Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs I.Godmanis

Uz jaut. nr.54/J9 – dok. nr.2324

Par SIA “Lattelecom” kapitāldaļu atsavināšanu

Atbildot uz Jūsu 2008.gada 22.aprīļa vēstuli Nr.12/2-7-n/110-(9/08) Satiksmes ministrija atbilstoši kompetencei ir sagatavojusi atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem “Par SIA “Lattelecom” kapitāldaļu atsavināšanu”.

1. Kādēļ izvēlēts tieši SIA “Lattelecom” atsavināšanas modelis?

Ministru kabineta 2008.gada 14.aprīļa lēmums tika balstīts uz vairākiem faktiskajiem un juridiskajiem apsvērumiem, tai skaitā uz:

1) Ministru kabineta mērķi veicināt telekomunikāciju pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību un konkurenci telekomunikāciju pakalpojumu tirgū;

2) TeliaSonera AB grupas ietekmi pār SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” darbību un rīcību ar šo kapitālsabiedrību kapitāla daļām. Šī ietekme izriet no deviņdesmitajos gados slēgtajiem līgumiem starp valsti un investoriem, kā arī privatizāciju reglamentējošajiem normatīvajiem tiesību aktiem;

3) TeliaSonera AB grupas viedokli par tai pieņemamo tālāko rīcību ar SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāla daļām. Viedoklis tika atkārtoti pausts 2008.gada 31.marta tikšanās laikā Stokholmā starp Latvijas Republiku (pārstāvēja Ministru prezidents un ekonomikas ministrs) un TeliaSonera AB grupu (pārstāvēja prezidents un galvenais izpilddirektors un mobilo pakalpojumu prezidents) (Tikšanās).

Tā kā Ministru kabineta mērķis ir veicināt telekomunikāciju pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību un konkurenci telekomunikāciju pakalpojumu tirgū, jau iepriekš Ministru kabinets nolēma atbalstīt tikai tādu modeli, ka SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāla daļu īpašnieki ir juridiski un faktiski neatkarīgas fiziskās vai juridiskās personas. Tādēļ tika noraidīts variants, ka SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” nonāk TeliaSonera AB grupas īpašumā. Ministru prezidenta 2008.gada 13.februāra vēstulē TeliaSonera AB grupai tika norādīts šis Ministru kabineta viedoklis.
TeliaSonera AB grupa 2008.gada 25.fe­bruāra atbildes vēstulē savukārt norāda, ka tā joprojām vēlas iegūt kapitāla daļas gan SIA “Lattelecom”, gan SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, taču, ja Latvijas Republika tam pilnībā nepiekrīt, ir gatava vest sarunas par modeli, kas paredz SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāla daļu īpašnieku nodalīšanu.

2008.gada 17.marta vēstulē TeliaSonera AB grupai satiksmes ministrs kā atbildīgais ministrs par telekomunikāciju nozari aicināja TeliaSonera AB grupu izvērtēt SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāla daļu maiņu. Vienlaikus šai vēstulē tika norādīts, ka tā nav uzskatāma par Latvijas Republikas oficiālu nostāju un ka šo jautājumu satiksmes ministrs virzītu izskatīšanai Ministru kabinetā. 2008.gada 25.marta atbildes vēstulē TeliaSonera AB grupa izteica konceptuālu piekrišanu maiņai.

Ņemot vērā, ka rīcība ar valsts kontrolē esošajām SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāla daļām var notikt tikai pēc saskaņošanas ar Telia Sonera AB grupu (tas izriet no slēgtajiem līgumiem starp valsti un investoriem, kuru izpilde saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajām starptautisko tiesību normām ir obligāta, kā arī privatizāciju reglamentējošajiem normatīvajiem tiesību aktiem), Ministru prezidents tikšanās laikā nāca klajā ar diviem iespējamiem tālākas rīcības variantiem, kas tika apspriesti Ministru kabinetā:

1) tūlītēja SIA “Lattelecom” kapitāla daļu kopēja starptautiska izsole (Latvijas Republika kopā ar TeliaSonera AB grupu) ar pretendentu atlasi;

2) SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāla daļu maiņa.

TeliaSonera AB grupa tikšanās laikā noraidīja pirmo variantu un atbalstīja otro variantu.

Otrais variants dod iespēju īstenot iepriekš minētos Ministru kabineta mērķus. Pirmajā posmā (valstij iegūstot 100% SIA “Lattelecom” kapitāla daļas tieši un netieši) tiek nodrošināts, ka tālāka rīcība ar SIA “Lattelecom” kapitāla daļām noris atbilstoši valsts interesēm. Vienlaikus tiek izbeigti visi jumta līgumi saistībā ar SIA “Lattelecom”, kas slēgti deviņdesmitajos gados starp valsti un investoriem. Otrajā posmā VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” vietā stājas starptautiski atzīta Rietumvalstu telekomunikāciju sabiedrība vai investors, kas darbojas telekomunikāciju nozarē un tiek izvēlēts starptautiskā pretendentu atlasē. Vēlāk šai trešajai personai, pēc Latvijas Republikas izvēles, ir pienākums iegādāties valstij piederošās 51% SIA “Lattelecom” kapitāla daļas vai arī pienākums rīkot kopēju starptautisku izsoli ar pretendentu atlasi par 100% SIA “Lattelecom” kapitāla daļām. Atšķirībā no pirmā varianta šai variantā ir iespējams nodrošināt, ka SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāla daļu īpašnieki ir juridiski un faktiski neatkarīgas fiziskās vai juridiskās personas. Tikšanās laikā TeliaSonera AB grupa norādīja, ka atbalsta šo modeli un ir gatava vest par to sarunas.

2. Kā tiks garantēts, ka SIA “Lattelecom” kapitāldaļas, ko valsts iegādāsies no “TeliaSonera”, tiks pārdotas par vismaz pirkuma cenu?

Tas tiks nodrošināts, slēdzot līgumu starp Latvijas Republiku un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, kurā paredzēts VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pienākums atsavināt sev piederošās kapitāla daļas trešai personai, kas nosakāma starptautiskā pretendentu atlasē. Šai līgumā noteikti tiks iekļauts pienākums pārdot kapitāla daļas par cenu, kas ir vismaz tā cena, par kuru kapitāla daļas iegādātas, bet šī cena nedrīkstēs būt zemāka par cenu, ko noteiks pēc piesaistītu starptautiski atzītu vērtētāju sniegtā vērtējuma.

3. Vai, slēdzot līgumu par SIA “Lattelecom” atsavināšanu, tiks paredzēti speciāli nosacījumi “Telia Sonera” vai tai piederošajiem uzņēmumiem izmantot SIA “Lattelecom” platjoslas pakalpojumu?

Latvijas Republika jautājumā par nediskriminējošu pieeju SIA “Lattelecom” infrastruktūrai vadīsies pēc nacionālajiem un Eiropas Kopienas normatīvajiem tiesību aktiem, kā arī ārvalstu prakses pieredzes. TeliaSonera AB grupai netiks radītas kādas ekskluzīvas tiesības (privilēģijas).

4. Kādi būs galvenie jumta līguma nosacījumi ar stratēģisko investoru (medijos izskanējis “Blackstone”)?

Ņemot vērā starptautisko praksi, investors (šai gadījumā – telekomunikāciju sabiedrība vai stratēģiskais investors, kas tiks noteikts starptautiskā pretendentu atlasē), iegādājoties mazākuma kapitāla daļas un investējot kapitālsabiedrībā, vēlas taisnīgu iespēju ietekmēt attiecīgās kapitālsabiedrības darbību, lai nodrošinātu savu investīciju atdevi. Tāpēc Latvijas Republika apzinās, ka būtu nepieciešams slēgt SIA “Lattelecom” pārvaldes līgumu. Taču šī līguma saturs ir sarunu jautājums ar attiecīgo trešo personu. Turklāt šai līgumā netiks iekļautas tādas normas, kas ir ārpus minētās vispārpieņemtās prakses. Tādējādi nebūtu korekti runāt par “jaunu jumta līgumu”.

5. Vai informācija par darījuma būtiskajām sastāvdaļām būs publiski pieejama sabiedrībai līdz darījuma noslēgšanai?

Šobrīd masu saziņas līdzekļos ir izskanējis Ministru kabineta atbalstītais modelis tālākai rīcībai ar valsts kontrolē esošajām SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāla daļām. Taču jebkādas tiesības vai pienākumi saistībā ar valsts kontrolē esošajām kapitāla daļām radīsies tikai pēc tam, kad visas iesaistītās puses būs parakstījušas savstarpēji pieņemamus rakstiskus līgumus. Šobrīd noris sarunas ar iesaistītajām pusēm.

Vienlaikus vēršu uzmanību, ka Latvijas Republikai nebūs tiesības publiskot informāciju, kas skar ārvalstu investorus, bez to piekrišanas.

Satiksmes ministra vietā bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Rīgā 2008.gada 23.aprīlī

Ministre H.Demakova

Uz jaut.Nr.55/J9 – dok.nr.2308

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu

Esmu saņēmusi 9.Saeimas deputātu jautājumu (reģistra Nr.55/J9) “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu”, uz ko sagatavotas atbildes atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 121.pantam.

1. Sarunu procesā “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbiem”, ko par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk tekstā – LNB) projekta īstenošanu atbildīgā valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” organizēja atbilstoši Ministru kabineta 12.02.2008. rīkojumam Nr.79, tika saņemti divi piedāvājumi LNB ēkas būvdarbu veikšanai. Tos saskaņā ar sarunu procesa nosacījumiem un atbilstoši būvekspertīzē akceptētajai, papildinātajai un precizētajai projekta dokumentācijai jeb LNB ēkas tehniskajam projektam iesniedza “Nacionālā būvkompāniju apvienība”, kurā ietilpst AS “RBS Skals”, SIA “Skonto Būve” un SIA “Re & Re”, piegādātāju apvienība “SIA “PBLC”, SIA “Moduls Rīga” un SIA “PB Fasādes”.

Aģentūras speciālisti izvērtēja abu piedāvājumu atbilstību LNB ēkas tehniskajam projektam, tika veikta arī finanšu piedāvājumu ekspertīze, kurā analizēta piedāvāto LNB ēkas būvdarbu izmaksu atbilstība esošajai tirgus situācijai būvniecības jomā un pamatotība saistībā ar piedāvāto būvdarbu veikšanas tehnoloģiju, piedāvātajiem inženiertehniskajiem risinājumiem un vispārbūvniecisko prasību izpildi.

Uz finanšu piedāvājuma ekspertīzē konstatētajām kļūdām un neatbilstībām abām piegādātāju apvienībām tika norādīts sarunu sanāksmēs, pēc kurām panākts būvdarbu izmaksu samazinājums un saņemti koriģēti piedāvājumi, kā norādīts tabulā.

LNB ēkas būvdarbu izmaksu salīdzinājums (bez pievienotās vērtības nodokļa)

Ar sarunu procesa gaitu un tajā panākto rezultātu valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” ir iepazīstinājusi Latvijas būvniecības nozares profesionālās organizācijas, tai skaitā Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju u.c., kas piedāvāto būvdarbu izmaksu cenu atzinušas par pamatotu un atbilstošu tirgus situācijai būvniecībā. Pēc profesionālo organizāciju vērtējuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas tehniskajā projektā objektīvu iemeslu dēļ ir noteikti sarežģīti un augstvērtīgi inženiertehniskie risinājumi, un uz būvdarbu izmaksu rēķina tehniskajā projektā noteikto līmeni nedrīkst pazemināt.

Sarunu process par LNB būvdarbiem atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam Nr.79 tika uzsākts arī ar piegādātāju apvienību AS “Merko Ehitus” un SIA “Merks”, taču, ņemot vērā sarunu procesa norisei izstrādātos nosacījumus, kuros visiem sarunu procesa dalībniekiem tika izvirzītas vienotas prasības jautājumos gan par tehnisko kapacitāti būvdarbu veikšanai, gan par atbilstību pretkorupcijas standartiem, kas izriet no 02.09.2005. starp Kultūras ministriju, aģentūru un “Sabiedrību par atklātību – Delna” noslēgtā līdzdarbības līguma, tika konstatēts, ka piegādātāju apvienības dalībnieka, AS “Merko Ehitus” un tās amatpersonu saistība ar noziedzīgiem koruptīviem nodarījumiem nav savienojama ar vadlīnijās noteiktajiem atklātības, caurspīdīguma, pretkorupcijas un uzņēmējdarbības sociālās atbildības principiem.

Valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” sarunu procesa ietvaros saņēma oficiālu informāciju no Igaunijas Republikas prokuratūras, kas apstiprināja publiskajā telpā izskanējušās ziņas par to, ka AS “Merko Ehitus” uzraudzības padomes priekšsēdētājs Tomass Annuss tiek turēts aizdomās krimināllietā, kas ierosināta par atkārtotu kukuļošanu un uzticības ļaunprātīgu izmantošanu, savukārt AS “Merko Ehitus” tiek turēta aizdomās par juridiskas personas veiktu atkārtotu kukuļošanu. Saskaņā ar Igaunijas Republikas Soda kodeksu (Kriminālkodeksu), par minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu juridiskai personai var piemērot ne tikai naudassodu, kas var sasniegt 11 miljonus latu, bet arī iespējamu uzņēmuma likvidēšanu piespiedu kārtā.

AS “Merko Ehitus” un SIA “Merks”, iesniedzot pieteikumu dalībai sarunu procesā, apliecināja, ka atzīst sarunu procesa vadlīnijas, taču vienlaikus lūdza nepiemērot Kultūras ministrijas, valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” un “Sabiedrības par atklātību – Delna” noteiktos pretkorupcijas standartus Igaunijā ierosinātās krimināllietas sakarā. Piegādātāju apvienība pati ir norādījusi uz savu neatbilstību sarunu procesa nosacījumiem un atzinusi, ka tai nav tiesību saņemt uzaicinājumu, projekta dokumentāciju un iesniegt piedāvājumu LNB ēkas būvdarbu veikšanai.

Ņemot vērā iepriekšminēto, AS “Merko Ehitus” un SIA “Merks” 02.04.2008. iesniegtā vēstule, kurā būvuzņēmums izsaka gatavību veikt LNB ēkas būvdarbus par kopējo summu 87,56 miljoni latu (bez pievienotās vērtības nodokļa), uzskatāma par informatīvu, jo par tajā veiktajiem aprēķiniem nav arī iespējams veikt kvalitatīvu un profesionālu ekspertīzi. Kā norādīts, piegādātāju apvienība nav saņēmusi aktualizēto LNB projekta dokumentāciju, t.i., būvekspertīzē akceptētu, papildinātu un precizētu LNB ēkas tehnisko projektu, saskaņā ar kuru sagatavot pilnu tehnisko un finanšu piedāvājumu.

2. LNB projekts, kā tas noteikts “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”, tiks finansēts no valsts budžeta līdzekļiem vai privatizācijā gūtiem ieņēmumiem, un uz 2008.gada sākumu projekta īstenošanai pieejamais finansējuma apjoms, ieskaitot valsts budžeta ilgtermiņa saistības, ir 154,3 milj. latu.

Starptautiskā konkursā, kas 19.04.2007. tika izsludināts Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veikšanai, nosacījumos bija paredzēts, ka galvenajam būvuzņēmējam būs gan jāveic LNB ēkas būvdarbi, gan arī jānodrošina būvdarbiem nepieciešamā naudas plūsma, ko valsts atmaksātu ilgākā laikā, izmantojot finansējumu, kas šim nolūkam paredzēts valsts budžeta ilgtermiņa saistībās. Saņemot piedāvājumus, kuros piedāvātās līgumcenas sasniedza 458 un 500 miljonus latu (t.sk. izmaksas par būvdarbiem, kredīta piesaisti un neadekvāts sadārdzinājums), un konstatējot, ka šādas izmaksas ievērojami pārsniedz valsts budžetā paredzētos līdzekļus, valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” konsultējās ar Iepirkumu uzraudzības biroju, kas norādīja, ka šī konkursa ietvaros līgums būtu obligāti noslēdzams par piedāvāto kopējo līgumcenu, bet no finansējuma piesaistes būtu iespējams atteikties tikai ar līguma grozījumu palīdzību. Praksē tas nozīmētu, ka faktiskā būvuzņēmumam samaksājamā summa būtu mazāka par kopējo līgumcenu, taču Kultūras ministrija un valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” uzskatīja, ka šāda rīcība būtu diskutabla no finanšu un labas pārvaldības viedokļa, tādēļ tika pieņemts lēmums konkursu pārtraukt.

Jauna konkursa rīkošana prasītu papildu izdevumus, t.i., izdevumus par iepirkumu dokumentu sagatavošanu, citu ar LNB būvniecību saistīto iepirkumu procedūru – par būvuzraudzības veikšanu LNB būvdarbu laikā, autoruzraudzības veikšanu LNB būvdarbu laikā – pārtraukšana un atkārtota organizēšana, būvlaukuma uzturēšana u.tml., kā arī nozīmētu LNB projekta atlikšanu uz nenoteiktu laiku, taču tā novilcināšana neatgriezeniski novestu pie projekta kārtējās sadārdzināšanās.

Ņemot vērā “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu” un tajā noteikto termiņu LNB ēkas nodošanai ekspluatācijā, kā arī to, ka LNB projekta finansējuma avots saglabājas nemainīgs, Ministru kabinets pieņēma racionālu lēmumu, kas ļauj valsts aģentūrai “Jaunie “Trīs brāļi”” organizēt sarunu procesu, ņemot vērā izsludinātajā iepirkuma konkursā iesniegtos piedāvājumus, noslēgt būvniecības līgumu un uzsākt LNB būvniecību 2008.gada otrajā ceturksnī.

Sarunu procesa rezultātā precizētās būvniecības izmaksas un noslēgtais līgums faktiski būs līdzvērtīgs tam, kādu varētu panākt, rīkojot jaunu konkursu.

3. Kultūras ministrija un valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” visā LNB projekta īstenošanas gaitā apņēmusies ievērot saistības, kas izriet no sadarbības līguma ar “Sabiedrību par atklātību – Delna”. Atbilstoši tam ikvienam uzņēmējam, kurš vēlas piedalīties projekta īstenošanā, ir jāapliecina sava atbilstība Pretkorupcijas deklarācijas nosacījumiem, savukārt Kultūras ministrijai un valsts aģentūrai “Jaunie “Trīs brāļi”” ir pienākums pārtraukt sadarbību ar uzņēmēju, ja par tā godīgumu rodas saprātīgas šaubas.

Atšķirībā no AS “Merko Ehitus” un SIA “Merks”, par kura turēšanu aizdomās saistībā ar koruptīvām darbībām ir saņemta oficiāla informācija, Kultūras ministrijas un valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” rīcībā nav ziņu par piegādātāju apvienības “SIA “PBLC”, SIA “Moduls Rīga” un SIA “PB Fasādes” un “Nacionālās būvkompāniju apvienības” saistību ar šāda rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, kas liktu apšaubīt šo piegādātāju apvienību dalībnieku godīgumu, bet, ja tādas rastos, tad tiktu pieprasīta oficiāla informācija no Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām.

Ar cieņu, kultūras ministre H.Demakova

Rīgā 2008.gada 17.aprīlī