Ekonomikas ministrija: Par iekšzemes kopprodukta pieaugumu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iekšzemes kopprodukta pieauguma (IKP) novērtējumu 2008.gada 1.ceturksnim, kas balstās uz šobrīd pieejamo operatīvo informāciju, tā apjoms, salīdzinot ar 2007.gada 1.ceturksni, ir palielinājies par 3,6 procentiem. Tas nozīmē, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā ir sākusi būtiski piebremzēties.

Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka galvenokārt izaugsmes tempu samazinājumu noteica iekšējā pieprasījuma krasa samazināšanās. Tātad tas faktors, kas iepriekšējos gados nodrošināja strauju ekonomisko izaugsmi Latvijā un ko uzturēja apjomīgs finansiālais balsts, šobrīd ir izsīcis. Tas savukārt ir saistīts ar vairākiem citiem faktoriem – galvenokārt banku piesardzīgā attieksme pret hipotekāro kreditēšanu, kā arī valdības īstenotie pasākumi kreditēšanas ierobežošanai, lai mazinātu finanšu sistēmas riskus. Iekšējo pieprasījumu būtiski mazināja arī mājsaimniecību reālā pieeja tēriņu stratēģijā.

Šāds iekšējā pieprasījuma samazinājums tiešā veidā atsaucās uz nozaru ražošanas apjomu palielināšanas iespējām. Te jāmin mazumtirdzniecības samazinājums (2008.gada 1.ceturksnī gandrīz par 2%), būvniecības apjomu nepaplašināšanās un aktivitāšu mazināšanās nekustamā īpašuma tirgū. Šo trīs nozaru ieguldījums ekonomikas izaugsmē šā gada 1.ceturksnī, pēc EM novērtējuma, var būt tikai 0,7%, t.i., 1/5 daļa no kopējās izaugsmes. Savukārt pagājušajā gadā šo nozaru izaugsme nodrošināja IKP pieaugumu gandrīz par 6% jeb vairāk nekā pusi no kopējās izaugsmes.

Otrs faktors, kas būtu jāuzsver, ir mūsu galvenās eksporta nozares – apstrādes rūpniecības – izlaides samazināšanās. Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi 2008.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2007.gada 1.ceturksni, ir samazinājušies par 4,7 procentiem, kas norāda uz būtisku nozares konkurētspējas samazinājumu. Nerisinot šo problēmu, nav iespējams turpmākās izaugsmes palielinājums. Ekonomikas ministrija uzskata, ka izaugsmes stimuli nevar būt tikai saistīti ar iekšējo pieprasījumu, bet uzsvars jāpārliek uz ārējā pieprasījuma iespēju izmantošanu.

Ekonomikas ministrija norāda, ka ļoti nopietni ir jāstrādā pie to pasākumu īstenošanas, kas ietverti Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas kopēji izstrādātajā “Pasākumu plānā makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadam”. Vienlaikus jāatzīst, ka šiem pasākumiem tomēr ir ilgtermiņa raksturs – tiem nebūs tūlītējs efekts.

Tā kā IKP pieaugums samazinājies iekšējā patēriņa krituma, nekustamā īpašuma un būvniecības tirgus attīstības piebremzēšanās ietekmē, šobrīd svarīgi ir stimulēt rūpniecības attīstību, it īpaši eksportspējīgās nozares, un samazināt darbaspēka izmaksas. Kā vienu no stimulējošiem instrumentiem jāmin uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi ieguldījumu veicināšanai uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, kā arī ieguldījumiem pētniecībai un attīstībai, kas ļautu uzņēmējiem iegādāties jaunas tehnoloģiskās ražošanas iekārtas un palielinātu produktivitāti.

Kā otro – jāattīsta dažādi finanšu instrumenti uzņēmumu pamatlīdzekļu iegādei, jo banku kreditēšanas politika ir kļuvusi piesardzīgāka un kredītprocenti strauji pieauguši, kā arī jāsniedz atbalsts eksportam. Ne vēlāk kā līdz gada beigām tiks izveidots ieguldījuma fonds, kas organizēs finanšu instrumentu pieejamību visa veida uzņēmumiem. Ieguldījuma fonds apsaimniekos vismaz 200 miljonus eiro, kas būs pieejami kā aizdevumu galvojumi, paaugstināta riska aizdevumi, riska kapitāla finansējums un eksporta kredītu apdrošināšana un finansēšana. Viens no pieejamajiem atbalstiem būs eksporta kredīta garantijas, kas sniegs būtisku atbalstu uzņēmējiem ar riskantiem eksporta tirgiem.

Kā trešo – Ekonomikas ministrijas rosina izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa ietekmi uz ražošanas uzņēmumu saimniecisko darbību un nepieciešamības gadījumā rast risinājumu.

Kā ceturtais minama nepieciešamība mainīt slimības lapu apmaksas kārtību. Ekonomikas ministrija uzskata, ka turpmāk pakāpeniski jānodrošina atteikšanās no darba devēja apmaksājamajām darba nespējas dienām, lai nodrošinātu uzņēmēju konkurētspēju, īpaši mazo un vidējo uzņēmēju, jo slimības lapu apmaksa sastāda vidēji 4,5% no kopējām darbaspēka izmaksām.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa