Par Daugavas piesārņojuma, kā arī plūdu radīto draudu samazināšanu*

Vides ministrs Raimonds Vējonis:

1. Pamatinformācija

2007.gada 23.martā Baltkrievijas teritorijā notika naftas produktu cauruļvada avārija un tās radītais piesārņojums sasniedza Daugavu un nonāca arī Latvijas teritorijā, izraisot vides piesārņojuma draudus un apdraudot Daugavas ūdens lietošanu un zināmā mērā pat dzeramā ūdens apgādi Rīgas pilsētā. Avārijas sekas gan izdevās likvidēt samērā ātri, pateicoties Baltkrievijas institūciju sekmīgai darbībai, kā rezultātā Latviju sasniedza tikai neliela daļa no vidē nonākušā piesārņojuma, kā arī sakarā ar labu avārijas seku likvidācijā iesaistīto dienestu sadarbību Latvijā. Martā un aprīlī pavasara pali ietekmēja daudzas Latvijas pašvaldības, tomēr visasāk tie izpaudās Daugavā saistībā ar tās izmainīto hidroloģisko režīmu pēc Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādes uzbūves, liekot atkārtoti pievērst uzmanību Daugavas HES kaskādes plūdu aizsargbūvju nepietiekamai drošībai un to tehniskajām problēmām.

Minētos jautājumus nevarēja atrisināt ar atsevišķu pašvaldību rīcībā esošajiem līdzekļiem vai vienas valsts institūcijas materiālajiem resursiem, tādēļ Krīzes vadības padome pārņēma avārijas seku likvidācijas pasākumu koordināciju saistībā ar Baltkrievijā notikušo naftas produktu noplūdi, mobilizējot ievērojamus tehnikas un cilvēku resursus un pārvietojot tos no citiem valsts reģioniem uz Latvijas austrumu pierobežu, kā arī koordinēja pretplūdu pasākumus 2007.gada pavasara palu laikā, nodrošinot institūciju gatavību un rezervju iesaistīšanu tajos.

Pēc Krīzes padomes iniciatīvas tika sagatavoti un iesniegti valdībā lēmuma projekti par neatliekamu papildu līdzekļu piešķiršanu no valsts rezervju fonda tām institūcijām, kuru tālāku rīcībspēju apgrūtināja lielie materiālie ieguldījumi piesārņojuma likvidēšanā Daugavā, kā arī lai piešķirtu pašvaldībām valsts īpašumu privatizācijā iegūtos līdzekļus Daugavas HES kaskādes hidrotehnisko būvju neatliekamo remonta darbu veikšanai 2007.gada laikā. Krīzes vadības padome 2007.gada 11.aprīļa sēdes 11.protokollēmuma 1.§ “Jēkabpils aizsargvaļņa stāvoklis un rīcība iespējamo plūdu novēršanā” 2.punktā uzdeva Vides ministrijai sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot plānu par neatliekamo pasākumu realizāciju plūdu draudu novēršanai, bet 2.§ “Daugavas naftas piesārņojuma likvidēšanas gaitas analīze un priekšlikumi par risinājumiem un preventīvajiem pasākumiem” 2.punktā uzdeva Vides ministrijai kopā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt programmu par stacionāro aizsardzības būvju celtniecību bīstamo vielu noplūdes ierobežošanai Daugavā. Abos gadījumos Vides ministrija dotos uzdevumus izpildīja. 2007.gada 25.jūlijā Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.452 “Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu īstermiņa pasākumu īstenošanai plūdu draudu novēršanai Jēkabpilī, Jēkabpils rajona Salas pagastā un Aizkraukles rajona Pļaviņās” piešķīra kopumā 713 048,53 latus pretplūdu pasākumu veikšanai minētajās pašvaldībās 2007.gadā, un visi ieplānotie pasākumi tika savlaicīgi izpildīti līdz 2007.gada beigām.

Tomēr šie pasākumi pēc būtības aprobežojās tikai ar jau esošo hidrotehnisko būvju avārijas un neatliekamo remontu veikšanu, lai sagatavotos 2008.gada pavasara paliem, un nedod pietiekamu pretplūdu drošību ilgtermiņā. Lai nodrošinātos pret plūdiem saistībā ar Daugavas HES kaskādi, laikā līdz 2015.gadam veicami vairāki pasākumi atbilstoši 2007.gada 20.decembra Ministru kabineta rīkojumam Nr.830 “Par plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.–2015.gadam”, kura realizācijai plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļus 15 miljonu eiro apmērā. Vides ministrijas sagatavoto programmas projektu par stacionāro aizsargbūvju būvniecību Daugavā 2008.–2012.gadam 2007.gada 21.novembrī Ministru kabinets atbalstīja ar rīkojumu Nr.772 “Par stacionāro aizsardzības būvju būvniecības programmu bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadam”, tomēr šīs programmas realizācijai papildus līdzekļi netika iedalīti ne 2008.gada, nedz nākamo gadu valsts budžetā.

Programmā ietvertie jautājumi neapšaubāmi ir prioritātes, tie ir ietverti arī valdības deklarācijā Vides ministrijai uzdotajos uzdevumos. Līdz ar to šis ziņojums apkopo gan informāciju par veicamajiem pasākumiem un pieejamajiem finanšu līdzekļiem šo pasākumu veikšanai, lai minimizētu atkārtota Daugavas piesārņojuma ar naftas produktiem draudus, gan informāciju par jau veiktajiem un nākotnē nepieciešamajiem pasākumiem, lai minimizētu plūdu radītos draudus sakarā ar Daugavas HES kaskādes darbību. Ziņojums neattiecas uz pretplūdu pasākumiem visā Latvijas teritorijā laikā līdz 2015.gadam, kas nepieciešami, lai realizētu plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu visā pilnībā.

2. Notikumu attīstība un veiktie pasākumi

2.1. Saistībā ar Baltkrievijā notikušo avāriju

2007.gada 23.martā plkst. 18.10 Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā notika avārija Krievijas unitārajai kompānijai “Zapad-Transnefteprodukt” piederošā naftas produktu maģistrālajā cauruļvadā “Družba”, kuras rezultātā, pēc pašas kompānijas vadības izteikumiem, vidē nonāca 220 tonnas dīzeļdegvielas. Dīzeļdegviela vispirms akumulējās reljefa pazeminājumos, tad ieplūda Ullas upē un tālāk nonāca Daugavā/Zapadnaja Dvina, pamatā piesārņojot Baltkrievijas Republikas teritoriju. Kaut arī Baltkrievijas atbildīgās institūcijas izvērsa avārijas seku likvidācijas pasākumus, tām nebija pārliecības, ka izdosies piesārņojumu lokalizēt savas valsts teritorijā, tādēļ jau 24.marta rītā Baltkrievijas Ārkārtējo situāciju ministrija par dīzeļdegvielas noplūdi informēja Latvijas Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), bet Baltkrievijas Dabas resursu un vides aizsardzības ministrija par notikušo informēja Latvijas Republikas Vides ministriju, kura veica pirmos aprēķinus par piesārņojuma izplatības ātrumu Daugavā. Operatīvi tika apkopotas ziņas par Latvijā pieejamajiem avārijas seku likvidācijas resursiem, un 24.martā plkst. 19.00 Valsts vides dienestā (VVD) tika sasaukta ārkārtējā sanāksme par glābšanas darbos iesaistīto institūciju sadarbību vides ministra R.Vējoņa vadībā, bet jau plkst. 20.00 avārijas seku likvidācijas pasākumu vadību pārņēma Krīzes vadības padome.

Informācija no Krievijas uzņēmuma vai no Baltkrievijas oficiālajām institūcijām bija ļoti ierobežota, tai skaitā uz Latvijas atkārtoti oficiāli iesniegtajiem jautājumiem par kopējā piesārņojuma apjomu un par prognozēto piesārņojuma apjomu, kas varētu sasniegt Latvijas teritoriju, kādēļ tika pieņemts lēmums gatavoties sliktākajam scenārijam un iesaistīt avārijas seku likvidācijā visus Latvijas atbildīgo institūciju rīcībā esošos resursus.

VUGD un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku Krasta apsardzes dienests (KAD) jau 24.marta vakarā nogādāja speciālistus un tehniku uz Baltkrievijas robežas un 25.marta rītā izvērsa avārijas seku likvidācijas darbus. Darbu veikšanu apgrūtināja pavasara palu perioda augstais ūdens līmenis un stiprā straume, kas traucēja peldošo līdzekļu izmantošanu un kavēja bonu aizsprostu izveidi šķērsām pāri Daugavai. Piesārņojuma savākšanas darbos iesaistījās arī Valsts robežsardzes apakšvienības un lielu atbalstu sniedza vietējās pašvaldības. VVD ūdeņu inspektori sāka pastāvīgu upes novērošanu un ūdens paraugu ņemšanu analīžu veikšanai. Dažu dienu laikā Latvijā nonākušais piesārņojums apmēram 4 tonnu kopapjomā tika aizturēts un savākts.

Tomēr joprojām pastāvēja risks, ka upes gultnē vai līkumos uzkrājies piesārņojums var apdraudēt cilvēku veselību, peldoties vai izmantojot Daugavas ūdeni lopu dzirdināšanai vai dārzeņu laistīšanai, vai ka piesārņojums varētu atstāt negatīvu iespaidu uz zivju resursiem un to barības bāzi vai ūdensputniem, tādēļ visas sezonas garumā nācās veikt papildus monitoringa un uzraudzības darbus.

Sezonas laikā tomēr netika novērota avārijas radītā piesārņojuma negatīva ietekme, ko varētu izdalīt no vispārējā Daugavas pārrobežu piesārņojuma, kuru regulāri rada nepietiekami attīrītie sadzīves notekūdeņi un rūpniecības ūdeņu izlaides, kā arī lauksaimniecības radītais piesārņojums gan Krievijas Federācijas, gan Baltkrievijas Republikas teritorijā. Tomēr 2008.gada pavasarī vairākās vietās Latvijā un tās kaimiņvalstīs sakarā ar silto ziemu un lietaino pavasari zemes ieplakās un augsnē agrāk notikušu avāriju rezultātā uzkrājies naftas piesārņojums jau ir nonācis upēs (piesārņojums Mūsā un Lielupē 2008.gada 11.aprīlī, Tārgales pagastā 14.aprīlī, Brunavas pagastā 11.aprīlī u.c.). Līdzīgi Baltkrievijas teritorijā sakarā ar pagājušajā gadā notikušo naftas noplūdi iespējami akumulējies piesārņojums rada Daugavas atkārtota piesārņojuma draudus.

