M.Bondars teica, ka šī diena ir iezīmīga ne tikai ar viņa pirmo preses konferenci, bet arī ar saturīgu sarunu, kas norisinājusies starp Valsts prezidenta Kancelejas vadītāju un valsts kontrolieri Raitu Černaju. Abi pārrunājuši veiksmīgāku kontroles mehānismu izveidi valsts iestādēs, tostarp arī Valsts prezidenta Kancelejā. R.Černajs atbalstījis M.Bondara centienus iesaistīt Valsts prezidenta Kancelejas darbībā neatkarīgu revidentu, kura pienākumos ietilptu valsts līdzekļu izlietojuma pārraudzība Valsts prezidenta Kancelejā. M.Bondars uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi izveidot skaidru un caurskatāmu kontroles sistēmu, jo Valsts prezidenta Kanceleja, tāpat kā jebkura valsts institūcija, izmanto nodokļu maksātāju naudu.

Valsts prezidenta Kancelejas vadītājs atzīmēja, ka 9.septembris iezīmīgs arī kā diena, kad Valsts prezidenta Kanceleja nomaksājusi visus parādus, kas bija izveidojušies iepriekšējos darbības gados. Kopējā parādu summa bijusi 65 tūkstoši latu, kas ir dzēsti ar līdzekļiem, ko valdība piešķīrusi Valsts prezidenta Kancelejai augustā. "No šodienas esam sākuši dzīvot savu resursu ietvaros," uzsvēra M.Bondars, gan atzīmējot, ka neatrisināts vēl palicis jautājums par šā gada ārvalstu vizītēm. Kaut arī valdība mutiski un Ārlietu ministrija rakstiski ir atbalstījusi visas plānotās Valsts prezidentes ārvalstu vizītes, līdz šim nav saņemts tam nepieciešamais finansējums. Līdzekļi nebija piešķirti ne Valsts prezidentes Lietuvas apmeklējumam šīs nedēļas sākumā, ne arī braucienam uz Jaltu, kurā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga devusies šobrīd, naudas nav arī visām citām šogad ieplānotajām vizītēm, pastāstīja M.Bondars. "Ja tuvākajā laikā šī problēma netiks atrisināta, nekas cits neatliks kā atteikties no Valsts prezidentes turpmākajām ārvalstu vizītēm," bija spiests atzīt Valsts prezidenta Kancelejas vadītājs. Viņš pastāstīja, ka ierēdņu līmenī problēmas risinājums jau ir atrasts, Valsts prezidenta Kancelejas Saimniecības daļā un Finansu ministrijas Budžeta departamentā nepieciešamās izmaksas jau ir saskaņotas, to aprēķinos izmantota iepriekšējo gadu pieredze. Pēc M.Bondara domām, galējais lēmums ir politiķu rokās. Viņš arī izteica cerību, ka nepieciešamie resursi Valsts prezidentes darbības nodrošināšanai atbilstoši Satversmei un atbilstoši ieplānotajām Latvijas ārpolitiskajām aktivitātēm tomēr tiks atrasti.

Valsts prezidenta Kancelejas vadītājs žurnālistiem pastāstīja arī to, ka valdība lūgusi maksimāli taupīt valsts līdzekļus. Apliecinājums tam, ka Valsts prezidenta Kanceleja valsts naudu izlieto pārdomāti, ir nesenā Valsts prezidentes vizīte Somijā un Igaunijā, kad no braucienam paredzētajiem 10 590 latiem iztērēti tikai 5170. Atlikusī nauda izlietota Valsts prezidentes braucienam uz Sarajevu.

M.Bondars preses konferencē pievērsās arī jautājumam par Valsts prezidenta Kancelejas 2000.gada izdevumu projektu ("LV" publicē atsevišķi). "Katru gadu tiek lūgti papildu līdzekļi Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai. 1998.gadā šī summa pārsniedza 200 tūkstošus latu, 1999.gadā tā arī būs lielāka par 200 tūkstošiem. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, 2000.gada budžeta projektā nekāds papildu finansējums nav paredzēts, kaut esam pieprasījuši šos līdzekļus gan ienākošajām, gan izejošajām ārvalstu vizītēm. Tas nozīmē tikai to, ka vai nu tās nebūs iespējams realizēt, vai arī tās tiks finansētas no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem," atzina Valsts prezidenta Kancelejas vadītājs, tomēr paužot pārliecību, ka resursi Valsts prezidenta Kancelejas darbības nodrošināšanai tiks piešķirti pietiekamā daudzumā.

Kā vēl vienu aspektu, kas cieši saistīts ar nākamā gada budžeta projektu, M.Bondars minēja izdevumus, kas vajadzīgi Valsts prezidenta Kancelejas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai un Rīgas pils rekonstrukcijai. "Nekā pārdabiska vai pārcilvēciska šajos plānotajos izdevumos nav," uzsvēra M.Bondars, piebilstot, ka turklāt tas vēl ir tikai projekts, par kuru joprojām tiek diskutēts gan ar politiķiem, gan ar ierēdņiem.

Preses konferences noslēgumā M.Bondars atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Jautāts par kopējo nepieciešamo summu Valsts prezidenta Kancelejai 2000. gadā, M.Bondars atbildēja, ka Valsts prezidenta Kancelejas pārziņā ir trīs programmas un kopējā nepieciešamā summa ir 3 921 941 lats. Pirmā programma ir "Vispārējie valdības dienesti", tai pieprasītā summa ir 1 172 360 lati, otrā programma — "Rīgas pils uzturēšana un rekonstrukcija", tai vajadzīgi 2 670 252 lati, trešajai programmai "Vēstures komisijas darbība" paredzēti 79 329 lati.

M.Bondars arī papildus paskaidroja, ka ārvalstu vizīšu izdevumus, reālās izmaksas ir ļoti grūti prognozēt. Kopējās izmaksas var noteikt tikai tad, kad vizīte ir noslēgusies. Sākotnējās izmaksu prognozēs, kas tiek iesniegtas valdībai, ir paredzētas visas nepieciešamās izmaksu pozīcijas, bet dažkārt otra puse apņemas segt daļu izdevumu, un tādās reizēs rodas iespējas ietaupīt resursus. Atbildot uz jautājumu par jaunas automašīnas iegādi Valsts prezidentes vajadzībām, M.Bondars uzsvēra, ka, saņemot pieprasītos budžeta līdzekļus, "Valsts prezidenta Kanceleja nodrošinās Valsts prezidenti ar atbilstošu automašīnu".

Liena Pilsētniece,

"LV" iekšlietu redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Par Valsts prezidenta Kancelejas izdevumiem

Valsts prezidenta Kanceleja 2000.gadam Finansu ministrijai ir pieprasījusi nepieciešamos līdzekļus 3 921 941 lata apmērā. No šīs summas Ls 886 228 Valsts prezidenta Kanceleja 2000.gadam valsts pamatbudžeta izdevumos norādījusi kā mērķa griestus.

Pieprasītie līdzekļi — Ls 3 921 941— ir iedalīti 3 programmās:

1. programma — vispārējie valdības dienesti — Ls 1 172 360,

2. programma — Rīgas pils uzturēšana — Ls 2 670 252,

3. programma — Vēstures komisijas darbība — Ls 79 329.

Līdz 1999.gada beigām plānotās Valsts prezidentes ārvalstu vizītes:

Jau notikusi darba vizīte Sarajevā, darba vizīte Igaunijā un Somijā (29.—31.augustā); darba vizīte Lietuvā (7.—8.septembrī).

Paredzētas vizītes Ukrainā, Jaltā (8.—10.septembrī, plānotie izdevumi — Ls 13 896); ANO Ģenerālajā asamblejā Vašingtonā (18.—23.septembrī); Zviedrijā (4.— 6.oktobrī); Islandē (9.—11.oktobrī), kā arī ES Komisijā Briselē, Francijā un ES Padomē Somijā.

Valsts prezidenta preses dienests