"Latvijai noteikti ir vieta NATO"

Vakar, 9. septembrī, Latvijā uzturējās Ziemeļatlantijas asamblejas prezidents Havjers Ruperess

Saeimā

Vakar, 9.septembrī, Ziemeļatlantijas asamblejas prezidents Havjers Ruperess tikās arī ar Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ārlietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pārrunāta drošības arhitektūras veidošana Eiropā, NATO un ES paplašināšanās jautājumi, kā arī NATO un Krievijas attiecību perspektīvas.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums iepazīstināja H.Ruperesu ar komisijas darbu likumdošanas jomā un tās lomu sadarbības veicināšanā aizsardzības jomā starp Baltijas valstīm. Latvijas parlamentārieši interesējās par Ziemeļatlantijas asamblejas prezidenta viedokli jautājumos, kas skar Latvijas izredzes pievienoties NATO un iespējamo Krievijas reakciju.

H.Ruperess bija pārliecināts, ka Latvija, ja vien tā izpildīs nepieciešamos priekšnoteikumus, noteikti kļūs par NATO dalībvalsti, un Krievijai šeit nekas nevarētu būt iebilstams, jo tā kopā ar citām valstīm ir parakstījusi Helsinku Nobeiguma dokumentu, kas visām valstīm paredz brīvas tiesības pievienoties dažādām organizācijām. Viesis uzsvēra, ka NATO, Eiropas Savienība un Rietumeiropas Savienība būs tie pīlāri, uz kuriem tiks veidota Eiropas drošības arhitektūra. H.Ruperess saredz Latviju kā tiltu starp NATO un Krieviju, kas varētu gan vienā, gan otrā pusē veikt skaidrošanas darbu.

Latvijas parlamentārieši izteica gatavību šādu uzdevumu uzņemties, ja vien šis tilts atrodas NATO un ES pārziņā.

Saeimas preses dienests

 

Pie tieslietu ministra

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Ziemeļatlantijas asamblejas prezidents Havjers Ruperess, tiekoties ar Latvijas tieslietu ministru un aizsardzības ministra v.i. Valdi Birkavu

Preses konferencē

Vizītes ietvaros notika H. Ruperesa preses konference, kurā piedalījās arī Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvis Aleksandrs Kiršteins, kurš arī atklāja šo preses konferenci:

— Šobrīd Latvijā ir trīs Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvji — Jānis Jurkāns, Guntars Krasts un Aleksandrs Kiršteins. Galvenais apspriežamo problēmu loks saistīts ar Latvijas iespēju divu gadu laikā saņemt uzaicinājumu iestāties NATO. Šī mūsu cerība saņemt uzaicinājumu ir diezgan reāla, taču pagaidām tā ir tikai cerība.

 

Tad vārds tika dots Havjeram Ruperesam:

— Es gribētu uzsvērt, ka tas ir mans pienākums un uzdevums — apmeklēt Baltijas valstis un runāt par tiem procesiem, kas jūsu valstis varētu tuvināt integrācijai NATO. Pēdējā laikā NATO uzmanība ir bijusi koncentrēta uz notikumiem Dienvidaustrumeiropā, bet tas, protams, nav vienīgais Ziemeļatlantijas alianses interešu loks. Mēs neaizmirstam arī pārējo Eiropu. Mēs esam ieinteresēti NATO paplašināšanā, tas ir mūsu pienākums un jūsu tiesības. Es zinu, ka Baltijas valstis ir ļoti ieinteresētas un vēlas pievienoties Rietumeiropas valstu saimei, kas nozīmē arī integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Mana un manu kolēģu dziļākā pārliecība ir — ja Baltijas valstis izpildīs tās prasības, kuras izvirza Eiropas Savienība un NATO, tad tās kļūs par pilntiesīgām minēto organizāciju dalībniecēm. Jūs vēlaties pievienoties, mēs vēlamies paplašināties ar vienu vienīgu mērķi — nodrošināt mums visiem mierīgu, drošu un pārtikušu dzīvi. Tas arī ir galvenais sarunu temats manas vizītes laikā trīs Baltijas valstīs. Par Latvijas uzaicināšanu iestāties NATO mēs varēsim runāt tad, kad Latvija atbildīs visiem alianses izvirzītajiem kritērijiem, arī finansiālajiem. Latvijai ir jārod iespēja atvēlēt aizsardzībai nepieciešamo finansējumu no iekšzemes kopprodukta. Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācija strādā ļoti aktīvi, un turpmākais tās darbs ir garants Latvijas uzaicināšanai nākamajā NATO paplašināšanās vilnī.

Nobeigumā es gribētu pateikties par man parādīto viesmīlību, es esmu sajūsmā par jūsu skaisto pilsētu.

 

Tad Havjers Ruperess atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Kas ir galvenie virzieni, kuros Latvijai būtu jāstrādā visvairāk?

H.Ruperess:

— Tikšanās laikā Aizsardzības ministrijā es iepazinos ar tās darba galvenajiem virzieniem, un jāatzīst, ka tie pilnībā saskan ar NATO izvirzītajām prasībām. Mēs runājām arī par rīcības plānu dalībai NATO. Ja šis plāns līdz 2003. gadam tiks izpildīts, kā arī tiks sasniegts finansējums aizsardzībai divi procenti no iekšzemes kopprodukta, tad Latvija būtu izpildījusi galvenās tai izvirzītās prasības.

— Kā izskatās Latvija, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm?

H.Ruperess:

— Es gan varu salīdzināt tikai ar Igauniju, jo Lietuvā es vēl neesmu bijis. Jums ir kopējas problēmas — karavīru dzīves apstākļu uzlabošana, nepieciešamā finansējuma piešķiršana aizsardzībai. Manuprāt, visām trim Baltijas valstīm būtu jādarbojas saskaņoti kopēja mērķa sasniegšanai.

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore