Ministru kabineta komitejas sēdē: 2008.gada 12.maijā

ZM: Par Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas kārtību

12.maijā Ministru kabineta komiteja izskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas kārtība”.

Pašreizējā situācijā Latvijas teritorijā tiek apzinātas ar latvāni aizņemtās platības. Latvāņi ar dažādu izplatības intensitāti ir sastopami gandrīz visos rajonos. Nav zināms, cik liela teritorija ir invadēta ar latvāni, jo pēdējā informācija par to ir aptauju veidā iegūti dati par 2002.gadu, tas ir 12 000 hektāru. Šobrīd ir uzmērīti un ievadīta datubāzē informācija par 1828,226 hektāriem. Zināms, ka latvāņi samazina bioloģisko daudzveidību, rada ekonomiskus zaudējumus un kaitējumu cilvēka veselībai, kā arī pasliktina rekreācijas resursu kvalitāti.

Noteikumu projekts paredz pienākumus zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kura zemē atrodams un izplatījies latvānis. Normatīvais akts nosaka invazīvo augu sugu izplatības datubāzē iekļaujamo informāciju un kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās. Tāpat noteikumu projekts nosaka, kādi pienākumi būs jāveic rajona un vietējām pašvaldībām, lai ierobežotu latvāņu izplatību. Normatīvais akts noteiks metodes un darba aizsardzības prasības, ar kādām varēs ierobežot latvāņu izplatību.  

Tāpat noteikumu projekts paredz latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatoriskā plāna izstrādāšanu pašvaldību līmenī.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) datus par latvāņa izplatību iekļaus Kultūraugu uzraudzības Valsts informācijas sistēmas Invazīvo augu sugu izplatības datubāzē. Lai iekļautu datubāzē datus par latvāņa izplatību, ar latvāni invadētās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam dienestā būs jāiesniedz iesniegums, ar latvāni invadētās zemes plāna kopija, kurā uzrāda ar latvāni invadēto teritoriju un katrā nogabalā plānoto latvāņa izplatības ierobežošanas metodi.

Normatīvais akts paredz, ka līdz katra gada 1.februārim persona dienestam paziņo attiecīgā veģetācijas perioda laika posmu, kad veiks latvāņa ierobežošanas pasākumus. Ja latvāņa ierobežošanu attiecīgajā veģetācijas periodā veikt nav iespējams, norāda pamatojumu.

Lai apzinātu latvāņa izplatību, dienests veiks latvāņa izplatības monitoringu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, izmantojot GPS uztvērējus. Dienests līdz attiecīgā gada 1.martam rajona pašvaldībai iesniegs informāciju un dienesta veiktajā monitoringā ar latvāni invadēto uzmērīto teritoriju kartogrāfisko materiālu.

Noteikumu projekts nosaka, ka rajona pašvaldībai jāizvērtē saņemtā informācija un, ņemot vērā ar latvāni invadētās platības lielumu, jāorganizē un jākoordinē latvāņa ierobežošanas pasākumi. Rajona pašvaldība organizēs un koordinēs latvāņa ierobežošanas pasākumus, ja vairāk nekā 2% rajona teritorijas invadēta ar latvāni.

Noteikumu projekts veicinās organizētu un koordinētu vides sakārtošanu, palēninot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un uzlabojot rekreācijas resursus, kā arī nodrošinot zemju uzturēšanu labā lauksaimnieciskā stāvoklī, iesaistot sabiedrību šajos procesos.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par invazīvo augu (iebrucējaugu) sugu izplatības ierobežošanas kārtību

12.maijā Ministru kabineta komiteja izskatīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas kārtība”. Noteikumi paredz invazīvās augu sugas izplatības ierobežošanu, nosakot kārtību, kādā tiek veikts tās monitorings, valsts uzraudzība, kontrole un ierobežošanas pasākumi.

Lai apzinātu invazīvās augu sugas izplatību, VAAD veic invazīvās augu sugas izplatības monitoringu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, monitoringa rezultātus apkopojot VAAD mājaslapā, minot invadētās teritorijas adresi, platību, īpašnieka vārdu.

Invazīvās augu sugas izplatības ierobežošanu veic zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura zemē ir invazīvā augu suga.

Valsts pārvaldes iestādēm pēc VAAD pieprasījuma ir jāsniedz viņu rīcībā esošā informācija par Latvijas dabai neraksturīgo augu sugu izplatību un informācija, kas nepieciešama augu sugas riska analīzei.

Invazīvo augu sugu nedrīkst ievest no Eiropas Savienības (ES) valstīm un valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un tirgot, glabāt, pavairot, audzēt vai piegādāt bez maksas vai par maksu, izņemot zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem ar VAAD atļauju.

Noteikumi arī paredz kārtību, kādā augu suga tiek iekļauta invazīvo augu sugu sarakstā. Augu sugu iekļauj invazīvo augu sugu sarakstā, ja VAAD veiktajā riska analīzē šī augu suga atzīta par invazīvu Latvijai, kā arī ja tā rada iespējamu invāzijas risku vai tai veic izplatības ierobežojošos pasākumus Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas dalībvalstīs.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Valsts augu aizsardzības dienests