Svētki: Vakar, 9.maijā, — Latvijā Eiropas diena

Foto: A.F.I.

Vakar, 9.maijā, Latvijā un Eiropā tika atzīmēta Eiropas diena (1950.gada 9.maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans savā runā ierosināja “Šūmana plānu” – Ogļu un tērauda kopienu. R.Šūmana runa tiek uzskatīta par Eiropas Savienības pārvalstiskuma dibināšanas brīdi, un 9.maijs kļuva par “Eiropas dienu”).

Šajā dienā vairāk nekā 100 valsts pārvaldes darbinieku, politiķu, amatpersonu un ES institūcijās strādājošo devās uz skolām, kurās kādreiz mācījušies. Akcijas dalībnieki skolēnus iepazīstināja ar savu darbu saistībā ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā un skaidroja Eiropas dienas nozīmi.

Ministru prezidents, vadot stundu Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā

Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

9.maijā Ministru prezidents Ivars Godmanis Eiropas dienas ietvaros Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēnus iepazīstināja ar Eiropas Savienības (ES) darbības principiem un galvenajām kopējās ES politikas jomām, kuras ir nozīmīgas Latvijai kā ES dalībvalstij. I.Godmanis uzsvēra, ka ES nākotnes izaicinājumu kontekstā būtiska ir ES vadošā loma energoresursu jomā un globālo klimata izmaiņu ierobežošanā, kā arī būtiski ir veicināt ES iekšējo konsolidāciju, ratificējot Lisabonas līgumu.

Ministru prezidents norādīja, ka ES izveidošanas ideja sākotnēji bija ekonomiska un lēmums par Eiropas Kopienas izveidošanu tika pieņemts uz ekonomiska pamata, kuru noteica pēckara apstākļi. “Arī šobrīd viens no ES mērķiem ir dzīves līmeņa paaugstināšana, un var minēt vairākas valstis, piemēram, Īrijā, kurā pēc iestāšanās ES iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis no 70% no ES vidējā IKP līmeņa līdz 120%,” atzīmēja I.Godmanis. ES ekonomikas attīstības kontekstā I.Godmanis kā nozīmīgākās jomas minēja vienoto konkurētspējas un lauksaimniecības politiku.

Par nozīmīgām I.Godmanis atzina arī citas ES darbības jomas, piemēram, Šengenas zonu, kas nodrošina brīvu personu kustību ES ietvaros. “Tagad arī Latvijas iedzīvotāji var droši iesēsties automašīnā un braukt līdz pat Atlantijas okeānam bez dokumentu pārbaudes,” viņš uzsvēra. Vienlaikus Ministru prezidents uzsvēra arī to, ka līdz ar iestāšanos Šengenas zonā Krievija un Baltkrievija kļūst par ES ārējo robežu, līdz ar to Latvijai ir svarīgi pienākumi drošības un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšanā.

Raksturojot ES atbildību humanitārajā jomā, I.Godmanis atzīmēja jaunatnes programmu, dažādu apmācību un stipendiju saņemšanas iespējas. “Lai šīs iespējas izmantotu, jums pašiem ir jāsameklē informācija mājaslapās un jāpierāda, ko varat un spējat.” I.Godmanis uzsvēra, ka Latvija jau ir izpildījusi ES nosacījumu izveidot interneta pieslēgumu visās Latvijas skolās, taču vēl jāstrādā, lai panāktu finansējumu izglītībai un zinātnei 3% apmērā no IKP.

I.Godmanis arī pastāstīja, ka 13.jūnija ES Padomes galvenā aktualitāte būs ES loma globālo klimata izmaiņu novēršanā, visiem spēkiem mēģinot mazināt CO₂ izmešu daudzumu. Galvenās ES prioritātes ir mazināt atkarību no neatjaunojamiem energoresursiem un veicināt alternatīvu energoresursu attīstību. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir trešajā vietā ES pēc atjaunojamās enerģijas apjoma, taču lielākais izaicinājums ir panākt ES noteikto atjaunojamās enerģijas proporciju 41% apmērā no kopējā saražotās enerģijas daudzuma. ES līmenī cenšanās veidot vienotu enerģētikas politiku ir ļoti aktuāla, tādēļ arī Latvijai, plānojot enerģētiskās jomas attīstību, jārēķinās ar ES noteiktajām CO₂ izmešu kvotām.

Ministru prezidents arī pastāstīja par ES lēmējinstitūciju – Eiropas Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas – funkcijām ES pārvaldē un Latvijas pārstāvju darbību šajās institūcijās. Viņš skolēniem atgādināja par 2009.gada jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās notiks nopietna cīņa par deviņu Latvijas pārstāvju vietām. Kā nozīmīgu faktu I.Godmanis atzīmēja Latvijas komisāra Andra Piebalga darbību kopējās ES enerģētikas politikas jomā. Viņš arī uzsvēra, ka “viens no uzdevumiem ir panākt maksimālu Latvijas pārstāvniecību ES darba grupās, lai virzītu Latvijas intereses jau sākotnējā politikas veidošanas fāzē”.

Ministru prezidents uzsvēra, ka, iestājoties ES, Latvija ir uzņēmusies ES noteiktās saistības, kuru pildīšanai ir cieši jāseko līdzi. Viņš īpaši uzsvēra vides aizsardzības jomu, kurā Latvijai ir pieejami lieli finanšu līdzekļi, lai ieviestu ES normas pārejas periodā. I.Godmanis pastāstīja arī par ES finanšu instrumentiem, kuri pieejami Latvijai, un minēja galvenos nosacījumus ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda un pārrobežu sadarbības programmu finansējuma saņemšanai – valsts līdzfinansējums un sekmīga projekta realizācija, lai atgūtu investētos līdzekļus.

Runājot par Eiropas Savienības nākotni, I.Godmanis uzsvēra Lisabonas līguma nozīmi, kas veicinās ES konsolidāciju, paredzot vēlēta ES prezidenta un Kopējo un ārējo lietu komisāra amata izveidi. Viņš arī informēja skolēnus, ka LR Saeima jau pieņēmusi Lisabonas līgumu otrajā un galīgajā lasījumā. Nobeigumā I.Godmanis norādīja, ka “mums kā valstij, kas nav liela un tikko ir iestājusies Eiropas Savienībā, ir jādara viss, lai ES spētu veikt savu konsolidējošo funkciju kā ES iekšienē, tā arī attiecībās ar ārējo pasauli”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments,

Par talliniešu īpašo pasākumu “Vienā dienā cauri Eiropai!”

Atzīmējot Eiropas dienu, Eiropas Komisijas pārstāvniecība, Eiropas Parlamenta informācijas birojs, Eiropas Savienības valstu vēstniecības un kultūras centri, kas atrodas Tallinā, 10.maijā rīko atvērto durvju dienu “Vienā dienā cauri Eiropai!”

Latvijas vēstniecība Igaunijā atvērto durvju dienu organizē sadarbībā ar Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA). Par Latviju stāsta un uz apmeklētāju jautājumiem atbild vēstniecības darbinieki un TAVA pārstāvis. Viesiem tiek demonstrēti jaunākie klipi par Latviju, ir iespēja piedalīties viktorīnā “Ko tu zini par Latviju”. Ar latviešu tautas mūziku iepazīstina grupas “Auļi” dalībniece Leanne Barbo. Apmeklētāji var nobaudīt latviešu cienastu. Tāpat tiek piedāvāta plaša informācija par tūrisma iespējām mūsu valstī.

Atvērto durvju dienas pasākumos Tallinā kopumā piedalās 22 institūcijas, to skaitā 14 vēstniecības un kultūras centri. Katram atvērto durvju dienas interesentam tiek izsniegta simboliska pase, kurā apkopota informācija par Eiropas valstīm un kurā tiek iespiesti apmeklēto vēstniecību un kultūras centru zīmogi. Savācot visu akcijā iesaistīto vēstniecību un kultūras centru zīmogus, apmeklētājam ir iespēja piedalīties izlozē, kas vakarā notiek Tallinā, Tamsāres parkā.

Latvijas vēstniecības Igaunijā informācija