Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 8.maijā

 

AM: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās

8.maijā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto grozījumu likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” projekts.

Likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” normas pašlaik regulē jautājumus, kas saistīti ar starptautiskajām operācijām un piedalīšanos tajās, starptautiskajām mācībām, kā arī kopējo militāro vienību izveidošanu. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) jau vairākus gadus piedalās NATO ātrās reaģēšanas spēkos un nākotnē arī Eiropas Savienības reaģēšanas spēkos, taču līdz šim netika definēts statuss NBS vienībām dalībai iepriekš minēto organizāciju ātrās reaģēšanas spēkos. Ātrās reaģēšanas spēki gatavības periodu ietvaros var tikt iesaistīti starptautiskās operācijās.

Izstrādātie grozījumi definē kopējos militāros ātrās reaģēšanas spēkus, nosakot to sastāvu un izveides mērķi – iespējamo iesaistīšanu starptautiskās operācijās. Tiek noteikts NBS vienību piedalīšanās militārās ātrās reaģēšanas vienībās tiesiskais pamats. Noteikts arī deleģējums MK noteikt militāro ātrās reaģēšanas vienību veidošanas, sagatavošanas un finansēšanas nosacījumus.

 

AM: Par Latvijas pārstāvja dalību NATO konsultatīvajā grupā Kosovā

8.maijā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par Latvijas pārstāvja dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Aizsardzības politikas un plānošanas nodaļas Spēku plānošanas direktorāta konsultatīvajā grupā”.

Rīkojuma projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz NATO ģenerālsekretāra lūgumu nosūtīt nacionālos pārstāvjus darbam NATO konsultatīvajā grupā. Tas paredz pilnvarot Aizsardzības ministrijas pārstāvi Elīzu Keterliņu pārstāvēt Latviju NATO Aizsardzības politikas un plānošanas nodaļas Spēku plānošanas direktorāta konsultatīvajā grupā Kosovā padomnieka amatā aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos no 2008.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 31.maijam.

NATO civili militārajā konsultatīvajā grupā ietilps 12 cilvēki, kuru uzdevums būs sniegt nepieciešamās profesionālās zināšanas Kosovas Aizsardzības ministrijas un Kosovas drošības spēku izveidei.

Izdevumi, kas saistīti ar AM pārstāvja nosūtīšanu, tiek segti no AM budžeta.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Tirgus uzraudzības padomes aktualizēto, papildināto sastāvu

Ekonomikas ministrija ir aktualizējusi jautājumu par Tirgus uzraudzības padomes sastāvu, papildinājusi to ar Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru un 8.maijā iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras funkcijas ir nodrošināt cilvēka veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju ekspluatācijas uzraudzību, kā arī nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību, ja tirgū tiek piedāvāta prasībām neatbilstoša traktortehnika un traktoru piekabes.

Tādēļ Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra ir jāiekļauj Tirgus uzraudzības padomes sastāvā.

Tirgus uzraudzības padomē ir mainījušies pārstāvji no Valsts darba inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas un Vides ministrijas. Tāpat ir precizēti atsevišķu Tirgus uzraudzības padomes locekļu amati.

Tirgus uzraudzības padome ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai nodrošinātu informācijas un viedokļu apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm. Padomi vada Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs A.Matīss.

Padome tiekas divas reizes gadā. Padomei uzticētā funkcija – informācijas apmaiņa starp tirgus uzraudzības iestādēm, vienotas pieejas veidošana tirgus uzraudzībā – ir ļoti nozīmīga, lai radītu efektīvu un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu tirgus uzraudzības sistēmu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par Latvijas pievienošanos Muitas sadarbības padomes nodibināšanas konvencijai

Finanšu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu par Latvijas Republikas pievienošanos Muitas sadarbības padomes nodibināšanas konvencijai un tās grozījumiem. Tiesību akta projekts 8.maijā tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Pērn Pasaules muitas organizācijas (PMO) padome pieņēma grozījumus konvencijā. Tie nosaka īpašu balsošanas kārtību valstīm, kas ir Muitas vai Ekonomiskās savienības dalībvalstis. Tāpat izmaiņas paredz, ka jebkura Muitas un Ekonomiskā savienība kā starptautiska organizācija var kļūt par konvencijas dalībvalsti, iesniedzot pieprasījumu apstiprināšanai padomē. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir Muitas un Ekonomiskās savienības dalībvalsts.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Latvijas pievienošanos grozījumiem konvencijā, kā arī apstiprinātu konvenciju nacionālā līmenī. Latvijas Republikas Ministru padome 1992.gada 8.maijā parakstīja pievienošanās dokumentu konvencijai. Tā kā Ministru padome pievienošanās dokumentu nosūtīja, neizpildot nepieciešamās iekšējās procedūras, konvencija netika iekļauta Latvijas Republikas tiesību sistēmā. Lai sakārtotu regulējumu, likumprojekts paredz konvenciju apstiprināt nacionālā līmenī.

Muitas sadarbības padomes nodibināšanas konvencija tika parakstīta 1950.gadā Briselē. Tā izstrādāta, lai nodrošinātu valstu, kuras tai pievienojušās, muitas sistēmu saskaņu un vienotību augstākā pakāpē, kā arī to problēmu pētīšanu un risināšanu, kas raksturīgas muitas tehnikas un muitas likumdošanas izstrādei un pilnveidošanai. Konvencijas mērķis ir veicināt sadarbību starp tās dalībniecēm muitas jautājumos.

 

FM: Par kārtību, kādā budžeta finansētās institūcijas veic valsts budžeta izdevumus kārtējā mēneša ietvaros

Lai precizētu kārtību, kādā budžeta finansētās institūcijas veic valsts budžeta izdevumus kārtējā mēneša ietvaros, valsts sekretāru sanāksmē 8.maijā tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību.

Šobrīd Ministru kabineta noteikumi paredz, ka Valsts kase ceturkšņa pirmajā darba dienā piešķir ceturkšņa asignējumus un dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem visam ceturksnim. Saskaņā ar plānotajām izmaiņām turpmāk katru mēnesi budžeta finansētās institūcijas veiks maksājumus mēnesī faktiski nepieciešamā finansējuma apjomā, nevis pieejamā asignējuma apjomā.

Grozījumi izstrādāti, lai valsts budžeta izdevumi netiktu veikti ievērojami agrāk, nekā tas vajadzīgs saskaņā ar šo līdzekļu izmantošanas mērķiem un faktisko nepieciešamību. Tādējādi naudas plūsmas veidosies atbilstoši budžetā noteiktajiem finansējuma izmantošanas mērķiem un maksājuma laika grafikiem pa mēnešiem.

MK noteikumi par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību reglamentē kārtību, kādā Valsts kase budžeta finansētajām institūcijām piešķir asignējumus un nodrošina to izpildi atbilstoši apropriācijai, kas noteikta likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

Ministru kabineta grozījumu projekts vēl jāsaskaņo ar visām ministrijām un ieinteresētajām institūcijām. Pēc tam par izmaiņām lems valdība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par pārstāvi Latvijas un Lietuvas jauktajā komisijā valsts robežas atjaunošanai dabā

Iekšlietu ministrija 8.maijā pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē grozījumus MK rīkojumā “Par pārstāvju norīkošanu Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas jauktajā komisijā valsts robežas atjaunošanai dabā”, kas paredz nomainīt Valsts robežsardzes pārstāvi komisijā.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā komisijā strādās Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks Valerijs Širokovs.

Izmaiņas komisijas sastāvā tiek veiktas, jo līdzšinējais VRS pārstāvis komisijā ir atvaļināts no dienesta Valsts robežsardzē.

 

IeM: Par Latvijas Republikas pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem

Iekšlietu ministrija 8.maijā pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas pilnvarotajiem pārstāvjiem”, kas paredz veikt izmaiņas Latvijas pilnvaroto robežas pārstāvju sastāvā.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā Valsts robežsardzes valsts robežas pilnvarotais Jānis Kononovs būs Latvijas pilnvarotais robežas pārstāvis uz Latvijas un Krievijas robežas, bet Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšnieks Arvīds Liepiņš – Latvijas pilnvarotā robežas pārstāvja vietnieks uz Latvijas–Krievijas robežas.

Valsts robežsardzes valsts robežas pilnvarotais Ēvalds Mekšs turpmāk būs Latvijas pilnvarotais robežas pārstāvis uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas, savukārt Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Jurijs Kokins – pilnvarotā robežas pārstāvja vietnieks uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.

Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks Valerijs Širokovs būs pilnvarotais robežas pārstāvis uz Latvijas–Lietuvas robežas.

Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks Guntars Kamenskis būs Latvijas pilnvarotā robežas pārstāvja vietnieks uz Latvijas–Igaunijas un Latvijas–Krievijas robežas. Savukārt Valsts robežsardzes Valmieras pārvaldes priekšnieks Uldis Zemmers būs Latvijas pilnvarotā robežas pārstāvja vietnieks uz Latvijas–Igaunijas robežas.

