Cukurbietes ir. Kas ražos cukuru?

Vakar, 9.septembrī, zemkopības ministrs Aigars Kalvītis tikās ar Jelgavas, Liepājas un Jēkabpils cukurfabrikas vadītājiem, lai pārrunātu smago situāciju cukura tirgū. Pašlaik vienam no trijiem biešu pārstrādes uzņēmumiem — akciju sabiedrībai Jēkabpils cukurfabrika — ir nopietnas finansu grūtības, tā atrodas uz maksātnespējas robežas. Pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja grozījumus likumā "Par cukuru" un "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi". Grozījumi paredz iespēju veikt intervenci cukurbiešu tirgū, kā arī pārveidot pašreizējo valsts akciju sabiedrību "Labības tirdzniecības aģentūra" par valsts akciju sabiedrību "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra". Tā turpmāk nodarbotos ar augkopības problēmām. Vēl aizvadītās nedēļas nogalē izskanēja doma, ka šogad valsts uzpirktās cukurbietes varētu tikt pārstrādātas Jēkabpils cukurfabrikā. Tomēr pirmdien, 6.septembrī, situācija krasi mainījās — tika uzlikts arests Jēkabpils cukurfabrikai piederošai mantai sakarā ar tās kreditora — "Latvijas Unibankas" prasību par 1,4 miljonu latu kredīta piedziņu. "Latvijas Unibanka" nepagarināja uzņēmumam kredīta atmaksas termiņu, tas beidzās 27.augustā. Līdz ar to rūpnīcas vadība vairs neuzskatīja par aktuālu jautājumu — pārstrādāt vai nepārstrādāt intervences cukurbietes. Jāatzīmē, ka jēkabpilieši ir noslēguši līgumus ar zemniekiem par vairāk nekā 123 000 tonnām biešu, bet kopējais uzņēmuma parāds kreditoriem ir ap 2,5 miljoni latu.

Tālivaldis Puga, a/s "Jēkabpils cukurfabrika" ģenerāldirektors, uzskata, ka visu nelaimju cēlonis ir tieši "Unibanka":

— Mēs ticējām šim lielākajam kreditoram. Pavasarī tieši "Unibanka" uzstājās kā lielākā rūpnīcas glābēja. Viss bija normāli līdz augusta vidum, kad ar ierobežotiem līdzekļiem gatavojāmies jaunajai sezonai, arī tagad gatavošanās darbi fabrikā nav pārtraukti. Kopš 24.augusta esam bez finansēm, bet pēc pirmdien saņemtā tiesas lēmuma var uzskatīt, ka esam kļuvuši maksātnespējīgi. 15.oktobrī notiks fabrikas akcionāru ārkārtas pilnsapulce, kurā lems par turpmāko akciju sabiedrības darbību. Pieļauju iespēju, ka arī Jēkabpilī tomēr varētu pārstrādāt cukurbietes, ja izdotos piesaistīt naudu no citurienes. Diemžēl neviena finansu iestāde nevēlas iesaistīties šajā procesā.

A.Kalvītis atzina, ka Zemkopības ministrijai šobrīd visvairāk rūp zemnieku intereses, kā arī tas, lai vienā mirklī netiktu sagrauta konkurētspējīga lauksaimniecības nozare, kas līdz šim bijusi rentabla. Zemkopības ministrs pauda pārsteigumu par to, ka vēl pirms trim nedēļām Jēkabpils cukurfabrikas vadība bijusi optimistiski noskaņota, solījusi laikā uzsākt biešu pārstrādi, nenojaušot turpmākos sarežģījumus.

— Šajā situācijā ir grūti pieņemt lēmumu, ka valsts ir gatava uzsākt intervenci cukurbiešu tirgū. Tas nav iespējams, kamēr nebūs skaidrs, kur šo cukurbiešu intervenci veikt, — sacīja A.Kalvītis. Iespējams, ka intervences cukura ražošanai domātās cukurbietes pieņemtu arī abas pārējās — Jelgavas un Liepājas — cukurfabrikas. Bet tas notiktu tikai pēc Ziemassvētkiem, kad būs pārstrādātas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem pieņemtās. Tagad šīs divas rūpnīcas nevar veikt intervences pasākumus valsts labā. Savukārt par Jēkabpils cukurfabriku nav skaidrs, kāds būs tās juridiskais statuss. Pat tad, ja valsts noslēgtu kādu vienošanos par biešu pārstrādi, nebūtu drošības, vai sezonas vidū neatgadītos atkal kāda liksta. Pašlaik tiek apsvērtas iespējas uzsākt biešu pārstrādi kādā ārzemju rūpnīcā. Šāds neoficiāls piedāvājums ir no kaimiņvalsts Lietuvas, Panevēžas cukurrūpnīcas. Tur varētu pārstrādāt ap 55 tūkstošus tonnu biešu novembrī. Arī pārstrādes cenas ir pieņemamas, pat par 30 procentiem mazākas nekā šobrīd Latvijā. Šajās izmaksās iekļauti arī transporta izdevumi no Latvijas robežas līdz pārstrādes rūpnīcai.

Māris Purmalis, SIA "Uzvara — Lauks" valdes priekšsēdētājs, viens no lielākajiem cukurbiešu audzētājiem Latvijā, ir visai pesimistiski noskaņots:

— Jaunnedēļ sāksim vākt cukurbietes. Ir noslēgts līgums ar Liepājas cukurfabriku par 4 000 tonnu biešu piegādi septembrī, bet par 1000 tonnām novembrī. Tomēr 15 000 tonnu biešu nav kur likt. Iespējams, ka tās tiks ieartas zemē.

Savukārt zemkopības ministrs uzsvēra, ka šī samilzusī problēma nebūt nav radusies no jauna:

— Iepriekšējai valdībai pietrūka drosmes pieņemt lēmumu par Jēkabpils cukurfabrikas maksātnespēju. Ja tas būtu izdarīts, tagad tur jau darbotos rūpnīcas administrators, varbūt veiksmīgi, varbūt neveiksmīgi. Būtu visiem skaidrs, kur turpmāk pārstrādāt izaudzēto ražu. Starp citu, cukurbiešu raža šoruden solās būt laba — labākajās vietās apmēram 30 tonnas no hektāra. Nepatīkami, ka daudzviet cukurbietes skārusi melnā puve. Tas nozīmē, ka izaudzēto ražu nebūs iespējams glabāt ilgstoši, tā ir jāpārstrādā uzreiz, tāpat visus ražas apjomus nevarēs ieziemot.

Konkrētu lēmumu par radušos situāciju A.Kalvītis solīja paziņot 15.septembrī. Pašlaik tiek domāts, kā kompensēt zemniekiem radušos zaudējumus. Tas valstij, protams, izmaksās dārgi — ne mazāk kā 1,5 miljonus latu. Šī summa varētu tikt ņemta no šī gada un nākamā gada subsīdijām. Pilnu atbildību par esošo situāciju valsts neuzņemas, par to galvenokārt ir atbildīga rūpnīca, kas pavasarī slēdza ar zemniekiem līgumus. Arī rūpnīcas kreditori vēl nav vienojušies, vai turpināt uzturēt prasību pret fabriku vai arī pagarināt norēķinu termiņus, sameklēt to naudu, kas nepieciešama, lai uzsāktu pārstrādes sezonu.

Zemkopības ministrs izteica cerību, ka Jēkabpils cukurfabrika turpinās darbu, pretējā gadījumā, iespējams, tiks izmantotas kaimiņvalstu rūpnīcu pārstrādes tehnoloģijas.