Saeimas 2008. gada 8. maija sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 2008.gada 8.maija sēdi.

Cienījamie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt apstiprinātās darba kārtības jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu svītrot no šodienas darba kārtības 23.punktu – likumprojektu “Teiču dabas rezervāta likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību – sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. (No zāles dep. J.Dobelis: “Troksnis zālē! Nedrīkst būt troksnis!”)

Cienījamie kolēģi, kāds nav pamanījis, ka mēs esam sākuši savu sēdi…

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā ko­misija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par” un viens var runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Labrīt, dāmas un kungi!

Es aicināšu nenodot komisijai grozījumus likumā “Par zvērinātiem revidentiem” un darīšu to nevis tāpēc, ka minētie grozījumi būtu nevajadzīgi, bet gan tāpēc, ka atbildīgā komisija, strādājot sesiju starplaikā, šo likumprojektu pēc būtības jau ir iestrādājusi šodien izskatāmā analoģiskā likuma otrā lasījuma redakcijā. Tā ka šobrīd izpaliek vajadzība pēc šā Ministru kabineta iesnieguma.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Leiškalnam.

Par likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 36, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt ir pieteicies deputāts Juris Dalbiņš. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūgtu nozīmēt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju par līdzatbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai? (No zāles: “Nekādu iebildumu!”) Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai Dalbiņa kungs vēlas ko teikt no vietas? Jā. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Es aicinu arī šo likumprojektu kā līdzatbildīgajai komisijai nodot arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir! Nav!”) Es nesapratu. (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek nodots gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, gan arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. S.Šķesters: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Par ko mēs balsosim?”) Par ko mēs balsosim: vai par to, ka šis likumprojekts tiek nodots tikai vienai komisijai, vai par to, ka tas saskaņā ar Dalbiņa kunga ierosinājumu tiek nodots abām komisijām? (No zāles dep. S.Šķesters: “Abām!”) Mēs tātad balsosim par to, vai šis likumprojekts tiek nodots gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, gan arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. J.Dobelis: “Neviens neprasa!”)

Es atvainojos, Dobeļa kungs! Balsojumu prasīja deputāti no tā flanga…

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Visi būs “par”!”) Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Rībenas, Zaķa, Āboltiņas un Circenes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret”. Vārds deputātei Lindai Mūrniecei. Acīmredzot viņa runās “par”.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Santa ir jauna, skaista meitene, kura nesen atgriezusies dzīvē pēc komas. Viņa gāja pāri ielai, un uz gājēju pārejas viņu notrieca Lomonosova skolas direktors Nikolajs Baborikins. Pēc tiesas materiāliem, pirms gājēju pārejas uz asfalta nav pat bremzēšanas pēdu. Skolas direktors pilnā ātrumā uztriecies meitenei virsū. Sods, kā parasti, šādos gadījumos ir nosacīts. Var teikt, ka atbildības nav nekādas, arī mācības nav nekādas.

Meitene izdzīvoja, taču tikai viņa un tuvinieki vien zina, ko viņiem tas maksāja un maksā vēl joprojām: asaras, bailes, sāpes un arī naudu, lai glābtu dzīvību. Baborikins pat nav mēģinājis meitenei palīdzēt ne morāli, ne materiāli. Iespējams, meitenes sabraucējs kaut ko jūt, bet pat tad, ja tas ir tā, ar vainas apziņu vien ir maz līdzēts.

Santa ir tikai viens piemērs, par kuru tiek publiski runāts un kurai sabiedrība ir jutusi līdzi, bet ir vēl arī neskaitāmi citi. Klausoties ziņas, cilvēki raud par sabrauktajiem bērniņiem uz pārejām, par sakropļotiem cilvēkiem – arī uz gājēju pārejām, un tas viss turpinās. Cilvēki pie stūres kļūst par slepkavām. Tomēr ne prokuratūra, ne tiesa uz viņiem kā slepkavām neraugās, jo noziegums izdarīts aiz neuzmanības. Bet šoferi turpina braukt agresīvi, nerēķinoties ar tiem, kas staigā kājām. Tādi braucēji, mūsuprāt, ir jāaptur – ne viņu dzīvju dēļ, bet mūsu un mūsu bērnu dzīvību dēļ.

“Jaunais laiks” ierosina grozīt Krimināllikumu – paredzēt lielāku atbildību par cilvēku sabraukšanu uz gājēju pārejas, proti, piespiest reālu cietumsodu līdz pieciem gadiem. Iespējams, tas nav pats labākais risinājums; iespējams, tas nav vienīgais veids, kā var mainīt situāciju. Taču esmu pārliecināta, ka tas liks domāt tiem, kas pie stūres, un tiem, kas spriež tiesu.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Mūrniecei.

Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (No zāles: “Nav iebildumu! Nav!”) Deputāti neiebilst. Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kas ir ar reģistrācijas numuru 686/Lp9, nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kas ir ar reģistrācijas numuru 687/Lp9, nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. V.Buzajevs: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Standartizācijas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova, Buhvalova un Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts par likumprojekta nodošanu komisijai var runāt “par”, viens – “pret”. Rakstiski ir pieteikušies divi deputāti.

Pirmais ir pieteicies deputāts Juris Dobelis. Viņš runās “pret”. Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Dažam labam tik ļoti gribas izkalpoties Krievijas priekšā, ka kaut uz vēdera lien un apmierināti sten. Neviens taču netic, ka šo te papīrīti Saeima atbalstīs! Bet vienalga – vajag iemeslu, lai rīt var aizrīdamies bļaut par nacionālistiem, kas esot ļoti slikti cilvēki un traucējot visādiem ieklīdeņiem šeit dzīvot. Un tad būs tāds koris – iereibuši onkuļi un tantuki korī kliegs un piebalsos: “Jā, jā! Tie nacionālisti gan ir slikti cilvēki!”

Un tāpēc ir jāatgādina, kā tad tapa tas 9.maijs, ko Staļintētis pretnostatīja 8.maijam.

Kurš ir galvenais vaininieks Otrā pasaules kara izraisīšanā? Nu taču nacistiskā Vācija un komunistiskā PSRS, kuras mantiniece ir Krievija!

Kurš slēdza tos dažādos kopīgos līgumus, kas bija domāti tautu paverdzināšanai, ieskaitot 1939.gada 23.augusta paktu? Komunistiskā PSRS un nacistiskā Vācija!

Kurš kopīgiem spēkiem rīkoja slaktiņus Polijā visu 1939.gada septembra mēnesi? Komunistiskā PSRS un nacistiskā Vācija.

Kurš nogalināja tūkstošiem poļu inteliģences pārstāvju, ieskaitot augstākās virsniecības pārstāvjus Katiņā? To izdarīja komunistiskā PSRS.

Kurš vēl 1941.gada janvārī sūtīja krāsainos metālus uz Vāciju ieroču ražošanai? Komunistiskā PSRS.

Un kurš pirmais plānoja uzbrukt – plānoja uzbrukt Vācijai 1941.gadā, taču nokavēja par divām nedēļām? Tā bija komunistiskā PSRS.

Un kas tad nu notika pēc kara? Kurš, zobus griezdams par neizdevušos mēģinājumu slapināt savus zābaciņus Atlantijas okeānā, atteicās iet uz parādi Sarkanajā laukumā, bet sūtīja savā vietā Žukovu? Tas bija Staļintētis, kurš, pīpi zīzdams, staigāja apkārt pa Kremli, galvu kratīdams. Kratīja savu galviņu, kratīja un izkratīja domu – ja jau Eiropai tas ir 8.maijs, tad man tas būs 9.maijs.

Nu tad, lūdzu, Staļinpapa atbalstītāji un līdēji Krievijas priekšā, esiet tik laipni un balsojiet par to 9.maiju! Es to nedarīšu.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās “par”.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Savā priekšlikumā PCTVL frakcija ierosina atzīmēt Nacisma sagrāves dienu nevis 8.maijā, bet gan 9.maijā, kā to jau dara lielākā daļa to Latvijas iedzīvotāju, kas uzskata šo dienu par svētkiem. Akts par Vācijas kapitulāciju tika parakstīts 9.maijā Karlshorstē 43 minūtes pēc pusnakts, pēc Maskavas laika. Pēc Viduseiropas laika bija vēl 8.maijs, tāpēc vieni antihitleriskās koalīcijas dalībnieki atzīmē Uzvaras dienu 8.maijā, savukārt citi – 9.maijā. Pie šiem citiem ir pieskaitāmas 12 valstis, starp kurām ir arī mūsu šīsdienas stratēģiskie partneri – Gruzija un Ukraina, kā arī tādas valstis kā Bosnija un Serbija, kas atrodas rietumos no Latvijas.

Dienā, kad tika parakstīts akts par kapitulāciju, sabiedroto karaspēks jau sen bija apvienojies un vācu armija faktiski vairs nepastāvēja. Latvija šajā ziņā bija nepatīkams izņēmums, jo “Kurzemes katlā” atradās pietiekami kaujasspējīgās vērmahta armijas – 16. un 18.armijas –, kurās kopējais karavīru skaits sasniedza 200 tūkstošus cilvēku. Armiju grupas “Kurland” virspavēlnieks ģenerālpulkvedis Hilperts 8.maijā parakstīja kapitulācijas aktu, saskaņā ar kuru bija, pēc vieniem datiem, 23 stundu laikā, bet pēc citiem – 24 stundu laikā jāpārtrauc karadarbība.

Kolonnas, kas sastāvēja no desmitiem tūkstošu karagūstekņu, ieskaitot 42 ģenerāļus, sāka plūst pa Latvijas ceļiem tikai 9.maijā, un tieši 9.maijā tika atbrīvotas tādas pilsētas kā Ventspils un Liepāja.

Tāpēc Latvija ir pelnījusi, lai Nacisma sagrāves diena tiktu svinēta tieši 9.maijā. Tas, ka starp 33 divīziju karagūstekņiem, kā izrādījās, bija arī 19.latviešu Waffen SS divīzijas karavīri, nebūt nenozīmē, ka kapitulēja Latvijas armija. Gūstā saņemtajā vērmahta karaspēkā Latvijas iedzīvotāju bija ne vairāk par 10 procentiem, savukārt atbruņošanu veica kādreizējā 130.Latviešu strēlnieku korpusa karavīri, kuri izglāba dzimtās valsts godu. Uz mūžīgiem laikiem tika apturēta briesmīgā nāves fabrika, kas samala ne mazāk par 100 tūkstošiem mierīgo Latvijas iedzīvotāju un aptuveni trīs reizes vairāk mierīgo iedzīvotāju no citām valstīm un gūstā saņemtos sarkanarmiešus.

156 tūkstoši karavīru, kuri atdeva savas dzīvības par Latvijas atbrīvošanu, atdusas 300 Brāļu kapos. Diemžēl Saeimas Ārlietu komisija jau divus mēnešus bremzē attiecīgā līguma ratifikāciju, kas noslēgts ar Krieviju un kas paredz karavīru kapu uzturēšanu.

Dāmas un kungi! Rīt desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju izies savu pilsētu zīmīgās vietās, lai atzīmētu Uzvaras dienu. Mēs aicinām arī Saeimu viņiem pievienoties, kā tiem pievienojās pirms trim gadiem Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un kā rītdien pievienosies Latvijas vēstnieks Krievijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova, Buhvalova un Kabanova iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 58, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gravas, Bendrātes, Reira un Kariņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. Viņa acīmredzot runās “par”.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, cienījamie kolēģi! Šis piedāvātais grozījums Krimināllikumā ir viens no piemēriem, kad dažādi notikumi sabiedrībā mums liek ātri uz tiem reaģēt un mainīt konkrēto likumdošanu.

Kad vēl pavisam nesen mēs pieņēmām jauno Krimināllikumu, mēs svītrojām no šā likuma normu, kas paredzēja īpašu, speciālu atbildību par to, ka tiek nolaupīts bērns. Taču pavisam nesen mūsu valsti satricināja tiešām meksikāņu seriālam līdzīgs gadījums. Izrādījās, ka Daugavpilī pirms 16 gadiem tika nozagts mazs bērniņš, kas turpat blakus vien bija dzīvojis. Tagad viņš ir atradies un nu sākas debates par to, vai šajā gadījumā ir iespējams vainīgās personas saukt pie atbildības.

Lai arī cik nereāli tas likās, ka šādi gadījumi varētu notikt vēl mūsdienās, izrādās, ka cilvēka nozagšana tomēr var notikt, bet tuviniekiem šī izjūta, ka tavs tuvinieks ir pazudis un ka tu nezini, kas ar viņu notiek, vienmēr ir bijusi ļoti briesmīga un nepatīkama, bet tajās situācijās, kad ir pazudis bērns, šīs izjūtas ne ar ko nav salīdzināmas.

Un tieši tāpēc mēs piedāvājam Krimināllikumā atjaunot normu, kas pastiprinātu atbildību tajos gadījumos, ja nolaupīts ir nepilngadīgais.

Tātad es ceru, ka šajā zālē mūsu priekšlikumam būs vienprātīgs atbalsts un ka tas netiks uztverts kā vienkāršs opozīcijas piedāvājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kampara, Āboltiņas, Zaķa, Latkovska un Rībenas iesniegto likumprojektu “Grozījums “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Artim Kamparam. Viņš acīmredzot runās “par”.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šobrīd rit novadu reformas process, un mēs labi zinām, ka esošais Pašvaldību vēlēšanu likums daudzos gadījumos pieļauj tādu iespēju, ka situācijā, kad novada centrā ir kāda pilsēta ar būtiski lielāku iedzīvotāju skaitu, nekā tas ir pārējā novada teritorijā… tātad pastāv ļoti liela iespēja, ka šajā gadījumā vēlētāji, ņemot vērā tīri tehniskas lietas, kas šobrīd ir ietvertas šajā likumā, kurš ir veidots, teiksim, pilnīgi citai sistēmai, pilnīgi citai kārtībai, iebalso būtisku šīs pilsētas pārstāvju vairākumu nākamā novada domē.

Un mēs arī ļoti labi zinām, ka šāda iespēja var radīt ļoti būtiskas, turklāt sliktas sekas. Atcerēsimies deviņdesmito gadu sākumu, kad dažādu nepārdomātu lēmumu dēļ daudzās nomalēs mājas palika bez iedzīvotājiem, iestādes, kurās vairs nav logu, fermas, kurās vairs nav dzīvnieku...

Tātad šajā situācijā ļoti būtiski ir nepieļaut šādas kļūdas. Mums vajag nodrošināt, lai jaunajā novadā arī turpmāk būtu cilvēki, lai investīciju līdzekļi, kas attiecas uz infrastruktūru, – un tas parasti ir ļoti būtisks priekšnosacījums – arī turpmāk vienmērīgi un godīgi tiktu sadalīti starp centru un perifēriju, un to, manuprāt, var nodrošināt arī ar būtiskām izmaiņām Vēlēšanu likumā.

Tātad – kāda ir šā priekšlikuma būtība, ko mēs piedāvājam un ko aicinām atbalstīt? Mēs uzskatām, ka tos jaunos novadus, kuros ir pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs pieciem tūkstošiem, vajadzētu sadalīt divos vēlēšanu apgabalos un tad atbilstoši iedzīvotāju skaitam varētu vēlēt par tiem pārstāvjiem, kurus ir deleģējuši tieši šo atsevišķo, dalīto, vēlēšanu apgabalu vēlētāji – tātad gan pilsētnieki, gan tie iedzīvotāji, kuri dzīvo ap pilsētu lauku teritorijās.

Domāju, ka šajā gadījumā ir iespējams saglabāt tieši tādu proporciju, kādai tai vajadzētu būt, un domāju arī to, ka politiskajām partijām ir daudz motivāciju, lai strādātu tieši ar to vēlētāju, ar tiem eventuālajiem deputātiem, kuri šobrīd neatrodas politikas veidošanas centrā – pilsētā, bet – tieši otrādi! – atrodas ārpus pilsētas. Manuprāt, šie grozījumi ir principā nepieciešami, ja mēs vēlamies novadu reformu nopietni pabeigt līdz galam.

Protams, šo likumu var būtiski papildināt un arī uzlabot vēl pašā procesā, jo noteikti arī visiem jums ir daudzas labas idejas, tāpēc es vienkārši aicinu, kolēģi, nobalsot “par”, atbalstīt šo ideju, nodot šos grozījumus komisijām un kopīgi strādāt pie tā tālākas pieslīpēšanas un uzlabošanas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Kamparam.

“Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Jā! Jā!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kampara, Āboltiņas, Zaķa, Latkovska un Rībenas iesniegtā likumprojekta “Grozījums “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 17, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nodots.

Sēdes vadītājs.

Saeimas Prezidijs likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” noteiktajā kārtībā ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst… (No zāles: “Nav iebildumu!”)

Es atvainojos! Vēl deputāte Solvita Āboltiņa vēlējās izteikties. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kāpēc? Tērē laiku!”) Es saprotu, ka viņa runās “par”.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs lemjam par kārtējo likumprojektu, kas ir nododams komisijai, taču šis likumprojekts nav vienkāršs likumprojekts. Pirmo reizi mēs lemjam par likumprojektu, kuru mums ir nodevis Valsts prezidents, bet patiesībā to ir iesniedzis 213 751 mūsu valsts iedzīvotājs.

Likumprojekta būtība ir grozījumi Satversmē, kas paredzētu tautai tiesības zināmos apstākļos lemt par to, vai būtu ierosināms atlaist parlamentu. Par šādu grozījumu nepieciešamību šajā namā ir ticis diskutēts jau vairākkārt – gan 1922.gadā, kad mūsu Satversme pirmoreiz tika pieņemta, gan 1934.gadā. Un arī ārpus šā nama liela tautas daļa uzstājīgi pieprasīja sev šādas tiesības pagājušā gada rudenī. Tas pat noveda pie tā sauktās “lietussargu revolūcijas”.

Runājot par šiem grozījumiem, ek­sistē divi viedokļi. Vienu viedokli pārstāv skeptiskie noliedzēji, kuri saka, ka šādu grozījumu pieņemšana radītu nemitīgu haosu valstī un dotu opozīcijai tiesības radīt milzīgu nestabilitāti. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Taisnība!”) Otra viedokļa atbalstītāji pret to savukārt iebilst. Šis jau tāpat ir sarežģīts mehānisms, jo vispirms ir jāsavāc tūkstošiem notariāli apliecinātu parakstu, pēc tam ir nepieciešams pietiekami liels kvorums referendumā. Tas viss jau tāpat šo mehānismu padara pietiekami sarežģītu, un tāpēc visdrīzāk šī norma, ja tā arī tiktu pieņemta, paliks preventīva, lai atgādinātu politiķiem to, kam tad pieder vara mūsu valstī.

Izdarot savu izvēli, “Jaunā laika” frakcijai svarīgi šķita šādi argumenti.

Pirmām kārtām šādu grozījumu nepieciešamību un lietderību ir atzinuši praktiski visi mūsu valstī esošie konstitucionālo tiesību speciālisti. Arī pie Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija ir norādījusi, ka šādu grozījumu veikšana Satversmē ir savlaicīgs ierosinājums, lai pilnveidotu Satversmē esošo neefektīvo risinājumu, kāds mums pašreiz tiek piedāvāts attiecībā uz Saeimas atlaišanu.

Otrām kārtām par šiem grozījumiem, tos atbalstot, jau ir izteicies 213 751 mūsu valsts pilsonis. Un ikvienam no mums šajā zālē ir jāapzinās tas, ka šī zemā uzticība mums, politiķiem, attiecas uz ikvienu no mums – gan uz pozīcijā esošo, gan arī uz opozīcijā esošo. Šādu grozījumu pieņemšana būtu tikai neliels solis un neliels apliecinājums tam, ka mēs esam gatavi mazināt plaisu starp sabiedrību un varu. Un tas būtu tikai pavisam neliels apliecinājums tam, ka ikviens no mums atceras vārdus, kas ir rakstīti Satversmē: “Latvijas valstī suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”

Es aicinu atbalstīt šos Satversmes grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Āboltiņai.

Tātad es atgādinu, ka Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem, kā es saprotu, iebildumu nav.

Līdz ar to mēs varam pāriet pie darba kārtības nākamās sadaļas izskatīšanas, un tā ir “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Andra Zaviļeiska atbrīvošanu no Siguldas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Andra Zaviļeiska atbrīvošanu no Siguldas tiesas tiesneša amata”.

Lūdzu jūs atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andra Zaviļeiska atbrīvošanu no Siguldas tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – “Deputātu pieprasījumi”.

Pieprasījums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem “Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietošanu”, ko iesnieguši deputāti Dzintars Zaķis, Linda Mūrniece, Arturs Krišjānis Kariņš, Ainars Latkovskis, Silva Bendrāte un citi – kopā desmit deputāti. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 125.pantu jūsu runas laiks ir 3 minūtes.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies. Labdien, godājamie kolēģi! Godājamais priekšsēdētāj! Īsi izskaidrošu šā pieprasījuma būtību.

Tātad Latvijā ir Meža attīstības fonds. Meža attīstības fonda padomes priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs. Tas ir noteikts likumā. Šajā gadījumā tas ir Mārtiņš Rozes kungs.

Meža attīstības fondam ir arī konsultatīvā padome, kas skata un lemj par tiem projektiem, kurus šis fonds atbalsta. Fonda būtība ir sadalīt valsts līdzekļus to projektu attīstībai, kuri ir saistīti ar mežu.

Kāpēc ir tapis šis priekšlikums? Mēs lasām šā fonda 11.aprīļa protokolu un redzam, ka ir atbalstīti daudzi un dažādi projekti par dažādām summām, tomēr daži no šiem projektiem ir ļoti dīvaini. Es runāšu apaļos skaitļos. Piemēram, 30 tūkstoši latu no šā Meža attīstības fonda tiek piešķirti ministram banketam ar ārvalstu vēstniekiem. (No zāles: “Ārprāts! Kas par rijību!”) Šī nauda tiek dota kompānijai “PR Studio”. Šo kompāniju es vēl pieminēšu drusku vēlāk.

Nākamā lieta. 123 tūkstoši latu… Ieklausieties! 123 tūkstoši latu tiek doti Meža dienu organizēšanai Varakļānos. 123 tūkstoši latu, kolēģi, Meža dienu organizēšanai! Tā ir milzīga summa! Par šādām summām – es nezinu! – var uzcelt neskaitāmus bērnudārzus vai izdarīt daudzas citas labas lietas. Arī pašā meža nozarē ir neskaitāmi daudz problēmu, kuras varētu risināt ar šādām summām. Ziedot šādas summas tikai un vienīgi Meža dienu organizēšanai, manuprāt, ir izšķērdība.

41 tūkstotis un 27 tūkstoši latu ir novirzīti arī pārgājienu organizēšanai. Tie tiek atbalstīti. Un kas ir pats galvenais? Visas trīs šīs summas ir atbalstītas un paredzētas izmaksāt kompānijai “Tēls PR”.

Lai jums būtu skaidrs, pastāstīšu, kas ir kompānija “Tēls PR”. Šī kompānija ir bijusi Zaļo un Zemnieku savienības sabiedrisko attiecību vadītāja. Kompānijas vadītājs Ainārs Vladimirovs šobrīd ir Saeimas Prezidija priekšsēdētāja padomnieks sabiedriskajās attiecībās un arī ilggadēji bijis tieši sabiedrisko attiecību vadītājs Zaļo un Zemnieku savienībai.

Starp citu, atceramies vēsturi! Ja jūs atcerēsieties kaut vai 2002.gadu, tad prātā nāks, piemēram, “Latvenergo” reklāmas tēriņi, kas toreiz pieauga neskaitāmas reizes salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Tas bija priekšvēlēšanu gads! Arī toreiz šāda veida tēriņi sabiedriskajām attiecībām neskaitāmas reizes tika pie­auguši.

Atcerēsimies neseno gadījumu ar Ziedoni Ziediņu, kurš Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas naudu bija novirzījis viena deputāta sabiedrisko attiecību veidošanai.

Atcerēsimies arī situāciju ar jau iepriekš pieminēto “PR Studio” kompāniju, kurai tika ieskaitīta naudu Austrumu slimnīcas sabiedrisko attiecību veidošanai, bet faktiski nekādas attiecības netika veidotas. Šī slimnīca, kā jūs paši labi zināt, šobrīd tiek apvienota. Tātad izskatās…

Sēdes vadītājs.

Zaķa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

Dz.Zaķis.

Vienu minūti! (No zāles: “Lai runā! Lai runā!”)

Sēdes vadītājs.

Lai pagarinātu runas laiku par vienu minūti, mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pagarinātu runas laiku pieprasījuma iesniedzējam par vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 2. Jums ir vēl viena minūte.

Dz.Zaķis.

Kolēģi, izskatās tā, ka šī nauda tiek ne tikai nesaimnieciski izmantota, bet arī tiek novirzīta savām kompānijām. Pēc šādas naudas novirzīšanas savām kompānijām šīs naudas ceļi vairs nav izdibināmi.

Un pēdējais. Šajā Meža attīstības fonda padomē strādā tāds kungs kā Arnis Muižnieks, kurš balsojot ir piešķīris naudu pats savam projektam. Ja tas būtu noticis gadījumā ar ierēdni, tad tas būtu sodāms pēc likuma.

Tāpēc mēs lūdzam zemkopības ministram skaidrot visus šos jautājumus, lai arī sabiedrība saprot, kā darbojas šis fonds, ar kādām summām rīkojas, kādus lēmumus zemkopības ministrs pieņem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības punkts ir Saeimas deputātu Lindas Mūrnieces, Ainara Latkovska, Silvas Bendrātes, Solvitas Āboltiņas, Dzintara Zaķa un citu pieprasījums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par Ministru kabineta paveikto”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja mūsu kolēģu pieprasījumu un šo pieprasījumu noraidīja. Tika ņemts vērā tas, ka visi deputāti ir iepazīstināti ar Ministru kabineta veikumu šajās simts dienās. Jums visiem ir izdalīti materiāli, kur ļoti plaši ir atspoguļots Ministru kabineta darbs šajās dienās. Tā ka tas bija mūsu apsvērums un tāpēc mēs šo pieprasījumu arī noraidījām.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Brigmanim.

Sākam debates. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag debates! Balsojam!”) Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņa jau runāja vienu reizi! Cik var runāt?”)

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šī valdība, Godmaņa valdība, tapa “lietussargu revolūcijas” rezultātā, kurā liela daļa sabiedrības nostājās pret cinismu, kādu pie varas esošie nodemonstrēja pret sabiedrību.

14.aprīlī pagāja simts dienas, kopš šī jaunā valdība strādā. Kas tad reāli ir mainījies?

Stabilitātes garantu ir nomainījis krīzes menedžeris, bet vai ir mainījušās un mazinājušās tās problēmas, kuras bija “lietussargu revolūcijas” laikā? Mūsuprāt, ne! Un tas arī bija tas iemesls, kāpēc tapa šis pieprasījums.

Šajā pieprasījumā ir tikai septiņi jautājumi, bet šie septiņi jautājumi nebūt nav vienīgie, uz kuriem mēs vēlētos sagaidīt atbildes. Mēs vēlējāmies, lai šīs atbildes publiski tiktu skaidrotas sabiedrībai gan no valdības, gan no valdības vadītāja puses. Diemžēl viņa šodien nav un visdrīzāk sabiedrība šos skaidrojumus nedzirdēs.

Mēs gribētu dzirdēt skaidrojumu par to, kā tad īsti ir ar inflāciju, kā tad īsti ir ar reģionālo reformu, kā tad īsti ir ar Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas Ceļa” satiksmes ministra Šlesera līdz bankrotam novesto “Latvijas Pastu” un strīdu ar Valsts kontroli par nelikumīgi iztērētajiem līdzekļiem; par to, vai sabiedrībai ir pietiekami plaši izskaidrots, kāpēc tieši šāds “Lattelecom” privatizācijas modelis mūsu valstij ir pats labākais, un vai patiešām valdība dara visu iespējamo, lai mēs nenonāktu pilnīgā enerģētiskā atkarībā no viena, turklāt Eiropas Savienībai ne visai draudzīga piegādātāja.

Es zinu, ka Saeimas deputāti ir saņēmuši atbildes ne tikai par simts dienās paveikto, bet arī uz šo konkrēto pieprasījumu.

Mūs ne viss šajās atbildēs pārliecināja. Piemēram, ir rakstīts, ka (No zāles dep. J.Dobelis: “Nelasi no papīra! Nelasi!”) inflācijas mazināšanu varētu garantēt tas, ka mums ir paredzēts bezdeficīta budžets, bet savukārt ne ar vārdu nav minēts tas, ka reālie mūsu budžeta pildīšanās rādītāji nebūt nav tik iepriecinoši, lai mēs varētu būt pārliecināti par to, ka šāds bezdeficīta budžets līdz šā gada beigām tiešām būs iespējams. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vajag no sirds teikt!”)

Priecē informācija par to, ka 21.aprīlī ir izveidota darba grupa, kas risinās jautājumus saistībā ar reģionālo reformu. Kāpēc tā priecē? Priecē tāpēc, ka 11.aprīlī tapa mūsu pieprasījums, bet 21.aprīlī tika izveidota šī darba grupa. Tomēr atbildēs uz šo pieprasījumu nav paskaidrots, kā tad īsti tiks panākta koalīcijas vienošanās jautājumā, ko pati valdība ir definējusi kā vienu no pašiem svarīgākajiem un šai valdībai risināmajiem uzdevumiem.

Priecē tas, ka “Latvijas Pasta” glābšanai ir jāiesniedz detalizēts biznesa plāns, tomēr paliek bažas, jo pirmajā uzmetumā, ar kuru Godmaņa kungs atnāca uz “Jaunā laika” frakciju, tātad valdības deklarācijas uzmetumā, ļoti skaidri bija ierakstīts viens no valdībai paredzētajiem uzdevumiem – “Latvijas Pasta” nodošana koncesijā.

Kā jau es teicu, jautājumu, uz kuriem mēs gribētu saņemt atbildes, ir pietiekami daudz. Turklāt tie nav mūsu jautājumi, bet tie ir sabiedrības jautājumi valdībai, sabiedrības jautājumi valdības vadītājam.

Es jautāju vēlreiz: kas tad ir mainījies? Mainījusies ir attieksme. Dobeļa kungs, ir mainījusies attieksme. (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies!”) Tā ciniskā attieksme, kāda bija… Sabiedrība tika saukta par vaukšķiem un tika teikts: mēs visu garantējam!… Protams, mēs ikviens redzam rūpju mākto premjera vaigu, rūpju mākto premjera stāju… Bet, manuprāt, premjeram ir nevis jāparādās katrreiz ekrānā un jācieš kopā ar tautu, bet ir jāliek savai komandai strādāt tā, lai šīs tautas ciešanas reāli mazinātu. Un tieši šā iemesla dēļ tapa šis pieprasījums.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vēl viens cietējs!”)

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es redzu, ka premjers nav atradis laiku, lai pats ierastos pie mums (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir Kalvīša kungs!” Dep. V.A.Krauklis: “Labākais no labākajiem!”), bet ir atsūtījis savā vietā ārlietu ministru. Nezinu, vai tas ir vai nav zīmīgi, ka no Ministru kabineta tieši ārlietu ministrs uz Saeimu tiek sūtīts.

Mēs visi esam izlasījuši premjera iesniegto ziņojumu par viņa vadītā Ministru kabineta pirmajās simts dienās padarīto. No vienas puses, tur ļoti daudz kas aprakstīts, bet, no otras puses, tur nav aprakstītas vairākas lietas, kas, manuprāt, ir vitāli svarīgas. Es šobrīd nevis vienkārši kritizēšu mūsu premjeru, bet runāšu par to, kas premjeram un valdībai būtu jādara, bet ko viņi diemžēl līdz šim nav darījuši.

Proti, es runāšu par inflāciju… (No zāles dep. J.Dobelis: “Par deflāciju var runāt!”)… un par budžetu. Mūsu valsts budžets (šī pati koalīcija sastādīja šo budžetu) tika pieņemts, balstoties uz vairākiem pieņēmumiem, kuri, izrādās, nepiepildās un nav patiesi.

Pirmais no tiem ir, ka iekšzemes kopprodukts turpinās krietni attīstīties 2008.gadā. Prognozēja, ka izaugsme būs septiņarpus procentu apmērā – septiņarpus procentu apmērā jau pēc pirmā ceturkšņa! Taču jau aprīļa beigās Finanšu ministrijas prognozi maina uz piecarpus procentiem. Un, kā mēs zinām, Starptautiskais Valūtas fonds prognozē pat vēl nedaudz zemākas mūsu izaugsmes iespējas šogad. Arī Latvijas Banka neprognozē tādu mūsu izaugsmi, kas būtu virs pieciem procentiem.

Turklāt valdība un Finanšu ministrija, sastādot 2008.gada budžetu, prognozēja, ka 2008.gadā inflācija būs 6,3 procenti. Kāda ir īstenība? Ko redzam šodien? Aprīlī Finanšu ministrija savu prognozi mainīja no 6,3 procentiem uz gandrīz 15 procentiem.

Tātad izaugsme noslīdējusi no 7,5 uz 5,5 procentiem, inflācija pieaugusi no 6,3 uz 15 procentiem. Kas reāli notiek un ko tas mums nozīmē? Tas nozīmē – un to mēs redzam arī Finanšu ministrijas ziņojumā –, ka valsts budžeta ieņēmumu prognoze nepiepildās. Plāns netiek pildīts. Un, kā mēs redzam, viens no pašiem svarīgākajiem rādītājiem, mazumtirdzniecības rādītājs, kas tieši atspoguļojas PVN jeb pievietotās vērtības nodokļa ienākumos, tas ir, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, 2008.gadā būs krietni zem plānotā. Taču, kā mēs zinām, PVN jeb pievienotās vērtības nodokļa īpatsvars budžeta ieņēmumu kopsummā ir ļoti nozīmīgs.

A.K.Kariņš.

Kas būtu jādara? Es, kolēģi, jums atkal ieteikšu to pašu, uz ko es esmu jau vismaz divas, ja ne trīs reizes no šīs tribīnes jūs aicinājis un mudinājis: ir jāsamazina budžeta tēriņi. Gan “Jaunais laiks”, gan arī es personīgi esmu to argumentējis, sastādot gan 2008.gada, gan 2007.gada, gan 2006.gada budžetu. Tajā laikā, kad mums bija strauja izaugsme, visu laiku argumentējām, ka valdībai ir jāsavelk josta, lai mums būtu liels pārpalikums. Bet tagad pie mums redzama kāda ekonomiska grūtība, ko Godmaņa kungs mums diemžēl radījis un ko sauc par stagflāciju. “Stagflācija” – tas ir termins, ko lieto, kad, kā tas Amerikas Savienotajās Valstīs 70.gados naftas krīzes dēļ notika, ekonomikas izaugsme kopumā ir ļoti minimāla, tā stagnē, bet cenu pieaugums turpina būt ievērojams jeb, citiem vārdiem sakot, vienlaikus pastāv inflācija. Tātad ir palēnināta ekonomiskā izaugsme, bet palielināts cenu līmenis, palielināta inflācija.

Šādos apstākļos ir ļoti grūti strādāt jebkurai valdībai, arī Godmaņa valdībai.

Bet kas tai būtu jādara? Ir viens svarīgs darbs – ir strauji jeb steidzami jāizdara budžeta grozījumi, lai krasi mazinātos valdības tēriņi, budžeta tēriņi. Tā, kā to dara mūsu kaimiņi ziemeļos. Igaunijā jau pirms kādām trim četrām nedēļām valdība pieņēma budžeta izdevumu samazināšanas plānu.

Finanšu ministrs Slakteris, ciemodamies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirms divām nedēļām, mums, visiem deputātiem, kas bijām klāt, teica, ka šobrīd valdība un Finanšu ministrija vēl skatīsies, vēl domās. Bet, draugi mīļie, pašas Finanšu ministrijas sniegtie dati jau skaidri un gaiši liecina par to, ka 2008.gada budžeta ieņēmumi nebūs prognozētajā līmenī! Tas nozīmē, ka valdībai ir jādara viss, lai nāktu klajā ar priekšlikumu, kā mazināt budžeta tēriņus, jo mums ir nepieciešams noturēt tādu kopējo budžeta pārpalikumu, kāds ir prognozēts. Ja finanšu ministrs Slaktera kungs šo darbu neveic – un, šķiet, viņš nav gatavs šo darbu veikt –, tad Ministru prezidenta pienākums ir vai nu panākt, ka tas finanšu ministrs to darbu veic, vai atrast citu finanšu ministru, kurš ir gatavs to darbu veikt. Tā galīgā atbildība ir ne tikai uz Slaktera kunga pleciem, bet arī uz Godmaņa kunga pleciem.

Es nerunāju tātad par to, ka Godmaņa kungs vienkārši nav labs premjers. Es norādu uz tiem datiem, ko tagad, Godmaņa kunga valdības laikā, Finanšu ministrija mums, deputātiem, sniedz. Skaidri ir pateikts, kas ir jādara. Taču es ar nožēlu konstatēju, ka mūsu premjers to darbu nedara. Tas darbs ir steidzīgi jādara, lai mūsu budžetu vēl saglābtu, pirms tas sabrūk pilnībā, un lai mēs varētu gadu pabeigt ar nepieciešamo pārpalikumu. Apstākļi būs grūti un sūri, jo arī mūsu valstī veidojas tā saucamā stagflācija. Un mēs vēl joprojām varam reaģēt. Bet laiks jau iet uz priekšu strauji. Šis ir viens ļoti svarīgs darbs, kam bija jau jānotiek un kam bija jābūt minētam šajā ziņojumā. Bet nebija šāda ziņojuma.

Es aicinu balsot “par”, atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Centīšos īsi paskaidrot par situāciju ar “Lattelecom”. Tas, manuprāt, ir viens no tiem jautājumiem, ar kura risināšanu šai valdībai iet visjocīgāk, teiksim tā.

Taču neliela atkāpe sākumā.

Veidodams šo valdību, Godmaņa kungs solīja, ka attieksme pret vēlētājiem, pret sabiedrību un arī pret Saeimu būs citādāka – būs diskusijas, būs skaidrojumi par to, kādi lēmumi un kāpēc tieši tādi tiek pieņemti. Diemžēl praksē mēs redzam to, ka Godmaņa kunga parlamentā šobrīd nav. Un, ja arī parādās, tad tikai tad, kad “Jaunais laiks” ierosina kādu pieprasījumu vai uzdod jautājumus. Diemžēl attieksme nedz pret sabiedrību, nedz pret parlamentu nav mainījusies. Nepietiek jau tikai ar to, ka Koalīcijas padomes sēdes pārceļ no Ministru kabineta uz Balto zāli…

Bet nu par “Lattelecom”.

Ekonomikas klasiķi neskaitāmas reizes ir teikuši – un ir tāds diezgan plaši izskanējis apgalvojums –, ka katrā ekonomikā ir, tā sacīt, vajadzīgs savs zilonis, no kā blusām baroties. Šis apgalvojums, manu­prāt, ir attiecināms arī uz Latvijas ekonomiku. Proti, Latvijas ekonomikā ir jābūt vairākiem jeb, teikšu tā, daudziem lieliem uzņēmumiem, kuri dod darbu daudziem cilvēkiem un ar kuriem ir saistīti daudzi sīki uzņēmumi. Tā ir tā saucamā saistītā ekonomika.

No šā apgalvojuma izriet, ka vissvarīgākais uzdevums ir panākt, lai “Lattelecom” turpinātu attīstīties, nesadrumstalotos un nesadalītos. Manuprāt, tieši tas ir valdības galvenais uzdevums – panākt, lai “Lattelecom” attīstās kā liels un nopietns informācijas tehnoloģiju uzņēmums. Nav būtiski, kas ir šā uzņēmuma saimnieks. Ir būtiski, ka uzņēmums nesadalās un attīstās.

Tagad par pašu privatizācijas procedūru. Es domāju, ka tieši valdības rīcības dēļ (manuprāt, neizlēmīgās rīcības, – jūs taču atceraties situāciju ar Blackstone; mainījās valdības viedoklis ļoti strauji, taču galu galā mainījās atkal atpakaļ uz līdzīgu shēmu, kāds bija Blackstone piedāvājums), – es domāju, ka tieši šīs rīcības, šīs neizlēmības dēļ “Lattelecom” joprojām nav vadītāja. Melngaiļa kungs ir no amata atcelts un sen ir prom no “Lattelecom”, bet vēl šobrīd jauns valdes priekšsēdētājs nav ievēlēts. Ja nav vadītāja, tad uzņēmums nevar sekmīgi strādāt.

Nākamais jautājums. “Lattelecom” tika vērtēts un piedāvāts pārdošanai pagājušajā gadā, taču situācija šogad ir krasi mainījusies. Proti, sākoties jaunajam gadam, visā valstī un visā pasaulē sākusies ekonomikas stagnācija. Jebkuram šāda tipa uzņēmumam cena arvien pazeminās un pazeminās un tas apstāklis ir lielā mērā saistīts ar visiem pasaules procesiem. Jautājums – vai obligāti jel kas jādara ir šobrīd, kad pasaules tirgus ir ļoti nelabvēlīgs mūsu darījumam ar “Lattelecom”?

Trešā lieta. Sabiedrībai absolūti nav tapis skaidrs, pirmkārt, tas, vai “Lattelecom” galu galā nedalīs vai dalīs, kā to pieprasa skandināvi. Kā jau es sākumā minēju, sadalīšana nav pieļaujama, bet, cik es saprotu no preses relīzēm, skandināvi tik un tā nepiekāpjas un vēlas atdalīt no pakalpojumiem pašu galveno sadaļu, tas ir, platjoslas interneta datu pārraidi. To pieļaut nedrīkst, bet valdība tā arī nav atbildējusi uz šo jautājumu.

Nākamais jautājums: vai izdosies par tām akcijām, ko Latvija atpirks no “Telia Sonera”, dabūt summu, kas ir lielāka nekā tā, ko samaksās “Telia Sonerai”? Vai tik beigās neiznāks tā, ka šīs akcijas nevarēs pārdot vismaz par tādu pašu naudu? Un tad rezultāts būs tas, ka mēs atkal būsim zaudētāji. Bet ja nu tomēr izdosies? Es pieļauju, ka to var izdarīt, bet var izdarīt tikai tādā gadījumā, kad pircējs uzspiež savus noteikumus.

Un trešais jautājums – manuprāt, vissvarīgākais –, uz kuru valdība nav atbildējusi: vai būs vai nebūs jauns “jumta” līgums ar eventuālo pircēju.

Šīs ir trīs nopietnas lietas, par kurām Godmaņa kungs nav sniedzis skaidrojumu.

Atgriezīšos pie pašā sākumā teiktā, ka, manuprāt, pats svarīgākais ir nodrošināt šāda uzņēmuma stabilu attīstību. Manuprāt, Godmaņa kungam vispirms vajadzēja mēģināt piedāvāt “Lattelecom” akcijas vienā paketē (gan Latvijas, gan skandināvu) pārdošanai izsolē ar sākumcenu – pusmiljardu latu. Tas ir tas, ko piedāvāja skandināvi par visu šo kopā… Ja tas nebūtu izdevies, tad plāns “B” varētu būt bijis šāds: tirgot skandināviem. Pusmiljards latu šobrīd, situācijā, kad valstī ekonomika sāk stagnēt, būtu vai nu ļoti labs stabilizācijas garants, vai labas investīcijas otrās šķiras ceļos, bērnudārzos un daudzās, daudzās citās lietās.

Un trešais scenārijs, manuprāt, būtu nedarīt neko, lai situācija paliek tāda, kāda ir. Šobrīd nav izdevīgi tirgot, jo cena, kas šobrīd ir iegūstama, šķiet, ir viszemākā iespējamā.

Uzskatu, ka tas, ko šobrīd valdība dara, vai nu nebeigsies ar rezultātu, vai beigsies ar sliktu rezultātu.

Bet pats galvenais – atkārtošu trešo reizi! – ir tas, ka premjerministram ir jā­skaidro sabiedrībai, kādi lēmumi tiek pieņemti un kāpēc tieši tādi lēmumi tiek pieņemti. Tas šobrīd, kolēģi, netiek darīts!

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viena minūte – pietiks!”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es domāju, ka neviens no valdošās koalīcijas locekļiem nenoliegs, ka viens no Godmaņa valdības būtiskākajiem pienākumiem, svarīgākajiem darbiem, kurus nevar atlikt vai pārbīdīt, ir administratīvi teritoriālā reforma. Šī ir lieta, kura Latvijā velkas jau ilgāk nekā 10 gadus, un es domāju, ka Latvijas sabiedrība, gan pašvaldību cilvēki, gan cilvēki uz ielām, saprot – un arī mēs, tautas ievēlēti likumdevēji, saprotam –, ka nevar sabiedrību turēt neziņā ilgāk nekā 10 gadus. Un arī Godmaņa kungs ir atzinis, ka reforma tomēr ir jāpabeidz līdz nākamajam gadam, kad jānotiek pašvaldību vēlēšanām.

Kā gan Godmaņa valdībai ir gājis ar šīs reformas konkrēto soļu realizāciju, kuri ir jāveic noteiktā laikā jeb termiņā, lai paspētu sagatavot visus šos dokumentus, visu šo sistēmu un kārtību, lai reforma varētu noritēt un 2009.gadā reāli tiktu pabeigta reizē ar pašvaldību vēlēšanām? Izskatās, ka šī ir viena no tām jomām, kur vezums ir nevis pakustējies uz priekšu, bet – tieši otrādi! – pabraucis atpakaļ.

Es esmu speciāli paņēmis šo apjomīgo dokumentu, kuru Godmaņa kungs, manuprāt, tā diezgan demonstratīvi atsūtījis visiem mums, Saeimas deputātiem, un kurš tiešām ir plašs un liels, un kurā tas viss ir precīzi pārstāstīts. Atveru sadaļu par darbiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un atrodu šeit, šajās divās lapaspusēs, trīs punktus, kur ir minēts paveiktais saistībā ar reformu.

Pirmais: apzināt un izstrādāt informatīvo ziņojumu. Otrais: sagatavot visu likumprojektu sarakstu prioritārā secībā. Trešais: izveidot darba grupu. Šie darbi tiešām ir paveikti.

Kolēģi, pēc gada būs pašvaldību vēlēšanas, bet lielais, nopietnais darbs, kas ir reforma, principā ir apstājies vai nobremzējies!

Kāpēc es tā saku? Tajā brīdī, kad Godmaņa kungs saņēma Saeimas atbalstu, lai veidotu valdību, vismaz bija skaidra novadu karte. Tā bija apstiprināta 4.septembrī, un tajā brīdī tā bija būtiska robeža, kuru tomēr varēja uzskatīt par lielu panākumu ceļā uz reālu reformas pabeigšanu. Taču, kā mēs šobrīd redzam, šī novadu karte jau vairs nav, tā teikt, stabila, un visi, gan sabiedrība, gan pašvaldības, gan arī koalīcija, šo karti apšauba. Tātad principā var teikt, ka pat šī vienīgā lieta, kura pagājušā gada decembrī jau bija reāla jeb paveikta, ir tomēr apšaubāma un grozāma.

Raugoties uz visu šo procesu, es gribētu turpināt ne tikai kritizēt. Es gribētu pastāstīt jums savu un “Jaunā laika” viedokli, kā būtu bijis konkrēti jādarbojas, uzņemoties tik atbildīgu pienākumu kā Latvijas pašvaldību un novadu attīstība, – kādi soļi būtu bijuši jāsper šā pusgada laikā, lai reforma šajā brīdī varētu tikt uzskatīta par sekmīgu un lai tie darbi, kas būtu jau paveikti, tiešām būtu piepildīti ar saturu un atbilstu tiem mērķiem, kas ir šīs reformas mērķi, kuru gaida cilvēki novados.

Pirmā lieta, kas būtu jāpaveic, bet kas nav izdarīta. Noteikti bija pietiekami ātri jāpārskata un jāpieņem Saeimā kritēriji, kas ir pamatā novadu kartei un pēc kā veidojas jaunie novadi. Mēs zinām, ka šobrīd šie kritēriji ir ļoti izplūduši. Un valdība ir iesniegusi Saeimā tikai šodien vienā likumā… Diskutē jau par procesu, kurš būs krietni, krietni vēlāk…

Tātad ir nepieciešami kritēriji – skaidri kritēriji, kurus Saeima būtu izdiskutējusi un pēc kuriem veidotos nākamie novadi. Balstoties uz tiem, būtu krietni vieglāk šeit, Saeimā, vai Ministru kabinetā balsot par tādu vai šādu novada robežu.

Otra lieta. Kopējā reformas vīzija. Kolēģi! Mēs šobrīd, manuprāt, esam pilnīgi aizmirsuši, ka tur, aiz tiem diviem vai trim krūmiem meža malā, tālāk ir arī mežs. Mēs atsevišķos gadījumos cenšamies “stumt cauri” šo reformu kā tādu, aizmirsuši, kāpēc tā vispār ir vajadzīga. Mēs nezinām, kāds būs pašvaldību otrais līmenis; nezinām, vai tas vispār būs un kā tas, tā teikt, darbosies. Mēs vēl joprojām nezinām, kā dalīsies rajonu, šābrīža rajonu, funkcijas, kam tās tiks deleģētas un kas tās reāli izpildīs. Nezinām, kur un kad iedzīvotāji saņems sev pienākošos kvalitatīvos pakalpojumus, kuru nodrošināšana ir viens no galvenajiem reformas mērķiem.

Šobrīd tas viss ir, tā teikt, pakārts gaisā, nav nekādas skaidrības, kā tas viss tiks beigu beigās izveidots, ir tikai mistiski solījumi, ka tas tiks atrisināts vislabākajā veidā. Ja šāda vīzija būtu, teiksim, Ministru kabineta koncepcijas līmenī, tad būtu pilnīgi cita saruna, pilnīgi cita diskusija par to, kurā virzienā mums būtu jāvirzās.

Nākamais loģiskais solis pēc šiem diviem soļiem būtu novadu kartes apstiprināšana, balstoties uz kritērijiem un kopējo reformas vīziju. Arī to varētu paveikt krietni saprotamāk un vieglāk, ja būtu paveikti pirmie divi soļi.

Un tad jau sāktos tiešām tehnisks process, kas varbūt būtu politiski vieglāks, bet aizņemtu ļoti lielu laiku, – tā ir attiecīgo likumu grozījumu izstrāde. Kā zināms, ir nepieciešams vairāk nekā simts likumu grozījumu. Tālāk sekotu šo likumu grozījumu apspriešana Saeimā, diskusijas ar pašvaldību cilvēkiem, ar iedzīvotājiem, to pieņemšana līdz gada beigām, lai cilvēki pirms vēlēšanām vispār zinātu, par ko un par kādu kārtību viņi balso. Un tad mēs varētu runāt par vairāk vai mazāk loģisku šīs reformas virzību, kolēģi.

Mēs šobrīd redzam tikai un vienīgi haotisku mētāšanos no viena likuma pie otra, strīdus starp koalīcijas partneriem, kuriem ir pilnīgi pretēji, diametrāli pretēji, uzskati par reformas mērķiem, nepieciešamību un realizācijas gaitu. Līdz ar to mēs nevaram prasīt… nē, mēs varam un mums vajag prasīt rezultātu, bet mēs nevaram loģiski iegūt rezultātu, jo šāda koalīcija šo rezultātu vienkārši nespēj dot, kolēģi. Un tie ir fakti! Nobeigumā es gribētu atsaukt jums atmiņā to salīdzinājumu attiecībā uz nākotni, ko es Godmaņa kungam prognozēju, kad balsojām par viņa valdību. Šis salīdzinājums ir ņemts no Servantesa darba “Dons Kihots”. Proti, premjers, labu gribēdams, kā tāds vientuļš cēls bruņinieks metas cīņā pret šīm vējdzirnavām, kuras atkarībā no vēja virziena vai nu griežas, vai negriežas. Taču vējdzirnavas ir lielākas un spēcīgākas par cēlā bruņinieka cēlajiem mērķiem.

Tas, ka Godmaņa kungs ir mēģinājis samierināt koalīcijas partnerus, kam ir dažādas intereses, ir pilnīgi loģiski. Taču iespējas to izdarīt ir ļoti ierobežotas. Šīm politiskajām partijām šīs intereses ir lielākas un pārākas par vēlmi valsti sakārtot.

Godmaņa kunga problēma ir tā, ka šajā situācijā viņš kā koalīcijas vadītājs nav spējis strukturēti, mērķtiecīgi izdarīt visas tās lietas, par kurām es runāju. Līdz ar to reforma šobrīd, manuprāt, ir iedzīta jau diezgan šaurā bezizejā, tīri laika izpratnē, un izskatās, ka sakarā ar šādas valdības un šādas koalīcijas rīcību un bezdarbību kārtējo reizi šī reforma ievilksies vēl uz četriem gadiem un kārtējo reizi sabiedrība redzēs, ka šeit Saeimā un valdībā esam pilnīgi nespējīgi veikt reālas valstiskas ilgtermiņa reformas un attīstības sakārtošanas lietas.

Kolēģi, tā ir milzīga atbildība. Es raugos uz jums, kolēģi no Tautas partijas un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Beidzot taču kļūsim atbildīgi un domāsim valstiski! Mēs nevaram tikai šauru, savtīgu interešu vārdā rīkoties. Mums ir jādomā par to, kā mūsu valsts attīstīsies, kā dzīvos cilvēki.

Godmaņa kungam ir nopietni jāpārdomā šis process.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Deputāts Latkovskis atsakās.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es šeit nenāku runāt kā Ivara Godmaņa advokāts, taču gribu teikt, ka Ivars Godmanis šodien nav Saeimas sēžu zālē tāpēc, ka viņš pilda ar savu amatu saistītus pienākumus.

Tomēr es gribu pateikt, lūk, ko. Man liekas, ka gan šā pieprasījuma iesniedzēji, gan arī pārējie zālē esošie saprot, ka šis jautājums mazāk attiecas uz Godmaņa valdību un uz Godmaņa valdības izdarītajiem vai daļēji izdarītajiem darbiem. Šis ir jautājums par to, vai Latvijā būs stabilitāte vai arī Latvijā atkal sāksies kārtējais “raunds” – tādas neskaidras situācijas, kad mums nebūs ne valdības, ne ministru, kad visi varēs runāt, ko grib, darīt, ko grib, un kad būs tā sauktais duļķainais ūdens, kurā vislabāk jutīsies tie, kas māk zivis ķert duļķainā ūdenī.

Godājamie kolēģi! Ivars Godmanis ir skaidri un nepārprotami nodemonstrējis, ka viņš vēlas kontaktēties ar sabiedrību. Ivars Godmanis pats personīgi un viņa ministri ir nodemonstrējuši to, ka viņi regulāri tiekas ar sabiedrību un skaidro valdības viedokli.

Godājamie kolēģi, mēs visi esam saņēmuši Ivara Godmaņa personīgi parakstītu dokumentu par to, ko valdība ir paveikusi simts dienās, kas valdībai ir veicies, kas valdībai nav veicies, un tas nav nekāds… tie nav nekādi slepeni dokumenti, tie ir publiski dokumenti, kas ir pieejami gan mums, deputātiem, gan arī pieejami masu medijiem.

Godājamie kolēģi, mēs esam liecinieki arī tam, ka valdības ministri vairāk un daudz biežāk publicējas medijos, avīzēs, sniedz dažādas intervijas, to skaitā radio intervijas, piedalās televīzijas raidījumos.

Kolēģi, mēs šodien Ivaram Godmanim varam pārmest to, ka viņa ministri, iespējams, pārāk maz ir redzami Saeimā un pārāk maz skaidro mums dažādus valdības lēmumus un valdības lēmumu projektus, dažādas pieejas, par kurām diskutē valdība. Taču gribu, kolēģi, jums teikt, ka mēs paši esam pie tā vainīgi. Šodien mums darba kārtībā ir grozījumi Saeimas kārtības rullī, saistībā ar kuriem valdība un Ministru prezidents varētu nonākt šeit, Saeimas tribīnē, diskusiju formātā, lai skaidrotu valdības pozīciju dažādos jautājumos Saeimas deputātiem.

Godājamie kolēģi, tie, kuri esat par haosu un nestabilitāti valstī, balsojiet, lūdzu, “par” šo sagatavoto dokumentu. Tos, kuri ir par stabilitāti, izpratni un valsts attīstību šajā pietiekami sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts Brigmanis vēlas kaut ko piebilst? Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas desmit deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par Ministru kabineta paveikto”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 46, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

Cienījamie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”.

Cienījamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Šis ir patiešām nopietns moments. Saskaņā ar Satversmes 68.pantu, lai mēs varētu izskatīt šo jautājumu, Saeimas sēdē ir jāpiedalās vismaz divām trešdaļām Saeimas deputātu. Tas nozīmē, ka mums visiem ir jāreģistrējas, lai pārliecinātos, ka Saeimas sēdē ir kvorums. Šī reģistrācija notiek nevis tā, kā tas ir Saeimas sēdes noslēgumā vai tad, kad tiek izsludināts pārtraukums. Šajā gadījumā balsošanas kartes paliek balsošanas iekārtā, un pēc signāla, kad iedegas uzraksts “Reģistrācija”, ir jānospiež šī poga. Uz to, ka jūs esat reģistrējušies, norāda tas, ka vienlaikus iedegas trīs gaismas diodes. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 82 deputāti. Tātad vairāk par divām trešdaļām deputātu ir zālē.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 643/Lp9, – ar likumprojektu “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”.

Godājamie kolēģi, mums šis dokuments ir jāskata otrajā lasījumā. Jāteic, ka atbildīgā komisija par šo likumprojektu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu vai papildinājumu. Komisija vienbalsīgi ir pieņēmusi lēmumu virzīt šo dokumentu izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Kolēģi! Es gribu pateikt… piebilst vienu lietu. Šodien ir ļoti simboliska diena. Šodien ir Eiropas diena, tāpēc būtu ļoti labi, ja mēs šajā Eiropas dienā nobalsotu “par” Eiropu, par to, ka Latvija atzīst jau grozīto Lisabonas līgumu, kas būs pamats tam, lai Latvija un arī pati Eiropas Savienība turpmāk būtu strukturētāka, stabilāka, dinamiskāka un konkurētspējīgāka starp pārējiem lielajiem globālajiem spēlētājiem pasaules tirgū.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 3, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 2337. Tas ir atbildīgās komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” trešajam lasījumam.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus, no kuriem 1.priekšlikumu ir iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Jirgens (turpmāk – Jirgena kungs). Priekšlikums ir atbalstīts, to iekļaujot 2. – atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 3.priekšlikums ir saņemts no parlamentārā sekretāra Jirgena. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 4. ir Jirgena priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Parlamentārā sekretāra Jirgena 5.priekšlikumu komisija ir uzlabojusi, izsakot savā redakcijā 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7. ir parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdzīgs ir 8. – Jirgena kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9. – Jirgena priekšlikumu – komisija ir izskatījusi, atzinusi par labu, bet tomēr ir izteikusi savā redakcijā, kuru jūs redzat 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

11. – parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums – ir atbalstīts daļēji, iekļaujot to atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 13. – parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums – ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Arī 14.priekšlikumā Jirgena kungs ir vienprātīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

15. – Jirgena kunga priekšlikumu – atbildīgā komisija ir izteikusi labākā redakcijā, kas lasāma 16.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

17. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un, protams, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

22. – Jirgena kunga priekšlikumu – komisija pārstrādāja, un jūs to redzat 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos. Mums jārunā par 18.priekšlikumu. Liekas, jūs esat pāršķīris divas lapas uzreiz.

K.Leiškalns.

Nē, man tās divas lapas vienkārši…

Sēdes vadītājs.

Es jums iedošu savu eksemplāru.

K.Leiškalns.

Paldies. Es atvainojos, jo man ir gadījusies brāķa tabula. Līdz ar to mēs atgriežamies pie 18.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs.

Mēs nupat izrunājām 17. Tagad ir jā­skata 18.priekšlikums.

K.Leiškalns.

Jā, 18.priekšlikums. Tas ir parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

19. – Jirgena kunga priekšlikumu – komisija ir izteikusi savā redakcijā, kuru jūs redzat 20.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

21. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

22. ir Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir iekļauts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

24. – parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums. Arī tas ir pārstrādāts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav. Aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Jaunatnes likums”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2338 – likumprojektu “Jaunatnes likums”. Pavisam uz trešo lasījumu ir saņemti 34 priekšlikumi, kas ir izskatīti komisijas sēdē.

1. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

2. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

4. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā, kas komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

6. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

7. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums – komisijā ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 8.priekšlikumā, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

9. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā, kas arī komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

11. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

13. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 14.priekšlikumā, kas arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

15. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums – ir atbalstīts.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 32.laidienā