Izdarīt Apsardzes darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apsardzes darbinieks — fiziskā persona, kas veic apsardzes darbību, ir sasniegusi 18 gadu vecumu un apsardzes sertifikātu saņēmusi šajā likumā noteiktajā kārtībā vai apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu saņēmusi citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;”.

2. Papildināt 2.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Apsardzes komersants un apsardzes darbinieks, kā arī iestāde, komersants un organizācija, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, veicot apsardzes darbību, sadarbojas ar Valsts policiju un citām valsts pārvaldes iestādēm un sniedz tām atbalstu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.

(4) Apsardzes darbību kontrolē Valsts policija atbilstoši savai kompetencei.”

3. 4.panta pirmajā daļā:

aizstāt ievaddaļā vārdus “Apsardzes darbiniekam” ar vārdiem “Apsardzes darbībā”;

aizstāt 2.punktā vārdu “viņš” ar vārdiem “apsardzes darbinieks”;

papildināt daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) uzdot pildīt apsardzes darbinieka vai iekšējās kontroles dienesta darbinieka pienākumus personai, kas nav saņēmusi apsardzes sertifikātu.”

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai

(1) Apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.

(2) Apsardzes komersantam atļauts sniegt apsardzes pakalpojumus, kas norādīti speciālajā atļaujā (licencē).

(3) Ir divu kategoriju speciālās atļaujas (licences):

1) saskaņā ar pirmās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības projektēt apsardzes tehniskās sistēmas, tās uzstādīt, veikt to apkopi un remontu, kā arī sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem;

2) saskaņā ar otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības sniegt visus šajā likumā minētos apsardzes pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

(4) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz Iekšlietu ministrija, un tā ir derīga apsardzes darbības veikšanai visā valsts teritorijā.

(5) Iekšlietu ministrija ir tiesīga izsniegt speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja speciālā atļauja (licence) ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu speciālo atļauju (licenci), ja mainīti tajā norādāmie dati par komersantu.

(6) Ministru kabinets nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un prasības, kas jāpilda speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci), tās dublikātu vai atkārtotu speciālo atļauju (licenci), anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

(7) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

5. Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt komersantam:

1) kuram anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, ja nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;

2) kura dalībnieks ir juridiskā persona, kurai pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai;

3) kura dalībnieks vai kura pārvaldes institūcijas amatpersona ir fiziskā persona, kas bijusi tāda apsardzes komersanta dalībnieks, kuram pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, vai kas bija tiesīga pārstāvēt šādu apsardzes komersantu, vai kam pēdējā gada laikā anulēts apsardzes sertifikāts.”

6. 7.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) konstatēts, ka uz apsardzes komersantu attiecas šā likuma 6.pantā noteiktie speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi.”

7. 8.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“8.pants. Apsardzes komersanta tiesības un pienākumi”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Apsardzes komersantam ir pienākums:

1) novērtēt, vai darbinieku pienākumu veikšana ir saistīta ar īpašu risku, un līdz minimumam samazināt visus riskus, kuriem, veicot amata pienākumus, ir pakļauti darbinieki;

2) novērtējot, vai darbinieku pienākumu veikšana ir saistīta ar īpašu risku, ņemt vērā, ka īpašam riskam ir pakļauti darbinieki, kuri 50 procentus un vairāk no sava darba laika velta naudas savākšanai, pārnēsāšanai, pārvadāšanai vai citu lielu materiālo vērtību pārvietošanai, kuri veic darba pienākumus paaugstinātas fiziskās un psiholoģiskās slodzes apstākļos vai citos paaugstināta riska apstākļos, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim.

(3) Darbiniekus, kuru pienākumu veikšana ir saistīta ar īpašu risku (darbs saskaņā ar darba vides riska novērtējumu ir saistīts ar paaugstinātu fizisko slodzi vai paaugstinātu darbinieku drošības un veselības risku, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem), nedrīkst nodarbināt ilgāk par 12 stundām, un viņiem izmaksājama piemaksa 20—40 procentu apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Konkrētos piemaksas piešķiršanas nosacījumus un piemaksas apmēru nosaka darba devējs.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

8. Papildināt 9.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par iekšējās drošības dienesta vadītāju var būt persona, kura saņēmusi apsardzes sertifikātu un nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurai nav konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

(5) Lēmumu par atteikšanos reģistrēt iekšējās drošības dienestu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

9. Papildināt 11.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts policija anulē apsardzes sertifikātu, ja apsardzes darbinieks:

1) pārkāpj šā likuma 12.pantā noteiktās apsardzes darbinieka tiesības;

2) neievēro šā likuma 13.pantā noteiktos fiziska spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumus;

3) ir saukts pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) ir administratīvi sodīts par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai, par sīko huligānismu vai par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem.

(5) Apsardzes sertifikāta anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Lēmumu par apsardzes sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par apsardzes sertifikāta anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi.

(6) Persona, kurai anulēts apsardzes sertifikāts, jaunu sertifikātu ir tiesīga saņemt pēc šā likuma 11.pantā paredzētā apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas, bet ne agrāk kā gadu pēc tam, kad pieņemts lēmums par apsardzes sertifikāta anulēšanu.”

10. Papildināt 12.panta 4.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personīgās mantas drīkst pārbaudīt tikai šīs personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē un ar viņu atļauju. Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju.”

11. Izteikt VI nodaļu šādā redakcijā:

“VI nodaļa
Atbildība un apdrošināšana apsardzes darbībā

18.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums

Apsardzes komersanta pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzināt trešajām personām zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

19.pants. Apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

(1) Apsardzes komersantam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai, kā arī par obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas esamību informēt speciālās atļaujas (licences) izsniedzēju.

(2) Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstoši likumam “Par apdrošināšanas līgumu”. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties.

(3) Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumi ir nodarīti vairākām personām un to apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā (polisē) norādītā viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu.

(4) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limitu nosaka Ministru kabinets.”

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 24.aprīlī.

Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2008.gada 13.maijā