Ekonomikas ministrs: Par darbnespējas lapu apmaksu no sociālā budžeta

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzskata, ka, pilnībā atceļot darba devējiem noteikto dabinieku slimības lapu apmaksu, palielinātos uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēja. Ministrs uzsver, ka šīs izmaksas jāsedz no sociālā budžeta.

Šodien, 13.maijā, Ministru kabinetā plānots skatīt Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kuru mērķis ir saīsināt likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto darba devēja izmaksājamās slimības naudas izmaksas periodu, paredzot noteikt, ka, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, darba devējs darba ņēmēja pārejošas darbnespējas gadījumā slimības naudu izmaksā par laika periodu, kas nav ilgāks par 10 kalendāra dienām. Šobrīd Latvijā par otro līdz četrpadsmito dienu slimības naudu maksā darba devējs.

Ekonomikas ministrs norāda, ka situācijā, kad valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums samazinās, ir svarīgi sniegt atbalstu uzņēmējiem, ne tikai stimulējot eksportspējīgās nozares, bet arī samazinot darbaspēka izmaksas.

“Slimības lapu apmaksa sastāda vidēji 4,5% no kopējām darbaspēka izmaksām, tāpēc uzskatu, ka jāatsakās no darba devēja apmaksājamajām darba nespējas dienām, lai nodrošinātu uzņēmēju konkurētspēju, īpaši mazo un vidējo uzņēmēju. Papildus jāatzīmē arguments, ka šobrīd savus uzņēmējus esam nostādījuši nevienlīdzīgās pozīcijās ar kaimiņvalstu uzņēmējiem, jo Lietuvā darba devējs maksā tikai par pirmo un otro darba nespējas dienu, bet Igaunijā darba devējs nemaksā vispār,” norāda Kaspars Gerhards.

“Uzņēmēji par saviem darbiniekiem jau veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, tomēr šobrīd uzņēmējam ir jāmaksā arī par darbinieku slimošanu no otrās līdz četrpadsmitajai dienai. Turklāt šīs izmaksas papildus vēl tiek apliktas ar nodokli, tajā skaitā arī ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, tādējādi dubultā apliekot izdevumus ar nodokļiem,” savu nostāju skaidro K.Gerhards.

Tā kā Latvijā no visu ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita aptuveni 99% sastāda mazie un vidējie uzņēmumi, tad šīs izmaksas vislielāko slogu rada mazajiem uzņēmējiem, kā arī uzņēmējiem, kuriem ir jāizpilda pasūtījumi noteiktā laikā, neskatoties uz slimojošiem darbiniekiem. Jāņem vērā: lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, uzņēmēji nereti ir spiesti slimojošā darbinieka vietā pieņemt citu vai maksāt par aizvietošanu, lai nodrošinātu uzņēmuma saistību, t.sk. pasūtījumu, izpildi, tādējādi darbaspēka izmaksas vēl palielinās.

Inga Spriņķe, ekonomikas ministra padomniece