ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2008. gada 24. aprīļa sēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.05.2008., Nr. 73 https://www.vestnesis.lv/ta/id/175159
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2008. gada 24. aprīļa sēdes stenogramma
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 29.laidienā (“LV”, Nr.70, 08.05.2008.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
K.Leiškalns.
12.priekšlikums ir atbalstīts. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli – atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Paldies, dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 30.aprīlim.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Dokuments Nr.2289. Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu veikt teksta aizstājumu likumprojekta 23.pantā – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
4. – priekšlikums izdarīt papildinājumu pie 27.1 panta. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Vēlreiz papildina šo pantu deputāts Leiškalns. Tas ir 5.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
6.priekšlikums. Likumprojektu papildināt ar 2.pantu ierosina Juridiskais birojs. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Priekšlikumus iesniedziet, lūdzu, līdz šā gada 30.aprīlim pulksten 17.00.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokuments Nr.2290.
Likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir iesniedzis strādīgais deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 2. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 29.3 pantu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija absolūti atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
4. – priekšlikums izdarīt teksta aizstājumu likumprojekta 1.pantā. Priekšlikums ir no Juridiskā biroja un ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Ir atbalstīts arī 5.priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir par šo pašu pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Par 6.priekšlikuma redakciju komisijai radās šaubas, un tā to iekļāva pašas komisijas izstrādātajā priekšlikumā – 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns.
Paldies.
Un beidzamais ir 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts bez ierunām.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Šā gada 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Pirms skatām nākamo darba kārtības punktu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Saeimas deputātu iesniegumu: “Ņemot vērā to, ka deputāts Aigars Kalvītis neatradās balsošanas zālē, lai gan viņa balsojums tika reģistrēts, lūdzam pārbalsot 3. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu –likumprojektā “Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”.”
Vēlreiz atgādinu, ka tiesības lūgt pārbalsošanu dod Saeimas kārtības ruļļa 142.pants. Savukārt Saeimas kārtības ruļļa 54.pants noteic, ka jautājumā par pārbalsošanas nepieciešamību ir tiesības vienam deputātam runāt “par”, vienam – “pret”. Tā kā neviens nav pieteicies runāt, mēs tūlīt balsosim. Vispirms balsosim par nepieciešamību pārbalsot šo balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par nepieciešamību pārbalsot 3. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu – likumprojektā “Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”! (No zāles dep. A.Pabriks: “Jūs gribējāt godīgi: tagad jābalso “par”!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 43, atturas – 3. Pārbalsošanas pieprasījums noraidīts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Atbildīgā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (dokuments Nr.2291). Komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus un tos visus ir atbalstījusi.
1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 1.pantu. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
2.priekšlikums ir par likumprojekta 2.pantu. Jaunu panta redakciju iesaka Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
3.priekšlikums – aizstājums šajā pašā pantā. Tas ir no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 2.pantu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
6. – priekšlikums par likuma 77.pantu – komisijas atbalstu ir ieguvis. Iesniedzis deputāts Leiškalns.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Šā gada 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” atbildīgā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam. Dokuments Nr.2292.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus. Tie visi ir no Juridiskā biroja.
1.priekšlikums ir par likumprojekta 1.pantu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Par šo pašu pantu ir arī 2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Likumprojekta 1.pantā aizstājumu ir piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija vienprātīgi to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 1.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Ieteikumu par likumprojekta 1.pantu (likuma 25.pantu) ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Vēl Juridiskais birojs ir piedāvājis papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu. Arī tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Paldies.
Priekšlikumu iesniegšana – līdz 30.aprīlim.
Ā, es aicinu atbalstīt komisiju par likumprojekta otro lasījumu…
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Tāpat – 30.aprīlis, bet šogad.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Gatavojot likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajam lasījumam, komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus un visus atbalstījusi.
Tātad pārejam pie 1.priekšlikuma, kas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Par ievaddaļu. Aizstājumu likumprojekta 1.pantā ir piedāvājis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
5.lappusē ir 3. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 5.pantu. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Likumprojekta 5.pantā aizstājumu piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
5.priekšlikums par šo pašu pantu saņemts no Juridiskā biroja. Arī tas ir atbalstīts no atbildīgās komisijas puses.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Papildināt 119.pantu ir piedāvājis Leiškalns. Komisija pēc grūtām pārdomām arī to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis atbildīgās komisijas vienprātīgu atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā, jo citu priekšlikumu vairs nav.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Šā gada 30.aprīlis. Komisija uzmanīgi gaidīs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Un vēl otrs likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, bet jau ar citu reģistrācijas numuru – 638/Lp9. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šis ir ļoti nopietns likumprojekts, kas bieži vien komisijai lika strādāt līdz vēlai naktij, jo šim Finanšu instrumentu tirgus likumam komisija pati ir izstrādājusi un saņēmusi arī no Juridiskā biroja visus 105 priekšlikumus.
Tātad 1.priekšlikums, kurā runāts par 1.pantu, ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums par izslēgumu pantā. Komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
3.priekšlikumā komisija par likumprojekta 2.pantu ir atbalstījusi Juridisko biroju.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Komisija ir atbalstījusi arī finanšu ministra Slaktera 4.priekšlikumu par likuma 54.1 pantu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Paldies.
5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 56.panta pirmo daļu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 6. ir atbildīgās komisijas rūpīgi izstrādāts priekšlikums par 56.panta otro daļu. Aicinu deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums, ko mēs vienmēr atbalstām. Un arī šoreiz tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
56.2 pantam atbildīgā komisija ir piedāvājusi savu redakciju, un es aicinu arī deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par ievaddaļu. Aicinu atbalstīt 56.2 panta trešās daļas ievaddaļu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu arī deputātus atbalstīt šo rūpīgi izstrādāto tekstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 6.pantu. Ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu. Arī tas no komisijas puses tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 7.pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
14.priekšlikumā Juridiskais birojs ir atbalstīts daļēji, bet atbildīgā komisija 15.priekšlikumā ir piedāvājusi savu panta redakciju. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Tāpat Juridiskais birojs daļēji ir atbalstīts 16.priekšlikumā par 7.likumprojekta pantu, un komisija, ieliekot to savā – atbildīgās komisijas – priekšlikumā, tomēr aicina deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Tāpat ir ar 18.priekšlikumu. Juridiskais birojs ir domājis pareizi, bet komisija šo domu ir padarījusi filigrānu. Aicinu atbalstīt 19.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 7.pantā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 21.priekšlikums gaida deputātu atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma 59.pantu. Es aicinu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Par 59.pantu ir arī 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 24.priekšlikums ir par šo pašu pantu. To rūpīgā darbā atkal ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt. Mēs visu laiku skatām 59.pantu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pašu pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas gaida jūsu atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
28.priekšlikums ir par likumprojekta 7.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Tāpat atbildīgā komisija ir piedāvājusi savu likuma 59.panta trešās daļas redakciju un domā, ka deputāti to atbalstīs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
30. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pašu pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
31. – atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma 59.pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, bet iekļauts 33. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Mēs skatām jau likuma 60.pantu. Aicinu deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
35. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 9.pantu. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Tāpat komisija aicina jūs atbalstīt 36. – atbildīgās komisijas priekšlikumu par likumprojekta 9.panta otrās daļas 2.apakšpunktu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
37. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 9.pantu. Tas ir guvis nedalītu atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Likumprojekta 9.pantu turpina uzlabot Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to turpina atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
39.priekšlikumā Juridiskais birojs ir piedāvājis aizstājumu likumprojekta 9.pantā. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
40.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija tam piekrīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
42. ir Juridiskā biroja priekšlikums par šā paša likumprojekta 9.pantu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Un tālāk pati atbildīgā komisija ir ierosinājusi savu priekšlikumu, kuru aicina atbalstīt arī pārējos deputātus.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
44. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 9.pantu. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Aicinu atbalstīt arī 46. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
47.priekšlikumā Juridiskais birojs piedāvā redakciju, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi, bet tomēr ir iestrādājusi savā priekšlikumā, kura numurs ir 48.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Atbildīgā komisija līdzīgi rīkojās ar 49. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Sākumā atbalstīja, pēc tam iekļāva 50. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
51. – Juridiskā biroja priekšlikums izdarīt aizstājumu likumprojekta 9.pantā. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 52. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu – ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Pati atbildīgā komisija ierosina izteikt 6.6 daļu citā redakcijā. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – 53. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 54.priekšlikums, kas ir par likumprojekta 12.pantu un ir no atbildīgās komisijas, gaida deputātu atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
55.priekšlikums – aizstājums 13.likumprojekta pantā. Minētais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Šobrīd mums ir jāpārtrauc likumprojekta apspriešana, jo ir pienācis laiks pārtraukumam. Un tātad mēs esam tikuši līdz 55.priekšlikumam.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Sēdes vadītājs.
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Zaķa, Latkovska, Kampara, Āboltiņas un Mūrnieces – jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par ministriju nepamatotiem tēriņiem”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.
Ir saņemts arī piecu deputātu – Circenes, Kariņa, Reira, Mūrnieces un Kampara – jautājums veselības ministram Eglītim “Par feldšeru darba nodrošināšanu”. Jautājums tiek nodots veselības ministram Ivaram Eglītim.
Vārdu paziņojumam lūdz deputāts Andris Bērziņš (ZZS frakcija).
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas deputātus lūdzu sanākt uz komisijas sēdi pulksten 12.40.
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Aicinu uz sēdi tūlīt Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Es savas ļoti cienījamās kolēģes aicinu uz pulksten 13.00 plānoto mūsu sanāksmi Frakciju mājas tā saucamajā Kamīnzālē.
Sēdes vadītājs.
Vēl viens paziņojums Saeimas Prezidija vārdā. Šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz trim jautājumiem. Jautājumu iesniedzēji ir informējuši, ka uz visiem jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Jautājumu iesniedzēji ir informējuši, ka divas saņemtās rakstiskās atbildes – atbilde uz jautājumu “Par SIA “Lattelecom” kapitāldaļu atsavināšanu” un atbilde uz jautājumu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu” – viņus apmierina. Un līdz ar to atbildes uz šiem jautājumiem šodien jautājumu un atbilžu sēdē netiks skatītas.
Savukārt atbilde uz jautājumu “Par VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju” jautājuma iesniedzējus neapmierina, un tāpēc viņi vēlas redzēt ministru, un jautājums tiks skatīts šodien pulksten 17.00.
Tagad vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Dukšinskis, Pēteris Hanka, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Dagnija Staķe, Andis Kāposts, Oskars Spurdziņš un Baiba Rivža.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi.
K.Leiškalns.
Tā, dāmas un kungi! Mēs beidzām ar 55. – Juridiskā biroja priekšlikumu, ko komisija un deputāti atbalstīja.
Pārejam pie 56.priekšlikuma, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi. Tas ir par likumprojekta 13.pantu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
57.priekšlikums… (No zāles
dep.
S.Āboltiņa: “Mēs prasām balsojumu!” No zāles: “Jā, jā!”)
Sēdes vadītājs.
Par kuru? Par 56.priekšlikumu? Deputāti prasa balsojumu par 56.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns.
Paldies deputātiem.
57.priekšlikumu, kas ir par šo pašu pantu, iesniedzis Juridiskais birojs. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
58. – Juridiskā biroja priekšlikums par 13.pantu – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Atbildīgā komisija ierosina savu redakciju panta ceturtajā daļā. Tas ir 59.priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī panta piekto daļu atbildīgā komisija ir pārrakstījusi pēc sava prāta un aicina jūs atbalstīt. Tas ir 60.priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 61.priekšlikums ir par likumprojekta 13.pantu. Tas ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Par šo pantu ir arī 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī Juridiskā biroja iesniegtais 63.priekšlikums ir par šo pašu pantu. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 64. – Juridiskā biroja priekšlikums par 13.pantu – ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
65. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts. Tomēr komisija to nolēma iestrādāt savā 66.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
Atbalstīts ir arī 67. – Juridiskā biroja priekšlikums par 13.pantu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 68.priekšlikums ir par šo pašu pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Komisija atbalsta arī deputāta Leiškalna iesniegto 69.priekšlikumu, kas ir par likumprojekta 14.pantu. Aicinu atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Godīgi!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
70. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 15.pantu – ir iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 71.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Aizstājums likumprojekta 15.pantā – 72.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, – ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Nākamais priekšlikums ir 50.lappusē.
73. – Juridiskā biroja priekšlikums, aizstājums likumprojekta 18.pantā. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Likumprojekta 18.panta redakciju uzlabot ierosina Juridiskais birojs. Tas ir 74.priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Par likumprojekta 19.pantu ir 75. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
76.priekšlikums, kas ir par likuma 86.pantu, ir no deputāta Leiškalna. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
77.priekšlikums. Strādīgais deputāts prasa mainīt četrpadsmito daļu šajā pantā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
78.priekšlikums ir aizstājums likumprojekta 21.pantā. Ierosina Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 79.priekšlikums ir par likumprojekta 21.pantu. Juridiskais birojs ierosina mainīt redakciju. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Par šo pašu pantu ir arī 80. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
81.priekšlikums ir par likumprojekta 22.pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
82.priekšlikums. 101.pantu uzlabot nolēmis deputāts Leiškalns. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
83.priekšlikums. Ar 1.1 daļu papildināt šo pantu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
84.priekšlikums. Izmaiņas 102.pantā ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
85.priekšlikums. Papildināt 102.pantu ar 2.1 daļu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
86.priekšlikums arī ir no deputāta Leiškalna. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
87.priekšlikums. Izdarīt 121.pantā aizstājumu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
88.priekšlikums ir par 124.2 pantu. Redakciju piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
89.priekšlikums. Šo pašu pantu papildināt ar 1.1 daļu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
90.priekšlikums. Papildinājumu panta ceturtajā daļā ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
91.priekšlikums. Papildināt pantu ar piekto un sesto daļu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
92.priekšlikumu – deputāta Leiškalna priekšlikumu par 127.pantu – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
93.priekšlikums ir par 127.2 pantu. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Paldies.
