Kultūras ministre: Par Nacionālās bibliotēkas celtniecību

Šodien [2008.gada 15.maijs] parakstītais līgums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību iezīmē jaunu posmu projekta attīstībā. No dzejniekiem un politiķiem stafeti pārņem celtnieki, kuriem jānodrošina likumā nostiprinātais uzdevums – 2012.gadā Gaismas pilij ir jāuzņem pirmie lasītāji. Lai cik pragmatiski būtu nākamie soļi, kuru galvenais mērķis ir zināšanās sakņota sabiedrība, tomēr nedrīkst no redzesloka pazaudēt Nacionālās bibliotēkas simbolisko nozīmi. Šodien mēs nesakām kā savulaik dzejnieks Ruģēns: “Kad atnāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas tagad redz?” Mēs, pašapziņas pilni, paši šos laikus veidojam.

Kad dziesmu svētku kopkoris dzied Jāzepa Vītola un Ausekļa Gaismas pili, latvieši ir vienoti. Līdzīga vienotība valdīja arī pirms gandrīz divdesmit gadiem, kad Tautas frontes un tautas atmodas laikos dzima latviešu folklorā balstītā Gaismas pils ideja. Varbūt tādēļ ir simboliski, ka viens no kādreizējās Tautas frontes līderiem ir pašreizējais premjers Ivars Godmanis. Gaismas pils celtniecības sākšana ir sveiciens Latvijai valsts 90 gadu jubilejā un reizē arī Tautas frontei tās divdesmitgadē!

Ja latvieši kaut ko nosauc vārdā, tad šis vārds parasti ir metafora. Varbūt tāpēc Gunara Birkerta Gaismas pils arhitektūra, kurai piedēvē ģenialitātes iezīmes, ir aizkustinājusi tik daudzus latviešu kultūras cilvēkus – no Jāņa Stradiņa līdz Alvim Hermanim, no Noras Ikstenas līdz Jānim Dripem.

Gaismas pils būs visa latviskā jaunais un lielais centrs. Starp Dainu skapja mūžīgu saglabāšanu bibliotēkas korē un modernajām tehnoloģijām, kas būs pieejamas bibliotēkas lasītājiem, nav pretrunas. Pretrunas nav arī starp grāmatām un datoriem vai internetu. Vienīgā neatrisināmā pretruna pastāv starp tiem, kuri uzskata, ka latviešiem nav tiesību uz savu valsti, bibliotēku vai universitāti, un latviešiem, kuriem šī ir pirmā iespēja mūsu nācijas pastāvēšanas vēsturē uzcelt savu Gaismas pili!

No sirds pateicos visiem bibliotekāriem un latviešu inteliģencei, aģentūrai “Jaunie “Trīs brāļi””, kolēģiem politiķiem, manai ministrijas komandai un patriotiski noskaņotajiem Latvijas medijiem, kuri nevis slēpjas aiz pārpublicētiem anonīmiem interneta komentāriem, bet gan skaidri pauž savu redakcionālo nostāju!

Novēlu veiksmi un darba sparu būvniekiem, bet lasītājiem – vēl nedaudz pacietības!

Kultūras ministre Helēna Demakova