Labklājības ministrija: Par darba devēja apmaksātajām darbnespējas lapām

Valdība uzdevusi Labklājības ministrijai (LM) samazināt darba devēja apmaksāto darbinieka slimošanas dienu skaitu no 14 līdz 10 dienām, veicot nepieciešamos grozījumus attiecīgajā likumā.

Izmaiņas dokumentā valdība izskata šodienas sēdē.

Ja valdība akceptēs grozījumus slimības lapu samaksas sistēmā, turpmāk darba devējs darbinieka slimošanas laikā naudu maksās par laika periodu no otrās līdz desmitajai kalendāra dienai, bet, sākot no vienpadsmitās dienas, slimības pabalstu piešķirs un izmaksās valsts. 

Tomēr LM joprojām neatbalsta grozījumus likumā, jo esošais slimības naudas un slimības pabalsta sadalījums starp darba devēju un valsti motivē darba devēju rūpēties par savu darbinieku veselību un drošību darbā, uzlabojot darba apstākļus savā uzņēmumā.

Jebkurš pasākums, t.sk. darba devēja apmaksāto pārejošas darbnespējas dienu skaita samazināšana, pēc Labklājības ministrijas domām, būtiski mazinātu darba devēju atbildību par darba apstākļiem. Taču tas nav pieļaujams, jo Latvija pašreiz ir viena no līderēm Eiropas Savienībā pēc darba vietās bojāgājušo skaita uz 100 000 darbiniekiem.

Turklāt, samazinot darba devēja apmaksājamo darbinieka slimošanas laiku līdz desmit kalendāra dienām, papildu izdevumi no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta slimības pabalstu izmaksai 2009.gadā būs 5,45 miljoni latu, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darba nodrošināšanai – 0,24 miljoni latu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LM esošo slimības naudas sadalījumu starp darba devēju un valsti uzskata par optimālu risinājumu. Taču, lai mazinātu finansiālo slogu darba devējiem, pēc Labklājības ministrijas domām, būtu jāmeklē citi risinājumi, piemēram, aktīvāka nepamatotu slimības lapu izskaušana. 

Šobrīd slimības pabalstu no valsts sociālā budžeta piešķir un izmaksā no piecpadsmitās darba nespējas dienas 80% apmērā no cilvēka vidējās darba algas, no kuras jāveic sociālās iemaksas.

Savukārt darba devējs maksā slimības naudu par otro un trešo darbnespējas kalendāra dienu ne mazāk kā 75% apmērā no darbinieka vidējās izpeļņas, bet par laiku no ceturtās līdz četrpadsmitajai darbnespējas kalendāra dienai – ne mazāk kā 80% no darba ņēmēja vidējās izpeļņas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments