Eiropas Parlaments: Par obligāta publiska lobētāju reģistra izveidi

Eiropas Parlaments 8.maijā ar 547 balsīm par, 24 pret un 59 atturoties pieņemtajā ziņojumā aicina izveidot Eiropas Parlamentam, ES Padomei un Eiropas Komisijai kopīgu lobētāju reģistru, iekļaujot tajā ziņas par šo ietekmes grupu finansējumu. Deputāti arī iesaka vienoties par kopīgu lobiju rīcības kodeksu un sankcijām par noteikumu pārkāpšanu.

Deputāti atbalstīja obligāta publiska lobētāju reģistra izveidi, paredzot lobijiem centralizētu reģistrācijas sistēmu. Proti, lobētājiem nebūtu jāreģistrējas katrā no ES iestādēm atsevišķi: pietiks, ja to izdarīs vienā no tām.

Lai reģistru izveidotu, deputāti iesaka nekavējoties sasaukt Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas darba grupu, lai tā līdz 2008.gada beigām sagatavotu tiesību akta priekšlikumu.

Finanšu informācija un sankcijas noteikumu pārkāpējiem

Saskaņā ar 8.maijā pieņemto ziņojumu reģistrētos lobētājus saistīs rīcības kodekss un tiks izstrādāts mehānisms izslēgšanai no reģistra pārkāpumu gadījumā. Lai lobiju darbību būtu iespējams uzraudzīt, deputāti arī prasa šim uzdevumam pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus.

Vienlaikus Parlaments prasa, lai lobētāji sniegtu par sevi pilnīgu finanšu informāciju. Konsultāciju uzņēmējsabiedrībām un juridiskām sabiedrībām, kuras nodarbojas ar lobēšanu ES iestādēs, reģistrā būs jānorāda ar ES iestāžu lobēšanu saistītais apgrozījums, kā arī ES iestāžu klientu īpatsvars. Nevalstiskajām organizācijām un pētniecības iestādēm jāsniedz informācija par savu budžetu un tā galvenajiem finansējuma avotiem.

Lobēšana – “darbības, ko veic ar mērķi ietekmēt”

Deputāti definē, ka par lobētāju jāuzskata personas, kas darbojas “ar mērķi ietekmēt ES iestāžu politikas formulēšanas un lēmumu pieņemšanas procesus”, tostarp nevalstiskas organizācijas, pētniecības iestādes, arodapvienības, arodbiedrības un darba devēju apvienības, kā arī bezpeļņas organizācijas un juristi, “ja viņu mērķis ir nodrošināt tiesisku palīdzību un aizstāvību tiesvedībā vai sniegt juridisku konsultāciju”. EP vienlaikus norāda, ka par lobijiem nav uzskatāmi dalībvalstu reģioni un pašvaldības, kā arī Eiropas līmeņa politiskās partijas.

Lobiju ietekmes “pēdas”

Jebkurš referents – deputāts, kam uzticēta ziņojuma sagatavošana Parlamenta vārdā,– saskaņā ar EP ziņojumu pēc brīvas izvēles drīkstētu veidot to interešu pārstāvju sarakstu, ar kuriem notikušas apspriešanās un kuriem bijusi būtiska nozīme ziņojuma sagatavošanas laikā. Deputāti arī rosina, lai līdzīgu praksi ievērotu Eiropas Komisija, gatavojot likumdošanas priekšlikumus. 

Pašlaik Briselē darbojas ap 15 000 lobētāju un 2500 lobētāju organizāciju. No tiem 5000 reģistrēti Parlamenta atsevišķajā sarakstā un saņēmuši pastāvīgi (uz laiku līdz gadam) vai īslaicīgi derīgas caurlaides.

Pirms balsojuma atbalstu ziņojumam pauda EP visu politisko spēku pārstāvji. Viedokļi dalījās par atsevišķiem aspektiem, piemēram, ierosinājumu panākt, lai reģistrs stātos spēkā jau pirms 2009.gada EP vēlēšanām – šo priekšlikumu balsojumā noraidīja. Vairākums (177 par, 316 pret, 125 atturoties) arī noraidīja priekšlikumu minēt baznīcas starp piemēriem par organizācijām, kas uzskatāmas par lobijiem.