Ministru prezidents Andris Šķēle:

"Pirmajā vietā ir liktas tautas intereses"

Preses konferencē Latvijas televīzijā vakar, 9. septembrī, pulksten 19.10 raidījumā "4.studija"

Turpinājums no 1.lpp.

— Kā jūsu valdība gatavojas risināt Latvijas un Krievijas attiecības?

A.Šķēle:

— Redzot samērā sarežģīto priekšvēlēšanu situāciju, kāda ir izveidojusies Krievijā, kā arī karadarbību Dagestānā un daļēji Čečenijā, kā arī vērojot terora aktus Maskavā, kuri saistīti ar karadarbību Dagestānā, ir skaidrs, ka Krievija šobrīd nevar pievērst pienācīgu uzmanību saviem kaimiņiem. Es domāju, ka ir vajadzīgs laiks. Jānogaida, kad beigsies karadarbība un vēlēšanas. Tad mēs noteikti spēsim uzlabot mūsu attiecības.

— Kāda ir jūsu attieksme pret priekšlikumu Privatizācijas fonda līdzekļus ieguldīt pensiju fondā?

A.Šķēle:

— Es gribētu teikt, ka situācija valsts budžetā kopumā ir ļoti slikta, iespējams, līdz pat mīnus 4 procentiem. Privatizācijas fonda ieņēmumi ir ļoti zemi. Un var gadīties, ka būs vilcināšanās ar lielo uzņēmumu privatizāciju. Attiecībā uz jūsu teikto, ka no privatizācijas ieņēmumiem varētu veidot pensiju fondu,— es uzskatu to par pareizu ideju. Par to mēs runājām arī ar Lāra kungu. Ir svarīgi pāriet uz otro pensiju līmeni — veidot fondētās pensijas. Te ir vērojama zināma naudas deficīta problēma. Pilnīgi iespējams, ka no lielo uzņēmumu — tādu kā "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecība" — privatizācijas līdzekļiem ir iespējams daļu līdzekļu atlikt, lai varētu pāriet uz fondētajām pensijām. Bet ir svarīgi, lai pensiju likumu pirms vēlēšanām negrozītu vairākas reizes.

— Vai valdība plāno iesniegt Saeimā pensiju likuma grozījumus, kamēr notiek parakstu vākšana referenduma rīkošanai?

A.Šķēle:

— Es nedomāju, ka ir īsti korekti brīdī, kad likums ir iesaldēts un tautai jāizšķiras par konkrētu rīcību, nākt klajā ar kaut kādiem paziņojumiem. Es domāju, ka mēs vienu mēnesi pagaidīsim. Es esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji lems ļoti apdomīgi — izsludināt vai neizsludināt šo likumu. Protams, ir vairāki punkti, par kuriem ir gatava runāt arī Tautas partija. Tautas partija nav bijusi iepriekšējā Saeimā un nav atbildīga par iepriekš pieņemtajiem bezatbildīgajiem lēmumiem. Mēs esam gatavi līdz 2000. gada budžeta apstiprināšanai veikt vienu otru korekciju.

— Ja Privatizācijas aģentūra rīt neizskatīs "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumus, vai ir iespējama valdības krīze?

A.Šķēle:

— Es nedomāju, ka viena vai otra jautājuma neizskatīšanas dēļ būs valdības krīze. Ministrs Makarovs ir izteicis skaidrus datumus, un es esmu pārliecināts, ka viņš ir gatavs izpildīt savus solījumus.

— Kas reāli ir izdarīts kontrabandas apkarošanas jomā?

A.Šķēle:

— Manuprāt, iepriekšējais darbs nav bijis mērķtiecīgi organizēts. Muitas iestāžu vadītāji man nav spējuši paskaidrot, par ko tiek saņemtas algas šajās iestādēs. Akcīzes nodokļa kritums ir vērojams līdz pat 40 procentiem. Nākamnedēļ man ir atkal tikšanās ar šo iestāžu vadītājiem, un viņi man atskaitīsies, kas ir izdarīts. Ir veikta virkne pasākumu — Valsts ieņēmumu dienestā ir uzsākta kadru rotācija, lai "neiesēžas", lai neizveidojas "ģimenes muitas", lai neveidojas korporatīvās saites. Tas būs grūts darbs, pietiekami ilgs. Bet man būs viegli atskaitīties sabiedrībai, jo skaitļi par akcīzes nodokļa iztrūkumu ir fiksēti, tāpat kā kontrabandas spirta cena nelegālajā tirgū.

— Vai valdība nav Privatizācijas aģentūras gribas menedžere? Kas tad īsti dominē — valdība vai Privatizācijas aģentūra?

A.Šķēle:

— Es domāju, ka šobrīd dominē valsts un tautas intereses. Privatizācijai ir jānotiek skaidri, caurspīdīgi un saprotami. Lēmums, kas ir pieņemts par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju, ko, starp citu, nevarēja pieņemt četrus gadus, ir pieņemts. Tas notiks atklātas izsoles veidā. Es domāju, ka tas varētu būt pamats vienam otram neapmierinātajam, taču tautas intereses ir liktas pirmajā vietā.

— Runājot par nesaskaņām ar Makarova kungu, ir dzirdēts par jūsu vadības autoritāro stilu. Vai esat gatavs to mainīt?

A.Šķēle:

— Mēs esam ļoti rūpīgi saskaņojuši, kā tiek iesniegti lēmumi. Esmu aicinājis noteikt ļoti stingru kārtību, kā jautājumus var izrunāt jau līdz valdības sēdei. Svarīgākais ir tas, ka procedūra, kādā virzās dokumenti valdībā, uzliek par pienākumu katram valdības loceklim izteikt savus viedokļus jau līdz sēdei un faktiski normālā darbā diskusijām sēdes laikā vairs nevajadzētu būt. Šeit runa nav par autoritārismu. Valdībai ir jāstrādā ātrā tempā, kvalitatīvi, tā, lai pieņemtie lēmumi tiktu arī pildīti. Bieži vien mēs lēmumus pieņemam, bet tie netiek pildīti, tiek "nomuļļāti". Tā ir bijis ar visām kontrabandām un kuģniecībām. Tāda situācija nedrīkst būt. Atbildībai par valdības darbu ir jābūt solidārai ar visiem koalīcijas partneriem. Tāpēc arī Tautas partija ir uzņēmusies solidāru atbildību par iepriekšējās valdības darbu un tās kļūdām gan pensiju likumos, gan pamatbudžeta neieņēmumos.

— Ja tiks savākts nepieciešamais parakstu skaits referendumā, vai jūsu domas par sabiedrības spēju pieņemt adekvātus lēmumus pasliktināsies?

A.Šķēle:

— Es nedomāju, ka tādēļ būtu jākritizē sabiedrība. Neviens referendums nedos papildu līdzekļus budžetā. Mans viedolis nav mainījies. Ja opozīcijai būtu vēlme konstruktīvi strādāt, tā atbilstoši Satversmei varētu piedāvāt citas iespējas, kā atjaunot parlamentārās debates. Bet opozīcija izvēlējās to Satversmes pantu, kas atļauj neizsludināt likumu un rīkot parakstu vākšanu referendumam.

— Vai ir plānots palielināt algas valsts zvērinātajiem advokātiem?

A.Šķēle:

— Lai gan nākamā gada budžets tiek plānots saspringts, mēs paredzam ļoti daudzas lietas, kas varētu dot attīstību tautsaimniecībai, galvenais ir izkustināt tautsaimniecību no stagnācijas. Sestdien kabinets plāno strādāt pie valsts budžeta nākamajam gadam. Mēs plānojam palielināt algas pedagogiem, kā arī ir paredzēts algu pielikums tieslietu sfērā. Bet es jums nevaru šobrīd konkrēti atbildēt par zvērinātiem advokātiem. Es nevaru atbildēt, vai to mēs izdarīsim tieši nākamgad.

— Ņemot vērā jūsu politiski divdomīgās attiecības ar ekonomikas ministru Makarovu, vai jūs varētu uzsākt ar viņu kopēju biznesu?

A.Šķēle:

— Mans viedoklis ir ļoti skaidrs — katram kabineta loceklim ir jāattaisno viņa augstais amats un jāspēj realizēt valdības deklarāciju. Es domāju, ka šobrīd jautājums ir izsmelts, un es esmu nosūtījis rakstiski savu viedokli ministram Makarovam. Kas attiecas uz kopīgu biznesu… Es nezinu, kāda ir Makarova izglītība. Ja būtu interesants biznesa piedāvājums un es nebūtu politikā, es to izskatītu.

— "Hanzas maiznīca" ir pārdota Ērikam Masteiko. To paziņoja premjera preses sekretārs Uģis Salna. Ja premjera preses sekretārs komentē šo lietu, vai mēs varam ticēt, ka pašam premjeram ar to nav nekāda sakara?

A.Šķēle:

— Joprojām ļoti daudzi uzdod jautājumus saistībā ar "Ave Lat". Acīmredzot ir jābūt skaidrām atbildēm. Var vērsties attiecīgās auditorfirmās.

— Vai jums tuvākajā laikā ir paredzēta kāda tikšanās augstākajā līmenī ar Krievijas vadītāju?

A.Šķēle:

— Ārlietu ministrija šo jautājumu risina. Pilnīgi iespējams, ka galotņu tikšanās notiks 18. novembrī Stambulā. Ir iespējams, ka atbrauc arī kāds Krievijas ministrs.

— Kad valdība sauks pie atbildības valsts naudas izšķērdētājus dažādos fondos un sabiedriskās struktūrās?

A.Šķēle:

— Šādi gadījumi ir vērojami daudz, un vainīgie neapšaubāmi būtu jāsauc pie atbildības. Sociālās apdrošināšanas fonds nav pieteicis prasības maksātnespējas gadījumā (runa ir par 6,3 miljoniem latu), tā izslēdzot valsti no prasītāju saraksta. Bet valstij taču ir priekšrocības. Šīs lietas prasa attiecīgu ierēdņu, kā arī politiķu izvērtējumu.

— Vai tas attiecas arī uz Pīka kungu un gadījumu ar "Neoplanu"?

A.Šķēle:

— Kas attiecas uz "Neoplana" gadījumu, mēs rūpēsimies, lai vairs nebūtu situācijas, ka kāds uzņemas finansu saistības valsts vārdā bez finansu ministra piekrišanas. Tikai finansu ministram ir tiesības uzņemties saistības valsts vārdā. Es domāju, ka to zina arī Latvijas bankas.

— Iepriekšējos "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumus apstiprināja jūsu iepriekšējās valdības laikā. Vai tie bija caurspīdīgi un saprotami?

A.Šķēle:

— Es tiešām nevaru pateikt, vai tad ir bijuši apstiprināti "Latvijas kuģniecības" noteikumi. Es domāju, ka nē, jo tobrīd kuģniecība atradās vērtēšanā. Pašreizējie "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumi ir visiem saprotami. 44 procenti akciju tiek pārdots atklātā izsolē, 15 procenti — par sertifikātiem publiskā pārdošanā, 10 procenti akciju — 20 miljoni latu — tiek nodoti pensiju fondā, lai mēs varētu sekmēt papildu ieņēmumus sociālajā budžetā, un 6 procenti akciju pienākas darbiniekiem un pensionāriem, kas strādājuši šajā uzņēmumā. Akciju sadalījums ir pilnīgi saprotams un pārskatāms.

— Kā jūs vērtējat Valsts prezidenta Kancelejas vēlmi iegādāties Valsts prezidentei bruņotu un ļoti dārgu mašīnu?

A.Šķēle:

— Es nedomāju, ka ir jārunā par Kancelejas vēlmi iegādāties Valsts prezidentei bruņumašīnu. Ir jārunā par dienesta mašīnām vispār. Valdība ir pieņēmusi lēmumu centrālajā aparātā samazināt dienesta mašīnu skaitu par 30 procentiem. Es šodien palūdzu Valsts kancelejas darbiniekiem izvērtēt, ar kādas klases mašīnām brauc ierēdņi. Pieļauju, ka kādam no savas kabatas būs jākompensē tas "lukss", ko viņš ir atļāvies. Es ceru, ka Valsts prezidenta Kanceleja neizcelsies uz vispārējā taupības režīma fona.

— Vai, jūsuprāt, Sončika kungs ieviesīs kadru rotēšanas principu muitas iestādēs?

A.Šķēle:

— To ir piespiedusi valdība un finansu ministra Krastiņa aktīvā darbība.

— TB/LNNK līderis Māris Grīnblats ir teicis, ka frakcija parūpēsies, lai Makarova kungu neatstādinātu no amata. Vai tā nav valdības šantāža?

A.Šķēle:

— Es tādus izteikumus neesmu dzirdējis. Es domāju, ka partija ir gatava risināt problēmas, kas rodas tās iekšienē. Cik es zinu, šodien Grīga kungs ir izslēgts no frakcijas. Es nedomāju, ka viena vai otra partijas biedra jautājums varētu būt šķērslis sekmīgai tālākajai koalīcijas darbībai. Es domāju, ka TB/LNNK ir apņēmības pilna īstenot tos mērķus, kuru dēļ tika nodibināta koalīcija, un kopējais uzdevums tiks stādīts augstāk par kādas personas privātajām interesēm.

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā