Tieslietu ministrs: Iestājoties par latviešu valodas pozīciju stiprināšanu
“Neraugoties uz Latvijas Darba devēju konfederācijas un atsevišķu valsts institūciju iebildumiem pret profesiju skaita palielināšanu, kurās strādājošajiem ir jāzina latviešu valoda, mana nostāja paliks nelokāma: Tieslietu ministrijas izvirzītās prasības par latviešu valodas lietošanu nedrīkst samazināt. Tāpēc Tieslietu ministrija virzīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību apstiprināšanai valdībā. Pretējā gadījumā mēs nonāksim pie absurdas situācijas, ka tuvāko gadu laikā nevis uzlabosies situācija ar latviešu valodas lietošanu publiskajā sfērā, bet tieši pretēji – pasliktināsies,” paziņoja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Vienlaikus G.Bērziņš pauda neizpratni par to, ka Latvijas Darba devēju konfederācijas pusē nostājusies arī Ārlietu ministrija, kura iebildusi pret grozījumu Ministru kabineta noteikumos par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību pieņemšanu. “Man tas bija patiess pārsteigums, ka ministrija, kura aizstāv Latvijas valsts intereses – arī valsts valodas lietošanu – pasaulē, tajā pašā laikā nostājas pret latviešu valodas lietošanu,” sarūgtināts sacīja ministrs. “It īpaši pārsteidzoši tas ir arī tāpēc, ka latviešu valoda oficiāli ir atzīta par vienu no Eiropas Savienības institūciju darba valodām. Tādēļ Ārlietu ministrijai vajadzētu parādīt nacionālāku stāju un vairāk aizstāvēt Latvijas intereses.”
Tieslietu ministrija izstrādāja un valsts sekretāru sanāksme izsludināja projektu grozījumiem noteikumos par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību, kas papildinās to profesiju sarakstu, kurās strādājošajiem ir jāzina latviešu valoda.