Aizvien skanīgākā mākslas un darba harmonijā

Akciju sabiedrība "Aldaris" savā 135. gadskārtā piekto reizi piešķir Gada balvas Latvijas Nacionālās operas vokālās un baleta mākslas solistiem, orķestra māksliniekiem un teātra darbiniekiem.

Ievadot šim priecīgajam notikumam veltīto preses konferenci, Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone uzsvēra, ka akciju sabiedrība "Aldaris" kļuvusi par vienu no uzticīgākajām un kompetentākajām sadarbības partnerēm. Ir labvēļi, kas kultūrai sniedz atbalstu no reizes uz reizi, no projekta uz projektu, turpretim ar "Aldari" Nacionālo operu vieno stratēģisks sadarbības līgums. Tā ir tiešām sadarbība, nevis sponsorēšana, kas tiek definēta kā labdarība ar uzliktu pretpienākumu. "Aldara" labvēlības lokā ir gan atzīti solisti, mūsu mākslas pērles, gan jaunie un topošie mākslinieki un arī Operas tehniskie darbinieki, bez kuriem taču arī neviena izrāde nenotiek. "Aldara" nopelns ir arī ar 2000. gadu sāktās iknedēļas Operas ziņas Latvijas Televīzijā, kas dod lielu ieguldījumu sabiedrības informēšanā par Operas ikdienu un sasniegumiem. Bet ar sasniegumiem 2000. gads bijis ļoti bagāts — gan ar veiksmīgām pirmizrādēm pašu mājās, gan panākumiem viesizrādēs ārzemēs.

Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars atgādināja, ka sadarbība ar "Aldari" un Vitāliju Gavrilovu sākusies jau Baltā nama atjaunošanas darbu laikā, kas arī atzīmēta plāksnē pie ēkas sienas. Sadarbība ar "Aldari" aizvadītajos piecos gados ir attīstījusies un nemitīgi pilnveidojusies. Īpašu pateicību pelna finansiālais atbalsts dažādajām izglītības programmām. Taču tās nav tikai naudas attiecības, kas Operu vieno ar "Aldari". No Vitālija Gavrilova un viņa vadītā uzņēmuma var mācīties tādas lietas kā augsti darba organizācijas standarti, misijas apziņa, skaidra mērķu definēšana, rūpes par ikvienu cilvēku.

Arī akciju sabiedrības "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka ar naudu saistītais sadarbības aspekts nebūt nav svarīgākais. Vēl nozīmīgāka par to ir radošā sadarbība, rūpes gan par galaproduktu, proti, vislabākajiem pasaules standartiem atbilstošu izrāžu veidošanu, gan par kvalitatīvas vadības sistēmas izveidi. Bet augsti vadības standarti paredz panākt visaugstākā līmeņa iekšējo kārtību ar ļoti precīzu funkciju un atbildības sadali, lai ikviens kolektīva loceklis apzinātos un pildītu savu lomu un vietu kopīgajā darbā.

"Aldara" Gada balvu pasniegšanas ceremonija līdz ar svētku koncertu notiks svētdien, 21. janvārī. Tajā līdz ar tikko apbalvotajiem māksliniekiem piedalīsies arī iepriekšējo gadu laureāti. Pavisam kopš 1996. gada, kad "Aldara" Gada balva tika iedibināta, tā piešķirta 27 Operas māksliniekiem, pedagogiem un darbiniekiem.

Līdz ar ziediem un aplausiem laureāti saņem tūkstoš dolāru lielu naudas balvu, zelta nozīmīti un sudraba statueti. Svētku koncertā paredzēts vākt ziedojumus, kas tiks nodoti Teātra darbinieku savienībai skatuves veterānu sociālam atbalstam.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

"Aldara" Gada balva 2000. gadā:

LNO solistei vokālajā mākslā

Sonorai Vaicei

Latvijas Nacionālās operas soliste kopš 1992. gada. Sonora Vaice ir uzlecoša zvaigzne pie pasaules operas debesīm, izglītojusies pie tādiem pasniedzējiem kā Ludmila Brauna, Katja Andželoni, Iris dell’Aqus un Vera Rosa. Viņa apbur ar savu brīnišķīgo balsi un skatuves mākslu. Labākās lomas: Alčīna, Violeta "Traviatā", Džilda "Rigoleto", Nineta "Žagatā zaglē", Adīna "Mīlas dzērienā", Mizete "Bohēmā" u.c. 1998. gadā guvusi lieliskus panākumus "Traviatas" iestudējumā Austrijā.

LNO solistei baleta mākslā

Jūlijai Gurvičai

Plaša vēriena, smalka un jūtīga primabalerīna ar nevainojamu dejas tehniku. Vienlīdz labi padodas romantiskā Silfīda un zemes meita Kitrija "Donā Kihotā".

LNO orķestra māksliniekam

Intam Dālderim

Latvijas Simfoniskā orķestra solists klarnetists, pedagogs un pūtēju orķestra diriģents. Kopš 1999. gada koncertmeistars Igaunijas—Somijas simfoniskajā orķestrī.

Par mūža ieguldījumu

Latvijas operas un baleta mākslā

Genādijam Gorbaņovam

Lielisks klasisko lomu atveidotājs. Atveidojis virkni dažādu prinču lomu. No 1990.gada ir arī Latvijas Nacionālās operas baleta pedagogs repetitors. Dejojis viesizrādēs Francijā, Vācijā, Austrijā, Šveicē, Somijā, Ungārijā, Dānijā, Norvēģijā, Taizemē, Singapūrā, Malaizijā un Izraēlā. Ieguvis sudraba medaļu starptautiskajā konkursā Varnā 1972. gadā.

Par Latvijas operas un baleta teātrim

veltītu mūžu

Elizabetei Kručkovai

Strādājusi Latvijas Nacionālajā operā no 1941. gada par teātra frizieri un grimētāju. Savos ilgajos darba gados bijusi augsti kvalificēta aroda meistare ar izteiktu darba mīlestību, spilgtu māksliniecisko izdomu un vienmēr radošu pieeju. Savu darba pieredzi labprāt tālāk nodevusi jaunajiem darbiniekiem. Kopš 1968. gada Elizabete Kručkova ir arī Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālās nodaļas grima nodarbību pedagoģe.

Aizrobežu māksliniekam

par ieguldījumu Latvijas operas un baleta

mākslas attīstībā

Irenai Milkevičūtei

Irena Milkevičūte ir viena no slavenākajām liriski dramatisko soprānu lomu dziedātājām. Viņa ir Lietuvas Nacionālās operas galvenā soliste un regulāri uzstājas arī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves.

Milānas La Scala teātrī Irena Milkevičūte ir sagatavojusi tādas lomas kā Madame Butterfly, Mimī, Violeta. Pastāvīgi uzstājas Piccolo Scala operā, kā arī uz citām slavenām skatuvēm. Ieguvusi daudzas galvenās balvas starptautiskos festivālos. Nozīmīgākās lomas uz Latvijas Nacionālās operas skatuves: Aīda, Dezdemona "Otello", Elizabete "Donā Karlosā", Abigaila "Nabuko" u.c.