - Nodarbinātības valsts aģentūras ekspresaptauju veica no 2008.gada 15.janvāra līdz 2008.gada 15.februārim, Latvijas Darba devēju konfederācijas aptaujas rezultāti elektroniski saņemti 2008.gada 19.martā.

** - Latvijas Darba devēju konfederācijas prognoze.

 

Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūras dati

 

3.pielikums

Darba tirgū pieprasīto profesiju saraksts, kurās nav nepieciešama profesionālā apmācība un kuras iespējams apgūt darba vietā

Nr.p.k.	PROFESIJA	Rīga	Kurzeme	Latgale	Vidzeme	Zemgale	KOPĀ
1.	Apkopējs	19	10	10	10	10	59
2.	Apbedīšanas aģents	1	-	-	-	-	1
3.	Arhīva darbinieks	1	1	1	1	1	5
4.	Automazgātājs	4	-	-	-	-	4
5.	Ceļa strādnieks	-	-	40	4	-	44
6.	Degvielas uzpildes stacijas operators	-	1	-	-	-	1
7.	Dežurants	-	-	-	-	3	3
8.	Dzīvnieku kopējs (kažokādu)	-	-	-	1	-	1
9.	Dzīvnieku uzraugs	3	-	-	-	-	3
10.	Formētājs	-	-	-	2	-	2
11.	Iesaiņotājs	2	-	-	-	1	3
12.	Intervētājs	-	-	8	-	-	8
13.	Klientu konsultants	20	-	-	-	-	20
14.	Klientu un pacientu reģistrators	3	-	-	-	-	3
15.	Koka rotaļlietu izgatavotājs	-	2	-	-	-	2
6.	Koku zāģētājs	-	1	-	-	-	1
17.	Krāvējs	6	5	2	6	3	22
18.	Kurjers	1	-	-	-	-	1
19.	Labiekārtošanas strādnieks	-	3	2	1	2	8
20.	Laukstrādnieks	-	7	1	1	2	11
21.	Liellopu gans	-	1	-	-	-	1
22.	Lopkopējs	-	1	-	1	-	2
23.	Lopu kāvējs, gaļas sadalītājs	-	-	3	-	-	3
24.	Medreģistrators	1	-	-	-	4	5
25.	Mežstrādnieks	-	-	-	3	-	3
26.	Mīklu iejāvējs	-	-	-	5	-	5
27.	Pakotājas (mēbeļu detaļas)	-	-	-	6	-	6
28.	Palīgstrādnieks	16	3	18	-	-	37
29.	Palīgstrādnieks (kūdras ieguvē)	-	-	45	40	-	85
30.	Palīgstrādnieks (lopkopība)	-	1	1	-	-	2
31.	Palīgstrādnieks (siera ražošanā)	-	-	-	5	-	5
32.	Preču izlicējs	3	-	-	-	-	3
33.	Produkcijas noņēmējs	-	1	-	-	-	1
34.	Reklāmas aģents	-	-	3	-	-	3
35.	Sanitārs	18	-	-	-	-	18
36.	Sargs	-	-	-	2	-	2
37.	Sezonas darbu strādnieks	-	-	24	10	-	34
38.	Sētnieks	20	2	3	4	-	29
39.	Slaucējs	-	-	-	4	-	4
40.	Stādaudzētavas strādnieks	-	-	-	-	6	6
41.	Strādnieks	13	2	-	6	-	21
42.	Telefonists	-	3	-	-	-	3
43.	Tirdzniecības pārstāvis	1	1	1	-	-	3
44.	Trauku mazgātājs	5	-	-	-	-	5
45.	Uzkopšanas darbinieks	-	-	-	-	2	2
46.	Virtuves strādnieks	3	-	-	-	2	5
47.	Virtuves strādnieks (nakts maiņa)	3	-	-	-	-	3
48.	Zvanu centra operators	-	-	150	-	-	150
49.	Zvērkopis	5	-	-	-	-	5

Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūras dati

 

4.pielikums

Darba devēju skaits sadalījumā pa nozarēm reģionu griezumā

Nozare (atbilstoši NACE nozaru klasifikatoram)	Darba devēju skaits no NVA datu bāzes* uz 29.02.2008	Aptaujāto darba devēju skaits	Aptaujāto darba devēju skaits Rīgas reģionā	Aptaujāto darba devēju skaits Kurzemes reģionā	Aptaujāto darba devēju skaits Latgales reģionā	Aptaujāto darba devēju skaits Vidzemes reģionā	Aptaujāto darba devēju skaits Zemgales reģionā
Apstrādājošā rūpnīca	403	125	27	15	28	29	26
Celtniecība	174	62	19	9	9	14	11
Citi komunālie, sociālie, individuālie pakalpojumi	181	23	9	3	6	2	3
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde	26	20	3	6	5	3	3
Finansu starpniecība	10	16	7	3	2	2	2
Ieguves rūpniecība	9	0	0	0	0	0	0
Individuālās mājsaimniecības ar apkalpojošo personālu	5	3	1	2	0	0	0
Izglītība	148	66	17	15	15	10	9
Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība	93	52	4	11	15	12	10
Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma, komercdarbība	134	64	22	11	10	13	8
Transports un sakari	139	39	9	8	7	9	6
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālas lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts	397	87	24	15	17	15	16
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana	66	125	20	23	38	21	23
Veselība un sociālā aprūpe	94	43	15	7	4	10	7
Viesnīcas un restorāni	139	125	72	11	24	11	7
Zvejniecība	2	0	0	0	0	0	0
Nozare nav norādīta	18	105	28	23	21	21	12
Kopā	2038	955	277	162	201	172	143

* - Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāze Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūras dati
 

 

* Ministres informatīvais ziņojums “Par darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem un profesijām, kurās nodrošināt bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu” Ministru kabineta 2008.gada 29.aprīļa sēdē