2007.gada 22.maijā Ministru kabinets 30.protokola 28.§ akceptēja Vides ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Baltkrievijā notikušās dīzeļdegvielas noplūdes rezultātā Latvijai nodarīto kaitējumu un radītajiem zaudējumiem un priekšlikumiem par kompensācijas pieprasīšanu”, 2.punktā uzdodot Vides ministrijai sadarbībā ar ieinteresētajām iestādēm precizēt informāciju par nodarīto kaitējumu un radīto zaudējumu summu, bet 4.punktā uzdodot Vides ministrijai pēc precizēto aprēķinu veikšanas uzsākt sarunas ar Krievijas unitāro ražošanas uzņēmumu “Zapad-Transņefteprodukt” par zaudējumu atlīdzināšanu.

Vides ministrija šo uzdevumu veica, sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju apkopojot un iesniedzot Krievijas unitārajam uzņēmumam “Zapad-Transņefteprodukt” dokumentāri apstiprinātus Latvijas zaudējumu un avārijas seku likvidācijas izdevumu aprēķinus (prasību) par kopīgo summu 318 246,47 latiem (667 182 USD pēc Latvijas Valsts bankas noteiktā kursa) Krievijas unitārajam uzņēmumam “Zapad-Transnefteprodukt” un uzsākot ar uzņēmumu sarunas par kompensācijas saņemšanu. Pēc iesniegtās dokumentācijas izvērtēšanas un paskaidrojumu saņemšanas, uzņēmums labprātīgi atzina savu vainu un sedza visus pieprasītos zaudējumus, 2007.gada 28.decembrī iemaksājot minēto summu pilnā apmērā vienā maksājumā ASV dolāros (USD) norādītajā Valsts kases kontā. No uzņēmuma USD konta Baltkrievijā saņemtā summa ir ieskaitīta Valsts kases kontā un pēc konvertēšanas sastāda 320 914,54 latus.

Kopumā izvērtējot avārijas rezultātā Latviju sasniegušā piesārņojuma apjomu un tā seku likvidācijas pasākumus, jāatzīst, ka Baltkrievijas puse darbojās pietiekami efektīvi, kādēļ Latviju sasniedza tikai daži procenti no avārijas rezultātā kopīgā vidē izplūdušā dīzeļdegvielas apjoma, tomēr Baltkrievijas pusei var pārmest nepietiekamu informācijas sniegšanu Latvijai. Tieši informācijas trūkuma apstākļos, operējot tikai ar masu mediju sniegtajām sensacionālajām ziņām par iespējamo piesārņojuma apjomu un iespējamo vides katastrofu, Krīzes vadības padomes vadībā VUGD un KAD pārvietoja uz avārijas vietu un izmantoja visus to rīcībā esošos tehniskos līdzekļus, kas sastāda daudz ievērojamāku izdevumu grupu nekā videi nodarītais kaitējums, kas aprēķināts 33 368,00 latu apmērā un sastāda tikai 34% no visām vides sektora izmaksām, kas kopumā ir vairāk nekā 96 tūkstoši latu. Tajā pašā laikā VUGD izdevumi bija 167 367,30 lati, NBS KAD izdevumi sasniedza 35 564,48 latus, Valsts robežsardzes izdevumi sasniedza 2715,26 latus, no Valsts materiālajām rezervēm tika izlietoti resursi, tai skaitā absorbējošās bonas 9625 latu vērtībā. Arī Daugavpils pilsētas, Krāslavas rajona, Vecsalienas pagasta un Aizkraukles rajona pašvaldības aktīvi piedalījās avārijas seku likvidācijā, iztērējot šim nolūkam kopā 9177,94 latus. Līdz ar to izvērtējot minētās avārijas likvidācijas izmaksas, jāsecina, ka videi nodarītais kaitējums sastāda tikai 10% no kopīgās summas, bet piesārņojuma sanācijas darbi nepārsniedz 20% no kopējām izmaksām. Lielākās izmaksas (kopā virs 70%) sastāda izmantoto ierobežojošo un absorbējošo bonu vērtība, šo bonu transportēšanas izmaksas, kā arī bonu nostiprināšanas darbi Daugavas ūdenī sliktos laika apstākļos.

Minētie lielie atsevišķu institūciju izdevumi avārijas seku likvidēšanā apdraudēja to tiešo pienākumu tālāku izpildi, tādēļ 2007.gada 12.jūnijā Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.364 “Par līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam) izdevumu kompensācijai, kas saistīti ar naftas produktu noplūdes seku novēršanu Daugavā” no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 41.02.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķīra 167 367 latus, tai skaitā 61 662 latus Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas glābšanas dienestiem kā samaksu par sniegto starptautisko palīdzību. Savukārt 2007.gada 20.jūlijā Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.448 “Par kompensāciju izmaksu pašvaldībām, kurām nodarīti zaudējumi Baltkrievijā notikušās naftas produktu noplūdes dēļ” piešķīra pašvaldībām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 9178 latus. Kaut arī pašvaldībām nodarītie zaudējumi un to izdevumi, kas tika kompensēti no valsts budžeta, sastādīja kopumā nelielu summu, tomēr tās savlaicīga piešķiršana bija ievērojams morāls atbalsts un stimuls visām Latvijas pašvaldībām un to uzņēmējiem, lai tās pie līdzīgas atkārtotas apstākļu sakritības enerģiski iekļautos vides piesārņojuma ierobežošanas pasākumos.

Avārijas laikā, kontaktējoties ar Baltkrievijas speciālistiem, tika noskaidrots, ka Daugava, viņu izpratnē, sakarā ar attīstītu ķīmisko rūpniecību Baltkrievijas teritorijā un daudzajiem cauruļvadu transporta šķērsojumiem tiek uzskatīta par paaugstināta riska objektu, kādēļ tās krastos vairākās vietās jau ir izbūvētas stacionāras aizsargbūves piesārņojumu aizturošo un uztverošo bonu vieglākai un ātrākai uzstādīšanai. Lai arī Latvijā līdzīgā veidā tiktu uzlabota avāriju gatavība, Vides ministrija sagatavoja un iesniedza izskatīšanai valdībā programmas projektu par stacionāro aizsardzības būvju būvniecību bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadam. 2007.gada 21.novembrī Ministru kabineta rīkojums Nr.772 “Par stacionāro aizsardzības būvju būvniecības programmu bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadam” uzdeva Vides ministrijai līdz 2012.gadam veikt priekšprojekta izpētes, projektēšanas un būvniecības darbus, bet Iekšlietu ministrijai iegādāties programmā norādīto nepieciešamo tehniku VUGD struktūrvienību vajadzībām, uzdodot abām ministrijām 2008.gadā programmas īstenošanu nodrošināt no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem, bet jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmas īstenošanai turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam. Līdz ar to šīs programmas realizācijai papildus līdzekļi netika iedalīti ne 2008.gada, nedz nākamo gadu valsts budžetā.

Programmā ietvertie jautājumi neapšaubāmi ir prioritātes, tie ir ietverti arī valdības deklarācijā Vides ministrijai uzdotajos uzdevumos, tomēr ne Vides ministrijai, nedz Iekšlietu ministrijai nav ieplānoti tādi resursi, kurus varētu pārdalīt par labu programmas realizācijas uzsākšanai pilnā apjomā jau 2008.gadā vai pat tikai 2009.gadā, līdz ar to tuvākajā laikā nav iespējams minimizēt vai pat pilnībā novērst pārrobežu risku iedarbību uz Latvijas iedzīvotājiem un vidi, palielinot avāriju gatavību Latvijas–Baltkrievijas pierobežas reģionā.

2.2. Dati par Baltkrievijā notikušās dīzeļdegvielas noplūdes rezultātā Latvijai nodarīto kaitējumu un radītajiem zaudējumiem

2007.gada 29.martā Valsts vides dienests ar rīkojumu Nr. 15 “Par videi nodarīto zaudējumu aprēķināšanu” izveidoja komisiju, kuras sastāvā tika ietverti arī LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki. Šī komisija izskatīja un apstiprināja veiktos aprēķinus, par ko tika sastādīts un parakstīts 2007.gada 9.maijā akts Nr.1. Aktā tika novērtēts avārijas rezultātā videi nodarītā kaitējuma apjoms, tā likvidācijas un sanācijas darbu izdevumi, kas saistīti ar 2007.gada 23.martā Krievijas unitārā ražošanas uzņēmuma “Zapad-Transnefteprodukt” naftas produktu maģistrālā cauruļvada “Družba” pārplīšanas (avārijas) rezultātā vidē nonākušo dīzeļdegvielu Baltkrievijas teritorijā Vitebskas apgabalā pie Ullas upes un šī piesārņojuma tālāku nonākšanu Daugavas upē. Avārijas rezultātā Latviju sasniegušie naftas produkti tika savākti 3,735 tonnu apjomā, bet upē saglabājusies naftas produktu plēve, izmantojot Helsinku Baltijas jūras komisijas apstiprinātu metodiku, tika novērtēta ar 0,436 tonnām. Atbilstoši “Dabas resursu likumā” noteiktajām normām par šāda nesankcionēta piesārņojuma daudzuma nonākšanu dabā soda sankcijas ir atbilstoši 29 880,00 lati un 3488,00 lati vai kopā 33 368,00 lati. Ūdens paraugu noņemšana un analizēšana izmaksāja 1089,55 latus, inspektoru lidojumi virs Daugavas izmaksāja 621,27 latus, tehnisko darbu veikšanai piesārņojuma savākšanā un utilizēšanā tika piesaistītas specializētās institūcijas, un šie darbi tika veikti: par 4923,00 latiem SIA “Eko Ostas” izpildījumā, par 17 080,50 latiem SIA “Vent-Eko” izpildījumā un par 14 205,17 latiem SIA “Bīstamo atkritumu serviss” izpildījumā. VVD arī noslēdza līgumu ar Bioloģijas institūtu par Daugavas ekosistēmas uzraudzību visas sezonas laikā par 25 000 latu. Kopumā visi vides sektorā veiktie darbi sastādīja 96 287,49 latus (ieskaitot PNV 18% apmērā). Vides sektora izdevumi avārijas seku likvidācijā līdz šim nav kompensēti.

Izdevumi, kas saistīti ar Iekšlietu ministrijas resursu iesaistīšanu Daugavas piesārņojuma ar dīzeļdegvielu seku likvidācijas darbu veikšanā, kopā sastāda 177 216,56 latus, ko veido VUGD dokumentāri apstiprināti izdevumi 167 367,30 latu apmērā (kompensēti no valsts materiālajām rezervēm, tai skaitā 61 622 latu starptautiskās palīdzības izmaksas), Valsts robežsardzes izdevumi 2715,26 lati (nav kompensēti), valsts materiālo rezervju izlietotie resursi par summu 9625 lati, tai skaitā absorbējošās bonas, atjaunoti saskaņā ar 2007.gada 13.jūnija Ministri kabineta rīkojumu Nr.370 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai valsts materiālo rezervju atjaunošanai”.

Izdevumi, kas saistīti ar NBS KAD iesaistīšanu Daugavas piesārņojuma ar dīzeļdegvielu seku likvidācijas darbu veikšanā, sastāda 35 564,48 latus, ko veido dīzeļdegvielas noplūdes seku likvidācijā pielietotais avāriju likvidēšanai jūrā domātais aprīkojums, transporta izdevumi, personāla iesaistīšanas izmaksas un NBS izmantoto resursu izmaksas. Šie izdevumi NBS KAD nav kompensēti.

Daugavpils pilsētas, Krāslavas rajona, Vecsalienas pagasta un Aizkraukles rajona pašvaldību attaisnotie izdevumi sasniedza kopā 9177,94 latus (kompensēti 9178 lati atbilstoši 2007.gada 20.jūlija Ministru kabineta rīkojumam Nr.448 “Par kompensāciju izmaksu pašvaldībām, kurām nodarīti zaudējumi Baltkrievijā notikušās naftas produktu noplūdes dēļ”).

Videi nodarītais kaitējums atbilstoši Dabas resursu likuma sankcijām par dabā novadīto nesankcionēto piesārņojumu kopā sastāda 33368 latus. Nekompensēti joprojām palikuši vairāku ministriju un institūciju avārijas likvidācijas izdevumi 108 333 latu apmērā, tai skaitā:

• VVD – 62919 latu apmērā;

• NBS KAD – 35564 latu apmērā;

• Valsts robežsardzes izdevumi – 2715 latu apmērā.

Pārskatāmības labad informācija par avārijas rezultātā videi nodarītā kaitējuma apjomu, tā likvidācijas un sanācijas darbu izdevumiem atsevišķu institūciju griezumā apkopota 1.tabulā.

1.tabula

2.3. Saistībā ar Daugavas HES kaskādes hidrotehnisko būvju stāvokli pēc 2007.gada pavasara paliem

Atbilstoši Krīzes vadības padomes 2007.gada 11.aprīļa uzdevumam Vides ministrija organizēja sanāksmes ar Jēkabpils pilsētas un rajona un Aizkraukles rajona pašvaldībām par neatliekamajiem pasākumiem plūdu risku samazināšanai, novērtējot plūdu aizsargbūvju stāvokli pēc 2007.gada pavasara paliem un sagatavojot tāmes neatliekamo remonta darbu veikšanai, lai gatavotos 2008.gada pavasara paliem.

Vides ministrija arī informēja pašvaldības par darbu pie Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā plāna, kura īstenošana plānota līdz 2015.gadam.

Pēc pašvaldību sagatavoto darbu aprakstu un tāmju saņemšanas Vides ministrija sagatavoja un iesniedza Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu īstermiņa pasākumiem plūdu draudu novēršanai Jēkabpilī, Jēkabpils rajona Salas pagastā un Aizkraukles rajona Pļaviņās”, kuru valdība apstiprināja 2007.gada 25.jūlijā ar rīkojumu Nr.452, kopā novirzot šādiem mērķiem 713 048,53 latus, tai skaitā:

• Jēkabpils pilsētas domei 349 878,01 latu aizsargdambja inženiertehniskajai izpētei un rekonstrukcijas 1.kārtai;

• Jēkabpils rajona Salas pagasta padomei 264 646,77 latus meniķa izbūvei, Ziemeļsusējas krasta nostiprināšanai un Sakas salas pārgāznes nogāzes betonēšanai;

• Aizkraukles rajona Pļaviņu pilsētas domei 98 523,75 latus aizsargdambju remontam.

Vides ministrija izvērtēja pašvaldību sastādītās un iesniegtās tāmes un maksājumu grafikus, pēc to apstiprināšanas nodrošinot finansējuma plūsmu norēķiniem Valsts kases atvērtajos norēķinu kontos. 2007.gada beigās pašvaldības bija iesniegušas darbus apstiprinošu dokumentāciju par visu piešķirto līdzekļu izmantošanu pilnā apmērā. 2008.gada 22.janvārī Vides ministrija nosūtīja vēstuli visām iesaistītajām pašvaldībām par plūdu draudu novēršanai piešķirto līdzekļu izlietojumu, lūdzot sniegt informāciju par paveikto darbu veidiem un apjomiem. Par piešķirto līdzekļu izmantošanas efektivitāti varēs spriest pēc saņemto dokumentu izvērtēšanas un audita veikšanas pašvaldībās. Kopumā pašvaldības ir veikušas visus nepieciešamos pasākumus, lai sagatavotos 2008.gada pavasara paliem, bet nelielie sniega segas apmēri un hidrometeoroloģiskās prognozes šobrīd neliecina par ievērojamiem sagaidāmiem paliem un iespējamiem apdraudējumiem atremontētajām pretplūdu aizsargbūvēm. Tomēr par 2008.gadā veicamajiem neatliekamajiem remonta pasākumiem varēs spriest tikai pēc pavasara palu līmeņu krišanās aprīlī vai pat maijā, jo sakarā ar klimata pārmaiņu ietekmi pavasara palu līmeņi Daugavā iestājas aizvien vēlāk, nobīdoties no marta beigām uz aprīļa vidu vai pat beigām.

3. Stāvoklis 2008.gada sākumā un priekšlikumi par tālāk veicamajiem darbiem un to finansējumu

3.1. Saistībā ar Baltkrievijā notikušo avāriju un programmas par stacionāro aizsargbūvju būvniecību bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadam realizācijas uzsākšanu

Sakarā ar to, ka ne Vides ministrijas, nedz Iekšlietu ministrijas rīcībā 2008.gadā nav pietiekamu resursu programmas uzsākšanai 2008.gadā pilnā apjomā, šī informatīvā ziņojuma mērķis ir ierosināt valdību lemt par no Krievijas unitārā ražošanas uzņēmuma “Zapad-Transņefteprodukt” kā kompensāciju saņemto līdzekļu izmantošanu programmas par stacionāro aizsargbūvju būvniecību bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadam neatliekamo pasākumu risināšanai jau 2008.gadā. Šīs programmas uzsākšanai papildus līdzekļi nav izdalīti ne Vides ministrijai, nedz VUGD, kādēļ programmas uzdevumu savlaicīga izpilde ir apdraudēta. Vides ministrijai 2008.gadā svarīgi organizēt visu pirmsprojekta un projektēšanas darbu veikšanu, lai 2009.gadā jau varētu uzsākt stacionāro aizsargbūvju būvniecību, bet Iekšlietu ministrijai ir svarīgi veikt nepieciešamās tehnikas iegādi, lai apmācītu VUGD un Valsts robežsardzes reģionālo struktūrvienību speciālistus aprīkojuma lietošanai. Tajā pašā laikā sabiedrība un pašvaldības, kas atrodas pie Daugavas Baltkrievijas pierobežā, interesējas par papildu drošības pasākumiem avāriju risku samazināšanai, tātad par valdībā akceptētās programmas realizāciju, kas paredz uz Daugavas izvietot stacionāras aizsardzības būves (bonu enkurvietas) bīstamo vielu noplūdes ātrākai un kvalitatīvākai ierobežošanai Daugavā pārrobežu piesārņojuma gadījumā, dodot iespēju ātri un efektīvi izvietot ierobežojošās un savācošās bonas, savākt, apstrādāt un transportēt piesārņojumu uz utilizācijas vai noglabāšanas vietām. Lai šo programmu varētu īstenot, jāveic atbilstošas materiālās iegādes VUDG Daugavpils un Krāslavas apakšvienībām, iegādājoties to vajadzībām ierobežojošās un savācošās bonas un to transportēšanas tehniku, kā arī peldlīdzekļus bonu novietošanai ūdenī. Šādiem nolūkiem papildu līdzekļi nav ietverti Vides ministrijas un Iekšlietu ministrijas budžetā 2008.gadam, kā arī nav iezīmēti nākamajiem gadiem.

Līdz ar to kā iespējams finansējuma avots jāizvērtē Krievijas unitārā ražošanas uzņēmuma “Zapad-Transņefteprodukt” Latvijas Valsts kases kontā ieskaitītie līdzekļi 320 914,54 latu apmērā, vienojoties par šo līdzekļu izmantošanu valdības līmenī, bet līdz budžeta grozījumiem piešķirot šo neatliekamo uzdevumu izpildei līdzekļus no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” jo vairāk tādēļ, ka minētais jautājums ir ietverts valdības deklarācijā kā prioritāte 10.5. “Iesaistīsimies Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanā, lai samazinātu jūras eitrofikāciju un piesārņojumu ar bīstamajām vielām”, pasākumu kopumā: 10.5.1. Turpināsim darbu pie stacionāro aizsargbūvju naftas produktu piesārņojuma novēršanai Daugavā izveidošanas: izstrādāsim tehniski ekonomisko pamatojumu un veiksim inženiertehnisko izpēti, lai precizētu būvju izvietošanas vietas. Bez tam Programmas realizācijas uzsākšana jau 2008.gadā ļautu samazināt tās izpildei nepieciešamos līdzekļus nākamajos gados. Svarīgs arī jautājums par iespējamu zaudējumu kompensāciju citām institūcijām, tomēr efektīvai preventīvo pasākumu realizācijai ir nepieciešami ievērojami līdzekļi Vides ministrijas un VUGD rīcībā, kas nav saistāms ar visu līdz šim nekompensēto līdzekļu sadrumstalošanu, izmaksājot nelielu un atsevišķos gadījumos nebūtisku kompensāciju citām institūcijām, izņemot NBS KAD, kuram kompensācija 35 564 latu apmērā nepieciešama avārijas gatavības tehniskā aprīkojuma uzlabošanai attiecībā uz avārijām jūrā un tās krastā. Bez tam KAD arī interesējies par iespējām aizvietot 2007.gada avārijas laikā izmantotos un nolietotos tehniskos līdzekļus.

Līdz ar to kā visefektīvākais risinājums Programmas īstenošanas uzsākšanai un avāriju gatavības uzlabošanai tiek ierosināts šāds no Krievijas unitārā ražošanas uzņēmuma “Zapad-Transņefteprodukt” kā kompensācija saņemto līdzekļu sadalījums:

3.1.1. VUGD aprīkojuma un tehnikas iegādei 2008.gadā:

1) Ierobežojošās bonas atbilstoši minimālajai programmai nepieciešamas garumā, lai varētu ar tām šķērsot Daugavu 2–4 reizes, tātad apmēram 1,5 km garumā. Pie viena metra vidējām izmaksām 28 Ls kopējā izmaksa aprēķināta šādi: 1500 m x 28 Ls = 42 000 Ls;

2) Absorbējošās bonas atbilstoši minimālajai programmai nepieciešamas garumā, lai varētu ar tām šķērsot Daugavu 2–4 reizes, tātad apmēram 1,5 km garumā. Pie viena metra izmaksām apmēram 7,5 Ls kopējā izmaksa aprēķināta šādi: 1500 m x 7,5 Ls = 11 250 Ls;

3) Bonu transportēšanas līdzekļi (kravas automašīna) pēc minimālās programmas nepieciešama vismaz viena ar pietiekamu kravnesību un iekrāvēju: 1 gab. x 28 000 = 28 000 Ls;

4) Kuģošanas līdzekļi bonu uzstādīšanai (laivas), pēc minimālās programmas nepieciešama vismaz viena pietiekamas kravnesības motorlaiva ar jaudīgu motoru: 1 gab. x 38 000 Ls = 38 000 Ls;

5) Skimeri naftas produktu savākšanai (atbilstoši minimālajai programmai nepieciešams vismaz viens skimers): 1 gab. x 16000 Ls = 16 000 Ls;

6) Saliekamās tvertnes 4 gab. x 1000 Ls = 4 000 Ls;

7) Absorbents (granulās) 2 t x 2000 Ls = 4 000 Ls;

8) Absorbējošie paklāji 1000 m² x 8 Ls = 8 000 Ls.

KOPĀ IEGĀDES VUGD VAJADZĪBĀM PAR 151 250 Ls

Visi aprēķini iekļauti atbilstoši Iekšlietu ministrijas iesniegtajām kalkulācijām.

Valsts robežsardzes dienestam nepieciešamās papildu aprīkojuma izmaksas iekļautas atbilstoši Iekšlietu ministrijas saskaņojumā norādītajam 2715 latu kopsummā un atbilstoši Valsts robežsardzes Piedrujas RSN sniegtajai informācijai, nepieciešamas 2 motorlaivu Boomerang-F560 dzinēju MERCURY 175 ZS remontam (motorlaivai ar valsts numuru LV 5419 (RK-10) un motorlaivai ar valsts numuru LV 5413 (RK-11)).

3.1.2. Vides ministrijai 2008.gadā jāsagatavo tehniski ekonomiskais pamatojums un atbilstoši tam jāveic pirmsprojekta izpētes darbi (ieskaitot platību uzmērīšanu un inženierģeoloģisko izpēti) un jāuzsāk projektēšanas darbi, lai iespējami ātrākā laikā uzsāktu stacionāro aizsardzības būvju būvniecību. 2007.gada 21.novembra Ministru kabineta rīkojumā Nr.472 “Par stacionāro aizsardzības būvju būvniecības programmu bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadam” (turpmāk –programma) izmeklēšanas un projektēšanas darbu izmaksas pēc analogiem noteiktas līdz 200 000 Ls, bet būvniecības izmaksas var sasniegt pat 600 000 Ls, tomēr kopīgās izmaksas būs atkarīgas no tehniski ekonomiskajā ziņojumā vai skiču projektā izvēlētajiem risinājumiem un akceptētā stacionāro aizsardzības būvju skaita un novietojuma. Vides ministrijai, lai organizētu iepirkumus TEP sagatavošanai un projektēšanas darbu uzsākšanai, kā arī būvniecības darbu uzsākšanai, paredzēts papildu finansējums 131 386 latu apmērā.

Līdz ar to paredzētie kopējie izdevumi 2008.gadā programmas realizācijai sastāda 285 350 latus.

3.1.3. Kompensācija NBS KAD 35 564 latu apmērā izmantošanai tehnikas iegādei un atjaunošanai avārijas gatavības tehniskā aprīkojuma uzlabošanai attiecībā uz avārijām jūrā un tās krastā paredzēta atbilstoši Aizsardzības ministrijas ierosinājumam un atbilst KAD tehnikas atjaunošanas apjomam pēc tās galīga vai daļēja pielietojuma zaudējuma pēc 2007.gada avārijas seku likvidācijas darbiem. Transportējot smagos, uz kuģiem uzstādītos skimmerus uz Piedruju, kā arī pielietojot tos Daugavā, pierādījies, ka līdzīga apjoma tehnikas pielietošana nebūtu efektīva arī Ventas grīvā vai Liepājas ezerā un citās līdzīgās ūdenstilpēs, kādēļ KAD plāno darbam piekrastē un ostās iegādāties mazāka izmēra Minimax vai Komar tipa mini skimmerus, kas ir autonomas naftas produktu savākšanas iekārtas un sastāv no peldošas naftas produktu savākšanas galvas, ar dīzeļdegvielu vai benzīnu darbināma energobloka, hidrauliskā sūkņa un hidrocaurulēm ar iebūvētiem pretvārstiem.

Kopā Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz visu no Krievijas uzņēmuma saņemto kompensācijas apjomu 320 914 latu apmērā izmantot avāriju gatavības uzlabošanas pasākumiem risku minimizēšanai atkārtota piesārņojuma gadījumā, kura varbūtība saistībā ar naftas transportēšanas cauruļvadu infrastruktūras nolietošanos Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas teritorijā, kā arī sakarā ar aizvien pieaugošajiem naftas pārvadājumiem pa jūru un pārkraušanas apjomiem ostās, nemitīgi pastiprinās.

3.2. Saistībā ar Daugavas HES kaskādes hidrotehnisko būvju stāvokli

Par neatliekamo aizsargbūvju remonta pasākumu nepieciešamību 2008.gadā varēs spriest tikai pēc pavasara palu līmeņu krišanās aprīlī vai pat maijā, kad šīs būves varēs apsekot un izvērtēt. Ja šādi darbi izrādītos nepieciešami, to veikšana varētu norisināties saskaņā ar valdības īpašu rīkojumu pēc 2007.gadā izmantotās sadarbības shēmas. 2007.gada 20.decembra Ministru kabineta rīkojums Nr.830 “Par Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.–2015.gadam” paredz programmas īstenošanu 2008.gadā no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet nākamajos gados paredz papildu līdzekļu piešķiršanu skatīt vienlaikus ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektus, kas zināmā mērā pakļauj šī finansējuma piešķiršanu atkarībā no katrā gadā notikušo plūdu lieluma un to radītajiem postījumiem. Tomēr attiecībā uz Daugavas HES kaskādes plūdu drošības palielināšanu 2008.gada sākumā jau paveikti vairāki nozīmīgi darbi. “Latvenergo” veic virkni pasākumu hidroelektrostaciju galveno būvju pretplūdu drošības paaugstināšanai, tai skaitā, plāno būvēt Pļaviņu HES rezerves pārgāzni, lai palielinātu Pļaviņu HES aizsprosta drošumu.

Šim nolūkam Ekonomikas ministrija sadarbībā ar “Latvenergo” izstrādāja un izsludināja (VSS-1698) Ministru kabineta noteikumu projektu “Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.5.2.4.aktivitātes “Daugavas hidroelektrostaciju aizsprostu pārgāžņu rekonstrukcija” ieviešanas kārtība”, pēc kura apstiprināšanas valdībā “Latvenergo” varēs pieteikties ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumam. Vides ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 17.augusta rīkojumam Nr.621 “Par koncepciju “Par pasākumiem, kas veicami, lai Jēkabpilī novērstu pēc Pļaviņu HES un tās ūdenskrātuves izveides radušos plūdu draudus”” 2.2.apakšpunktu un saskaņā ar Investīciju projektu apstiprināšanas komisijas 2006.gada 4.janvāra lēmumu ir sagatavojusi un apstiprinājusi nacionālo programmu Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) apguvei 3.programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.4.prioritātes “Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai attīstībai nodrošināšana” 3.4.1.pasākuma “Vide” 3.4.1.5.aktivitātes “Vides risku samazināšana” īstenošanai, kurā ietvertas aktivitātes pavasara palu, lietusgāžu izraisītu plūdu, ledus vižņu sastrēgumu, spēcīga vēja vai vētras izraisītu uzplūdu risku samazināšanai, izdalot kā īpašas apakšaktivitātes Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšanu un hidrotehnisko būvju rekonstrukciju plūdu draudu risku samazināšanai un novēršanai. Minētās programmas izpildei no ERAF Latvija var saņemt līdz 15 miljonu eiro lielu līdzfinansējumu. Vides ministrija arī gatavo dokumentāciju, lai 2008.gadā sākumā uzsāktu iepirkuma procedūru tehniski ekonomiskā ziņojuma sagatavošanai, un pēc tā saņemšanas organizētu tālāko izpētes un projektēšanas darbu veikšanu stacionāro aizsargbūvju būvniecības uzsākšanai.

4. Finanšu instrumenti informatīvajā ziņojumā ietverto pasākumu realizācijai un to ietekme uz valsts budžetu

Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz 2007.gada 21.novembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.772 par programmu “Par stacionāro aizsardzības būvju būvniecības programmu bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadam” šīs programmas izpildi uzsākt no līdzekļiem no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, bet sagatavojot grozījumus 2008.gada valsts budžeta likumā vai 2009.gada valsts budžeta projekta veidošanas procesā, Vides ministrijai saņemtos naudas līdzekļus par Baltkrievijā notikušās dīzeļdegvielas noplūdes rezultātā Latvijai nodarīto kaitējumu un radītajiem zaudējumiem 320 914,54 latus atgriezt valsts pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Līdz ar to Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz piešķirt līdzekļus programmas tūlītējai realizācijas uzsākšanai Vides ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai no Finanšu ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, tai skaitā:

• Iekšlietu ministrijai papildu līdzekļus 153 965 latu apmērā, tai skaitā 151 250 latu VUGD Daugavpils un Krāslavas struktūrvienībām papildu avārijas seku novēršanas aprīkojuma iegādei un 2715 latus Valsts robežsardzei avārijas seku likvidācijas gatavības paaugstināšanai;

• Vides ministrijai papildu līdzekļus 131 386 latu apmērā, lai organizētu tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanu un pēc tā rezultātiem organizētu tālāko izpētes un projektēšanas darbu veikšanu stacionāro aizsargbūvju būvniecības uzsākšanai;

• Aizsardzības ministrijai Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības 1.reģionālajam nodrošinājuma centram papildu līdzekļus 35 564 latu apmērā tehnikas iegādei un atjaunošanai gatavības avārijām tehniskā aprīkojuma uzlabošanai attiecībā uz avārijām jūrā un tās krastā.

* Ministra informatīvais ziņojums “Par finanšu līdzekļu izmantošanu un pasākumu nodrošināšanu, lai minimizētu draudus atkārtotam Daugavas piesārņojumam ar naftas produktiem, kā arī lai minimizētu plūdu radītos draudus” Ministru kabineta 2008.gada 6.maija sēdē