Izmaiņas pilnvaroto sastāvā tiek veiktas, jo divi no līdzšinējiem pilnvarotajiem ir devušies pensijā, bet vēl divi mainījuši ieņemamos amatus.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par izmaksu minimumu izglītības programmās, kurās sagatavo metināšanas speciālistus

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts paredz palielināt izglītības programmu izmaksu minimālo koeficientu profesionālās izglītības programmām, kurās sagatavo metināšanas speciālistus.

Mehānikas, mašīnzinību un metālapstrādes izglītības programmu grupai izglītības programmu izmaksu minimālais koeficients šobrīd ir 1,35.

Ņemot vērā darba tirgus pieprasījumu, kā arī ievērojot metāla un energoresursu sadārdzināšanos, izglītības programmas metinātāju sagatavošanas īstenošanas faktiskās izmaksas metināšanas speciālistu sagatavošanai pārsniedz plānotos izdevumus, tāpēc koeficientu plānots palielināt no 1,35 uz 2,9.

2007./2008.mācību gadā metinātāja profesiju apgūst 290 audzēkņi.

IZM sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”” 8.maijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl jāapstiprina MK sēdē.

 

IZM: Par ēdināšanas izdevumu apmaksu Alsviķu profesionālās skolas audzēkņiem

Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošajā Alsviķu profesionālajā skolā 62 audzēkņiem ar invaliditāti, kuri dzīvo dienesta viesnīcā, tiek nodrošināti profesionālās rehabilitācijas pasākumi. Plānots, ka turpmāk audzēkņi saņems arī apmaksātus ēdināšanas pakalpojumus – to paredz 8.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo””.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka, ka rehabilitācijas pasākumu nodrošināšanai un ēdināšanas pakalpojumiem gadā uz vienu audzēkni ar invaliditāti nepieciešami 836,35 lati (līdz šim gadā vienam Alsviķu profesionālās skolas audzēknim tika atvēlēti 348 lati rehabilitācijas pasākumu īstenošanai atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem).

Noteikumu projekts vēl jāapstiprina Ministru kabineta sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par Sociālās integrācijas valsts aģentūras infrastruktūras uzlabošanu

Lai paplašinātu sociālās rehabilitācijas un apmācību iespējas cilvēku ar invaliditāti darbaspēju atjaunošanai, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu no 2008. līdz 2011.gadam paredzējusi ieguldīt 2,5 miljonus latu Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) infrastruktūras uzlabošanai. SIVA galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti atgriezties sabiedrībā kā tās pilnvērtīgiem locekļiem, sniedzot nepieciešamo sociālo atbalstu un apmācību.

Tāpēc, lai vairāk invalīdu varētu apgūt darba tirgum nepieciešamās zināšanas, SIVA varēs izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu mācību vides pielāgošanai, mācību telpu renovācijai un mācību telpu datorizācijai.

Savukārt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu atjaunot savas darbaspējas, saņemot kvalitatīvu sociālo un medicīnisko rehabilitāciju, SIVA varēs saņemt ERAF finansējumu telpu renovācijai, vides pielāgošanai un telpu aprīkošanai, tajā skaitā arī ar ārstnieciskās vingrošanas un medicīniskām iekārtām.

Tas paredzēts 8.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā par ERAF aktivitāti “Infrastruktūras pilnveidošana profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai”. Noteikumi vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Ik gadu SIVA mācās aptuveni 400 audzēkņu no visas Latvijas – jaunieši ar invaliditāti un jau pieauguši cilvēki, kuriem jāapgūst jauna profesija, jo kādas saslimšanas vai traumas dēļ tie vairs nevar turpināt līdz šim veikto darbu.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008. līdz 2013.gadam ar 22 ES fondu līdzfinansētu aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots ieguldīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Līdz 85% no projekta izmaksām segs Eiropas fondi, bet pārējo – valsts budžets.

 

LM: Par jaunām Tehnisko palīglīdzekļu centra filiālēm cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

Lai nodrošinātu pakalpojumu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem sniegšanu tuvāk dzīvesvietai, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu plāno izveidot trīs jaunas Tehnisko palīglīdzekļu centra (TPC) filiāles, kurās varēs saņemt nepieciešamos palīglīdzekļus un speciālistu konsultācijas. Šim nolūkam LM ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu no 2008. līdz 2011.gadam paredzējusi ieguldīt gandrīz 300 tūkstošus latu. Plānots, ka vienu TPC Klientu apkalpošanas filiāli atvērs Vidzemē, vienu – Zemgalē un vienu – Kurzemē.

Lai izveidotu šīs jaunās filiāles, TPC varēs izmantot ERAF atbalstu jauno filiāļu telpu renovācijai un vides pielāgošanai, kā arī telpu aprīkošanai, tajā skaitā mēbeļu, medicīnisko ierīču, datoru un datorprogrammu iegādei.

Tas paredzēts 8.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā MK noteikumu projektā par ERAF aktivitāti “Jaunu filiāļu izveide tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai”. Noteikumi vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Šobrīd TPC ir sešas klientu apkalpošanas filiāles: Valmierā, Rēzeknē, Dobelē, Kuldīgā, Daugavpilī un Ventspilī.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008. līdz 2013.gadam ar 22 ES fondu līdzfinansētu aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots ieguldīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Līdz 85% no projekta izmaksām segs Eiropas fondi, bet pārējo – valsts budžets.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par zemes atpirkšanu, īstenojot valsts autoceļu rekonstrukciju

Lai realizētu vairāku valsts autoceļu posmu rekonstrukcijas projektus, ir paredzēts atpirkt zemes gabalus par kopējo summu gandrīz 200 tūkstoši latu.

Zemes vienību atpirkšanu vairākos Latvijas rajonos paredz trīs dažādi Ministru kabineta (MK) rīkojumu projekti, kas 8.maijā tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Valsts autoceļa A1 Rīga (Baltezers)–Ainaži (Igaunijas robeža) posma Ādaži–Gaujas tilts rekonstrukcijas projekta vajadzībām plānots atpirkt vienu zemes vienību 8100 m² platībā Rīgas rajona Ādažu novadā par kopējo summu160 tūkstoši latu.

Savukārt valsts autoceļa E22 Tīnūži–Viskaļi–Koknese posma Tīnūži–Koknese rekonstrukcijas projekta realizēšanai jāatpērk viena 19 000 m² liela zemes vienība Aizkraukles rajona Kokneses pagastā par summu 24,7 tūkstoši latu.

Valsts autoceļa E22 A12 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Nirza–Ploski rekonstrukcijas projekta īstenošanai paredzēts atpirkt trīs zemes vienības ar kopējo platību 16 500 m² par summu 13,5 tūkstoši latu.

Izdevumus, kas saistīti ar nepieciešamās zemes pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā posma Ādaži–Gaujas tilts rekonstrukcijas projekta īstenošanai paredzēts segt no valsts budžeta 2008.gadam Satiksmes ministrijas budžeta programmas “Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana autoceļu jomā” projektam “TEN autoceļu tīkla uzlabojumi, 1.projekts” valsts autoceļa A1 Rīga–Ainaži rekonstrukcijai paredzētajiem līdzekļiem.

Posma Tīnūži–Koknese un Nirza–Ploski rekonstrukcijas projektiem nepieciešamo naudu plānots ņemt no budžeta programmas “Austrumu–Rietumu transporta koridora infrastruktūras neatliekamo projektu sagatavošana un būvniecība” attiecīgajiem posmiem paredzētajiem līdzekļiem.

Lai rīkojumu projekti stātos spēkā, tie vēl ir jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par noteikumiem un to pielikumiem notāru kvalifikācijas pārbaudēm

8.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti trīs noteikumu projekti, kas nepieciešami, lai realizētu 2008.gada 23.janvārī spēkā stājušos grozījumus Notariāta likumā par notāru kvalifikācijas pārbaudēm. Noteikumu projektus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Līdz ar minēto grozījumu Notariāta likumā stāšanos spēkā tika ieviestas zvērinātu notāru regulārās un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes, kurās tiek pārbaudītas pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes. Notariāta likumā teikts, ka šo pārbaužu vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, tāpēc izstrādāts noteikumu projekts – Zvērinātu notāru eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtība, jomas, kurās tiek pārbaudītas pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes, un to vērtēšanas kārtība.

Noteikumiem izstrādāti pieci pielikumi: zvērināta notāra amata pretendentu un zvērinātu notāru zināšanu un prasmju vērtējuma lapu paraugi, eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes pirmās un otrās daļas vērtēšanas kritēriji, kā arī eksāmena un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes trešās daļas vērtēšanas kritēriji.

Lai pretendents nokārtotu eksāmenu vai lai zvērināts notārs nokārtotu kvalifikācijas pārbaudi, tiks pārbaudītas viņa zināšanas un prasmes tādās jomās kā vispārējā tiesību teorija, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības, notariāta tiesības, krimināltiesības, notāru ētika u.c.

