Par Zviedrijas prezidentūru Eiropas Savienībā

Vakar, 16. janvārī, Zviedrijas Karalistes vēstniecība Latvijā ar svinīgu pieņemšanu atzīmēja savas valsts prezidentūras sākumu Eiropas Savienībā (ES). Īsi pirms pieņemšanas Zviedrijas vēstnieks Tomass Bertelmans tikās ar Latvijas vadošo laikrakstu un elektronisko informācijas līdzekļu žurnālistiem. Preses konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītājs Latvijā vēstnieks Ginters Veiss.

Preses konferences ieskaņā T.Bertelmans uzsvēra, ka Zviedrijas prioritātes tās prezidentūras laikā var apzīmēt ar trim angļu valodas "e" — enlargement, employment and environment (paplašināšana, nodarbinātība un vides aizsardzība — J.Ū. ) . T.Bertelmans uzsvēra, ka, pateicoties Francijas prezidentūrai ES, Zviedrijai un turpmākajām prezidējošajām valstīm tagad ir labs pamats ES paplašināšanas sekmēšanai. "Nepastāv vairs kandidātvalstu dalījums grupās, un sarunas notiks ar katru valsti atsevišķi, balstoties uz objektīviem ES kritērijiem un atbilstoši katras valsts reālajiem sasniegumiem un kapacitātei", teica T.Bertelmans. Viņš atzinīgi novērtēja novembrī prezentēto Eiropas Komisijas stratēģisko plānu, kas arī ir labs pamats ES tālākai paplašināšanai. Vēstnieks uzsvēra, ka ES kandidātvalstīm, kas līdz šim formāli bija otrajā jeb tā sauktajā Luksemburgas grupā, ir reālas iespējas panākt līdzšinējās pirmās grupas valstis. Šis princips un Zviedrijas prezidentūras pozīcija bauda arī plašu atbalstu Eiropas Komisijā. "Savas prezidentūras laikā mēs gribam atvērt visas sarunu sadaļas ar līdzšinējām, otrās grupas kandidātvalstīm, tātad arī ar Latviju, un slēgt iespējami vairāk sarunu sadaļu.

Mūsu nostājas pamatā ir ļoti loģiska pozīcija: vērā ņemami vienīgi objektīvi kritēriji un katras konkrētās kandidātvalsts reālie sasniegumi," teica T.Bertelmans, piebilstot, ka šī iemesla dēļ būtu pāragri spriest par sarunu noslēgšanas datumu.

Zviedrijas vēstnieks akcentēja arī nodarbinātības aktualitāti ES dalībvalstīs, atgādinot pērn Portugāles prezidentūras laikā Lisabonā deklarēto mērķi pārvērst ES par sekmīgāko pasaules reģionu zinībietilpīgas ekonomikas jomā. "Šis mērķis aktualizētu ES valstu sadarbības un arī zināmas sāncensības aktualitāti," teica vēstnieks. Viņš arī paredzēja, ka vairumā ES valstu turpmākajos piecos, desmit gados aktualizēsies demogrāfiskā problēma, kas īpaši saasinās pensiju un citu sociālās nodrošināšanas aspektu aktualitāti. Savukārt dabas aizsardzībā ļoti aktuāla, taču ne tuvu vienīgā problēma ir augšņu piesātināšana ar ķimikālijām.

Zviedrijas vēstnieks pieskārās arī ES attiecībām ar Krieviju, uzsverot Ziemeļu dimensijas lomu šo attiecību nākotnē.

Savu viedokli žurnālistiem pauda arī Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā, vēstnieks Ginters Veiss. Viņš uzsvēra, ka paralēli augstajai ES prezidējošās valsts atbildības pakāpei lielu darbu ES paplašināšanā veic arī Eiropas Komisijas institūcijas Briselē. G.Veiss atzina, ka Zviedrijas prezidentūras programma ir visai ambicioza. Pastāvot pat viedoklis, ka tā varbūt ir pārāk ambicioza. Taču tas tikai nozīmējot, ka šī programma īstenojama ciešā sadarbībā ar ES kandidātvalstu valdībām. Šajā kontekstā jo nozīmīgāka kļūst ES kandidātvalstu individuāla izvērtēšana pēc objektīviem kritērijiem, ņemot vērā katras valsts reālākos sasniegumus. G.Veiss atsaucās arī uz vēl nesen, gan ne pirmo reizi, izskanējušo ES paplašināšanas komisāra Gintera Ferhoigena viedokli, ka Latvija ir viena no drošākajām pretendentēm bijušās pirmās kandidātu grupas panākšanai. "Mēs Eiropas Komisijā darīsim visu, lai palīdzētu Zviedrijai tās prezidentūras laikā nodrošināt ES paplašināšanu kā pašu augstāko prioritāti," teica Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā, uzsverot, ka sarunu procesā ir svarīgi rīkoties tā, lai nevis mazinātu kandidātvalstu apņēmību, bet, gluži otrādi, iedrošinātu kandidātvalstis vēl mērķtiecīgākai virzībai uz ES.

G.Veiss pieskārās arī citām Zviedrijas vēstnieka minētajām prioritātēm, uzsverot, ka dabas aizsardzība mūsdienu industrializācijas apstākļos Eiropā ir ļoti dārgs process, īpaši notekūdeņu attīrīšana un kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošināšana. Šie uzdevumi prasa milzu investīcijas, ko tuvākajos piecos, desmit gados ES dalībvalstīm būs grūti ieguldīt vides aizsardzības problēmu kardinālā risinājumā.

Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā atgādināja arī politiķu un žurnālistu retorisko jautājumu "Vai un kad?" par ES paplašināšanas nākamo kārtu. Pēc G. Veisa domām, paplašināšanas sarunas vajadzētu risināt tā, lai jaunās ES dalībvalstis jau varētu piedalīties ES parlamenta vēlēšanās 2004. gada vasarā. Viņš gan šo aplēsi nosauca par visnotaļ optimistisku prognozi.

"Latvijas Vēstnesis": — Zviedrijas vēstnieka kungs, ES kandidātvalstīs un dalībvalstīs ir visai izplatīts viedoklis, ka Francijas prezidentūras laikā Eiropas lielās valstis īpaši centās nostiprināt savas pozīcijas ES. Kāda ir zviedru iekšējā izjūta — vai jūs paši Zviedriju uzskatāt par lielu vai mazu valsti? Pēc teritorijas un ekonomiskā iespaida Zviedrija ir liela valsts, taču tajā ir tikai nepilni deviņi miljoni iedzīvotāju.

T.Bertelmans: — Mēs paši Zviedrijā uzturam mazas valsts tēlu. Tas mūs pilnībā apmierina. Zviedrijā ir 8,9 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja mēs esam maza valsts. Starp ES dalībvalstīm mēs esam kaut kur pa vidu. Protams, zviedru uzņēmumus var atrast visā pasaulē. Bet, runājot par ES dalībvalstu vadītāju beidzamo apspriedi, mēs, Zviedrija, pieņemam, ka Nicā ES lielās valstis zaudēja daļu sava agrākā iespaida. Tiesa, ne tik daudz, kā pašas lielās valstis apgalvo, un tomēr. Taču kopumā, es domāju, Nicā tika panākts kompromiss starp lielo un mazo valstu interesēm. Un galvenais, ka Nicā tika pieņemti ļoti būtiski lēmumi par ES tālākās paplašināšanas nodrošināšanu. Šie lēmumi būtiski palīdzēs arī sekmīgai Zviedrijas prezidentūrai.

— Kā Zviedrijas prezidentūras laikā attīstīsies Latvijas un Zviedrijas attiecības?

T.Bertelmans: — Mūsu sadarbībai paredzama ļoti dinamiska attīstība arī ārpus Zviedrijas prezidentūras ietvariem, mūsu valstu divpusējo attiecību jomā. Vispirms jau tas sakāms par sadarbību kultūras jomā. Aprīlī Latvijas institūts un Zviedrijas institūts kopīgi rīkos semināru par Baltijas jūras reģiona tautu identitāti. Maijā Rīgā tiksies abu mūsu valstu, kā arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, iespējams, arī Nīderlandes mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji, kas meklē sev sadarbības partnerus. Paredzams, ka Latvijas galvaspilsētā ieradīsies pavisam vairāk nekā trīssimt dažādu uzņēmumu pārstāvju. Jūnijā Latvijā notiks plaša izglītības ministru konference, kurā varētu piedalīties apmēram trīsdesmit valstu izglītības ministri. Ļoti svarīgs notikums būs Latvijas un Zviedrijas kopīgā izstāde "Trīs zvaigznes, trīs kroņi", ko jūsu "Arsenāla" zālē atklās 17.augustā, tātad pašā Rīgas 800 gadu jubilejas kulminācijā.