Tālāk, 69.lappusē, ir 94.priekšlikums, kas ir par 128.3 pantu. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
95.priekšlikums ir deputāta Leiškalna ierosinātie 129.panta labojumi, ko komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
96.priekšlikums ir par 129.1 pantu. Tas ir no deputāta Leiškalna. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
97.priekšlikums. Papildināt 133.2 pantu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
98. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 140.panta redakciju. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
99. – deputāta Leiškalna priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
100.priekšlikums. Mainīt 140.1 pantu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
101.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns, papildina 143.pantu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
102. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Tāpat mēs esam atbalstījuši Juridiskā biroja 103.priekšlikumu. Tātad atbildīgā komisija to atbalsta un attiecīgi maina turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
104. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Un visbeidzot 105. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta spēkā stāšanās laiku. Tas ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
Paldies.
Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): “Blumberg, nāciet balsot! Kas tas ir!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Jā, paldies deputātiem! Sevišķi liels paldies Juridiskajam birojam. Es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 30.aprīlim.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments Nr.2302 – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi desmit priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
Arī 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Valers.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
6. ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
8. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
Un 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Valers.
Šā gada 23.maijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi, izskatāmais dokuments Nr.2303 ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Un tas ir likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”.
Otrajam lasījumam Juridiskā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.
1. – Juridiskā birojs priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
5. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Valers.
Šā gada 23.maijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2305 – likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā”.
Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi deviņus priekšlikumus.
1.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
Arī 2.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
Arī 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
Un arī 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūras kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Aizbalts.
Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas darba kārtības nākamās sadaļas “Lēmuma projekta izskatīšana”. Lēmuma projekts “Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā”.
Kas runās iesniedzēju vārdā? Deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien Tibetas atbalsta grupas vārdā es izsaku cerību, ka pēc 17 gadiem mēs otrreiz ar ievērojamu balsu vairākumu atbalstīsim tibetiešu tautas tieksmes pēc brīvības. Un proti. Es atgādināšu, ka 1991.gadā, bet tomēr jau pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990.gada 4.maijā, Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs nosūtīja Dalailamai trimdā…. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Dalailamam!”) Jā, Dalailamam! Es atvainojos! Paldies par gramatisku aizrādījumu… Augstākās padomes vārdā nosūtīja apsveikumu un paziņojumu, ka mēs atbalstām tibetiešu tautas brīvības centienus.
Mūsu izcilajai domātājai Zentai Mauriņai pieder tāds teiciens: “Brīvība visām tautām ir viena, tāpat kā Dievs ir viens. Vai nu tā ir ikvienai tautai, vai tās nav nevienai tautai.” Es esmu nācis ar šādu Zentas Mauriņas brīvības izpratni šodien šeit, Saeimas tribīnē, un saistībā ar Tibetas tieksmēm pēc brīvības es iztirzāšu arī mūsu ārpolitiku tādā pašā izpratnē, kāda tā ir Zentai Mauriņai.
Proti, šodien pasaulē ir simt deviņdesmit divas Apvienoto Nāciju Organizācijas valstis, bet etnologi, savā starpā nedaudz strīdoties, norāda, ka ir apmēram no trim līdz pieciem tūkstošiem etnisku vai reliģiozu vienību, kuras mēs varam uzskatīt par nācijām. Tātad lielākā daļa pasaules tautu vēl joprojām dzīvo apspiestībā. Un, izejot no Zentas Mauriņas principa, mēs, kam pašiem ir 2500 gadu vēsture, sākot no baltu ierašanās šajā zemē, un kas tikai nepilnus četrdesmit gadus bijuši brīvi, mēs atbalstīsim, es domāju, vēlreiz šodien šo visu tautu tieksmes pēc brīvības, ne tikai tibetiešu tautas tieksmes pēc brīvības.
Kas tad varētu būt brīvība katrai nācijai? Es uzskatu, ka katrai tautai, kas dzīvo savā etnoģenētiskajā teritorijā, tas ir, teritorijā, kur tā ir dzimusi, radusies, attīstījusies un izveidojusies, ir tiesības uz savu neatkarīgu valsti. Protams, mūsu ārpolitika līdz tādai brīvības uztverei… līdz tādai brīvības uztverei vēl nav nonākusi, tāpēc, iespējams, mūsu kolēģi vai šeit, zālē, sēdošie to sauks par nepiepildāmu ideālismu, turpretī es uzskatu, ka to vajag saukt par pragmatisko ideālismu, un tas ir sasniedzams mērķis, jo visa pasaules starptautisko attiecību un starptautisko tiesību vēsture ir pierādījusi, ka pasaules sabiedriskā doma arvien vairāk attīstās šajā virzienā, un tāpēc ir iespējams, ka tad, kad mēs neviens vairs te nebūsim… tad būs nevis simt deviņdesmit divas, bet divsimt deviņdesmit divas brīvu tautu valstis Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Arī pati Apvienoto Nāciju Organizācija jau sen, pagājušajā gadsimtenī, ir atzinusi katras tautas pašnoteikšanās tiesības, un arī mūsu ievērojamais jurists, kuru tagad atzīst pat Eiropas mērogā, Egils Levits, ir teicis, ka šīs pašnoteikšanās tiesības, kuras kā normu tautu attiecībās ir atzinusi arī Apvienoto Nāciju Organizācija un par kurām joprojām notiek strīds, jo ir dažādi virzieni izpratnē par to, kas ir pašnoteikšanās… ka šīs pašnoteikšanās tiesības noteikti ietver sevī katras tautas tieksmes atbrīvoties no pakļāvības un atbrīvoties no imperiālisma. Un to vēlas, kā šobrīd mēs to skaidri zinām, arī tibetiešu tauta. Tas, ciktāl var atbrīvoties un kādai ir jābūt šai brīvības formai, ir jānosaka tikai tibetiešu tautai, nevis ķīniešiem.
Nākamais. Starptautiskās tiesības tikai tad iegūs tādu pašu lomu un precizitāti, kādu ir ieguvušas eksaktās zinātnes, kad pārējiem cilvēkiem sāpēs tas, ko izjūt kāda tauta, kura ir pakļauta, apspiesta un kuras brīvības tieksmes nežēlīgi apspiež. Tad, kad šīs citu sāpes izjutīs vairākums pasaules tautu. Un, lūk, arī mums ir jāizjūt šodien šīs sāpes, ko izjūt tibetiešu tauta, un savās sāpēs mums ir jābūt vienotiem, atbalstot šo tautu.
Es atgādināšu jums kādu faktu. Kad Mihails Gorbačovs drusku palaida vaļā valdības grožus bijušajā PSRS, tad viņš sasauca PSRS Tautas deputātu kongresu un no tālās Amūras krastiem, no Klusā okeāna krastiem, uz to ieradās arī trīs tūkstoš cilvēku lielās nivhu tautas pārstāvji, kuri neko citu nelūdza šajā kongresā kā tikai to, lai kādā noteiktā teritorijā lielā platībā mednieku un dabas velšu vācējai nivhu tautai atļauj vienkopus viena rajona teritorijā apmesties uz dzīvi gar upēm. Un tajā brīdī, kad viņi šo lūgumu izteica, krievu deputāti kongresa zālē, kā to raksta ārzemju prese, trokšņoja, ņirgājās, smējās, izgāja ārā no zāles, kongresa zāle palika pustukša, bet šī nivhu sieviete turpat tribīnē sāka raudāt.
Lūk! Mums kā tautai ir jāsaprot, mums ir jāsajūt arī nivhu 3000 cilvēku lielā tauta, citu apspiesto tautu cilvēku sāpes. Un, ja mēs to sapratīsim, tad mēs vienmēr arī sapratīsim – vēlreiz uzsveru! – tibetiešu sāpes.
Iesim tālāk! Mēs nevaram apstāties savās prasībās, to izvirza arī Zenta Mauriņa, kura raksta, ka brīvība ir kā Dievs – tikai viena, un arī tibetiešiem tā ir viena, un, ja šis princips nevaldīs visā pasaulē, tad gan tibetieši, gan latvieši drīz atkal var zaudēt savu brīvību, un tad nekāds NATO mūs neglābs, jo brīvība ir… (Starpsaucieni no zāles. No zāles dep. A.Golubovs: “Mēs jau pazaudējām! Esam jau Eiropas Savienībā!”)… brīvība ir garīga uztvere, un tikai pēc tam tā pasaulē ir ekonomiski militāra uztvere.
Proti, pievērsīsimies arī tām tautām, kuras arī vēl joprojām izjūt šīs sāpes, kuras tāpat kā mēs tūkstošiem gadu ir dzīvojušas savā etnoģenētiskajā teritorijā un kuras nav brīvas.
Armēnija. 39 000 kvadrātkilometru – divās trešdaļās no Latvijas teritorijas – ir iespiesta tauta, kas agrāk apdzīvoja šo pašu etnoģenētisko teritoriju daudz lielākā platībā. Un viena tās daļa, kuras dēļ pašreiz pasaulē norit karstas diskusijas un norit vēl arī karš, tātad tiek izlietas asinis, ir Kalnu Karabaha.
Kāda ir vēsturiskā patiesība, ja runājam par šo novadu, par šo Kalnu Karabahu, par strīdu starp armēņiem un azerbaidžāņiem? Proti, absolūti visi vai gandrīz visi vēsturnieki, to skaitā arī daži azerbaidžāņu vēsturnieki, atzīst, ka Kalnu Karabahā armēņi ir dzīvojuši tūkstošiem gadu, ka tā ir sena, veca armēņu tautas apdzīvota teritorija. Mums ir arī liecības šajā jautājumā. 1920.gadā, pēc tam, kad cariskā Krievija bija sabrukusi (No zāles dep. N.Kabanovs: “Par tematu!”)… Staļins, kurš toreiz bija tautību lietu tautas komisārs, no Kremļa sūtīja vēstuli Armēnijas komunistiem un teica… Robežas Kaukāzā toreiz vēl nebija nospraustas, nebija vēl arī pašreizējās padomju republikas, un šajā vēstījumā Staļins teica: “Kalnu Karabaha ir sena armēņu zeme. Tā ir jūsu zeme.” (No zāles dep. N.Kabanovs: “Par tematu!”) Azerbaidžānas topošās Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja, kad vilka šīs robežas, uz Erevānu nosūtīja līdzīgu vēstuli, kurā to atzina un lietoja vārdu “brāļi” un “biedri”: “Kalnu Karabaha ir jūsu zeme, un mēs no tās atsakāmies.” Bet Turcija, kas bija pasaulē pirmā valsts, kura bija labvēlīga Padomju Savienībai…
Sēdes vadītājs.
Mēs par Tibetu runājam.
V.Lācis.
…labvēlīga tajā ziņā, ka Turcijas prezidents Kemals Ataturks bija naidīgs pret Rietumu pasauli… (No zāles dep. A.Golubovs: “Lai vēl parunā par Osetiju un Abhāziju!”) Es lūdzu priekšsēdētāju tos kliedzējus apturēt un drusku nokaunināt…
Sēdes vadītājs.
Lāča kungs, bet es savukārt jūs aicinu tomēr atgriezties lēnām pie jautājuma par Tibetu.
V.Lācis.
Būs tūlīt par Tibetu. Viss ir saistīts ar Tibetu. Brīvība ir kā Dievs – vai nu tā ir visām tautām, vai nav nevienai. Tā ir viena. Ar to es sāku šīsdienas tēzes. Es pie tā jautājuma atgriezīšos un jau esmu atgriezies.
Un 1921.gadā Turcija, gribēdama izglābt Padomju Savienību no izolētības, kļuva par pasaulē pirmo valsti, kas atzina padomju Krievijas pastāvēšanu. Un Staļins tūlīt aizmirsa to vēstījumu, ko viņš bija devis armēņu tautai, un Kalnu Karabahu iekļāva Azerbaidžānas teritorijā. Un sākās pakāpeniska Kalnu Karabahas, respektīvi, Armēnijas zemes, kolonizācija un okupācija.
Un tas pats notiek, priekšsēdētāja kungs, šodien Tibetā. Kā jūs jau zināt un kā es jau teicu Sarkanajā zālē, tiekoties ar sarkanās Ķīnas vēstnieku, jau ir sākusies Tibetas liela mēroga kolonizācija un notikusi ir okupācija. Kā tad es novirzos no tēmas?! Mums jāaizstāv arī citas tautas, ja mēs (es vēlreiz uzsveru – mēs!) un tibetieši gribam būt brīvi. Mums jāveido šī pasaules sabiedriskā doma, tas ir mūsu pienākums.
Ja kāds pret šo domu vēršas – un te arī vēršas, un arī manas pagājušās runas laikā vērsās –, nu ko es varu teikt? Viens romiešu prātnieks jau Senajā Romā ir teicis, ka pietiek dažiem cilvēkiem nodzīvot vienu dienu kā vergiem, lai viņi paliktu garīgi vergi visu mūžu. Viņiem jau nevar palīdzēt. Neviens!
Ejam vēl tālāk. Afganistāna. Pieskarsimies arī šai tēmai. Tas pats! Puštuni, Afganistānas lielākā tauta, sastāda 42 procentus no Afganistānas iedzīvotājiem. Nākamā lielākā tauta, tadžiki, – 27 procentus. Tadžiku nacionālais varonis Masuds ir kritis cīņā pret Taleban. Viņš ir īsts nacionālais varonis tadžikiem. (No zāles dep. N.Kabanovs: “Beidz murgot!”) Tadžiki ir uzcēluši viņam templi, bet puštuniem viņš ir ienaidnieks numur viens, pēc ārzemju preses ziņām. Tātad arī tur, Afganistānā, ir tautas tieksmes pēc patstāvības. Un tur vēl ir arī hazāri. Nerunāsim par sīkām etniskām grupām, kuras vēl nesaprot savu identitāti, bet tur ir tautas – turkmēņi, uzbeki, hazāri –, kas arī grib savu valsti. Sapņo par savu valsti. Vismaz sapņo par autonomiju.