Līdz šim netiek arī paredzēta kredītpunktu piešķiršana zvērinātam notāram par aktivitātēm, ar kurām celta profesionālā vai akadēmiskā kvalifikācija, un tādēļ iespējama pilnīga vai daļēja zvērināta notāra atbrīvošana no regulārās kvalifikācijas pārbaudes. Tāpēc 8.maijā izsludināja noteikumu projektu, kas noteiks aktivitātes zvērināta notāra profesionālās kvalifikācijas celšanai, par ko piešķir kredītpunktus. Tiks noteikti arī kredītpunktu piešķiršanas kritēriji un kārtība, kā arī nepieciešamais kredītpunktu skaits un kārtība pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas. Lai notārs pilnībā tiktu atbrīvots no pārbaudes, tam nepieciešami 200 kredītpunkti. Turklāt noteikumu projekts paredz, par kādām zvērināta notāra aktivitātēm profesionālās vai akadēmiskās kvalifikācijas celšanai tiks piešķirti kredītpunkti, proti, par Latvijas Zvērinātu notāru padomes organizēto apmācību apmeklēšanu, citu valstu notariāta vai starptautisko notariāta organizāciju organizētu apmācību apmeklējumu vai par publikāciju notariāta prakses jautājumos publiskā izdevumā u.c.

8.maijā izsludināta arī kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome veido to personu reģistru, kurām atsauktas pilnvaras. Proti, ka atsaukto pilnvaru reģistrā būs jāiekļauj informācija par pilnvarotāja, pilnvarnieka – fiziskas personas vārdu, uzvārdu un personas kodu. Tāpat noteikumu projektā teikts, ka atsaukto pilnvaru reģistrā iekļaujama informācija par juridiskas personas nosaukumu un reģistrācijas numuru.

Noteikumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ex situ (sugām ārpus to dabiskajām dzīvotnēm) un vides izglītības infrastruktūru

8.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.3.aktivitāti “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ un vides izglītības infrastruktūras izveide””.

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam un kā atbildīgo iestādi – Vides ministriju.

Aktivitātes “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ un vides izglītības infrastruktūras izveide” mērķis ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas nodrošina izzūdošu sugu saglabāšanu, kā arī pavairošanas iespēju sugu atjaunošanai dabā.

Tās ietvaros nacionālas nozīmes sugu kolekciju apstākļu uzlabošanai tiks atbalstīti šādi pasākumi:

• moderno tehnoloģiju pielietojums ekspozīcijās;

• infrastruktūras izveide dzīvo kolekciju audzēšanas un uzturēšanas apstākļu uzlabošanai;

• informācijas un izglītības infrastruktūras pilnveidošana;

• fiksēto kolekciju saglabāšanas apstākļu uzlabošana;

• telpu aprīkojuma izveide apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām;

• kolekciju un krājumu pieejamības sabiedrībai uzlabošana un apmeklētājiem paredzētās informācijas sistēmas uzlabošana.

Šīs aktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, un to īstenošanai no 2007. līdz 2013.gadam pieejamais publiskais finansējums sastāv no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma 9 136 920 latu apmērā, kā arī no valsts un pašvaldību budžeta finansējuma.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par valsts un ES atbalstu ugunsgrēkos izpostītiem mežiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana” aktivitātes “Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu radīto postījumu vietās” īstenošanai”, ko 8.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu piešķirs par meža atjaunošanu platībā, kurā mežaudzi iznīcinājis ugunsgrēks vai dabas katastrofa. Atbalsta pasākums tiks finansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu. Dabas katastrofu vai meža ugunsgrēku gadījumā valsts un Eiropas Savienības atbalsts ļaus ātrāk atgūties no zaudējumiem un izvairīties no iespējamās krīzes meža nozarē vai arī mazināt to.

Atbalstu varēs saņemt fiziska persona, kurai pieder meža platības, kā arī juridiska persona, kuras meža īpašuma pamatkapitāls veido vismaz 50 procentus. Atbalstu varēs saņemt arī pašvaldības, kuru īpašumā ir mežs.

Tāpat projekts paredz: lai pretendents saņemtu atbalstu, viņam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē papīra dokumenta veidā vai elektroniska dokumenta veidā jāiesniedz iesniegums divos eksemplāros, ar Valsts meža dienestu saskaņota meža apsaimniekošanas plāna kopija un zemesgrāmatu nodaļas izdota zemesgrāmatas apliecības vai nostiprinājuma uzraksta kopija, uzrādot arī oriģinālu.

Priekšroka tiks dota tiem atbalsta saņemšanas pretendentiem, kuri projektus iesniegs pirmie. Tie projektu iesniegumi, kuri nebūs ieguvuši finansējumu attiecīgajā kārtā, tiks finansēti nākamajā kārtā.

Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana” paredzētais finansējums ir 11 398 157 lati.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa