Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 24. aprīļa sēdes

I.Feldmane
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Šodien Saeimā tika izskatīti vairāki, manuprāt, nozīmīgi likumprojekti, kuru skaitā opozīcijas ierosinātie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kā arī likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu.
Mēs uzskatām, ka šie priekšlikumi ir svarīgi un nākotnē vērā ņemami. Pēc būtības mēs tos atbalstām, tomēr šie grozījumi nav saskaņoti ar valdības plānoto budžetu un izdevumiem. Tādēļ Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija sekos līdzi valdības darbam un atbalstīs katru ierosinājumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, lai uzlabotu ģimeņu labklājību.
Sociālo un darba lietu komisija ir ražīgi strādājusi pie grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Pirmkārt, jāmin izmaiņas pensiju indeksācijas jomā. Līdz šim divas reizes gadā tika indeksētas pensijas, kuru apmērs nepārsniedza 135 latus. Šobrīd Saeima ir atbalstījusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu un ir pieņemti likuma grozījumi, tāpēc indeksācija notiks divas reizes gadā pensijām, kuru apjoms ir līdz 150 latiem. Šie grozījumi ir stājušies spēkā ar 1.aprīli.
Vēl nozīmīgs solis pensionāru dzīves uzlabošanai jāmin Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātie un Saeimā steidzamības kārtībā pieņemtie priekšlikumi likumā “Par valsts pensijām”. Līdz šim likums noteica, ka Latvijā dzīvojošajiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem vecuma pensijas apjoms nepārsniedz 135 latus un kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, un pensijas saņēmējiem, kuriem pensija ir piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos un darba stāžs nav mazāks par 25 gadiem, par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piešķīra piemaksu pie pensijas par katru stāža gadu. Ņemot vērā straujo dzīves dārdzības pieaugumu, kā arī lai labāk novērtētu mūža darba ieguldījumu, kad nebija ieviesta apdrošināšanas iemaksu uzskaite, tiks palielināts pensijas saņēmēju loks un piemaksas saņems arī personas, kuras saņem vecuma pensiju līdz 225 latiem. Svarīgi atzīmēt, ka tāpat tiks atcelti apdrošināšanas stāža ierobežojumi, lai piešķirtu piemaksas pie vecuma pensijas. Tagad piemaksas pie pensijas saņem vairāk kā 80 procenti pensionāru, bet no 1.jūnija piemaksas saņems gandrīz 96 procenti vecuma pensijas saņēmēju. Piemaksas apmērs pieaugs no 19 līdz 40 santīmiem par katru darba stāža gadu.
Gribu atzīmēt, ka Sociālo un darba lietu komisija iesniegusi priekšlikumus grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz neapliekamā minimuma piemērošanu arī strādājošajiem pensionāriem. Tas nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un ir guvis atbalstu arī valdībā.
Savukārt vakar Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja priekšlikumu likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz uz pieciem gadiem atcelt veikto sociālo apdrošināšanas iemaksu maksimālo apmēru gadā. Atceļot iemaksu maksimālo apmēru, pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi 2009.gadā palielināsies aptuveni par 59 miljoniem. Šos līdzekļus tad varēs izmantot, lai uzlabotu iedzīvotāju labklājības līmeni.
Šie iepriekš minētie grozījumi likumos tikai daļēji atrisina smagos apstākļus, kuros šobrīd atrodas mūsu valsts pensionāri. Tomēr tas ir būtisks solis ceļā uz pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanos.
Un nobeigumā vēlos informēt, ka Saeimas sēdes starpbrīdī sieviešu deputātu grupa tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pārrunāja sievietes un jauniešu reproduktīvās veselības aktualitātes, kā arī aborta ietekmi uz sievietes veselību, ģimeni un sabiedrību kopumā. Visu nevalstisko organizāciju pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka pašreiz notiek cīņa ar sekām. Laikā, kad notiek morāli ētisko vērtību liberalizācija, īpaši caur masu mediju ietekmi, pietrūkst visaptverošas valsts atbalsta programmas vērtīborientējošā jauniešu izglītībā. Un šīs tikšanās dalībnieki vienojās šo sarunu turpināt septembra mēnesī, pieaicinot Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi.
Nobeigumā novēlu visiem veiksmīgu un Dieva svētītu nedēļas nogali.

J.Strazdiņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien bija ļoti saspringta Saeimas sēde, kurā tika izskatīti ļoti daudzi svarīgi un aktuāli jautājumi, kas skar sociālo sfēru, mūsu labklājību. Un, pievienojoties manas kolēģes teiktajam, gribu vēl papildināt, ka likumprojektos “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” un “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimību apdrošināšanu”” bija izvirzīti ļoti daudzi interesanti priekšlikumi par to, kā palielināt pabalstus. Bet, saprotams, ka tad, kad budžets ir pieņemts, gada vidū budžetā šādas radikālas izmaiņas diemžēl izdarīt vairs nevar, īpaši tagad, kad ir sākusies parakstu vākšana par pensiju palielināšanu un pensiju sistēmas pārveidošanu. Tas viss ir ļoti vēlami, bet tajā pašā laikā ļoti bīstami, jo var izjaukt visu esošo sociālo pabalstu un apdrošināšanas sistēmu. Beigās cietēji var būt paši iesniedzēji, un arī mēs aizmirsīsim šo solidaritātes principu, jo tas, kas jau šodien mums ir nopelnīts sociālajā budžetā, var tikt ātri iztērēts. Cietīs tie jaunie cilvēki, kas šodien strādā, veido šo sociālo budžetu un nodrošina nākamās pensionāru paaudzes ar pienācīgām pensijām. Opozīcijai ir pieņemts izteikt šādus priekšlikumus, lai, iespējams, apgrūtinātu pozīcijas dzīvi. Bet tāda jau ir politika, tāpēc tam visam jāpieiet ļoti kritiski un reāli.

Dabiski, ka mēs varam tikai atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas darbību, lai tā veiksmīgi veic šīs nepieciešamās izmaiņas, ko mēs vēl varam darīt, lai uzlabotu mūsu mazāk nodrošināto cilvēku dzīvi un lai viņi pietiekami saņemtu papildu pabalstus, lai šajā inflācijas paaugstinājuma periodā varētu izdzīvot un nosegt savus maksājumus.
Vakar mūsu Zaļo un Zemnieku frakcijā bija ļoti dzīvas debates par pašreizējo situāciju piena tirgū. Pēc tam bija arī valdes sēde, kurā mēs tikāmies ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi. Mūs ļoti satrauc pašreizējā situācija, kad cieš piena ražotājs, jo pārstrādātāji un tirgotāji nedomā par to, kā ražotājam palielināt vai pat kompensēt viņa izdevumus par saražoto produkciju. Bet šajā tirgū mums diemžēl ir trīs spēlētāji, kuriem nav pietiekamas savstarpējas saskaņas. Šodien no rīta radio intervijā, kuru sniedza “Rīgas piensaimnieka” valdes priekšsēdētājs Fogeļa kungs, dzirdējām, ka viņi netaisās palielināt apmaksu piena ražotājiem, jo viņi grib strādāt pie jauniem un konkurētspējīgiem izstrādājumiem. Tajā pašā laikā mūs satrauc tas, ka šajā tirgū nav attīstījusies kooperācija un ka ražotāji diemžēl nav vienojušies un izveidojuši kooperatīvus, lai piena izstrādājumus par zemākām cenām varētu pārdot tiem, kuriem šodien pietrūkst naudiņas. Mēs zinām, ka tirgus popularitāte ir pieaugusi un ka tirgū šie piena produkti bieži vien ir daudz kvalitatīvāki, ar visām pienam nepieciešamajām sastāvdaļām, kas ir daudz veselīgāki un daudz racionālāk izmantojami. Dabīgi, ka pastāv veterinārā dienesta uzraudzības prasības. Šiem produktiem jābūt ļoti drošiem un ļoti tīriem. Bet ir tāda interesanta situācija, ko mēs noskaidrojām frakcijas sēdē. Ne visi piena ražotāji izmanto kvotas, ko atbilstoši Eiropas prasībām nosaka pieņemtā likumdošana. Katrs ražotājs gadā var pārdot septiņas tonnas piena, un tādu produkciju tirgum spēj nodrošināt viena vai divas govis. Tāpēc būtu vēlams vairāk tādu kooperatīvu kā, piemēram, Straupē, kas ražo ļoti kvalitatīvu piena produkciju, pēc kuras tirgū ir ļoti liels pieprasījums, kurai nav augsta cena un pircēji var iegādāties kvalitatīvu piena produkciju.
Mēs esam par šī piena tirgus sakārtošanu un darīsim visu iespējamo, lai arī valsts ar savām kompensācijas programmām palīdzētu lauksaimniekiem nomaksāt saņemtos kredītus, īpaši par savas ražošanas paplašināšanu, jo pasaules tirgū piena produkcija pašlaik ir ļoti pieprasīta un vajadzīga, arī mūsu tuvējās kaimiņvalstīs. Mūsu zemnieki varētu ievērojami celt savu labklājību, ja varētu atrisināt visus šos sasāpējušos jautājumus. Dabiski, ka gan mūsu valdībai, gan Zemkopības ministrijai, tāpat arī mūsu frakcijai būs pievērsta nepārtraukta uzmanība, lai šo jautājumu beidzot sakārtotu un lai mūsu piensaimnieki, ražotāji, tirgotāji un pārstrādātāji atrastu nepieciešamo sadarbību. Ļoti nopietni jāstrādā arī pie stingras konkurences uzraudzības, kā tas ir mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kur šis tirgus ir sakārtots. Mēs esam par to, lai būtu normālas tirgus un ražošanas attiecības un kvalitatīva produkcija un lai mūsu iedzīvotāji būtu pirktspējīgi un varētu iegādāties piena produkciju, kas cilvēkiem ir ļoti veselīga un nepieciešama.

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es vēlos informēt par partijas “Jaunais laiks” aktivitātēm šodienas plenārsēdē, ko pirms manis kolēģi jau mazliet pieminēja.
Vispirms mēs iesniedzām priekšlikumus grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā un ar šo likumu saistītus grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Abu likumu grozījumi nodrošinātu vēl lielāku atbalstu ģimenēm, nekā tas ir bijis līdz šim. Mēs uzskatām, ka valstij šodien ir nepieciešama agresīvāka un noteiktāka demogrāfiskā rīcība. Pretējā gadījumā tiek lēsts, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2040.gadā būs samazinājies no 2,3 miljoniem līdz 1,7 miljoniem. Jaunais laiks savos likumu grozījumos piedāvā ieviest nosacījumu, ka vecāku pabalsts tiek maksāts nevis divus, bet gan trīs gadus, kas no psiholoģiskās un emocionālās sagatavotības dzīvei viedokļa ir labāk bērnam, jo bērnam ir iespējas augt mājās vecāku aprūpētam. Mēs šos grozījumus piedāvājam arī tāpēc, ka tas mazliet atvieglotu arī bērnudārzu jautājumu. Mēs šajos grozījumos sakām, ka arī otrajā un trešajā gadā cenšamies saistīt vecāku pabalstu ar vidējo iemaksu algu, tāpat kā tas šobrīd ir pirmajā gadā, nosakot, ka otrajā gadā tiktu maksāti 60 procenti, bet trešajā gadā – 50 procenti no vecāku vidējās iemaksu algas. Likuma grozījumos piedāvāts arī atsaistīt no izmaksājamā pabalsta ziņā no zemākā līmeņa – no valsts sociālās nodrošināšanas pabalsta un piesaistīt minimālajai darba algai valstī, nosakot attiecīgi pirmajā, otrajā un trešajā gadā 70, 60 un 50 procentus no tās.
Mums ir gandarījums, ka arī puse parlamenta šos “Jaunā laika” sagatavotos grozījumus uzskatīja par svarīgiem un atbalstīja to nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Diemžēl atbalstītāju vidū nebija Tautas partijas, Zaļo un Zemnieku savienības un LPP/LC frakcijas. Turpmākās debates turpināsies komisijā. Protams, mēs saprotam, ka ir apstiprināts budžets, ka ir jārēķinās ar šo situāciju un ka mums priekšā ir arī referendums. Tomēr mēs uzskatījām, ka debatējot var nonākt pie kāda lēmuma, arī kompromisa, un šos nosacījumus var ieviest arī pēc gada, diviem. Bet galvenā ir šī griba, kas jāparāda arī sabiedrībai, kas to gaida. Tāpēc es piebildīšu, ka Lietuvā debatē par trešo gadu, kad atbalsts ģimenēm ir īpaši nepieciešams.
Vēl viens šodien sēdē svarīgs jautājums, par kuru aktīvi tika debatēts, bija parlamenta atbalsta grupas Tibetai sagatavotais projekts deklarācijai par situāciju Tibetā. Šis dokuments ir saistīts ar 10.marta notikumiem Tibetā, kad vardarbīgi tika apspiesta tibetiešu protesta demonstrācija, pieminot 49.gadskārtu, kopš 1959.gadā Ķīnas armija nežēlīgi sagrāva tibetiešu sacelšanos pret okupācijas varu. Diemžēl visu šo laiku ir turpinājušies tibetiešu mūku un iedzīvotāju aresti un nepamatotas represijas pret viņiem. Tibetas atbalsta grupa parlamentā uzskatīja, ka ir nepieciešams paust skaidru Latvijas kā demokrātiskas valsts atbalstu cilvēktiesībām un demokrātiskām brīvībām. Deklarācijā mēs aicinājām ļaut ANO ekspertiem izpētīt situāciju Tibetā, ļaut to izklāstīt pasaules žurnālistiem. Mēs aicinājām Ķīnas valsts varas pārstāvjus sēsties pie sarunu galda par reālas autonomijas nodrošināšanu Tibetai, kas pasargātu tās kultūru, reliģiju un identitāti un nodrošinātu starptautiski atzītas cilvēktiesības un brīvības un ilgstošu mieru šajā nemierīgajā reģionā. Mūsuprāt, šī būtu loģiska un pamatota pozīcija Latvijai, kas pati vēl ne tik sen bija okupēta valsts. Diemžēl parlaments deklarāciju par situāciju Tibetā neatbalstīja. “Par” balsoja 28, “pret” – 36, bet atturējās 17 deputāti. Jaunais laiks deklarāciju par situāciju Tibetā atbalstīja. Mēs spēsim likt pasaulei mainīties, kļūt demokrātiskākai, drošākai un labākai vien tad, ja neliegsim tai savu atbalstu. Un tas sakāms gan par mūsu attieksmi pret procesiem pasaulē, gan mūsu pašu Latvijā, paužot valsts attieksmi pret bērniem, ģimenēm, invalīdiem un veciem cilvēkiem. “Jaunā laika” pozīcija šajā ziņā vienmēr ir bijusi skaidri pausta.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs”):

“Saskaņas Centra” un “Jaunā laika” frakcijas, kā arī pie frakcijām nepiederoši deputāti Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks pagājušajā nedēļā parakstīja vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, kurā pieprasīja atbrīvot no amata īpašu uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās Inu Gudeli. Ministres Inas Gudeles dzimšanas dienas svinības, ko organizēja viņas pakļautībā esošie ministrijas darbinieki par nodokļu maksātāju līdzekļiem, ir cinisma augstākā pakāpe. Latvijas valsts budžetā nepietiek līdzekļu sociālajām vajadzībām, bet ierēdņi var tērēt nodokļu maksātāju naudu svinību rīkošanai. Tāpēc mēs nekavējoties jau pagājušās nedēļas nogalē aicinājām Godmaņa kungu atbrīvot Inu Gudeli no ieņemamā amata un parādīt sabiedrībai, ka valsts līdzekļu izšķērdēšana mūsu valstī ir nosodāma. Gudele jau 17.aprīlī plānoja atkāpties, taču premjers sākumā nepieņēma viņas iesniegto demisiju. Tomēr pēc sabiedrības sašutuma Ministru prezidents Godmanis beidzot pieņēmis attiecīgu lēmumu, proti, Gudeles demisiju. Informāciju par valsts līdzekļu tērēšanu jubilejas vajadzībām rūpīgi pārbaudīšot Valsts kontrole, kas jau veic finanšu revīzijas ministrijās un citas centrālās valsts pārvaldes iestādes. Šis gadījums liecina par nepieciešamību valdošās koalīcijas ministriem stingrāk kontrolēt notiekošo savas padotības iestādēs.
Šodien tika izskatīts Saskaņas Centra frakcijā sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šīs mūsu idejas no Saeimas tribīnes prezentēja mūsu deputāts Aleksandrs Golubovs, un mēs piedāvājām atbrīvot pensionārus no ienākuma nodokļa iekasēšanas, jo uzskatām, ka tas taču nav taisnīgi – aplikt pensijas ar nodokļiem. Arī šodien mūsu deputāti, piemēram, Ivans Ribakovs atvēra diskusiju par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu Latvijā. Bet diemžēl mūsu priekšlikums neguva atbalstu Saeimā, neskatoties uz to, ka mums pietrūka tikai pāris balsu.
Vēl, runājot par aktuālākajām lietām, varu pateikt, ka par grozījumiem pensiju likumā Latvijā parakstījušies jau vairāk nekā 28 tūkstoši pilsoņu, par ko liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā provizoriskā informācija. Parakstu vākšana par likumprojektu ilgs vēl trīs nedēļas – līdz 15.maijam. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” tiks iesniegts parlamentā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējo Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētāji. Iesniegtais likumprojekts paredz grozīt likuma “Par valsts pensijām” 34.punktu, nosakot, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. “Saskaņas Centra” deputāti šo ideju atbalsta.
Visbeidzot vēlos pievērst uzmanību tam, ka Saeimas Juridiskā komisija sāka izskatīt grozījumus likumos par Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, kā arī par tautas nobalsošanu likuma ierosināšanā, kuru otrajam lasījumam iesniegti vairāki priekšlikumi. Komisija balsojot noraidīja “Saskaņas Centra” priekšlikumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas rosināja arī Saeimas vēlēšanās, tāpat kā tas ir Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ļaut kandidēt bijušiem PSRS un Latvijas PSR drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbiniekiem, piemēram, Jānim Ādamsonam, kā arī personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra turpinājušas darboties PSKP vai Latvijas Komunistiskajā partijā, piemēram, Alfrēdam Rubikam. Mēs uzskatām, ka par pagājušā gadsimta notikumiem tas ir nesamērīgs ierobežojums. Juridiskās komisijas sēdē izvērtās diskusija arī par to, ar kuru brīdi Saeimā ievēlētais eiroparlamentārietis zaudē savu Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Likumprojekta izstrādātāji bija paredzējuši, ka tas notiks ar Saeimas deputāta svinīgā solījuma brīdī. Bet “Saskaņas Centrs” rosināja noteikt, ka Saeimā ievēlētajam eiroparlamentārietim Eiropas Parlamenta deputāta statuss jāzaudē ar ievēlēšanas brīdi Saeimā, jo mēs uzskatām, ka nevar vienlaicīgi dejot dažādās ballēs – deputāts nevar apvienot divus svarīgus amatus. Diskusiju raisīja arī priekšlikums noteikt, ka Saeimas vēlēšanās vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā. Mēs visnotaļ atbalstām šo cīņu pret tā dēvētājām lokomotīvēm. Diskusija par vēlēšanu likumā iesniegtajiem priekšlikumiem Juridiskajā komisijā un pēc tam arī Saeimā turpināsies.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šīsdienas sēdē apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija vēlējās nodot komisijas izvērtēšanai nelielus grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamam dienām”, atjaunojot kādreiz tur bijušo 16.martu kā latviešu leģiona atceras dienu – piemiņu tiem vīriem, kuri 1943.–1945.gadā cīnījās pret boļševistiskās okupācijas otrreizējo atnākšanu. Šāda atceres diena savā laikā jau bija, un bija arī daudz mierīgāka attieksme pret notikumiem, kas bija saistīti ar ziedu nolikšanu Rīgas centrā 16.martā. Tomēr ar laiku šis datums diemžēl tika uzlūkots ne tik daudz kā vēstures liecība, bet vairāk kā šīsdienas cīņas objekts, arvien vairāk un vairāk ierobežojot leģionāru un viņu organizāciju iespējas šajā dienā kaut ko atzīmēt. Šī datuma pieminēšanu atbalstīja diemžēl deputātu mazākums, kaut arī mūsu frakcijai to bija lūgušas septiņas organizācijas.
Šodien bija garākas debates par deklarācijas projektu Tibetas atbalstam, ko gatavoja Tibetas atbalsta grupa, piedaloties arī mūsu deputātiem. Katrā gadījumā liela daļa parlamenta deputātu pauda izpratni par to, ka ir jāatbalsta mazāku tautu cīņa par lielāku patstāvību un tādu autonomiju, uz kādu šīs tautas pašas ir spējīgas, pēc iespējas miermīlīgi un bez konfliktiem. Tomēr acīmredzot dominē vēlme nekaitināt lielo Ķīnu, kuras komunistiskās partijas centrālkomitejas starptautiskās nodaļas delegācija nākamo nedēļu būs Latvijas parlamentā, kas ir mazliet dīvaini, ka kādas vienas partijas īpaša delegācija te ieradīsies. Jāsaka, ka mūsu deputāti gan nav vēlējušies tikties ar šiem kompartijas sūtņiem.
Debates parādīja to, ka apmēram viena trešā daļa deputātu atbalstīja šo viedokli. Otra trešā daļa neatbalstīja, kaut arī es pieļauju, ka viena daļa no viņiem saprata, ka jautājums ir nozīmīgs un droši vien parlamentā tādā vai citādā veidā tomēr būtu bijis lietderīgi izteikt savu attieksmi šajā jautājumā.
Bez debatēm un, jāsaka, arī bez kādas izteikšanās Irēna Krūmane gandrīz vienbalsīgi tika apstiprināta par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju. Tātad Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra izvēle tika atzīta par pareizu un gludu un profesionāli veiksmīgu.
Vakar mūsu frakcija nelielā sarunā tikās ar iekšlietu ministru, Valsts robežsardzes priekšnieku un Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju, lai pārrunātu tos jautājumus, kas saistīti ar Latvijas pievienošanos Šengenai, un to, ka uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežām iespēju robežās ir jāatjauno tās robežšķērsošanas vietas, kuras tika likvidētas pēc 1991.gada, kad robežas apraksti šos ceļus bieži vien padarīja par neesošiem. Pašvaldībām kārtība ir zināma: jāvienojas ar kaimiņvalstu pašvaldībām, jāgriežas pie reģionālās ministrijas un likumīgā veidā jāmaina šīs robežas apraksts, kas ir kā pielikums arī robežlīgumiem ar kaimiņiem. Mums bija lūgums, lai pašvaldības tomēr būtu skaidri informētas par šo kārtību un lai nebūtu tādu gadījumu, kad pašvaldības, labu gribot, tomēr kaut kādā veidā konfliktē ar robežsargiem un kaut ko patvaļīgi atjauno nesaskaņojot.
Saeimai tuvākajos mēnešos acīmredzot visvairāk darba būs ar valsts ieņēmumu daļas un izlietojuma daļas pareizu samērošanu ar daudzām prasībām, kas nepārprotami būs gan sabiedrības referenduma veidā, gan opozīcijas deputātu jautājumos par dažādiem sociāliem pabalstiem un pensijām. Neapšaubāmi, ka īstermiņā, vēloties izpatikt lielām vēlētāju daļām, būtu izdevīgi vienmēr balsot “par”, bet ilgtermiņā tas radītu lielas problēmas, īpaši personām, kas dzimušas 1948.gadā un vēlāk. Lai neiznāk tā, ka šiem cilvēkiem, aizejot pensijā, būs sliktāki nosacījumi nekā tiem, kuri aizies, kā saka, varbūt uz tā pacēluma viļņa, bet, ka negadās tā, kas šis pacēluma vilnis ir ļoti īss un turpinās tikai vienu gadu, vai arī ar milzīgu piepūli varbūt divus gadus. Un tad tas būtu ārkārtīgi tuvredzīgs sasniegums. Es domāju, ka mūsu partija noteikti neieņems tādu pozīciju, ka, lai gūtu labus panākumus vēlēšanās, solīs kādus brīnumus, bet tie brīnumi 2010.gada 1.janvārī vai mazlietiņ vēlāk atkal beigsies un atgriezīsimies atpakaļ pie visai skarbas realitātes. Pašreizējā situācija ir samērā labvēlīga sociālajos maksājumos, bet diemžēl tā situācija pakāpeniski var palikt sliktāka pēc 2010.gada, kad pensionāru īpatsvars strauji pieaugs, bet darbaroku un nodokļu maksātāju skaits samazināsies.
Tāpēc es domāju, ka Saeimai jāstrādā pie tā, lai būtu papildu ieņēmumu avoti un lai atrastu saprātīgus grozījumus, bet, protams, ka politiskā cīņa bieži vien var noteikt vairāk nekā veselais saprāts. Diemžēl baidos, ka vienai sabiedrības daļai, bet īpaši vienai daļai politiķu, pār kaut kādu vēlmi aprēķināt gan vienu, gan otru pārsvarā būs vēlme apēst visus augļus pirmdienā nekā tos sadalīt vienmērīgi pa visām nedēļas dienām.
Bet par to droši vien būs ilgas un garas diskusijas un es paredzu, ka tās turpināsies vismaz nākamo gadu.

A.Barča
(Tautas partijas frakcija):

Tautas partijas frakcija, kurā es arīdzan darbojos, šodien man ir uzticējusi runāt par sociālā bloka jautājumiem, īpaši par grozījumiem, kurus šodien iesniedza parlamentā un kuri tika nodoti Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija jautājumos, kas saistīti ar ģimenēm, kuras audzina bērnus. Tātad runa ir par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā un grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.
Centos skaidrot kolēģiem, ka pašreizējā situācijā tas nav iespējams, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija varētu tūlīt uzsākt diskusiju par šo abu likumprojektu virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā, jo pašreiz Latvijā notiek parakstu vākšana grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Es dziļi ticu, ka Latvijas sabiedrība un Latvijas pilsoņi ir aktīvi un gudri un viņi izlems, ko mums darīt – vai atbalstīt pensionārus, kuru dzīves apstākļi tik tiešām ir smagi, bet labumu viņi varētu iegūt tikai nākamajā gadā, vai atļauties un nostatīt pretī vairākas sociālās grupas, šajā gadījumā pensionārus pret ģimenēm, kurās audzina bērnus, un pret invalīdiem. Tā valdības iecere, par kuru runā labklājības ministre un Ministru prezidents, palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, diez vai vairs izdosies. Ja mēs palielinām sociālā nodrošinājuma pabalstu, par kuru šodien dzīvo 3.grupas invalīdi (un tie tik tiešām ir 45 lati), kuriem ir grūtības iekārtoties darba tirgū un kuri tad tā arī mokās un dzīvo, un par bērniem invalīdiem un invalīdiem no bērnības, kuri šodien joprojām saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 50 latu apmērā, tad tā iecere 45 latus palielināt uz 60 un 50 latus uz 75 būtu kaut neliels, bet solis šo cilvēku dzīves uzlabošanā.
Bet, ja mēs ļoti uzmanīgi palūkojamies grozījumos likumā “Par valsts pensijām”, tad cilvēkiem, kuri algotā darbā nostrādājuši no 10 līdz 20 gadiem, ir paredzēts trīskāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Tātad, ja netiek pacelts šis valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, tie ir 135 lati, bet, ja paceļam uz 60 latiem, tad tie ir 180 lati.
Iespējams, ka daudzi Latvijā teiks un mani nosodīs, bet es esmu pārliecināta, ka 62 gados, radoši nostrādājot 10 gadus, cilvēkiem nebūtu jāsaņem uzreiz tik liela pensija. Sociālo un darba lietu komisijā mēs vairākkārt esam diskutējuši, bet neesam vēl panākuši vienošanos ne ar Ministru prezidentu, ne ar labklājības ministri, ka arī indeksācijā ar nākamo gadu nepieciešams pielietot tādu rādītāju kā nostrādātais darba laiks. Es ļoti ceru, ka šī gada laikā līdz nākamā gada janvārim mēs šādu vienošanos panāksim. Manuprāt, tas lielākais rādītājs, lai cilvēks saņemtu lielāku un cilvēka cienīgu pensiju, ir viņa nostrādātais darba laiks Latvijā, ņemot vērā arī iepriekšējos gadus.
Man ir ļoti liela vēlēšanās, ko es arī šodien centos kolēģiem deputātiem teikt, ka, izdarot jebkurus grozījumus sociālās drošības likumos, tātad jebkurā pabalstu likumā, arī pensiju likumā, mums vajadzētu ne tikvien politiski censties sevi parādīt Latvijas iedzīvotājiem, bet runāt par atbildīgu politiku, saskaitīt naudas līdzekļus, ko pašreiz Latvija var atļauties, un saprātīgi arī attiecīgi rīkoties. Jo šodien, ņemot vērā, ka Saeima likumprojektu divus likumprojektus ir nodevusi Sociālo un darba lietu komisijai, atbilstoši Saeimas kārtības rullim mēs nevarēsim tūlīt pirmajā lasījumā tos virzīt un izskatīt, un teikt ģimenēm, kuras audzina bērnus, ka jums noteikti ar nākošo gadu vai tūlīt jau šogad būs daudz labāki apstākļi. Lai cik man nebūtu žēl, bet man kā šīs komisijas priekšsēdētājai nāksies gaidīt, kāda būs situācija, ko Latvijas pilsoņi teiks par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, rēķināt šīs naudas, ko mēs varam atļauties un ko mēs Latvijā pašreiz diemžēl nevarēsim atļauties.
Bet ir viena tāda priecīga lieta, kas man šodien dara gandarījumu. Tie ir grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kur tika panākta vienošanās un Saeima vienprātīgi atbalstīja jautājumu par vienu no sociālajiem pakalpojumiem, tas ir, par vecu un slimu cilvēku aprūpi mājās. Te runa ir gan par bērniem invalīdiem, gan invalīdiem no bērnības, kā arī par citiem invalīdiem, arī vispārējās saslimšanas invalīdiem. Šeit runa ir par cilvēkiem pēc smagām operācijām un saslimšanām, arīdzan par cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvo ievērojamā vecumā, tātad par veciem cilvēkiem. Saeima, lūk, šodien izteica savu labo gribu aprūpētājiem, kuri pie viņiem dosies. Tātad viņi tiks atbrīvoti no maksas par nodokļiem, Tas ir arī ievērojams atbalsts Latvijas pašvaldībām, lai šo sociālo pakalpojumu – aprūpi mājās – varētu organizēt gan pagastos, gan arīdzan lielajās pilsētās. Šī iespēja būs 2008. un 2009.gadā, un tas nozīmē, ka mums visiem kopā būs jādomā, kā tas Latvijā notiks no 2010.gada, vai tie būs cilvēki, kuri strādās algotu sabiedrisku darbu un šos cilvēkus vairāk aprūpēs mājās. Tātad jādomā par šīm darba formām, kā mēs turpmāk sociālajā jomā to darīsim.
Katrā gadījumā es visiem vēlu priecīgu sestdienu un svētdienu, būt ģimenēs kopā ar saviem mīļajiem, censties viņus atbalstīt un palīdzēt, un atcerēties un arī ticēt, ka Latvijas pilsoņi un Latvijas sabiedrība ir gudra, un katrā gadījumā tā izvērtēs, kā mums turpmāk visiem kopā dzīvot. Lai labi veicas Latvijā!

V.Buzajevs
(partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Saeima šodien par velti iztērējusi apmēram pusi nodokļu maksātāju apmaksātā darba laika, spriežot par cilvēktiesībām tālajā Tibetā, kuras iedzīvotāji pat nezina, kur atrodas Latvija. Interesanti, ka visi astoņi paši aktīvākie debatētāji par šo jautājumu nobalsoja arī par to, ka oficiāli atzīmēt latviešu “Waffen SS” leģiona atceres dienu. Kā runā oficiālie Latvijas vēsturnieki, latviešu SS brīvprātīgais leģions tika izveidots pēc rakstiskas Ādolfa Hitlera pavēles, kas ir datēta ar 1943.gada 10.februāri. Pēc tam reihsfīrers Henrihs Himlers šo leģionu kā pamatu pavēlēja iekļaut šucmaņu bataljonos, kuri, pēc to pašu oficiālo Latvijas vēsturnieku viedokļa, nogalināja civiliedzīvotājus ne tikai Latvijā, bet Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un pat Krievijā. Šie deputāti, uzskata, ka Ādolfs Hitlers bija galvenais cilvēktiesību aizstāvis. Un nav brīnums, ka Saeimas vairākuma attieksme pret savu tautu ir ļoti līdzīga tai, kuru agrāk demonstrēja šie hitlerieši pret latviešiem.
Šodien opozīcija nobalsoja par to, lai atceltu nodokli vecuma pensijām. Diemžēl Saeimas vairākums pieprasīja pārbalsošanu, un ar vienas balss pārsvaru šis priekšlikums atkal tika atcelts. Es gribētu atgādināt, ka šobrīd notiek tautas pārstāvju parakstu vākšana par atbalstu grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. PCTVL vārdā aicinu piedalīties šajā akcijā, jo citas iespējas ietekmēt Saeimas vairākumu neeksistē. Šodien Saeimas vairākums noraidīja PCTVL priekšlikumu padarīt par obligātu to likumprojektu pilnvērtīgu apspriešanu, kurus iesniedz tieši tauta ar saviem 150 000 parakstu. Patlaban reglaments paredz vienu uzstāšanos “par” un vienu “pret”. Pēc šīm uzstāšanām seko balsošana, un tauta tiek pasūtīta tajā virzienā, kura raksturojumu latviešu valodas leksika neparedz.
Pirmais likumprojekts, kuru atbalstīja jau 200 000 vēlētāju, ir likumprojekts par Saeimas atlaišanu. Un otrais, kā jau minēju, būs grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuru pieņemšanas gadījumā vidējā minimālā pensija būs apmēram tāda, kāda jau ir Igaunijā. Un tas ir viss, ko pieprasa šie pensionāri. Protams, tas bez šaubīšanās ir atbalstāms. Un, ja kāds grib ietekmēt politiķus, tad izvēle un uzvedība ir ļoti vienkārša: jāņem sava zilā pase, jāmeklē tuvākais iecirknis, kur var parakstīties par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, un balss būs sadzirdēta.

Saeimas preses dienests