Un, būdams ievēlēts NATO Parlamentārajā Asamblejā, es sajutu šo tautu sāpes. Šo mazo tautu sāpes. Un es tiešām kāpu tribīnē gan Madeirā, gan arī Reikjavīkā, un, būdams amerikāņu draugs, nevis ienaidnieks, kā mani šeit mēģināja iztēlot, es vērsos pie NATO Parlamentārās Asamblejas un teicu, ka ar militāru spēku nevar apspiest ideoloģiskas tautu brīvības tieksmes, tieksmes pēc patstāvības. Un ieteicu domāt par reģionālo patstāvību vai autonomiju, lai izbeigtu šo asinsizliešanu, kāda turpinās arvien lielākā mērā. (No zāles dep. A.Golubovs: “Mēs tad arī okupējām Afganistānu. Tur ir mūsu karaspēks.”)
Protams, es paliku nesaprasts. Bet gribu Saeimas deputātiem uzsvērt, ka es savu runu sāku pavisam citādāk. Es teicu: “Es esmu stingrs NATO atbalstītājs. Un ņemiet vērā, ka tas ir mans individuālais redzesviedoklis. Es nepārstāvu mūsu delegācijas redzesviedokli.” Proti, sāku ar to. Tad mēs vēl nebijām NATO. Netālu no Latvijas robežas – Pleskavā – dislocētās Gaisa desanta karaspēka divīzijas komandieris, krievu tautības ģenerālis, teica, ka, ja viņš vēlas, viņš dažu stundu laikā varot būt Rīgā. Un, protams, viņam bija taisnība. Bet tagad, kad mūs uzņēma NATO, šis ģenerālis ir apklusis un vairs nelielās, ka viņš dažu stundu laikā varot tikt Rīgā.
Sēdi vada Latvijas
Republikas
9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Lāča kungs, es vēlos jums atgādināt, ka jūs runājat visu iesniedzēju vārdā. Lūdzu, atgriezieties pie lēmuma projekta!
V.Lācis.
Būs tūlīt par tēmu. Tas ir saistīts taisni ar tēmu!
Un tālāk es teicu: “Prezidents Bušs pateica, ka Jalta vairs neatkārtosies, Viļņā atbraucis, viņš pateica – jūs nekad nebūsiet vieni, un jūs nekad nebūsiet okupēti.” Un es esmu amerikāņu draugs. Taču šī draudzība neizpaužas tā, ka man būtu jums jāliekuļo. Ievērojiet tautas sāpes un ciešanas, un ilgas pēc neatkarības! Mums tas jāievēro. Un jāatbalsta Tibeta visiem spēkiem! Šodien un vienmēr! Un kas tad ir tie, kas pārmet man? Viņiem ir cita pasaules uztvere. Viņi jau nav ļauni cilvēki. Skalbe jau 1917.gada sākumā, kad notika Krievijas lielā bezasiņu revolūcija, rakstīja par latviešiem, kas neiedrošinājās vārdus “Latvijas neatkarība” ņemt mutē. Skalbe to saprata. Teica: “Mums joprojām ir lielākais vairākums cilvēku, kuri domā, ka tie kungi mums var dot un tie kungi mums var nedot. Un tie kungi mums var atļaut, un tie kungi mums var neatļaut.” Diemžēl es redzu to pašu arī šodienas Latvijā, kas domā, ka amerikāņu, britu vai citi kungi mums var kaut ko dot un atļaut vai nedot un neatļaut. Bet mēs paši varam atļauties būt brīvi, būt garīgi brīvi. Un tā jau ir Tibetas prasība. Ko tad viņi vēlas? Mēs jau nevaram noteikt, ko Dalailama vēlēsies. Kā zināms, Dalailama, kā jau garīgais Tibetas līderis, šodien saka, ka viņš, iespējams, varētu samierināties ar Tibetas autonomiju. Jā, tā ir viņu darīšana! Tā nav mūsu darīšana. Mums jāatbalsta viņu tieksmes, garīgās tieksmes, noteikt savu nākotni, un es vēlreiz aicinu šodien ar lielu balsu vairākumu to darīt.
Redziet, uz ko tad balstās visas tās lietas. Mēs zinām, ka tās bezgala daudzās tautas ir apspiestas. Viņas balstās uz nepārprotamiem faktiem, ko pierāda vēsture. Kā es saku, tās tautas tur ir dzīvojušas, dzīvo, attīstās un dzīvos vēl arī tālāk. Un kādas mums ir tiesības kādam kaut ko liegt vai pateikt, ka mēs esam alianse vai ka ir tādi un tādi ekonomiskie un citi līgumi un “jums nav tiesību uz patstāvību”? Ar to mēs aprokam paši savas tieksmes pēc patstāvības un neatkarības.
Lielais latviešu zinātnieks Jānis Endzelīns ir teicis par faktu (un tas atzinums ir vissvarīgākais): ja vēsturiski fakti vai valodniecības fakti, vai jebkurš cits fakts zinātnē (viens, nemaz nevajag būt daudziem!) pierāda kaut ko, tad šis viens fakts ir svarīgāks par daudziem bezfaktu apgalvojumiem. Tie, kas negrib dot tautām brīvību, parasti oponē ar bezfaktu apgalvojumiem. Bet mums ārpolitikā vajadzētu operēt ar faktu apgalvojumiem, un tad mēs nonāksim uz īstā – Zentas Mauriņas ieteiktā ceļa.
Runājot par demokrātiju, jāteic, ka tā tomēr ir laba mācība. Un tā nav atraušanās no tēmas… NATO Parlamentārajā Asamblejā ir grieķu komunists, kas runā nepārtraukti, bieži – piecas, desmit reizes sesijā – un uzstājas pret gandrīz visiem NATO priekšlikumiem. Var redzēt, ka viņš nicina NATO, viņš to negrib, tāpat kā krievu komunismu, bet neviens no pārējiem deputātiem neiejaucas un netraucē viņam runāt, un starpbrīdī viņi visi draudzīgi apspriežas.
Ir tur arī holandietis – kreisais sociālists Koks. (Ainars Latkovskis kādā sarunā ar mani runāja par šo Koku.) Koks ir tāds pats kā tas grieķu komunists. Viņš principā ir pret NATO. Un viņš nekautrējas runāt. Bet neviens no pārējiem deputātiem šo holandiešu deputātu nenievā un nemēģina dabūt nost no tribīnes un teikt: ko tu runā!
Vēl labāks piemērs. Reikjavīkā sastrīdējās divi amerikāņu senatori: viens – Buša piekritējs, kas uzskata, ka, tā teikt, ir jāliek līdzekļi Irākā un Afganistānā, acīmredzot republikānis, un otrs – demokrātu piekritējs (ir 36 Amerikas kongresmeņi šajā Asamblejā). Viņi, viens pēc otra kāpdami tribīnē, savā starpā tā sastrīdējās, ka vairs nesēdēja blakus, bet aizgāja katrs uz citu vietu. (Es to redzēju, netālu sēdēdams.) Cik spilgts Amerikas demokrātijas piemērs, kādam ir jābūt demokrātam, kādai ir jābūt īstai demokrātijai!
Viņi pārstāv katrs savu individuālo uzskatu un nedomā, ka ar to viņi nodara kaitējumu Amerikai.
Tā… labi…
Par noziegumiem. Noziegumi nekad nav abstrakti. Noziegumi ir konkrēti. Noziegumi ir jāsauc īstajā vārdā, lai cik nežēlīgi tie arī būtu. Mēs nevaram, runādami par nacisma noziegumiem, komunisma noziegumiem vai arī kādas tautas noziegumiem, apmierināties tikai ar vārdu “noziegumi”. Jo nežēlīgāki noziegumi, jo konkrētāk ir jārunā par tiem. Tas, ka jūs nosaucat noziegumu konkrēti un parādāt, cik nežēlīgs tas ir, taču nebūt nenozīmē, ka jūs vēršaties pret šo tautu, kas šo noziegumu izdarījusi, vai kūdāt pret šo tautu. Ja kūda, prasa atriebību vai kaut ko tamlīdzīgu, tad var teikt: jūs šo noziegumu izmantojat par iemeslu naida kurināšanai. Jāsaprot ir, ka par noziegumiem ir jārunā, un mēs nedrīkstam klusēt par Tibetas sakarā izdarītajiem noziegumiem. Labi, ka ir Tibetas atbalsta grupa, kura arī bez manis, tiekoties ar sarkanās Ķīnas vēstnieku, runāja par konkrētiem noziegumiem. Un arī šeit, ja būs tāda vēlme kādam, ir jārunā par konkrētiem noziegumiem, jo nozieguma jēga pazūd, ja runā abstrakti. Pateikt: “Viņš izdarīja noziegumus…” – ar to nepietiek!
Ir tāda lieta, kas, ja mēs runājam par ārpolitiku, var teorijā izskatīties ļoti pievilcīga. Nu, piemēram, mūsu Ārlietu ministrijas teorētiskā pieeja, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, mēs nedrīkstam tur neko darīt, neko runāt, ne teikt, ne arī iestāties par… Bet praksē šāda nostāja var būt kaitīga. Un otrādi: ārpolitikā vai jebkurā citā jomā kāda lieta, kas teorijā izskatās postoša un ļauna (teorētiski arī Lāča runa NATO Parlamentārajā Asamblejā izskatās bēdīga), praksē var izrādīties ļoti noderīga kādai tautai. Un tā tas ir visās zinātnēs, visās starptautisko attiecību jomās. Ir jāsaprot, ka demokrātija jāizvērš arvien plašāk arī Latvijā. Mēs jau neesam pieraduši pie demokrātijas. Seši gadi Ulmaņa laikā… Un cik tad tagad? Tā teikt, “padsmit” gadu! Mums ir jāvirzās tālāk īstas demokrātijas izpratnē un virzienā, nevis tā jāapslāpē.
Gan Marks Tvens, gan Zenta Mauriņa ir runājuši par šo izpratni. Izpratni, par ko daudzi šeit, zālē, sēdošie teica: nu, tas jau ir milzīgs, kails ideālisms, ko nevar sasniegt. Marka Tvena, šā amerikāņu gudrā satīriķa, vārdi: “Cilvēks ar jaunu ideju galvā tiek, protams, uztverts kā savādnieks, tomēr tikai tik ilgi, kamēr šī ideja nav guvusi ievērību.” Es uzskatu, ka idejai par jebkuras tautas neatkarību latviešu politiķu runās, Saeimas deputātu latviešu runās, ir jāgūst šodien ievērība gan šeit, Latvijā, gan ārzemēs – jebkurā vietā, visur un vienmēr.
Ibsens, lielais norvēģu rakstnieks, ir teicis, ka grūti ir būt labiņam ar visiem, izpatikt visiem. Mēs to zinām. Es, kā jau gados vecākais deputāts, varu teikt, ka mēs visi to zinām, ka dzīvē dikti viegli arī personīgās attiecībās būt labiņam pret visiem, izpatikt; tad jūs esat labs, pret jums neviens nevēršas. Bet Ibsens saka: “Būt patiesam ir grūti.” Un patiesība ārpolitikā – tie ir fakti. Vēstures fakti! Tā ir pati galvenā patiesība.
Beigšu ar Ibsena vārdiem: “Ja negribam mēs lieli būt, tik gribam to, kas nava grūt’, mēs mūžam vergi paliekam.” (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Atgādinu, ka deputāts Lācis runāja visu iesniedzēju vārdā.
Pirms sākam debates, vēlos jums, kolēģi, atgādināt, ka, lai gan izdarīt starpsaucienus no zāles ir pieļaujami, es aicinu jūs nelietot apvainojošus izteicienus. Katram deputātam ir tiesības uz savu viedokli.
Atklājam debates. Pirmā debatēs runās deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Tibetas sakarā es gribētu runāt par trīs aspektiem.
Pirmais ir garīgais aspekts. Tas, ka mēs visi esam Tibetas cerība un Tibeta ir visu mūsu cerība. Protams, pat gara lekciju cikla ietvaros būtu grūti izstāstīt, ko nozīmē jēdziens “Tibeta – budisma Meka”: tūkstošiem Rietumu civilizācijas garīguma bezgaisā smokošu cilvēku garīgais patvērums, vieta, kur atrast patvērumu dvēselei laikā, kad Rietumu kultūrai nav vairs citu ideālu un dievu kā vienīgi pragmatiski racionālais un nežēlīgais dievs – nauda.
Rietumu civilizācija, radusies un izaugusi kristietības vērtību sistēmā, to nepagodina pat ar ierakstīšanu Eiropas Savienības līgumā, tagad – Lisabonas līgumā. Ko darīt tiem, kas visā globalizētajā pasaulē smok nost zem Rietumu civilizācijas zemajām debesīm, aiz kurām putras karotes aizspraustas? Tibetas budisma tekstos krietni daudz pareģojumu par to, ka tad, kad deģenerācijas ēra jeb Kalijuga būs pusē, barbaru skaits pasaulē pieaugs. Beigu beigās par barbariem kļūs visa cilvēce. Tas arī nozīmēs, ka pienācis gals vienam no lielajiem Zemes cikliem.
Runādami par liktenīgās 20. un 21.gadu simteņa sadures iedzīvotājiem, tibetiešu lamas uzsver, ka mēs esam liecinieki materiālajiem brīnumiem, kuriem senajos laikos neviens nebūtu ticējis, bet mēs esam zaudējuši savas iekšējās spējas, kuru izkopšanai bijušas veltītas arhaiskās kultūras un vēl līdz mūsu dienām nonākušās tradicionālās reliģijas. Tas, ka pasaulē vairs nenotiek garīgie brīnumi, par kuriem liecina senās ezoteriskās doktrīnas, apliecina nevis mūsu “racionālo izpratni” un “atteikšanos no māņticības”, nevis “acu gaismas atgūšanu”, bet gan liecina par aklumu, jo esam kļuvuši sveši paši savai būtībai un dvēseles dziļumos ieslēptajam spēkam un patiesībai.
