Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Starptautiskās palīdzības likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) starptautiskā palīdzība — Latvijas Republikas īstenotā attīstības sadarbība un dalība starptautiskajās misijās;

2) attīstības sadarbība — palīdzības sniegšana mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu šo valstu un to sabiedrības ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību;

3) saņēmējvalsts — valsts, kura saņem starptautisko palīdzību;

4) starptautiskās palīdzības finansētājs — tiešā vai pastarpinātā valsts pārvaldes iestāde vai starptau­tiska organizācija, kura finansē starptautiskās palīdzības aktivitātes īstenošanu (turpmāk — finansētājs);

5) starptautiskās palīdzības aktivitāte — attīstības sadarbības projekts, brīvprātīga iemaksa vai starptautiskā misija;

6) aktivitāšu programma — vairāku starptautiskās palīdzības aktivitāšu kopums ar kopēju mērķi;

7) attīstības sadarbības projekts — nekomerciāla aktivitāte vai aktivitāšu kopums ar definētiem īstenošanas rezultātiem, īstenotājiem un izpildes termiņu;

8) kopīga (trīspusēja vai daudzpusēja) starptautiskās palīdzības aktivitāte — attīstības sadarbības projekts vai aktivitāšu programma, kurā atsevišķas projekta vai programmas aktivitātes īsteno divi vai vairāki finansētāji, no kuriem viens pārstāv Latvijas Republiku;

9) starptautiskā misija — aktivitāte, kuras īstenošanā piedalās civilais eksperts un kura tiek īstenota pēc starptautisko organizāciju aicinājuma piedalīties to vadītā misijā vai pēc valstu divpusējas vai daudzpusējas vienošanās;

10) civilais eksperts — fiziskā persona, kuras dalību starptautiskajā misijā apstiprina Ministru kabinets;

11) attīstības sadarbības projekta īstenotājs — persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izraudzīta par attīstības sadarbības projekta īstenotāju vai kura īsteno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīto attīstības sadarbības projektu;

12) deleģētā sadarbība — divu vai vairāku finansētāju kopīga vienošanās par to, ka viens finansētājs (vadošais finansētājs) darbojas pārējo finansētāju (deleģējošo finansētāju) vārdā starptautiskās palīdzības aktivitātes vai aktivitāšu programmas īstenošanā;

13) brīvprātīga iemaksa — iemaksa, kas paredzēta starptautiskajām organizācijām, starptautiskajām iniciatīvām un fondiem, kuri izmanto piešķirtos finanšu līdzekļus starptautiskās palīdzības īstenošanai vai humānās palīdzības sniegšanai;

14) apstiprināšanas instruments — procedūra, kurā tiek apstiprināta finansējuma piešķiršana starptautiskās palīdzības aktivitātes īstenošanai vai kurā tiek izraudzīts attīstības sadarbības projekta īstenotājs vai civilais eksperts;

15) grants — maksājums attīstības sadarbības projekta īstenotājam, lai realizētu projektu, ko tas iesniedzis granta projektu konkursam un ko finansēšanai ir apstiprinājusi Attīstības sadarbības valsts aģentūra.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurredzamu Latvijas Republikas sniegtās starptautiskās palīdzības plānošanu un īstenošanu, lai, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas principus un labo praksi starptautiskās palīdzības īstenošanā, nodrošinātu un sniegtu kvalitatīvu un efektīvu starptautisko palīdzību saņēmējvalstīm.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka kārtību, kādā tiek plānota un īstenota starptautiskā palīdzība.

(2) Likums nosaka starptautiskās palīdzības plānošanā un īstenošanā iesaistīto atbildīgo institūciju kompetenci.

(3) Likums neattiecas uz Latvijas Republikas militārpersonām, kā arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un to dalību starptautiskajās misijās.

(4) Likums neattiecas uz Latvijas Republikas saistībām veikt obligātās ikgadējās iemaksas starptautiskajās organizācijās.

(5) Likums neattiecas uz humānās palīdzības sniegšanu, izņemot gadījumus, kad tiek veiktas brīvprātīgas iemaksas humānās palīdzības finansēšanai.

(6) Likums neattiecas uz cita veida palīdzību, kas nav attīstības sadarbība un dalība starptautiskajās misijās.

4.pants. Atbildīgās institūcijas

(1) Starptautisko palīdzību plāno Ārlietu ministrija, sadarbojoties ar Konsultatīvo padomi attīstības sadarbības politikas jautājumos un Latvijas Civilo ekspertu dalības starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās konsultatīvo padomi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

(2) Šajā likumā noteikto apstiprināšanas instrumentu vadību veic Ārlietu ministrija vai Attīstības sadarbības valsts aģentūra atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

(3) Valsts pārvaldes iestādes, kas nav minētas šajā likumā, un pašvaldības var veikt aktivitātes starptautiskās palīdzības jomā, neievērojot šā likuma nosacījumus par apstiprināšanas instrumentu piemērošanu.

(4) Šā likuma 4.panta trešā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ir nepieciešams veikt publisko iepirkumu, kā arī uz šā likuma 5.panta 2.punktā noteikto apstiprināšanas instrumentu.

5.pants. Apstiprināšanas instrumenti

Apstiprināšanas instrumenti ir:

1) granta projektu konkurss;

2) civilā eksperta apstiprināšana dalībai starptautiskajā misijā;

3) publiskais iepirkums;

4) brīvprātīga iemaksa;

5) deleģētā sadarbība;

6) Ministru kabineta apstiprinātajos politikas plānošanas dokumentos paredzētās starptautiskās palīdzības aktivitātes.

6.pants. Ārlietu ministrijas funkcijas starptautiskās palīdzības jomā

(1) Ārlietu ministrija izstrādā attīstības sadarbības politikas plānu nākamajam gadam, kā arī normatīvajos aktos noteiktos vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentus.

(2) Ārlietu ministrija koordinē šā likuma 5.panta 2.punktā noteikto apstiprināšanas instrumentu.

(3) Ārlietu ministrija sadarbojas ar ārvalstu finansētājiem, lai īstenotu kopīgas (trīspusējas vai daudzpusējas) starptautiskās palīdzības aktivitātes vai deleģēto sadarbību.

7.pants. Attīstības sadarbības valsts aģentūra

(1) Attīstības sadarbības valsts aģentūra (turpmāk — aģentūra) ir ārlietu ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Pārraudzību īsteno ar Ārlietu ministrijas starpniecību.

(2) Aģentūra darbojas saskaņā ar tās darbības plānu nākamajam gadam. Aģentūras darbības plānu izstrādā, pamatojoties uz tās vidēja termiņa darbības stratēģiju un Ministru kabineta apstiprināto attīstības sadarbības politikas plānu nākamajam gadam.

(3) Aģentūras funkcijas nosaka šis likums, Publisko aģentūru likums un Ministru kabineta apstiprināts aģentūras nolikums.

8.pants. Aģentūras funkcijas

(1) Aģentūra veic šā likuma 5.panta 1., 3., 4., 5. un 6.punktā noteikto apstiprināšanas instrumentu vadību saskaņā ar šajā likumā, citos normatīvajos aktos un aģentūras nolikumā noteikto kārtību.

(2) Aģentūra slēdz vienošanos ar ārvalstu finansētājiem par kopīgu (trīspusējas vai daudzpusējas) starptautiskās palīdzības aktivitātes vai deleģētās sadarbības īstenošanu.

(3) Aģentūrai ir tiesības uzņemties ne vairāk kā triju gadu saistības par starptautiskās palīdzības aktivitāšu vai aktivitāšu programmu finansēšanu attīstības sadarbības jomā. Katra nākamā gada kopējais saistību apjoms nedrīkst pārsniegt kārtējā gadā Ārlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu apjomu attīstības sadarbības finansēšanai atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskajai attīstībai un fiskālajai politikai.

(4) Lēmumu aģentūras vārdā pieņem aģentūras direktors. Ārlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Aģentūras lēmuma apstrīdēšana vai Ārlietu ministrijas pieņemtā lēmuma par apstrīdēto aģentūras lēmumu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

9.pants. Granta projektu konkurss

(1) Aģentūra granta projektu konkursus īsteno, izstrādājot un izsludinot attiecīgos konkursus. Konkursos nosaka iesniedzamo projektu prioritātes un mērķus, kā arī saņēmējvalstis un pieejamo finansējumu. Katra konkursa izsludināšanu apstiprina ārlietu ministrs.

(2) Aģentūra var izsludināt terminētu (vienreizēju) granta projektu konkursu un beztermiņa granta projektu konkursu Latvijas Republikā vai saņēmējvalstī.

(3) Izsludinot terminētu granta projektu konkursu, aģentūra nosaka projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņu.

(4) Izsludinot beztermiņa granta projektu konkursu, aģentūra projektu iesniegumus vērtē un finansē to iesniegšanas secībā. Ieinteresētās personas iesniedz projektu iesniegumus, kamēr ir pieejams konkursa ietvaros noteiktais minimālais finansējums viena projekta īstenošanai.

(5) Grantu var saņemt tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, biedrības, nodibinājumi un komersanti. Granta projektu konkursam saņēmējvalstī var pieteikties un grantu saņemt arī fiziskās personas, kuras ir attiecīgās saņēmējvalsts pilsoņi vai kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja saņēmējvalstī.

(6) Lai efektīvāk īstenotu attīstības sadarbību, aģentūra ir tiesīga izsludināt granta projektu konkursus, sašaurinot šā panta piektajā daļā minēto iespējamo granta saņēmēju loku.

(7) Kārtību, kādā izsludina granta projektu konkursus, īsteno konkursu vadību, izvērtē projektu iesniegumus un pieņem lēmumu par konkursu uzvarētājiem, nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Brīvprātīga iemaksa

(1) Finanšu līdzekļus brīvprātīgām iemaksām paredz attīstības sadarbības politikas plānā nākamajam gadam.

(2) Aģentūra iemaksā finanšu līdzekļus attiecīgajam brīvprātīgas iemaksas finanšu līdzekļu saņēmējam.

11.pants. Deleģētā sadarbība

(1) Deleģēto sadarbību īsteno:

1) saņemot līdzfinansējumu no ārvalstu finansētājiem attīstības sadarbības projekta vai aktivitāšu programmas īstenošanai, kas izraudzīta, izmantojot šā likuma 5.panta 1., 3. vai 6.punktā noteiktos apstiprināšanas instrumentus;

2) piešķirot ārvalsts finansētājam līdzfinansējumu no aģentūras budžeta noteikta attīstības sadarbības projekta vai aktivitāšu programmas īstenošanai vai noteikta attīstības sadarbības mērķa sasniegšanai. Ārvalsts finansētājs izlieto piešķirtos finanšu līdzekļus atbilstoši savas valsts normatīvajiem aktiem un procedūrām.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek īstenota deleģētā sadarbība.

12.pants. Civilā eksperta apstiprināšana dalībai starptautiskajā misijā

(1) Civilie eksperti piedalās starptautiskajās misijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti starptautiskie līgumi, kā arī pēc Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts aicinājuma.

(2) Lēmumu par civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā pieņem Ministru kabinets.

(3) Kārtību, kādā civilo ekspertu nosūta dalībai starptautiskajā misijā, civilā eksperta dalības nosacījumus, kā arī dalības finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Attīstības sadarbības projekta īstenotāja finansēšanas kārtība un civilā eksperta sociālās garantijas

(1) Attīstības sadarbības projekta īstenotāja finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja civilais eksperts starptautiskās misijas laikā gūst savainojumus vai veselības traucējumus, Ministru kabinets, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu, lemj par vienreizējas kompensācijas piešķiršanu šādā apmērā:

1) ja civilais eksperts zaudējis līdz 20% darbspēju, — 10 civilā eksperta mēnešalgu apmērā;

2) ja civilais eksperts zaudējis no 21% līdz 40% darbspēju, — 20 civilā eksperta mēnešalgu apmērā;

3) ja civilais eksperts zaudējis no 41% līdz 60% darbspēju, — 30 civilā eksperta mēnešalgu apmērā;

4) ja civilais eksperts zaudējis no 61% līdz 80% darbspēju, — 40 civilā eksperta mēnešalgu apmērā;

5) ja civilais eksperts zaudējis no 81% līdz 100% darbspēju, — 50 civilā eksperta mēnešalgu apmērā.

(3) Ja civilais eksperts starptautiskās misijas laikā gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, izmaksā vienreizēju kompensāciju 50 000 latu apmērā.

(4) Civilā eksperta darba devējs pēc viņa atgriešanās no starptautiskās misijas nodrošina civilā eksperta tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 9.panta septītajā daļā, 11.panta otrajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

2. Līdz Attīstības sadarbības valsts aģentūras izveidei šajā likumā noteiktās aģentūras funkcijas veic Ārlietu ministrija. Ārlietu ministrija ir tiesīga deleģēt daļu no aģentūras funkcijām citai publiskai personai, līgumā atrunājot funkciju deleģēšanas apjomu.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 24.aprīlī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2008.gada 14.maijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2008.gada 28.maiju.