Par inflācijas procesiem valstī*

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards:

Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra sēdes protokola 41§ 2.punktu, kas nosaka Ekonomikas ministrijai informēt Ministru kabinetu tikai par inflācijas procesiem valstī, reizi ceturksnī iesniedzot attiecīgu ziņojumu, ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par inflācijas procesiem valstī 2008.gada 1.ceturksnī.

Ziņojumam ir trīs sadaļas: patēriņa cenu dinamika un inflācijas cēloņi; salīdzinājums ar citām ES valstīm; Ekonomikas ministrijas inflācijas prognozes.

1. Patēriņa cenu dinamika un inflācijas cēloņi

Kopējais patēriņa cenu pieaugums 2008.gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu bija 16,8%, kas bija gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš (par 8,5%). Gada laikā cenas strauji pieauga gan pakalpojumiem (par 17,4%), gan precēm (par 16,5%).

1.zīmējums

Patēriņa cenu pārmaiņas (12 mēnešu inflācija, procentos)

1.tabula

Patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā pa mēnešiem

2008.gada 1.ceturksnī kopējais cenu kāpums bija 5,8% (marts pret decembri), kas bija par 2,5 procentpunktiem (pp) straujāk nekā 2007.gada 1.ceturksnī. Kopējo cenu kāpumu ietekmēja gan preču cenu pieaugums par 5,7%, gan pakalpojumu cenu kāpums par 6,1%, kas ir attiecīgi par 3,0 pp un 0,9 pp vairāk nekā 2007.gada sākumā.

Visstraujāk cenas 1.ceturksnī pieauga tabakas izstrādājumiem, ko galvenokārt noteica akcīzes nodokļa palielināšana, kā rezultātā tabakas izstrādājumu cenu kāpums bija 52,6%. Otrs lielākais cenu pieaugums gada sākumā (par 8,4%) bija mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā preču grupā. To veicināja administratīvi regulējamo cenu palielinājums siltumenerģijai (pieaugums martā par 14,7%, salīdzinot ar pērnā gada decembri) un gāzei (par 7,6%), kā arī īres maksas kāpums par 15,3%.

Dažās preču grupās 1.ceturksnī bija vērojams cenu samazinājums. Tā, piemēram, cenas samazinājās sakariem (par 2,6%), ko veicināja telefona pakalpojumu un iekārtu cenu kritums attiecīgi par 2,6% un 2,4 procentiem.

Tāpat jāatzīmē cenu samazinājums apģērbiem un apaviem (par 2,6%), kas galvenokārt saistīts ar sezonas preču izpārdošanu.

2.zīmējums

Patēriņa cenu izmaiņas pa mēnešiem (iepriekšējā gada decembris = 100)

2.tabula

Patēriņa grupu cenu pārmaiņas martā (%)

No patēriņa cenu grupām lielākā ietekme uz cenu kāpumu joprojām bija pamatinflācijai. 2007. gada beigās palielinājās degvielas un administratīvi regulējamo cenu ietekmes daļa, kas saglabājās arī 2008.gada 1.ceturksnī.

Visstraujāk gada laikā palielinājās cenas degvielai (par 22,4%) un administratīvi regulējamām cenām (par 21,7%). Pamatinflācija gada laikā pieauga par 15,6%, un tās devums kopējā inflācijā bija 12,0 procentpunkti.

3.zīmējums

Patēriņa cenu grupu ietekme uz kopējo cenu pieaugumu

(12 mēnešu inflācija, procentos)

2. Salīdzinājums ar citām ES valstīm

2008.gada martā, tāpat kā iepriekšējos periodos, Latvijā bija augstākā patēriņa cenu inflācija ES. Otrā augstākā 12 mēnešu inflācija bija Bulgārijā (13,2%), pēc kuras sekoja Lietuva un Igaunija. Vidēji ES valstīs gada laikā cenas ir pieaugušas par 3,7 procentiem. Tuvākajās kaimiņvalstīs inflācija janvārī – martā arī bija salīdzinoši augstā līmenī, tomēr zemāka nekā Latvijā, Igaunijā tā bija – 3,3%, bet Lietuvā – 4,0% (Latvijā – 5,7%, pēc saskaņotā patēriņu cenu indeksa). Tādējādi kopējā 12 mēnešu inflācija Igaunijā bija 11,2%, Lietuvā – 11,4%, bet Latvijā – 16,6 procenti.

2008.gada sākumā cenu kāpums Latvijā bija visstraujākais gandrīz visās preču un pakalpojumu grupās salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Latvijā visstraujāk cenas pieauga precēm, pakalpojumiem un it īpaši pārtikai, kam cenas palielinājās par 9,5% (Lietuvā par 6,0% un Igaunijā par 4,3%).

Visstraujākais cenu kāpums gada sākumā bija vērojams enerģijai. Igaunijā tās cena pieauga par 7,8%, Latvijā – par 7,6%, bet Lietuvā – par 7,1% (vidēji ES-27 enerģijas cena 1.ceturksnī pieauga par 4,5%).

4.zīmējums

Saskaņotais patēriņa cenu indekss Latvijā,

salīdzinot ar ES vidējo, Lietuvu un Igauniju (2006. gads = 100)

3. Ekonomikas ministrijas inflācijas prognozes

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2008.gada vidējais cenu līmenis par 15–16% pārsniegs iepriekšējā gada rādītāju (pie apmēram 13–14% divpadsmit mēnešu inflācijas).

2008.gadā cenu pieauguma galvenais dzinulis ir piedāvājuma puses faktori – administratīvi regulējamo cenu palielinājums (elektrībai, dabas gāzei un siltumam), degvielas cenas (liela nenoteiktība pasaules tirgū), akcīzes palielinājums tabakas izstrādājumiem un degvielai, inflācijas gaidas un strādājošo algu palielinājums.

Cenu palielinājuma temps 2008.gada maijā–jūnijā var nedaudz samazināties, jo nav plānots šajos mēnešos mainīt administratīvi regulējamās cenas. Jūlijā paredzētais gāzes tarifu pieaugums (par 30%) var palielināt kopējo patēriņa cenu līmeni par 0,15%, kas nevar būtiski mainīt vispārējo cenu izmaiņu tendenci. Tomēr tas var atsaukties uz turpmāko siltumenerģijas cenu kāpumu rudenī (vismaz par 25%), kas savukārt palielinās kopējo cenu līmeni par 0,8%, un tas jāvērtē kā būtiska ietekme.

Ekonomiskās izaugsmes tempu samazinājums piebremzēs pamatinflācijas pieauguma tempus un mazinās piedāvājuma puses cenu kāpuma otrreizējo efektu.

* Ministra informatīvais ziņojums Ministru kabineta 2008.gada 29.aprīļa sēdē