Latvijas Zinātņu akadēmija: Ar kopīgu rūpi par Latvijas zinātni un Latviju

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēde 13.maija rītā bija notikumiem bagāta. Saskaņā ar LZA Statūtiem bija juridiski jāsakārto Zinātņu akadēmijas jaunievēlētās vadības pilnvaras.

Sēdē piedalījās izglītības un zinātnes ministre LZA korespondētājlocekle, profesore, Dr.habil. paed. Tatjana Koķe.

Akadēmijā ir skaista tradīcija – pieņemot prezidenta pilnvaras, iepriekšējais prezidents uzliek ievēlētajam “amata ķēdi”. Tā ir sudrabā kalta akadēmijas ģerboņu virkne, kuru pēc LZA goda locekļa Jāņa Strupuļa meta izgatavojis tēlnieks Jānis Mikāns.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš sacīja: “Man ir liels gods otrreiz uzlikt šo amata ķēdi Jurim Ekmanim. Arī šim pasākumam ir jubileja – pirms desmit gadiem, 1998.gadā, šo prezidenta Tāļa Millera iedibināto simbolu saņēmu es pats, bet 2004.gadā to nodevu Jurim Ekmanim. Tas bija zīmīgs gads ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Un četrus gadus viņš Zinātņu akadēmiju ir vadījis sekmīgi un radoši. Esmu stingri pārliecināts, ka nākamie četri gadi būs ne mazāk radoši un Latvijas Zinātņu akadēmija turpinās uzplaukt. Vivat, crescat, floreat, Academia Scientiarum Latviensis nostra! [Lai dzīvo, zeļ un zied mūsu Latvijas Zinātņu akadēmija! – Red.]”

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe vēlēja Jurim Ekmanim otrās prezidentūras laikā sasniegt jaunas virsotnes. Tatjana Koķe sacīja: “Latvijas zinātne ir apliecinājusi savu kapacitāti, un Latvijas zinātnes tālāka attīstība ir viena no reālajām iespējām Latvijas “izrāvienam” Eiropas Savienībā un pasaulē. Latvijā parādās izcilas laboratorijas ar izcilām iekārtām, tādām, kuru vēl nav pasaulē. Lai zinātnieki, izbraukušie zinātnieki, nāktu atpakaļ. Bet galvenais – lai jaunatne saskatītu iespējas sev, savam darbam. Un šeit ES struktūrfondu līdzekļi palīdzēs.”

Ministre aicināja zinātniekus, lai, neatkarīgi no tā, kādas prioritāras nozares nosaka valsts, LZA “paletē” atrodas stabila vieta humanitārajām un sociālajām zinātnēm, lai šīm zinātnēm veidojas saskares punkti ar dabas zinātnēm. Tas Latvijai ļautu demonstrēt savu unikalitāti Eiropas Savienībā. Un lai Latvijas Zinātnes padome rādītu priekšzīmi finanšu vadībā.

Latvijas Universitātes rektors akadēmiķis Mārcis Auziņš apliecināja: “Gan no Latvijas Universitātes, gan citām universitātēm un augstskolām būs pilnīgs atbalsts Latvijas Zinātņu akadēmijai un, domājams, arī otrādi. LZA ir stabila institūcija, ar savu noteiktu kursu. Mums kādreiz pārmet dinamisma trūkumu, taču bieži šie pārmetumi ir nevietā. Jo sabiedrība, sociāli ekonomiskā situācija mainās ļoti strauji. Lai šī stabilitātes sajūta mūs nepamestu arī nākotnē.”

Senāta sēdē piedalījās piecu augstskolu rektori: Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes (akadēmiķis Ivars Knēts), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (profesors Juris Skujāns), Daugavpils universitātes (profesors Arvīds Barševskis) un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (akadēmiķe Dace Markus).

Daugavpils universitātes rektors Dr.biol. A.Barševskis, pateicies Zinātņu akadēmijai par līdzšinējo sadarbību, izteica cerību uz turpinājumu un akadēmijas stabilitāti nākotnē.

LZA prezidents Juris Ekmanis, stādamies pie savu pienākumu pildīšanas, atbildes runā pateicās par uzticību. Prezidents LZA dzīvi raksturoja kā pietiekami komplicētu. Taču pēdējos četros gados, kopš Latvija kļuvusi par ES dalībvalsti, daudz kas ir mainījies uz pozitīvo pusi. LZA apzinās savu spēku, savas iespējas. Akadēmija pilda IZM deleģētas funkcijas, te ir augstākās kvalifikācijas zinātnieku izlase, aiz kuras “stāv” universitātes, augstskolas, institūti, laboratorijas. Tie ir vairāki tūkstoši aktīvi strādājošo zinātņu doktoru, tās ir zinātniskās skolas. Situācija nav vienkārša, zinātnē notiek paaudžu maiņa, taču LZA ir jābūt stabilitātes garantam. 90.gados notikusī pārveide radīja stabilu modeli. Augstākās izglītības, zinātnes reorganizācija notika ar LZA līdzdalību, administratīvo, politisko pārstāvniecību. Tradicionāli Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāji ir LZA locekļi. Skaista tradīcija ir Izglītības un zinātnes ministrijā – vairāki ministri ir LZA locekļi, un tā nav mazsvarīga lieta.

Prezidents, pateicies par darbu akadēmijas koletīvajai vadībai un Senātam, vēlēja jaunus panākumus Latvijas zinātnes augšupejā.

Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, kurš 13.maijā tika ievēlēts uz otro pienākuma pildīšanas termiņu, uzsvēra, ka LZA un Senāts pārstāv visus zinātnes virzienus, daudzināto LZA stabilitātes garanta jautājumu sasaistīja ar vēlmi meklēt jaunas tradīcijas tās darbībā. Un tas jau būs arī dinamisms. Jo jaunais nāk ar dažādību. Vita varia est.

Bet akadēmiķe Dace Markus rezumēja, ka no LZA viņa paņēmusi divas vērtības: zinātnes/zinātnieka ētiku un Letoniku kā latviešu valodas/latvietības balstu.

Pamatojoties uz LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas 2008.gada 17.aprīļa sēdes lēmumu, apstiprināts arī LZA goda doktora grāds filoloģijā Dr.h.c.philol. Raulam Čilačavam.

Ilga Tālberga, LZA Zinātniskais sekretariāts

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Rauls Čilačava

Rauls Čilačava, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, publicists, filoloģijas doktors, profesors, Ukrainas Nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Dzimis 1948.gada 15.maijā Zugdidi, Gruzijā. Beidzis Tbilisi Valsts universitāti. Tā kā R.Čilačavas studiju laikā Gruzijā iznāca daudzi ukraiņu literatūras tulkojumi, Rauls Čilačava apguva ukraiņu valodu un izmantoja iespēju doties uz Kijevu. Stažējies Tarasa Ševčenko Kijevas Valsts universitātē, studējis ukraiņu valodu un literatūru, iepazinies ar laikmetīgajiem ukraiņu dzejniekiem, ieguvis žurnālista profesiju. Aizstāvējis doktora grādu un kļuvis par profesoru Kijevas universitātē. Ilgāku laiku strādājis pedagoģisko un radošo darbu, bijis ministra vietnieks Ukrainas Nacionalitāšu un migrācijas lietu ministrijā. Kopš 2005.gada ir Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā.

Publicējis 80 oriģināldzejas, tulkojumu, publicistiska un zinātniska satura grāmatu. Ukrainas Rakstnieku savienības biedrs. Tulkojis Raiņa, Aspazijas, Čaka, Vācieša, Ziedoņa darbus ukraiņu un gruzīnu valodā. Labi pazīst un ciena Latvijas kultūru un kultūras mantojumu. Savu vēstnieka gaitu laikā, viesodamies bibliotēkās, mācību iestādēs un muzejos, daudz darījis ukraiņu un latviešu kultūras sakaru stiprināšanā.

Par devumu latviešu literatūras popularizēšanā R.Čilačava ir pelnījis Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu filoloģijā. Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas balsojums bija: 33 par, un tikai 1 pret...