no 1.lpp.

Salīdzinoši labs līmenis pēc divu mēnešu krituma bija arī uzņēmumu ienākumu nodokļa iekasēšanā. Tas rāda, ka acīmredzot ir beigušās pagājušajā gadā pārmaksātā uzņēmumu ienākumu nodokļa atmaksas, kas notika jūnijā un jūlijā. Pašlaik mēs sasniedzam normālu līmeni uzņēmuma ienākuma nodokļa avansmaksājumos.

Šīs visas kopumā relatīvi pozitīvās tendences svarīgākajos valsts pamatbudžeta ieņēmumu veidos ir izraisījušas arī diezgan būtisku pamatbudžeta ieņēmumu līmeņa pieaugumu pēc jūnija un jūlija. Faktiski augusts bijis labākais mēnesis šajā gadā, otro reizi šajā gadā pārsniedzot pagājušā gada ieņēmumu līmeni. Pateicoties tam, ka augustā ļoti zems bija arī izdevumu līmenis, kas daļēji skaidrojams ar atvaļinājumiem - atvaļinājumu naudas tika izmaksātas agrāk - augustā pamatbudžetā bijis finansu pārpalikums un salīdzinoši neliels fiskālais deficīts - apmēram 3 miljonu latu līmenī. Augusts pēc 1999. gada budžeta pieņemšanas bijis pamatbudžetam finansiālā ziņā labākais mēnesis.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu jomā augustā ir saglabājies jūlija līmenis. Tā kā pagājušajā gadā augustā salīdzinājumā ar jūliju bija kritums, diezgan ievērojami ir pārsniegts pagājušā gada ieņēmumu līmenis. Protams, šie ieņēmumi nenodrošināja visu nepieciešamo maksājumu segšanu, līdz ar to augustā sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts ir palielinājies vēl par četriem miljoniem, no kuriem trīs miljonus veido deficīts pensiju budžetā un vienu miljonu - deficīts bezdarbnieku pabalstu izmaksāšanā.

Sliktāka aina pirmoreiz šogad ir galvenajā nodokļa veidā, no kā tiek finansēti pašvaldību budžeti. Kritumu šajos ieņēmumos arī varētu izskaidrot ar atvaļinājumu sezonu, jo arī pagājušajā gadā augustā ir bijis kritums gan attiecībā pret jūniju, gan pret jūliju. Līdzīga sezonalitāte vērojama arī šogad. Ceram, ka septembrī šie ieņēmumi atkal pieaugs un tās būs bijušas tikai sezonālās svārstības. Šādi ieņēmumi un izdevumi bijuši augustā.

VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks:

- Akcīzes nodoklim degvielas jomā jūlijā un augustā vērojama importa apjoma samazināšanās. Tie samazinās būtiski. Vispirms - par benzīnu.

Benzīna biznesā aktīvi parādījusies līdz šim nepārliecinoša darbība, ko sauc par ķīmisko savienojumu piejaukšanu benzīnam ar mērķi paaugstināt oktānskaitli.

Līdz 1. septembrim ķīmiskais savienojums, ko saīsinājumā dēvē par MTBE un kas palielina benzīna oktānskaitli, netika aplikts ar akcīzes nodokli. Ja šo savienojumu sajauc ar benzīnu, iegūst benzīnu ar paaugstinātu oktānskaitli, ko pārdod iekšējā tirgū par attiecīgās kvalitātes benzīna cenu. Taču akcīzes nodoklis tika samaksāts par tādu benzīnu, kam oktānskaitlis nav tik augsts, tātad - par sliktākas kvalitātes benzīnu. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, jūlijā vien - un šī tendence turpinās arī augustā, apmēram 20 000 tonnu šā ķīmiskā savienojuma oficiāli ievests Latvijā. Ja mēs iekasētu akcīzes nodokli no tās cenas, par kādu tiek benzīns realizēts iekšējā tirgū, mēs iegūtu aptuveni 3,7 miljonus latu vienā mēnesī. Tas ir ārkārtīgi būtiski, ja aplūkojam jūlija un augusta aprēķinus.

Kā jau minēju, ar 1. septembri šāda veida legālais bizness tiek pārtraukts, jo akcīzes nodoklis ir jāmaksā arī par jau minēto ķīmisko vielu - ēteri jeb MTBE. Mēs interesējāmies pie kolēģiem Centrālajā statistikas pārvaldē, kas notiek ar benzīna patēriņu un tā atlikumiem valstī. Šā gada pirmajā pusgadā benzīna patēriņš valstī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu samazinājies par 13 procentiem. Vērojama tendence benzīna atlikumam valstī samazināties, tātad, importam samazinoties, apgrozībā nokļūst tie krājumi, kuri ievesti iepriekš un par kuriem akcīzes nodoklis maksāts iepriekšējos mēnešos, nevis jūlijā un augustā.

Par dīzeļdegvielu. Dīzeļdegvielas biznesā un biznesā, kur ir jāmaksā akcīzes nodoklis par šo naftas produkta veidu, vērojama līdzīga tendence. Konkrēti - ievedot mazutu un petroleju, jūnijā un jūlijā apjomi bija desmitiem tūkstošu tonnu. Tātad akcīzes nodoklis par šiem produktiem ir vairākas reizes mazāks nekā dīzeļdegvielai. Bet uzņēmēji šos abus naftas produktus sajauc kopā un realizē kā dīzeļdegvielu, maksājot daudzkārt mazāku akcīzes nodokli - vienā mēnesī šī starpība ir aptuveni 1 miljons latu. Jūlijā un augustā katrā mēnesī šāda summa, kas iepriekš tika iekasēta, noteikti netika samaksāta, un tādus apjomus kā jūlijā un augustā mēs šajā biznesā redzam pirmo reizi.

Mums laipni atsaucās Krievijas Federācijas vēstniecība Latvijā ar informācijas sniegšanu par cenām un par kvotām, eksportējot naftas produktus no Krievijas uz Latviju. Redzams, ka ir ievērojams cenu kāpums naftas produktiem Krievijā, kas noteikti samazina importa apjomus, legāli ar šo biznesu nodarboties kļūst neizdevīgi.

Par naftas produktu biznesu gribu teikt, ka mums ir virkne kontroles pasākumu, ko mēs jau veicam un veiksim arī turpmāk. Arī tāpēc, ka naftas produktu ieņēmumi tieši no šā akcīzes veida - benzīna un dīzeļdegvielas - ir ievērojami samazinājušies. Mūsu darbs ir plānveidīgs, un tiks likts akcents tieši uz pasākumiem, ko mēs jau pašlaik realizējam muitas noliktavās. Mums ir informācija, ka šajās muitas noliktavās ir būtisks apgrozījums, un viena no pašlaik pārbaudāmām informācijām ir par iepriekšminētajām darbībām ar degvielu, par to, kas notiek ārpus muitas noliktavām un ārpus akcīzes noliktavām. Ja darbības notiktu to teritorijā, tad likmju starpība būtu jāmaksā, formējot muitas procedūru brīvam apgrozījumam.

Pēc tam uz žurnālistu jautājumiem atbildēja Edmunds Krastiņš.

- Vai pozitīvās tendences budžeta ieņēmumu daļā ir konstantas?

- Es, protams, tā ceru. Bet, kā jau iepriekš teicu, daļa tendenču ir saistītas ar akcīzes likmju paaugstināšanu lielos apmēros iepirktām tabakas akcīzes markām. Bet mēs joprojām ceram, ka izdosies tikt galā ar šo samazinājumu, kas radās no akcīzes nodokļa degvielai. Tad mēs varētu teikt, ka pozitīvās tendences, kas sāk iezīmēties attiecībā uz pamatbudžetu, kopš sākusi strādāt pašreizējā valdība, arī saglabāsies.

- Kā norisēja tikšanās ar firmas "Crown Agents" pārstāvjiem?

- Kopā ar Počas kundzi mēs trešdien bijām Londonā pie "Crown Agents" vadības, lai apspriestu situāciju, kāda izveidojusies Latvijā pēc sadarbības beigšanās. Mēs izklāstījām diezgan neapmierinošo situāciju attiecībā uz akcīzes nodokļa iekasēšanu un lūdzām sniegt mums priekšlikumus, piedāvājumu, kā firma varētu palīdzēt Latvijas muitai un Valsts ieņēmumu dienestam - lai uzlabotu metodisko darbu, novērtētu risku, aktivizētu korupcijas novēršanu muitā. Divu nedēļu laikā "Crown Agents" solīja savus priekšlikumus mums atsūtīt. Mēs, ņemot vērā visai ierobežotās finansēšanas iespējas salīdzinājumā ar tiem līgumiem, kas ar firmu bija iepriekšējās sadarbības laikā, izvēlēsimies sadarbības apjomu.

- Kādas būs nodokļu izmaiņas saistībā ar nākamā gada budžetu?

- Tajā paketē, kas iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā sestdien, ir piedāvāta virkne grozījumu nodokļu likumdošanā. Izmaiņām nodokļu likumdošanā jābūt tādām, kas dotu impulsu Latvijas tautsaimniecības attīstībai, jo attīstības atjaunošanās pašlaik notiek ļoti lēni un pakāpeniski. Pamatlietas grozījumos ietver virkni piedāvājumu samazināt nodokļu likmes. Tas pirmkārt attiecas uz īpašuma nodokli, īpaši tajā progresīvi lielajā daļā, kas sasniedz 4 procentus un par ko, esot ministra amatā, esmu dzirdējis daudz pārmetumu no lielajiem investoriem, kuri gribētu šeit radīt jaunas darba vietas. Otrs piedāvājums grozījumiem ir šāds. Sakarā ar to, ka mēs vēlmē pielīdzināt akcīzes nodokļa likmes degvielai ES minimumam esam būtiski aizsteigušies priekšā saviem kaimiņiem - igauņiem un lietuviešiem, mums nepieciešams pārskatīt šo paaugstināšanas grafiku un pielīdzināt savas likmes ES minimālajām likmēm nevis 2001. gadā, kā tas bija plānots iepriekš, bet gan 2003. gadā. Tas nozīmē, ka ar 1. janvāri netiktu paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes bezsvina benzīnam, dīzeļdegvielai un gāzei. Un trešais piedāvājums ir atjaunot grafiku, kas paredzēja sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājumu, piedāvājot nākamajā gadā kaut vai par 1 procentu samazināt darba devēja iemaksu lielumu. Pašlaik spēkā esošais likums paredz, ka līdz 2003. gadam ar nodokļa likmi izmaiņa nenotiek, bet 2003. gadā notiek pēkšņs samazinājums par 4 procentiem. Tas, ilgtermiņa prognozēs lūkojoties, tāpat 2003. gadā izraisa būtisku deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā. Mēs gribētu šo efektu izlīdzināt pa vairākiem gadiem un ceram, ka, pakāpeniski samazinot šo likmi, to kombinējot ar represīvām metodēm, būs izdevīgāk maksāt šo nodokli. Mēs ceram, ka šāda nodokļu likmju samazināšana nesamazinās iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā.

Vienīgi alkoholiskajiem dzērieniem paredzēto nodokļu likmju palielinājumu ziņā mēs atšķirībā no akcīzes nodokļa degvielai atpaliekam no citu Baltijas valstu līmeņa. Alkoholam akcīzes palielinājums nākamajā gadā paredzams 10-20 procentu robežās atkarībā no dzēriena veida. Ir paredzēts arī paplašināt akcīzes nodokļa piemērošanu alum. Ja pašlaik ar akcīzes nodokli tiek aplikts tikai stiprais alus, tad paredzēts, ka nākamajā gadā viss alus tiks aplikts ar ļoti nelielu akcīzi, kas vājākajam alum ir 1 santīms par litru. Pieaugot alus stiprumam, nodoklis pakāpeniski palielināsies. Šāda kārtība pastāv arī ES valstīs, un mums arī uz tādu jāpāriet. Tas varētu notikt ar nākamā gada 1. janvāri - sākumā ļoti zemā līmenī, pakāpeniski tuvojoties ES valstīs noteiktajām minimālajām likmēm. Tie ir būtiskākie grozījumi, kas gaidāmi nodokļu likumdošanā. Ir vēl virkne tehnisku un mazāk nozīmīgu grozījumu, kas nesaistās ne ar lieliem pieaugumiem, ne ar lieliem samazinājumiem.

- Kāds īsti 2000. gada budžeta projektā paredzēts fiskālais deficīts?

- Es nākamā gada budžetam izvirzu divas galvenās prasības. Viens - lai būtu grūdiens tautsaimniecības attīstībai, kā jau iepriekš teicu. Otrs - lai tas tiktu starptautiski akceptēts un atzīts budžetā, ko pieņemtu Latvijas valdība un Saeima. Lai tas būtu starptautiski atzīts, mums jāpanāk vienošanās ar Starptautisko valūtas fondu (SVF). SVF atzīšanas pamatā ir tas, par cik mēs spēsim samazināt savu budžeta deficītu. Tā kā man sarunas ar SVF misiju bija šajā otrdienā, tad valdībā iesniegts tas budžeta projekts, kas tika gatavots, galvenokārt balstoties uz mērķa griestiem, kas savulaik tika apstiprināts valdībā. Bet Finansu ministrija pašlaik vēl gatavo vairākus priekšlikumus par izdevumu samazināšanu šajā jau iesniegtajā budžeta projektā, kurš sestdien valdībai būs jāizskata, lai vēl vairāk samazinātu fiskālo deficītu 105 miljonu latu apmērā. Šis deficīts jau tāpat ir diezgan būtisks samazinājums salīdzinājumā ar šā gada līmeni, un mēs to vēlamies samazināt līdz 100 miljoniem latu, tuvojoties 80 miljoniem latu. Šie 80 miljoni latu būtu 1,9 procenti no IKP pēc jaunās starptautiski atzītās metodikas. Tas būtu samazinājums no šāgada plānotā budžeta deficīta līmeņa par 2,7 procentiem no IKP, kas ir ļoti būtisks samazinājums.

Vēl viena lieta, kas parādās nākamā gada budžetā, ir tā, ka mēs pāriesim uz starptautiski atzītu metodiku, ko lieto Māstrihtas līguma valstis un SVF. Proti, privatizācijas rezultātā gūtie ienākumi turpmāk tiks uzskatīti nevis par tādiem ieņēmumiem kā nodokļu ieņēmumi, bet gan finansēšanas avotu, līdzīgi kā kredīti. Tie neietekmēs budžeta deficīta līmeni. Mēs ar šiem privatizācijas līdzekļiem varam samazināt ārējo parādu un tā apkalpošanas izmaksas.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Kopsavilkums par budžeta ieņēmumu daļas

izpildi 1999.gada 8 mēnešos

(tūkst.Ls)

Ieņēmumu normatīvs aprēķināts no gada ieņēmumu plāna, ņemot vērā darba dienu skaitu gadā un pārskata periodā.

Galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietniece N.Jezdakova