Tulkus Tondrupa vārdiem runājot, mēs uzvedamies kā vājprātīgie, kas pametuši mājas, pilnas neizsīkstošām bagātībām, un izgājuši uz ielas ubagot. Mēs uzvedamies kā barbari, kā cilvēki, kas noticējuši miesai un mantai, kā tie, kuriem Apsolītā garīguma zeme zaudēta uz visiem laikiem.
Lai fakti par Tibetā okupantu rīkoto un joprojām veikto genocīdu būtu cik drausmīgi būdami, daudzi tibetieši dzīvo ar cerību, ka pastāv absolūtā realitāte – svētums, kas ir pārāks par mūsu pasauli un vēsturisko kontekstu ar visām tā ciešanām.
Laiks, kuru Tibetas iedzīvotāji skaita pēc Jupitera kalendāra 60 gadu cikla, viņiem cikliski griežas pa spirāli, nevis lēnām virzās no neatminamā sākuma uz neuzminamajām beigām. Katram ciklam raksturīgi paisumi un bēgumi, un tāpēc pat savas Tēvijas vēstures vismelnāko posmu tibetieši spēj uztvert kā neizbēgami likumsakarīgu. Apzinādamies, ka dzīvo Kalijugas – melnās jeb pagrimuma ēras – beigās, viņi šo drūmo faktu pieņem stoiski un pat ar zināmu ironiju. Ticēdami reinkarnācijai, tibetieši nešaubās, ka reiz – ja ne pēc tūkstoš, tad vismaz pēc desmittūkstoš gadiem – sagaidīs Darmajugu, ko aizsāks Budas Maitrejas atnākšana. Un arī tagad tic pareģojumam, ka, degradācijas laikmetam beidzoties, Sniegāju valstībā atkal uz īsu laiciņu iezaigosies patiesās darmas un skaidrā garīguma posms, kas atstās ietekmi uz visu cilvēci un planētu Zemi. (Man jāteic, ka šeit un turpmāk ir izmantoti fragmenti no Jurgas Ivanauskaites grāmatām.)
Dalailama ne jau tikai kā Tibetas sūtnis, bet kā ūdens slāpstošajai Rietumu civilizācijai saņem Nobela Miera prēmiju. Un tieši tāpēc visā pasaulē (un par to mēs pārliecināmies diendienā, jau vairākus mēnešus) tūkstošiem cilvēku iziet ielās. Citēju: “Kad Dalailama pirms gadiem viesojās Rīgā, klausoties viņa runas veidā un runas būtībā, man likās, ka viņa piedāvājums ir optimālais ceļš, pa kuru pasaulei iet. Šis ceļš saistīts ar garīgu attīrīšanos, koncentrēšanos labajam, nevarmācīgajam un pasaules garīgās jēgas meklējumiem.” (To raksta profesore Janīna Kursīte.)
Nav precīzu statistikas datu par budistu skaitu Rietumu pasaulē. Zinu, ka budisma centru skaits Eiropā ir rēķināms daudzos simtos un ASV to ir vēl daudz vairāk. Daudz budistu ir Latīņamerikā un (tas interesanti!) tradicionāli katoliskajās valstīs – Itālijā, Spānijā, Francijā, Portugālē, Beļģijā. Eiropā darbojas budisma augstskolas, ir gan klātienes, gan neklātienes apmācība. Tanīs mācās cilvēki no visas pasaules, ieskaitot, piemēram, Japānu un Dienvidāfriku. Budistu skaits pasaulē, arī Latvijā, turpina augt.
Otrs aspekts, ko es pieminēšu, ir cilvēktiesības – viens no populārākajiem Rietumu “jājamzirdziņiem”.
Sandra Veinberga rakstīja par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā – par mazu meitenīšu apzinātas iznīcināšanas politiku pirmsdzemdību periodā, par Tibetas okupācijas neizbeigšanu, par nāvessoda izmantošanu, par reliģiskās kustības Falunguņ piekritēju vajāšanu, kuru lielākais noziegums ir tas, ka viņu filozofijas būtību izteicošo trīs vārdu – “pacietība”, “labestība” un “patiesība” – vidū ir vārds “patiesība”. Patiesība komunistiskajā Ķīnā.
Svenska Dagbladet rakstīja: “Ķīna pēdējos gados ir strauji attīstījusi sadarbību ar demokrātiskajām valstīm daudz plašākā mērogā nekā agrāk. Taču vergu nometnes valstī turpina eksistēt, ieslodzījumā joprojām atrodas cilvēktiesību aktīvisti, “nereģistrētie kristieši”, Falunguņ kustības piekritēji, kuriem jāstrādā 15 stundas dienā, iztiekot ar vairāk nekā minimālu miega atpūtu un ēdienu uz bada robežas. Šiem ieslodzītajiem “skalo smadzenes”, viņus pakļauj spīdzināšanai, liek uzturēties netīrumos, smirdoņā, tveicē, salā, paciest indīgas ķimikālijas.”
Jurga Ivanauskaite: “Es biju nokļuvusi gluži kā citā telpas un laika līmenī – no planētas Zeme uz planētas Tibeta. Un tāpēc, kamēr vien būšu dzīva, kā tādu mantru atkārtošu un atkārtošu Tibetas svēto vidi un tos cilvēkus, kurus tajā redzēju, – vecus mūkus ar spīdzinātāju izmežģītajām rokām un kājām, ar izdurtajām acīm, ar nocirstajiem īkšķiem, lai ierastajā veidā viņi nevarētu skaitīt mantras ar simt astoņām Tibetas lūgšanu kreļļu zīlītēm… Amnesty International jeb Starptautiskās Amnestijas publicētajos Tibetas politisko ieslodzīto sarakstos pie uzvārda, kam blakus uzrādīts arī ieslodzītā vecums, reizēm var atrast blāvu brīvības cīnītāja vai cīnītājas attēlu. Politiskās ieslodzītās mūķenes parasti ir ļoti jaunas. Ar bērnišķīgām acīm uz mani noraugās deviņus gadus vecā Gjalcena Čozoma, gleznā kā dakine divpadsmit gadu vecā Gjalcena Dolkara, četrpadsmit gadu ir Tenzinai Tubtenai, septiņpadsmit, piecpadsmit, astoņpadsmit, trīspadsmit… Klāt pierakstīts – “sodīta”, “apcietināta”, “nomocīta”, “nespēdama izturēt pazemošanu, izdarījusi pašnāvību”, “mirusi tūlīt pēc iznākšanas no cietuma”, “nošauta demonstrācijas laikā”…
Daži vārdi par “Tibetas Mirušo grāmatu”, kuras patiesais nosaukums ir “Bardo Todrolčenmo”, ko var tulkot kā “Lielā Grāmata par Izsvabināšanos, uzklausot un izprotot bardu”, kas ir Tibetas kultūras fundamentāla sastāvdaļa, un fenomenālo šā ļoti specifiskā tibetiešu teksta popularitāti Rietumos, kur nāve – īpaši 20.gadsimtā – ir kļuvusi par savdabīgu tabu zonu, par aizliegto tematu, kāds iepriekš garus gadu simtus ir bijis sekss. Rietumu maskētajā jeb kosmetizētajā sabiedrībā tiek daudzināta jaunība, miesiskums un seksuālisms, un sāk šķist, ka nav vairs atlicis vietas ne tikai nāvei, bet arī būtiskiem, tās acu priekšā izraisītiem jautājumiem, jēgai un mērķim. Nāves un mirstīguma noklusēšana sašaurina cilvēka esību, atņemdama tai kā majestātiskos eksistences augstumus, tā arī reibinošos un šaušalīgos bezdibeņus. “Diskusijas par nāvi šķiet kā jaunā pornogrāfija – slēpjama un apkaunojoša tēma, kas stāv būtiskā pretrunā ar seksa un mīlestības apburošo dzīvīgumu un nemirstības morāli,” rakstīja Arnolds Toinbijs. Tiek noklusēta tās ārkārtīgā nozīme, jo nāve, kas ikkatru mīļu dieniņu gāztin gāžas no laikrakstiem vai televīzijas ekrāna, acij kļūst aizvien parastāka – kā šķīstošās kafijas vai higiēnas tamponu reklāma. Tas ir kaut kas tāds, kas, pretstatā seksa sumināšanai, mūs nevar ne skart, ne satraukt, ne uzlikt pienākumus vai satriekt. Pašlaik cilvēks mirst tā, kā to ir pareģojis Francs Kafka “Prāvas” finālā, – kā suns. “Tibetas Mirušo grāmata” Rietumus ir satriekusi vēl arī ar to, ka tajā aprakstītā nāve ne tikai atšķir cilvēku no citiem radījumiem, bet arī piešķir viņa nenovērtējamai dzīvei papildu jēgu.” (J.Ivanauskaite. “Ceļojums uz Šambalu”)
Ķīnas kultūras revolūcijas laikā zem šaušalīgā lozunga: “Sagrausim četras vecās atliekas!” iznīcināja un turpina iznīcināt gan seno kultūru, gan seno domāšanu, tradīcijas un paražas.
Un vēl trešais aspekts – Latvija un Tibeta. Citāts: “Šajās nedēļās, kopš medijos aktualizējies Tibetas okupācijas jautājums un cilvēktiesību pārkāpumi, man jādomā par savu uz Sibīriju aizvesto māti 1941.gadā un saviem uzstājīgajiem jautājumiem viņai, kālab cilvēki nepretojās, kālab nebēga laukā no vagoniem un tā tālāk,” raksta Gundega Repše. “Man jādomā par viņas allažīgo atbildi, ka visi bijuši pārliecināti, ka pasaule taču to nepieļaus, ka Rietumi nāks talkā un pārpratums tiks novērsts. Bet pasaule bija aizņemta pati ar sevi. Gluži kā latvieši tagad – ar saviem namiņiem, kredītiem, bērniņiem un degunpriekšas komfortu. Ko tad mēs varam, vai ne?” Bet mēs varam! “Mēs varam izglābt savu sirdsapziņu, raidīt domu spēku un gluži vienkārši būt cilvēki, ne vienaldzīgu līķu nācija. Jo tas budistu mūks, ko Ķīna ir solījusi pāraudzināt par kārtīgu patriotu, ir ikviens no mums, ko pasaule labprāt bezkaislīgi aprīs, ja tai neliks pretī katras dienas cīņu par brīvību.”
Pēc šā gada marta traģiskajiem notikumiem Tibetā vairāki pasaules ietekmīgi mediji atkal ir atcerējušies Baltijas valstis un salīdzinājuši Tibetā notiekošo ar triju Baltijas valstu vēl pavisam nesen vēsturisko situāciju. Piemēram, Londonas brīvā žurnālista Kvina Dajera (viņa raksti publicēti 45 valstīs) rakstā Regime Changes is Tibet’s only hope lasāms: “40 gadus Tibeta bija patiešām neatkarīga. Ķīnā komunisti sagrāba varu 1949.gadā un iebruka Tibetā nākamajā gadā, pamatojot to ar argumentu: “Kas reiz bijis mūsu, ir mūsu uz visiem laikiem!” Tik ilgi, kamēr viņiem būs vara Pekinā, viņu varā būs arī Tibeta.
Prātā nāk interesanta analoģija. Baltijas valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – vēsture maz atšķiras. Tās nonāca Krievijas impērijas pakļautībā, tai izplešoties, 18.gadsimtā, bet atguva savu neatkarību pēc cariskā režīma gāšanas 1917.gadā; tad zaudēja to atkal, kad Padomju Savienība tās okupēja 1940.gadā – un pēc tam atguva neatkarību atkal, kad Maskavā sabruka komunistu režīms 1991.gadā. Un viņu galvenais motīvs neatkarības atgūšanai bija bailes, ka viņu valoda un kultūra izzudīs zem Krievijas imigrantu viļņa.
Ar Tibetu ir tas pats, kas ar Baltijas valstīm.” Šīs ir citāta beigas.
Šābrīža notikumi Tibetā daudzējādā ziņā atgādina Latvijā pieredzēto. (No zāles dep. A.Golubovs: “Vai viņiem arī ir nepilsoņi?”) Komunisma būtība ir nemainīga, un nav svarīgi, vai runa ir par PSRS vai par Ķīnu. Vardarbība un genocīds ir dabiska šāda režīma iezīme.
Un nobeidzot.
Mums citu valstu un savas nesenās vēstures priekšā ir morāls pienākums un atbildība nevērtēt savas ekonomiskās attiecības un intereses augstāk par cilvēciskajām un demokrātiskajām brīvībām un vērtībām. No mūsu vienaldzības šajā Tibetai traģiskajā laikā var neatgriezeniski ciest Latvijas tēls un starptautiskais prestižs. Bet tas pat nebūtu pats galvenais.
Ir vērts…
Sēdes vadītāja.
Rībenas kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!
I.Rībena.
… paturēt prātā, ka Bībelē ir iestrādāts karmas likums: “Ko sēsim, to pļausim!”
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Starptautiskās sabiedrības atbalsts Tibetai ir vajadzīgs. Daudzi to ir pauduši. Tas, vai par to šodien izšķirsies arī Latvijas Saeima, diezin vai būtiski ietekmēs situāciju Tibetā. Taču tas, vai Saeima šo deklarāciju atbalstīs, ir būtisks jautājums Latvijai. Tas ir jautājums par to, vai mums, tautas vēlētiem deputātiem, ir vēsturiskā atmiņa un vai mums piemīt tādas jūtas kā pateicība. Pateicība tām 50 valstīm, kuras pēc 1940.gada tā arī nepadevās PSRS spiedienam un ekonomiskajiem kārdinājumiem, bet spītīgi turpināja neatzīt Baltijas valstu okupāciju un aneksiju.
1988.gadā, kad sākās mūsu atmoda, tieši šī neatzīšana atšķīra Baltijas valstu de iure statusu no pārējām PSRS republikām un kļuva par pamatu mūsu ceļam uz brīvību. Atcerieties, cik svarīgs mums bija starptautiskās sabiedrības atbalsts pēc 4.maija deklarācijas, kad mēs centāmies panākt Baltijas jautājuma iekļaušanu starptautiskajā darba kārtībā, kurā dominēja tikai divas lietas: ASV un PSRS atbruņošanās sarunas un Vācijas atkalapvienošana.
Cik daudz mūsu draugi un nākamie partneri Eiropas Savienībā un NATO izdarīja 1991.gada asiņainajā janvārī, lai neļautu Maskavai izvērst slaktiņu Baltijas valstīs un gāzt tautas ievēlētos parlamentus! To visu atceroties, mums ir morāls pienākums atbalstīt citas okupētās un anektētās valstis un tautas, viņu brīvības centienus. Viņi zina, kas ir totalitārā režīma sagādātās ciešanas. Arī mēs to zinām. Viņi zina, ka brīvību neviens nedod. Brīvība ir jāgrib un jāizcīna. Arī mēs to zinām. Mēs zinām brīvības vērtību.
Šodien tibetiešiem nav citu draugu kā vien tie, kuri tic brīvības vērtībai. Es ticu, un es balsošu “par” šo deklarāciju. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Jūs uzaicina ciemos bagātnieks, kas mājās varmācīgi izturas pret saviem līdzcilvēkiem: publiski piekauj sievu, bērnus, reizēm ieslēdz tumšā kambarī, draud nomērdēt badā un tā tālāk. Jānis un Pēteris ciemos neiet un saka: “Mēs negribam sev tādus draugus!”, bet jūs nodomājat: “Nu kā nekā, tomēr “biezais”. Nebūtu labi naidoties, citādi neaizdos naudu, varbūt vēl piekaus... Jāiet vien ir! Un vēl kāda dāvana arī jāaiznes katram gadījumam.”
Viss, kas pēdējā pusotra mēneša laikā notiek Tibetā, ir atgādinājums Latvijas iedzīvotājiem par to, ka vēl pavisam nesen arī mēs bijām līdzīgā situācijā. Padomju “kaimiņi” mūs okupēja, anektēja, un mēs visi to izjutām uz savas ādas.
Olimpiskajam gadam vajadzētu būt miera gadam, un lielā Ķīna darītu gudri, demonstrējot diplomātijas paraugstundu. Diemžēl lielšovinisms un spēka pozīcijas demonstrēšana jau ir izraisījusi nopietnu krīzi olimpiskajā kustībā.
Laikā no 1913. līdz 1949.gadam Tibeta faktiski bija neatkarīga valsts ar savu teritoriju, valdību, diplomātiskajām attiecībām un savu valūtu. Ķīna Tibetu okupēja 1950.gadā un iekļāva to Ķīnas sastāvā. Kopš šā laika visi tās brīvības atgūšanas centieni ir bijuši nesekmīgi.
Dalailama 1989.gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par konsekventu pretošanos vardarbībai, taču lielā Ķīna vēl joprojām atsakās no dialoga demokrātijas veidošanā.
Šodien ļoti plaša sabiedrības daļa visā pasaulē ir iesaistījusies Tibetas atbalsta kustībā, tajā skaitā arī Latvijas Ārstu biedrība, kura bija pirmā organizācija Latvijā, kas pauda publisku aicinājumu ievērot Tibetā cilvēktiesības.
Mūsu Saeimas deputātu grupa Tibetas atbalstam ir paudusi aktīvu atbalstu cilvēktiesību aizstāvībai jau dažas dienas pēc traģiskajiem notikumiem ar cilvēku upuriem Tibetā. Mēs varam runāt par Ķīnas lielumu iedzīvotāju skaita ziņā vai par mūsu ekonomisko interešu jomu, taču atcerēsimies, ka tādas cilvēciskas vērtības kā brīvība, godīgums, cilvēktiesības un sirdsapziņa ir svarīgākas par dažiem zemas kvalitātes masveida izstrādājumiem, kas saucas “imports no Ķīnas” dažu miljonu latu apmērā.
Pēc dažiem gadiem Indija vai kāda cita valsts izkonkurēs lēto plaša patēriņa tirgu, taču savu sirdsapziņu mēs būsim zaudējuši, ja šodien iebāzīsim galvu smiltīs un gudri paklusēsim. Latvija savu tēlu jau ir nopietni sapostījusi ar klanīšanos Krievijas priekšā. Ne velti Eiropā veidojas šāds mūsu tēls: “Latvija – Eiropas Savienības vājais posms saistībā ar Krieviju”. To padarīja gan Abrene, gan mūsu atkarības palielināšana no “Gazprom”.
Eiropas Parlaments un ASV Kongress ir pieņēmuši rezolūcijas, kas nosoda Ķīnas pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus un agresiju ar cilvēku upuriem un prasa sākt dialogu ar Tibetas Dalailamu, kā arī brīvu informācijas ieguvi neatkarīgajiem novērotājiem un žurnālistiem.
Arī Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā aicina Eiropas Savienības valstu līderus boikotēt Olimpisko spēļu atklāšanu. Vai mēs esam Eiropā? Mēs esam Eiropas Savienībā, un mēs esam daļa no šīm rezolūcijām.
Kā Latvijas iedzīvotāja es gribētu teikt tā: jā, Latvijas Saeimas vadītājs Gundars Daudze ir tikpat drosmīgs kā ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi, nosaukdams Ķīnas izrēķināšanos ar mierīgajiem demonstrantiem par kaunpilnu cilvēktiesību pārkāpumu. ASV prezidents Džordžs Bušs ASV Kapitolija ēkā pagājušajā gadā – 2007.gadā – Dalailamam pasniedza augstāko ASV civilo apbalvojumu – Kongresa Zelta Medaļu. Arī visi trīs nākamie ASV prezidenta amata kandidāti nosoda Ķīnas vardarbīgo politiku un aicina sākt konstruktīvu dialogu. Es būtu lepna, ja varētu teikt gan Latvijā, gan ārpus tās, ka arī Latvijas prezidents Valdis Zatlers ir pasaulei paziņojis par atbalstu cilvēktiesībām un nosodījis varmācību Tibetā. (No zāles dep. V.E.Bresis: “Kāpēc tikai Tibetā?”)
Angela Merkela tikās ar Dalailamu 2007.gadā un ir aicinājusi Ķīnu sākt mierīgu un tiešu dialogu šā konflikta risināšanai. Viņa nebaidījās un nekaunējās to pateikt pasaulei. Līdzīgi aicinājusi ir arī Kanādas un Austrālijas valdība. Parīzes pašvaldība ir piešķīrusi Dalailamam Goda pilsoņa nosaukumu. Latvijas tēls būtiski uzlabotos pasaules telpā, ja Godmaņa kungs kā premjers un Ministru kabinets kā Latvijas valdība paustu publisku atbalstu cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanai Tibetā.
Gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Padome, gan ANO Ģenerālsekretārs Bans Kimūns un ANO cilvēktiesību komisāre Luīze Arbuā ir aicinājuši Ķīnu ievērot demonstrantu tiesības uz vārdu un viedokļa paušanu un pulcēšanās brīvību. Ir tikai viena valsts, kas publiskajā telpā ir paudusi pozīciju, kas sen nevienu vairs nepārsteidz. Tā ir Krievija! Krievija iestājas par vienotu Ķīnu un ir uzsvērusi, ka nacionālo minoritāšu jautājuma risināšana ir vienīgi Ķīnas iekšējā lieta.
Latvija ir Eiropas valsts ar senām kultūras un demokrātijas vērtībām.
Es aicinu jūs un ceru, ka šī nebūs kārtējā ideoloģiskā bloķēšanās ar Krieviju ārpus Eiropas izpratnes par cilvēces pamatvērtībām. Deklarācijas neatbalstīšanas gadījumā mēs spersim vēl vienu soli tālāk Eiropas Savienības vājā posma vājināšanā. Atbildiet katrs pats sev, kādas vērtības ir jūsu dzīves pamatā: pilsoniska, demokrātiska sabiedrība vai spoži nieki ar uzlīmi Made in China?
Aicinu atbalstīt deklarāciju un balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis. (No zāles dep. V.E.Bresis: “Sadod, Juri!”)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Man būs, protams, savs personiskais viedoklis, un es centīšos jums šeit sniegt sava lēmuma pamatojumu. Taču būtu ļoti labi, ka mēs, pētot citu valstu vēsturi, citējot visādus slavenus un mazāk slavenus vīrus un sievas, iedziļinātos jebkurā faktā. Un tāpēc es savas runas ievadā nosaukšu vienu faktu, kas skar Ķīnu, taču neskar Tibetu, bet tomēr skar to, cik mēs esam spējīgi sekot līdzi visam tam, kas notiek arī šodien.
Tātad es runāju par vārda “Pekina” lietošanu. Godīgi sakot, Rietumu pasaulē šo vārdu nelieto, tāpēc, ierodoties Ķīnas galvaspilsētā, jūs nekur neatradīsiet uzrakstu “Pekina”. Jūs atradīsiet uzrakstu “Beidžing”. Un vēl savādāk ir tad, kad mūsu cilvēki lieto vārdu “Pekina”, ko mēs esam aizguvuši diemžēl no Krievijas. Šajā ziņā mēs ar krieviem esam pilnīgi vienādi… (No zāles dep. S.Kalniete: “Nav taisnība! No Francijas!”) Lūdzu, palieciet pie saviem viedokļiem!
Lūk! Mums tas ļoti spēcīgi izpaudās tieši okupācijas gados, sākot no dziesmas “Maskava–Pekina” un citām tamlīdzīgām lietām. Es vienkārši šai parādībai pievēršu uzmanību, kas kārtējo reizi apliecina, cik nopietni reizēm ir jāpaskatās, kā citur skatās uz konkrētajiem vārdiem vai to savienojumiem.
J.Dobelis.
Tad vēl nedaudz par to, kā tas viss, teiksim, izskatās no malas, vērtējot gan to, kas notiek Tibetā, gan to, kas notiek citur. Ir tā: lai kā tas arī būtu, pasaulē ir pārāk daudz tautu, un tās ir lielas, un tās ir mazas, bet Dieva priekšā visas ir vienādas, protams. Taču kā notiek laicīgajā dzīvē? Un tieši šajā laicīgajā dzīvē ir interesanti pavērot, ka jebkurai lielai tautai, ņemiet kuru gribat, ir raksturīgs lielāks vai mazāks šovinisms. Nav tautas, lielās tautas, kurai tā nebūtu! Šis šovinisms vairāk izpaužas zināmos vēsturiskos posmos – šad un tad – vairāk, citkārt – mazāk. Kā piemēru varētu minēt Vāciju pirms Otrā pasaules kara. Paskatieties, kā šodien vācietis izturas pret daudz ko! Un tā tālāk. Tāpat arī citas lielās Eiropas tautas. Nerunāsim nemaz par krievu tautu!
Un, lūk, latviešu tauta, protams, šajā ziņā ir ar mazākām iespējām, jo tā pasaules tautu spektrā neaizpilda pārāk platu joslu, un tāpēc mums ir jāmeklē sabiedrotie. Un šie sabiedrotie būs tieši šo nelielo tautu, šo nelielo valstu pārstāvji. Es atgādināšu, piemēram, mūsu darbību starptautiskajās organizācijās, kur mums ir izdevies panākt Latvijai labvēlīgu lēmumu, un tas parasti ir noticis tieši ar šo nelielo valstu atbalstu. Tajās komitejās, tajās struktūrās, kur katrai valstij ir aptuveni vienāds balsu skaits, tieši šādu mazāku valstu parlamentārieši ir nodrošinājuši to, ka Latvijas valstij ir izdevies panākt postmonitoringa dialoga izbeigšanu, jo par šo izbeigšanu nobalsoja gan lietuvieši, gan igauņi, gan somi. Nobalsoja to tautu pārstāvji, kuri tomēr vairāk bija spējīgi mūs saprast, turpretī lielo tautu, lielo valstu pārstāvji diemžēl nemaz tik labticīgi un labvēlīgi pret mums neizturējās. Lūk, tā!
Turklāt lielo tautu, lielo valstu pārstāvji reizēm vienojas savā starpā gan Eiropas Savienības ietvaros, gan NATO ietvaros un pilnīgi nerēķinās ar to, ko citi par to teiks. Un tad, kad viņi ir vienojušies, tad viņi šo vienošanos pasniedz kā aksiomu, kurai ir jāpiekrīt. Un tas netiek pasniegts kā zināms viedoklis. Tas attiecas gan uz gāzes vadiem, par ko daudzi sūkstās, gan uz naftas vadiem, gan uz dabas piesārņošanu, pievienošanos vai nepievienošanos Kioto protokolam. Un arī cilvēktiesību ievērošana lielajās valstīs ir pavisam kaut kas cits nekā mazajās valstīs. Un kurš gan nosodīs lielu valsti plašā mērogā? Kāda cita liela valsts? Atļaujiet pasmaidīt. Tikai šīs mazās valstis, kuras ir spējīgas kopīgu viedokli izstrādāt, to arī var izdarīt.
Un tāpēc, ņemot to visu vērā, es balsošu “par” šo lēmuma projektu, skaidri saprazdams (No zāles dep. V.E.Bresis: “Traks tu, Juri!” Dep. S.Kalniete: “Paldies!”), ka tad, ja es to nedarīšu, ja mēs to neizdarīsim, labuma mums no negatīva balsojuma nebūs nekāda. Neceriet, ka mūs kāds mīlēs tāpēc, ka mēs izliksimies, ka Tibetas jautājums vispār nepastāv. Neviens par to mūs ne slavēs, ne mīlēs! Turpretī, ja mēs nobalsosim “par”, tas nozīmē, ka mēs izrādām interesi par to, kas notiek Tibetā, ka mums tas nav vienaldzīgs, un tad sāksies saruna. Tā ka, es domāju, politikā ciena tikai stipros vai arī veiklos, vai arī izmanīgos. Gļēvuļus politikā neciena, un arī mazas valstis var noturēt savas pozīcijas, ja tām ir sava stingra pārliecība vai arī tās ir gudras savā diplomātijā.
Tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka šis Saeimas balsojums būtu vērtīgs mūsu Saeimai un arī mūsu, Latvijas, valstij, protams.
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs runās deputāts Uldis Grava.
U.I.Grava (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Zemeslode kļūst arvien mazāka, attālumi sarūk, – vai nu jums tas patīk, vai ne, mēs visi dzīvojam vienā kopējā globālā “sādžā”.
Un, ja kāds mēģina kaut ko slēpt vai kāds mēģina radīt kādas robežas, tad ar to diemžēl nepietiek, jo šodien informācija šīm robežām plūst pāri. Un tā arī mēs šodien ļoti labi zinām, kas notiek Tibetā, mēs ļoti labi zinām, kā rīkojas Ķīna. Ja mēs kaut vai palasām vai ieskatāmies jebkādos ziņu avotos, tad mums šī bilde ir skaidra.
Un tāpēc šodien jautājums ir vienīgi tas, vai mēs būsim vienaldzīgi pret to, kas notiek ārpus Latvijas robežām, jo šodien vairs nav runa par faktu noskaidrošanu. Tas viss ir zināms. Šodien nav vairs runa par kaut kādu viedokļu izpausmi debatēs, jo arī šie viedokļi ir skaidri zināmi.
Šodien ir runa par kaut ko citu. Runa ir par mūsu, latviešu, tautu – par to, kas mēs esam, kāds ir mūsu tautas raksturs. Vai mums šodien rūp tikai un vienīgi sava āda? Vai mēs esam ieinteresēti tikai un vienīgi savā labklājībā tagad, kad Latvija jau 90 gadus tomēr ir pastāvējusi – apzināti gribējusi būt un ir bijusi neatkarīga valsts, kura ir demokrātiska, parlamentāra un kurai tomēr ir jābūt kaut kādām cilvēktiesību pamatvērtībām? Šīs pamatvērtības nav tikai Latvijai vien, tās ir arī ārpus Latvijas robežām.
Un, ja mēs paskatāmies uz Saeimas sastāvu, tad liekas, ka tas, kā rīkojas Ķīna, mums ir īpaši svarīgs, jo vislielākā starpparlamentārās sadarbības grupa ir tieši Deputātu grupa sadarbībai ar Ķīnas parlamentu, katrs otrais no jums darbojas šinī grupējumā.
Es esmu pārliecināts, ka tas iemesls, kā dēļ katrs otrais no jums ir šinī grupā, nav taču tas, ka jūs uzstādāt sarkano Ķīnu par savu ideālu, jo, lūk, tur valda tāda komunistiska, politiska iekārta, no kuras mēs pirms kāda laiciņa atbrīvojāmies. Tātad tas nevar būt tas iemesls.
Es domāju, ka par iemeslu tam faktam, ka vislielākā grupa mums ir tieši sadarbībai ar Ķīnu, nevar būt arī tas apstāklis, ka šajā grupā ir lielas izredzes nodarboties ar kādu eksotisku politisko tūrismu. Arī tas taču nevarētu būt tas iemesls! Tātad tam iemeslam taču ir jābūt tomēr tam, ka mēs gribam pārvest tās vērtības, kas ir svarīgas mums, arī ārpus Latvijas robežām. Tā mēs, latvieši, parādīsim arī savu īsto raksturu.
Es domāju, ka riska nav nekāda. Šī sagatavotā deklarācija nav nedz provokatoriska, nedz īpaši radikāla, tā vienkārši konstatē faktus un izsaka mūsu atbalstu mūsu pamatvērtībām. Šī deklarācija nav apdraudoša Latvijas tautsaimniecībai. Jo – kur ir tie mannas kalni un tās medus upes, ko, kā dažs labs no jums saka, mēs tad pazaudēšot? Mēs nevaram pazaudēt kaut ko tādu, kā nekad mums nav bijis! Ja jūs paskatītos uz mūsu Ekonomikas ministrijas datiem par kaut kādām investīcijām, kas nākušas no ārzemēm, tad tur jūs atradīsiet pusi pasaules valstu, bet sarkanā Ķīna tur ir starp pārējām nesvarīgām valstīm. Tātad šādi labumi mums līdz šim nekad nav bijuši un arī nebūs, tāda ir mana pārliecība.
Es domāju, ka ļoti pareizi rīkojās Saeimas Ārlietu komisija, kura bez jebkādām garām debatēm, bez jebkādas liekvārdības, vienkārši saprata, ka ir savs viedoklis jāizsaka. Viņa pieņēma vienu ļoti saprātīgu, mērenu deklarāciju, kas vienkārši pasaka to, ka mēs esam pret vardarbību, un arī to, ka šādi saspīlējumi jārisina dialoga ceļā. Arī šī Saeimas deklarācija neko daudz no tās neatšķiras. Tas ir mūsu gods un pienākums – šo deklarāciju pieņemt.
Nebūsim vienaldzīgi, nebūsim nejūtīgi, nebūsim arī netaisnīgi un nenoslāpēsim arī kādas brīvības alkas Tibetā!
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, sēdes vadītājas kundze, par man doto vārdu.
Ir kāds interesants fakts, kas attiecas uz Ķīnu un ko es zinu jau daudzus desmitus gadu, – un tā ir vienīgā komunistiskā jeb vienīgā tā sauktās sociālistiskās nometnes valsts, kas nekad nav atzinusi Latvijas Republikas inkorporāciju Padomju Savienībā. Neskatoties uz to, ka to ir darījuši desmitiem draugu tepat blakus, tepat pāri Baltijas jūrai.
Tas būtu pirmkārt. Bet ne jau tas ir galvenais.
Galvenais ir tas, ka, pieņemot šādu deklarāciju, tas tomēr ir starptautisks juridisks akts, mēs nevaram tajā ielikt apgalvojumus pat tad, ja mums ir lielas un pat ļoti pamatotas aizdomas, ka Ķīnā vai Tibetā notiesātie tiek spīdzināti, ka Ķīnas valdība melo, ziņojot par nogalināto skaitu. Manuprāt, mēs nevaram deklarācijā rakstīt šādas lietas, jo tas būs starptautisks dokuments, ko rūpīgi studēs. Šī deklarācija ietver apgalvojumus – tādus subjektīvus apgalvojumus, kam mēs varam noticēt un varam nenoticēt; tādus, ko mēs varam avīzēs rakstīt un varam nerakstīt; mēs varam par to rakstīt un teikt publicistiskas runas, bet nevaram to rakstīt dokumentos, kur katrs vārds tiks studēts ārkārtīgi rūpīgi.
Es nezinu par tām piena upēm un tiem ķīseļa kalniem, bet ir skaidrs, ka agri vai vēlu mūsu ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu attīstīsies.
Mēs gribam pieņemt deklarāciju, kurā ir apgalvojumi aizdomu vietā un kurā ir aicināts sarunas risināt starp divām pusēm, tātad, kā es saprotu, starp diviem starptautisko tiesību subjektiem, kas šajā gadījumā būtu Ķīnas Tautas Republikas valdība vai Ķīnas Tautas Republikas pārstāvji un Tibetas (kā te rakstīts) puse… viņai būtu jābūt kaut kādai valdībai, kas pastāv ārpus…
Lāča kungs, mēs ar ārkārtīgi lielu cieņu noklausījāmies jūsu garo runu. Jūs visu laiku izvirzāt attiecībā uz Tibetu prasības, kas ir daudz augstākas nekā tās, ko izvirza pats Dalailama. Viņš runā par kultūras un reliģisko autonomiju. Tātad mums ir jāatbalsta tās lietas, kas ir iespējamas un saprātīgas, un tas apstāklis neļauj Saeimai pieņemt lēmumus ar apgalvojumiem, pastāvot aizdomām. Mums jāraksta precīzi, tātad mums šāda informācija jāsaņem. Jā, mēs varam prasīt, lai Tibetā ielaiž Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvjus – cilvēktiesību ekspertus –, lai viņi izpēta, un, kad viņi būs izpētījuši un guvuši tam pierādījumus, tad mēs to varēsim likt deklarācijā kā apgalvojumu.
Tā ka, manuprāt, deklarācija ir uzrakstīta bez konsultācijām ar ārlietu speciālistiem.
Sēdes vadītāja.
Nākamā debatēs runās deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).
Kolēģi! Ja mēs “piekasīsimies” sīkumiem deklarācijas tekstā, mēs šodien neko nepaveiksim. Ja mēs, uzklausījuši debates, kurās ir pausts arī katra deputāta personīgs viedoklis (un tādas tiesības deputātam ir!), izliksimies neredzam pašu deklarācijas tekstu, tādu, kāds tur rakstīts, mēs neko šodien neizlemsim. Tāpēc es aicinu jūs tomēr skatīt deklarāciju pēc būtības, no tās teksta pirmā burta līdz pēdējam burtam. Un nepiedomāt neko klāt, kā arī nepārspīlēt! Un neizdomāt, kā kāds kaut ko tulkos!
Tas, uz ko mēs aicinām šodien, ir – atbalstīt kopējo viedokli par situāciju Tibetā, lai Latvijas pozīcija šajā jautājumā būtu skaidri pausta un publiski ieraugāma, kāda tā nav bijusi līdz šim.
Tas, uz ko mēs aicinām šodien, ir – vainagot jeb apvienot vienā kopējā nostājā to, kas pēc tibetiešu demonstrācijas vardarbīgās apspiešanas šā gada 10.martā ir jau izteikts vairākos atsevišķos viedokļos visupirms šeit, Saeimā, Sporta apakškomisijā un Ārlietu komisijā, un ko paudušas arī mūsu augstākās amatpersonas, to skaitā arī Ministru prezidents Ivars Godmanis un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš mūsu parlamentā esošajai Tibetas atbalsta grupai atsūtītajās vēstulēs.
Tas, ko šodien aicinām atbalstīt, ir deklarācijā par situāciju Tibetā ietvertās trīs pamatprasības.
Pirmkārt, ļaut situāciju Tibetā izpētīt ANO ekspertiem, lai mēs tiktu pie lielākas skaidrības.
Otrkārt, ļaut situāciju atspoguļot pasaules valstu žurnālistiem, lai mēs beidzot iegūtu objektīvu informāciju.
Treškārt, pārtraukt vardarbību pret Tibetas cilvēkiem; Ķīnas varas pārstāvjiem sēsties pie viena sarunu galda ar Tibetas Dalailamu un viņa pārstāvjiem, lai uzsāktu sarunas par Tibetas reālu autonomiju. Tas nozīmē Tibetas unikālās kultūras, reliģijas un identitātes aizsardzību, kā arī visu starptautiski atzīto cilvēktiesību un brīvību ievērošanu un ilgstošu mieru reģionā.
Par to, cik svarīgi ir šajā situācijā un tieši šodien runāt par cilvēktiesību jautājumu, mani pārliecināja arī mūsu ārlietu ministra Māra Riekstiņa teiktais vēstulē parlamenta grupai. Viņš raksta (citēju): “Uzskatu, ka situācijas saasinājums Tibetā ir cieši saistīts ar Ķīnas starptautisko saistību īstenošanu cilvēktiesību jomā. Šeit īpaši atzīmējami divi fundamentāli svarīgi starptautiski dokumenti. Viens no tiem ir Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Ķīna ir parakstījusi pirms 10 gadiem, bet līdz šim nav ratificējusi. Otrs – Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ko Ķīna ir ratificējusi, bet kura īstenošana, jāatzīst, līdz šim nav bijusi apmierinoša.”
Savukārt Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vēstulē parlamenta grupai ir atzīmēts (es atkal citēju): “Esmu arī Ķīnas vēstniekam norādījis, ka Tibetas jautājumam ir nepieciešama lielāka atvērtība, un savstarpējo sapratni veicinošs elements būtu Ķīnas spēja atklāti un skaidri informēt pasauli par tur notiekošo, nodrošinot diplomātu un starptautisku žurnālistu klātbūtni reģionā.”
Kolēģi! Arī pašā Ķīnā ir sākušās aktivitātes, lai dramatisko situāciju Tibetā un visu, kas ap to tagad ir savērpies olimpiskās lāpas ceļā, nevis ignorētu, bet mēģinātu risināt demokrātiskā ceļā. Un par to liecina informācija internetā. Arī par to jūs paši varat pārliecināties, ja vien jums ir vēlēšanās šai informācijai sekot līdzi. Amerikāņu Los Angeles Times raksta, ka 29 Ķīnas inteliģences pārstāvji ir iesnieguši Ķīnas valdībai prasību uzsākt reālu dialogu ar Dalailamu, citādi situācija kļūs aizvien sliktāka. Šīs prasības parakstītāju skaits Ķīnā aizvien pieaug. Prasībā ir iekļauti 12 būtiski ierosinājumi situācijas atrisināšanai Tibetā. Es nolasīšu tikai dažus punktus no šā dokumenta, lai jūs arī būtu lietas kursā par to. Šajā dokumentā ir teikts: “Pašlaik vienpusīgā Ķīnas mediju propaganda panākusi starpetnisko naidu un jau tā saspīlētās situācijas pasliktināšanos, kas kaitē nacionālās vienotības nodrošināšanai kā ilgtermiņa mērķim. Mēs pieprasām, lai šāda propaganda tiktu pārtraukta.
Otrkārt, mēs atbalstām Dalailamas aicinājumu uz mieru un ceram, ka etniskais konflikts var tikt risināts ar labas gribas, miera un nevardarbības principiem. Mēs nosodām jebkādu vardarbīgu rīcību pret nevainīgiem cilvēkiem, stingri mudinām ķīniešu valdību pārtraukt vardarbīgo apspiešanu, tāpat mudinām tibetiešus neiesaistīties vardarbīgās aktivitātēs. Ķīnas valdība apgalvo, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka šis incidents ir bijis organizēts, iepriekš pārdomāts, sīkumos saskaņots ar Dalailamas tā saucamo kliķi. Mēs ceram, ka valdība parādīs šos pierādījumus, lai mainītu starptautiskās sabiedrības negatīvo skatījumu un aizdomu pilno attieksmi. Mēs ierosinām arī to, lai valdība ielūgtu Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību komisiju, kas veiktu pierādījumu, incidenta gaitas, nelaimes gadījumu skaita neatkarīgu izmeklēšanu.
Mūsu skatījumā, tādi kultūras revolūcijas laika izteikumi kā “Dalailama ir šakālis budistu mūka drānās” un “ļaunais gars ar cilvēka seju un zvēra sirdi”, kurus izteikusi Ķīnas komunistiskās partijas vadība, Tibetas autonomajā reģionā neatvieglo situāciju un nav arī labvēlīgi Ķīnas valdības imidžam. Tā kā Ķīnas valdība nodevusies integrācijai starptautiskajā sabiedrībā, mēs uzstājam, ka tai vajadzētu izrādīt valdīšanas stilu, kas sakrīt ar modernās civilizācijas standartiem. Tāpat mēs stingri pieprasām, lai autoritātes nepakļautu katru tibetieti politiskai izmeklēšanai vai atriebībai; arestēto personu lietu caurskatīšanām jābūt veiktām saskaņā ar tiesas procedūrām, kas ir atvērtas un atklātas, tādējādi garantējot apmierinātību abām pusēm.
Mēs mudinām Ķīnas valdību atļaut nacionālajiem un starptautiskajiem medijiem doties tibetiešu apdzīvotajos reģionos un veidot neatkarīgas intervijas un ziņu reportāžas. Mūsuprāt, pašreizējā ziņu blokāde grauj Ķīnas cilvēkos un starptautiskajā sabiedrībā uzticību Ķīnas valdībai. Ja Ķīnas valdība saprot patieso situāciju, tad tai nevajag baidīties no izaicinājumiem. Vienīgi ieņemot atklātu nostāju, mēs varam novērst starptautiskās sabiedrības neuzticību mūsu valdībai.
Nemieri Tibetā 1980.gados norisinājās vienīgi Lasā, turpretim tagad tie ir izplatījušies uz daudzām tibetiešu apdzīvotajām vietām. Šī pasliktināšanās rāda nopietnas kļūdas darbā, kas veikts attiecībā uz Tibetu. Attiecīgajiem valdības departamentiem vajadzētu rūpīgi pārdomāt šo jautājumu, izvērtēt trūkumus un fundamentāli mainīt neveiksmi cietušo nacionalitāšu politiku. Mēs iestājamies par naida novēršanu un izlīguma veicināšanu, lai neturpinātos šķelšanās starp nacionalitātēm. Valstij, kas vēlas izvairīties no tās teritorijas sadalīšanās, pirmām kārtām vajag izvairīties no tās tautu nodalīšanās. Tādēļ mēs vēršamies pie mūsu valsts līderiem, lai tiktu veikts atklāts dialogs ar Dalailamu. Mēs ceram, ka ķīniešu un tibetiešu cilvēki atmetīs savstarpējās nesaskaņas, attīstīs saskarsmi vienam ar otru un sasniegs vienotību.”
Kolēģi, ko gan mēs varam iebilst pret šīm nostādnēm, kuras tiek paustas arī pašā Ķīnā? Nu galīgi neko! Varam vien atbalstīt šodien izskatāmajā deklarācijā par situāciju Ķīnā šīs jau minētās nostādnes. Atcerēsimies savu vēsturisko pieredzi – to, cik milzīgs spēks ir morālam atbalstam un cik ļoti tāds tiek gaidīts! Un nav svarīgi, ka to izsaka maza valsts no tūkstošiem kilometru liela attāluma. Latvijas balss – tā būtu vēl viena balss, kas pievienotos pasaules demokrātisko valstu līderu, augstāko amatpersonu sabiedrības paustajam.
Kolēģi, mēs neesam pret Ķīnu! Mēs esam par Ķīnu! Par tās veselīgo demokrātisko kodolu, kas ir Tibetas, pašas Ķīnas un pasaules demokrātiskās attīstības cerība!
Mēs spēsim likt pasaulei mainīties – kļūt demokrātiskākai, drošākai un labākai – vien tad, ja neliegsim tai savu atbalstu.
Aicinu balsot par deklarāciju par situāciju Tibetā!
Un gribu nobeigumā vēl pateikt jums šādu sakāmvārdu: “Cilvēki, kas apvieno sirdi un prātu, spēj pārvietot pat Taišaņa kalnu grēdu.” (Ķīniešu sakāmvārds.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātei Bendrātei.
Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar priekšlikumu strādāt bez pārtraukuma izsludināšanas, kamēr jautājums tiek izskatīts. (No zāles: “Jā, jā!” Dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): “Jā, es gribu dzirdēt visas runas!”) Deputāti prasa balsojumu. (No zāles: “Nevajag! Neprasa!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par priekšlikumu strādāt bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīts šis darba kārtības punkts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 4, atturas – nav. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Debatēs vārds deputātam Guntim Eniņam.
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Augsti godātie Saeimas deputāti! Es atnācu uz tribīni, lai īpaši uzrunātu kreisos deputātus, tas ir, frakciju “Saskaņas Centrs” un PCTVL frakciju. Īpaši tāpēc, ka jūs gribējāt kaut ko teikt, kliedzāt pirmā deputāta runas laikā. Es priecājos, ka tāds klusums iestājies…
Redziet, mēs tīri labi sastrādājamies – kreisais spārns. Es esmu Sociālo un darba lietu komisijā, kur ir ļoti saprātīgi cilvēki, un bieži vien mēs arī vienoti balsojam. Un tāpēc šā jautājuma sakarā es gribētu jautāt: vai tad jūs nedomājat, ka katra tauta, sevišķi, ja tā ir liela tauta, ir pelnījusi savu valsti vai vismaz autonomiju? Proti, tagad, lai es tuvotos jūsu domāšanas veidam, aicinu nedaudz atcerēties pagātni. Padomju Savienība cīnījās pret koloniālo režīmu Āfrikā. Un īstenībā pareizi cīnījās! Un tagad ir tapušas brīvas valstis Āfrikā: Ēģipte, Kongo, Alžīrija, Lībija, Čada, Uganda, un tā es varētu skaitīt ļoti ilgi. Vai jūs teiktu, ka tas, ka cīnījās, ir nepareizi? Lielā Indija vēl līdz 50.gadiem bija Anglijas kolonija, bet tagad tā ir brīva valsts! Protams, jūs redzat, cik grūti valstīm iet, kad tās atbrīvojas. Indijā arī nemaz negāja tik viegli, un Āfrikas valstis savā starpā karo.
Tālāk. Es atgādināšu, ka liels to eiropiešu noziegums, kuri kolonizēja Ameriku un izveidoja Amerikas Savienotās Valstis, ir tas, ka viņi iznīcināja indiāņu valstis, tās bija jau valstiski veidojumi. Tas, ko viņi tur padarīja, ir viens no lielākajiem cilvēces noziegumiem! Šobrīd, protams, indiāņi ir gandrīz iznīcināti, tagad ērti ir ielikt viņus, tā teikt, muzejā un dot viņiem savas valstiskās tiesības.
Un vēl es jautāšu: vai tas ir normāli, ka, piemēram, 30 miljonu lielā kurdu tauta (ir tāda tauta!) ir bez savas valsts? Viņa ir vēsturiskas netaisnības dēļ sadalīta starp tām senajām impērijām.
Un atgādināšu arī par baskiem. Mans viedoklis ir tāds: ja baski grib savu valsti, viņiem vismaz sava autonomija ir jādod. Tāpat atgādināšu arī par Angliju. Kas tad ir Anglija? Vai viņas “biogrāfija” ir spoža? Anglija, pareizāk sakot, Apvienotā Karaliste, sastāv no Skotijas, Velsas, Ziemeļīrijas… pakļāva skotus, velsiešus, īrus un vēl arī citas tautas… Tagad tur, protams, Velsa mēģina atjaunot savu valodu…
Tibeta ir tik ļoti savdabīga, ka viņa ar savu savādo dzīvesveidu, ar savām paražām… nu nekādi nevar sakļauties ar Ķīnas dzīvesveidu un paņēmieniem, un paražām… Ķīnas tauta ir ar saviem pilsoņu kariem… Tā viņi tur dzīvo… Bet viņiem ir jādod – jūs taču piekritīsiet, ka ir jādod! – šai tautai, tā sacīt, arī sava teikšana, vismaz autonomija. Un tāpēc es ceru: ja balsojumā pietrūks balsu, piemēram, no Tautas partijas frakcijas, tad varbūt arī jūs, “Saskaņas Centrs”, kas tā teikt, ejat uz saskaņošanu, atbalstīsiet, vismaz daļa no jums atbalstīs, šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātei
Ērikai
Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es, protams, vēlos piebiedroties to kolēģu teiktajam, kuri atbalsta jebkura konflikta risināšanu mierīgā sarunu, dialoga un savstarpējas izpratnes ceļā. Taču es negribētu, ka mēs Latvijas parlamentā sāktu cits citu šaustīt un, kā tas diemžēl latviešiem dažkārt ir raksturīgi, sevi noniecināt un kaut kādā veidā sev pārmest.
Latvijas parlamentā tāpat kā ļoti daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentos ir bijusi iespēja katram deputātam izteikt savu viedokli par notikumiem Tibetā. Viena no pirmajām šādu viedokli izteica Sporta apakškomisija, kura ir viena no lielākajām parlamentā. Šajā apakškomisijā darbojas divdesmit astoņi deputāti. Tātad mēs nevaram teikt, ka šodien šī ir vienīgā un pirmā reize, kad Latvijas deputātiem ir iespēja izteikt savu viedokli par notikumiem Tibetā.
Tāpat arī Ārlietu komisija ir izteikusi savu viedokli. Tūlīt pēc tam, kad sākās notikumi Tibetā, es vērsos pie Ķīnas vēstnieka un arī mūsu sadarbības grupas vārdā, Deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu vārdā, izteicu savu vērtējumu par iespējamo un vēlamo konflikta risināšanu miera un dialoga ceļā.
Un tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka ne jau no deklarāciju daudzuma un ne jau no tribīnē teikto runu skaita ir atkarīga mūsu labā griba un mūsu vēlme paust viedokli.
Un pilnīgi pievienojos Leiškalna kunga teiktajam. Ja mēs rakstām kādu nopietnu dokumentu, mēs nevaram teikt, ka ārpolitikā ir sīkumi. Ārpolitikā sīkumu nav. Jebkurš dokuments ir jāuzraksta perfekti – perfekti ne tikai saturiskā ziņā, bet arī pēc formas.
Un vēl. Es aicinu: kolēģi, būsim konsekventi un būsim principiāli! Ja jau mēs paužam (un tas ir ļoti labi, ka mēs paužam!) viedokli gan katrs atsevišķi, gan komisiju līmenī, par notikumiem Tibetā, tad būsim konsekventi, paudīsim savu viedokli par jebkuru dramatisku notikumu pasaulē! Kāpēc tad mēs nerakstījām deklarāciju par notikumiem Sudānā, par notikumiem Kenijā un par daudziem citiem notikumiem pasaules “karstajos punktos”?
Tāpēc aicinu izmantot jebkuru iespēju runāt ar Ķīnas valdības pārstāvjiem, ar cilvēkiem Ķīnā, un, protams, izteikt arī savu viedokli Latvijā, bet ierosinu deklarāciju neatbalstīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Nu tagad mēs redzam, kuros jautājumos Latvijas Saeimas deputāti ir patiesi eksperti, jo līdz šim, kad mēs runājām par visādām “garlaicīgām” lietām, par pensijām, par sociālo aizsardzību, nebija daudz gribētāju izteikties.
Tagad, kad mēs runājam par globālām problēmām, pasaules mēroga problēmām, patiešām ir aizraujoši. Te visi ir lieli eksperti, katram ir ko teikt, un mēs tagad runājam, runājam un runāsim vēl.
Kolēģi, ziniet, darbs cilvēktiesību jomā ir smags darbs. Man ir zināma pieredze. Pirms es tiku ievēlēts par deputātu, es profesionāli strādāju šajā jomā un joprojām esmu saistīts ar vairākiem cilvēktiesību projektiem. Šeit ir runa par tā saucamo advokatēšanu, kas ir vissmagākais darbs. Jebkurš advokatēšanas kampaņas projekts prasa saprātīgu kompromisu starp principiem un pragmatismu. Šeit es neredzu ne pragmatismu, ne principus. Es redzu vienīgi konjunktūru.
Tā ir mode! Tagad visi runā par olimpiādi, visiem jāizsakās par Tibetu. Tagad mēs gribam izteikties arī par Tibetu. Protams, mēs varam runāt un klausīties visādas beletristiskas runas tādā nacionālā romantisma garā, kā daži kolēģi te teica… Eniņa kungs jau piedāvāja... Kāpēc tieši par Ķīnu? Varbūt arī par Amerikas indiāņiem kaut ko pieņemsim? Varbūt arī par kurdiem? Varbūt arī par abhāziem? Kāpēc ne? Ja katrai tautai ir tiesības uz pašnoteikšanos, tad varbūt visu vienā čupā saliksim!
Šī deklarācija – vai tā palīdzēs tibetiešiem? Jā, tur ir problēmas, un problēmas ir ļoti nopietnas. Bet galvenais jautājums, ko es sev uzdodu, ir šāds: vai tas palīdzēs Tibetas tautai vai, gluži otrādi, vēl vairāk sarežģīs tās situāciju? Vai šī deklarācija nav vajadzīga mūsu pašu ambīciju apmierināšanai? “Redziet, cik mēs esam spēcīgi, kā mēs tai lielajai Ķīnai rādījām!” Te dažs labs teica: “Jā, būsim spēcīgi. Mēs jau ne ar ko neriskējam.”
Tā. Ja jūs uzskatāt, ka mūsu darbs ir vienkārši izteikties – okei, uz priekšu! Es negribētu atbalstīt. Es zinu, kas ir darbs cilvēktiesību jomā. Es neredzu nekādu vēlmi, kolēģi, no jūsu puses – iesaistīties šajā smagajā, rūpīgajā ikdienas darbā, kas vērsts uz cilvēktiesību aizstāvēšanu Tibetā. Ja jūs to gribat – darīsim to kopā! Taču šajā darbā deklarācijas ļoti reti kad palīdz. Parasti deklarācijas ir pat kaitīgas.
Es nebalsošu par šo deklarāciju.
Paldies. (No zāles dep. I.Kalniņš: “Divi! Sēdies, divi!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, nebaidieties! Vienu minūti tikai! Mans draugs Kārlis Leiškalns neuzmanīgi klausās savu kolēģu runas. Viņš atzinās… viņš krata galvu… Viņš teica, ka Visvaldis Lācis runājis par Tibetas brīvību, bet, lūk, aizmirsis, ka Dalailama prasa tikai autonomiju. Tieši to es, Kārli, arī uzsvēru. Klausies uzmanīgāk! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Piekrītu! Pieņemu!”)
Paši tibetieši noteiks, kādu autonomiju viņi grib, nevis to noteiks kāds no ārpuses – Cilevičs, Lācis vai vēl kāds cits.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šeit no Saeimas tribīnes mēs vairākkārt dzirdējām pārmetumus PCTVL frakcijai par to, ka tā neatbalsta šo deklarāciju. Es pamēģināšu paskaidrot.
Dzirdot visas šīs runas, es tajās saklausīju interesantu likumsakarību: visi deputāti – vismaz septiņi –, kas šeit no Saeimas tribīnes publiski atbalstīja šo deklarāciju, viņi visi, balsojot par darba kārtības pirmo jautājumu, atbalstīja to, ka vajag atzīmēt Latviešu leģiona atceres dienu. Šķiet, ka Ādolfs Hitlers, pēc kura pavēles tika izveidots šis leģions, ir galvenais cilvēktiesību aizstāvis pasaulē. (No zāles dep. I.Kalniņš: “Nevar neko saprast!”)
Paldies, cienījamie kolēģi, bet ar šiem cilvēktiesību aizstāvjiem mūsu frakcijai nav pa ceļam.
Un otrkārt. Visai tālajā Tibetā cilvēktiesības, protams, ir ļoti svarīgs un interesants jautājums (No zāles dep. I.Kalniņš: “Kādā valodā viņš runā?!”), bet pēc divām dienām būs gadadiena Igaunijas notikumiem, kuros tika nogalināts Krievijas pilsonis – divdesmitgadīgais jauneklis Dmitrijs Gaņins. Tad kāpēc mēs viņu neaizstāvējām un nepieprasījām šīs situācijas izmeklēšanu? Arī nepilngadīgais skolnieks Marks Sirihs trīs mēnešus atradās cietumā.
Pēc tam, kad Saeima būs nosodījusi visus šos notikumus kaimiņvalstī, varbūt arī PCTVL frakcija atbalstīs citas liekulīgās deklarācijas.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt paldies Tibetas atbalsta grupai, kura šodien faktiski ir parādījusi ļoti augstu pilsoniskās aktivitātes līmeni un kura, neapšaubāmi, ar visām šīm debatēm, ko mēs esam dzirdējuši, ir bagātinājusi mūsu priekšstatus par to, kas notiek Tibetā, kā notiek Tibetā un kas Tibetā būtu darāms, taču kolēģi, izņemot laikam vienīgi Silvu Bendrāti, neviens nerunāja par pašu deklarācijas tekstu. Taču es gribētu teikt vēl vairāk – tikpat kā netika runāts par to, ko tad Latvija ir darījusi un kā Latvija ir reaģējusi visu šo notikumu kontekstā. Klausoties radās tāds priekšstats, ka Latvija faktiski uz tiem nav reaģējusi – Latvija neko nav teikusi, Latvijas amatpersonas tikpat kā nav uzstājušās par šo tēmu, un tagad, teiksim, Latvijas pozīcija ir atkarīga no tā, vai mēs, deputāti, šeit, Saeimā, nobalsosim vai nenobalsosim par šo deklarāciju.
Godājamie kolēģi! Gribu teikt, ka deklarācijas ir ārkārtīgi sarežģīta un komplicēta lieta un ka parasti deklarācijas vienmēr ārpolitiski izvērtē. Un, ja šīs deklarācijas izvērtē ārpolitiski, tad pirmām kārtām runā par to ārpolitisko nepieciešamību, pēc tam droši vien parasti runā par to saturisko novitāti un trešām kārtām runā par šāda veida deklarāciju politisko lietderību.
Kolēģi, es gribētu jums pateikt tikai dažas lietas. Ja mēs runājam par ārpolitisko nepieciešamību, tad gribētu jums pateikt, lūk, ko. 14.martā sākās šie notikumi Tibetā. Pareizāk sakot, tie sākās jau 10.martā. 14.martā bija šo notikumu eskalācija. Vai mēs esam bijuši vienaldzīgi pret šiem notikumiem? Es gribu teikt – nē! 15.martā mūsu ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pauda bažas par notikumiem Tibetā. Ministrs aicināja izvairīties no spēka lietošanas un meklēt risinājumus miermīlīgu sarunu ceļā. “Vardarbība jebkurā tās izpausmē nevar kalpot kā risinājums, un tā ir nosodāma,” saka Māris Riekstiņš. “Latvija uzskata, ka Tibeta ir Ķīnas Tautas Republikas sastāvdaļa, un ir ieinteresēta konstruktīvā dialogā ar Ķīnu par humanitāriem jautājumiem, to skaitā par Tibetas kultūras, etniskās un reliģiskās identitātes saglabāšanu.” Tā ir teicis Māris Riekstiņš, mūsu ārlietu ministrs, nākamajā dienā pēc šo notikumu eskalācijas.
Tajā pašā dienā arī Valdis Zatlers nāca klajā ar līdzīga rakstura paziņojumiem. 17.martā, tas ir, vēl trīs dienas vēlāk, Eiropas Savienības prezidējošā valsts – Portugāle – pieņēma savu rezolūciju. (No zāles dep. J.Dobelis: “Slovēnija!”) Turklāt Portugāle šajā rezolūcijā precīzi uzskaitīja visas tās pašas četras… (No zāles dep. J.Dobelis: “Slovēnija taču, ne Portugāle!”) Es atvainojos – Slovēnija! Jums tiešām ir taisnība! Slovēnija pieņēma šo rezolūciju! Turklāt šai rezolūcijai pievienojās ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, bet pievienojās arī tās kandidātvalstis – tādas kā Turcija, Horvātija, Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne. Tai pievienojās arī trīs EFTA valstis – Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Kolēģi, arī šajā rezolūcijā ir ļoti precīzi iezīmētas visas tās pašas normas, par kurām mēs runājam arī šeit. Un šī rezolūcija par attieksmi pret šiem notikumiem, kas ir tapusi Slovēnijas kā prezidējošās valsts vārdā, faktiski ir rezolūcija arī mūsu vārdā.
Ja mēs, kolēģi, hronoloģiski skatāmies tālāk (No zāles dep. A.Seile: “Nevajag!”), tad redzam, ka 29.martā kopā sanāca ārlietu ministri. Ārlietu ministri izskatīja šo jautājumu, bet neko papildus nepieņēma… nekādus papildu dokumentus viņi šai Eiropas Savienības prezidējošās valsts rezolūcijai nesagatavoja.
2.aprīlī mūsu, Latvijas, Ministru prezidents Ivars Godmanis izsauca pie sevis Ķīnas vēstnieku un izteica viņam savas bažas par to situāciju, kāda ir Ķīnā, un aicināja Ķīnas vēstnieku darīt visu, lai Ķīnā tiktu pārtraukta vardarbība, lai tur sāktos dialogs un cilvēktiesību ievērošana.
Godājamie kolēģi! Tajā pašā 2.aprīlī Eiropas Parlamentā tika iesniegts rezolūcijas projekts, kuru ir parakstījuši 10 deputāti, bet starp kuriem diemžēl nav neviena Latvijas deputāta. Un 10.aprīlī šī deklarācija tika pieņemta. Tajā Eiropas Parlaments, es gribētu teikt, vēl stingrākā formā – ar vēl plašāku izklāstu – arī mūsu visu vietā ir paudis savu attieksmi pret šiem notikumiem Tibetā un runājis par tiem risinājuma ceļiem, kādi būtu pieņemami Eiropas Parlamentam.
Kolēģi! 9.aprīlī Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisija manā vadībā faktiski vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par situāciju Tibetā, un tas kopš tā brīža ir pieejams Ārlietu komisijas mājaslapā. Tas ir vairākkārt citēts un komentēts arī mūsu medijos.
Tātad mans jautājums, kuru es uzdevu jums jau sākumā, ir šāds: “Kāda ir tā ārpolitiskā nepieciešamība šodien vēl vienu reizi runāt par tāda paša vai ļoti, ļoti līdzīga teksta deklarāciju?” Kolēģi, ja mēs paanalizējam šos tekstus, tad redzam, ka saturisku novitāšu šeit ir salīdzinoši maz. Saturiskās novitātes, pēc manām domām, ir redzamas tieši tajos punktos, uz kuriem šeit jau norādīja Kārlis Leiškalns, – tie ir pieņēmumi, kuri ir pateikti absolūtā formā un kuri faktiski, raugoties no politiskās lietderības viedokļa, mums varētu traucēt.
Tāpēc es, kolēģi, gribētu pateikt paldies visiem tiem, kuri šodien ir uzstājušies debatēs. Es aicinu Tibetas atbalsta grupu pieņemt šo deklarāciju kā Tibetas atbalsta grupas deklarāciju. Es domāju, ka šis dokuments, šī Tibetas atbalsta grupas deklarācija, ļoti jauki un skaisti papildinātu visas tās reakcijas, ko dažādas Latvijas amatpersonas jau ir paudušas, tomēr balsojumā par pašu šo deklarācijas tekstu aicinu atturēties.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Es klausos visas šīs debates, kā mēs visi… Es klausos to, ko nupat Bērziņa kungs teica… Es to visu izstāstīšu vienkāršotā veidā.
Viņš runāja gari: “Dieva dēļ, nedarīsim neko! Nepaudīsim savu viedokli! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Latvija ir jau paudusi!”) Tas kaut kur citur jau tiek darīts, tāpēc mums nekas nav jādara. Acis ciet, ausis ciet, ir jau labi!”
Kolēģi! Mēs esam mūsu valsts iedzīvotāju ievēlēti Saeimas deputāti. Mēs tiešā veidā pārstāvam savas valsts iedzīvotājus. Ja mēs piekrītam tam, ko Bērziņa kungs saka un ko mums pāris augstas amatpersonas kaut kur, manuprāt, iespējams, noklusētā veidā ir pateikušas, tad, Dieva dēļ, atbalstīsim šodien šo lēmuma projektu! Paudīsim skaidri un gaiši Latvijas valsts Saeimas viedokli un līdz ar to faktiski pakārtotā veidā arī Latvijas tautas viedokli par notiekošo Tibetā. Mēs, latvieši, jau zinām, kas ir vardarbība, mēs zinām, kas ir apspiestība, un mums ir lielākas morālās tiesības par daudzām citām valstīm izteikties. Manuprāt, mums ir pat pienākums izteikties.
Tad nu neļausim sevi iežūžināt, bet paudīsim savu viedokli! Šķiet, šajā telpā valda vienprātība… vismaz lielajam vairākumam ir vienprātība par šā lēmuma projekta saturu. Atbalstīsim to!
Paldies.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Vai iesniedzēju vārdā vēl kādam ir kas piebilstams? Nav. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 17, atturas – 36. Deklarācija nav atbalstīta.
Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu lūdzam nolasīt katra deputāta balsojumu par lēmuma projektu “Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā”.”
Deputāti prasa balsojumu par šo lēmumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par… Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Tātad balsosim par to, vai tiek atbalstīts desmit deputātu priekšlikums nolasīt katra deputāta balsojumu par iepriekš minēto lēmuma projektu! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): “Vajag nolasīt arī par to, kas balsoja tagad!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 1, atturas – 2.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Paldies par uzticību. Tā ir laba tradīcija – nolasīt balsojumu.
Šodien mēs nolasīsim balsojumu par lēmuma projektu, kura dokumenta numurs ir 2240.
“Par” šo dokumentu ir nobalsojuši divdesmit astoņi deputāti (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija) “Skaidrāk!”): Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Juris Dobelis, Ina Druviete, Guntis Jānis Eniņš, Uldis Ivars Grava, Māris Grīnblats, Imants Kalniņš, Sandra Kalniete, Artis Kampars, Arturs Krišjānis Kariņš, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Visvaldis Lācis, Ingmārs Līdaka, Linda Mūrniece, Karina Pētersone, Pauls Putniņš, Einārs Repše, Ingūna Rībena, Anna Seile, Kārlis Šadurskis, Aigars Štokenbergs, Pēteris Tabūns, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.
“Pret” nobalsoja septiņpadsmit deputāti: Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Nikolajs Kabanovs, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Jakovs Pliners, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Juris Sokolovskis, Jānis Tutins, Aleksejs Vidavskis un Ērika Zommere.
Atturējās trīsdesmit seši deputāti: Valērijs Agešins, Vitālijs Aizbalts, Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Aija Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC), Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Inta Feldmane, Valdis Ģīlis, Dzintars Jaundžeikars, Aigars Kalvītis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Leons Līdums, Anatolijs Mackevičs, Aleksandrs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Dainis Turlais, Gundars Upenieks, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs un Imants Valers.
Nebalsoja četri deputāti. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Gribu atgādināt, ka deputāti, kuri nepiedalījās balsojumā, var tikt sodīti, ja nav attaisnojošu dokumentu.
Nav reģistrējušies: Aija Barča, Vilnis Edvīns Bresis, Ina Druviete, Pēteris Hanka, Sandra Kalniete, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Jānis Reirs, Dagnija Staķe, Andris Kāposts, Ērika Zommere, Oskars Spurdziņš, Baiba Rivža, Jānis Strazdiņš un Kārlis Šadurskis. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Līdz ar to Saeimas 2008.gada 24.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.