"Cilvēki, kas nezina vēsturi, vienmēr paliek bērni"

Mūsu pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem (14.09.1859.–14.03.1927.) — klāt 140. jubileja

Jānis Čakste kā trešais bērns dzimis 1859. gada 14. septembrī Jelgavas rajona Sesavas pagasta Aučos (toreiz — Lielsesavā), rūpīgu zemkopju Krišjāņa un Karolīnes Matildes ģimenē. J.Čakstes vectēvs Krišjānis ieguvis uzvārdu Zirnis, tomēr vairāk saukts māju vārdā par Čaksti, kas vēlāk ierakstīts dokumentos. Vecāki rentējuši Bērsteles muižu, turējuši vējdzirnavas un ķieģeļcepli, pēcāk iegādājušies "Aučus".

Pirmās zināšanas ieguvis mājskolotājas vadībā. Mācījies Sv. Annas elementārskolā un (aptuveni 1875. gadā sācis) Jelgavas hercoga Pētera ģimnāzijā. Jau tad piedalījies latviešu skolēnu vakaros ar referātiem. 1882. gadā J.Čakste sācis tiesību zinātņu studijas Maskavas universitātē, kur kopīgi ar Krišjāni Valdemāru, Frici Brīvzemnieku un citiem latvietības kopējiem darbojies universitātes latviešu vakaros. Tajā laikā dibināta arī Maskavas latviešu studentu biedrība (1883. gada 31. oktobrī), kas pēcāk tapusi par līdz pat mūsdienām darbojošos akadēmisko vienību "Austrums".

1886. gadā, beidzis studijas, J.Čakste atgriezies Jelgavā un sācis strādāt advokatūrā un sabiedriskajā darbā, kas turpinājies visu viņa turpmāko dzīvi. 1887. gadā J.Čakste ievēlēts par Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieku, izveidojis tajā zemkopības nodaļu, kas pēcāk pārveidojusies par Jelgavas lauksaimniecības biedrību. 1888. gadā atpircis, bet 1889. gadā kļuvis par laikraksta "Tēvija" redaktoru, ko ar panākumiem izdevis līdz pat Pirmajam pasaules karam. 1895. gadā bijis aktīvs 4. Latviešu Dziesmu svētku atbalstītājs un viens no finansētājiem.

1905. gadā J.Čakste piedalījies Latvijas autonomijas projekta izstrādāšanā, bet 1906. gadā kā Progresīvās tautas partijas kandidāts kandidējis un ticis ievēlēts par Pirmās Krievijas valsts domes deputātu. Viena no šīs partijas prasībām atspoguļota tās programmā: "Brīvību priekš visām krievu valsts tautām, pašām noteikt un veicināt savu kultūru un tautības gaitu." Kopīgi ar citiem deputātiem J.Čakste prasījis visu politisko ieslodzīto amnestiju, kā arī valsts un mācītāju muižu zemju sadalīšanu un nodošanu bezzemniekiem.

Kad 1906. gada 9. jūlijā cars Nikolajs II Krievijas domi atlaidis, vairums domnieku pulcējušies Somijā, kur sastādīja "Vīborgas manifestu". Arī J.Čakste bijis viņu vidū, par ko 1908. gadā notiesāts ar triju mēnešu cietumsodu un turpmāk viņam liegta sabiedriskā darbība.

Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, J.Čakste kopā ar ģimeni (J.Čakste bija precējies ar Justīni Veseri, kura kļuva par četru meitu un piecu dēlu māti) pārcēlās uz Tērbatu, kur kļuvis par Latviešu bēgļu Centrālās komitejas priekšsēdētāja Viļa Olava biedru, bet pēc viņa nāves 1917. gadā — par priekšsēdētāju. 1918. gadā J.Čakste ievēlēts par Nacionālās padomes priekšsēdētāju, vadījis Latvijas delegāciju Parīzes miera konferencē. Bijis aktīvs Latvijas Universitātes dibināšanas veicinātājs, docents un profesors starptautiskajās tiesībās. Universitātes piecu gadu jubilejā Jānim Čakstem piešķirts juridisko zinātņu doktora goda nosaukums.

Kad 1920. gadā ievēlēta Latvijas Satversmes sapulce, arī tā par savu prezidentu izvirzījusi J.Čaksti. 1922. gada 7. novembrī Jānis Čakste atklājis uz pirmo sēdi sanākušās Latvijas Republikas pirmās Saeimas darbu, kas 14. novembrī viņu ievēlējusi par Latvijas Republikas pirmo Valsts prezidentu. Pēc pirmā termiņa 1925. gada 6. novembrī J.Čakste atkārtoti ievēlēts par Valsts prezidentu un savus pienākumus pildījis līdz nāvei 1927. gada 14. martā. Kā valsts galva Jānis Čakste viesojies Somijā un Igaunijā, viņa laikā mainījušās astoņas valdības, publicēti 402 likumi un apžēloti 549 notiesātie.

Savā valstsvīra darbā Jānis Čakste vienmēr ievērojis principus, ko viņš pasludinājis 1920. gada 1. maijā, atklājot Satversmes sapulci: "Es centīšos gādāt par to, ka mūsu zeme attīstās pareizā ceļā, ka pie mums rodas likumība, kārtība, ka pie mums rodas saticība. Mūsu pienākums ir strādāt visiem kopā."

* * *

Un nu jau mūsdienās — 1996. gada 8. martā — vienkopus pulcējās Saeimas deputāti, akadēmisko zinātņu kopēji un vienkārši cilvēki, kas godā demokrātiju, lai dibinātu fondu, kuram būtu dots Jāņa Čakstes vārds. Šajā datumā tika dibināts Jāņa Čakstes Demokrātijas veicināšanas fonds, kura mērķi ir veicināt demokrātijas attīstību Latvijā, veicināt politisko izglītību un politiskās kultūras attīstību, kā arī kristīgi demokrātisko un konservatīvo ideju popularizēšanu sabiedrībā, atbalstīt sociālās tirgus ekonomikas domas attīstību, veicināt Latvijas iekļaušanos Eiropas struktūrās, pētīt un apkopot Jāņa Čakstes politisko un garīgo mantojumu.

Lai īstenotu šos mērķus, sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām un fondiem ir rīkotas diskusijas un semināri par sociāli aktuālām problēmām, iesaistot dialogā politiķus un sabiedrību. Kā nozīmīgākās jāmin šādas fonda organizētas konferences un semināri: "Bēgļu jautājums cilvēktiesību aspektā — problēmas un iespējamie risinājumi", "Valsts politika Latgales ekonomiskai attīstībai", "Vides aizsardzība un saimnieciskā attīstība — kopīgais un atšķirīgais", "Valsts politika mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā", "Latvijas drošības un aizsardzības attīstības stratēģija", "Augstākā izglītība — reformas un perspektīvas", kā arī "Skaidrosim pagātni — lai nodrošinātu nākotni" šā gada jūnijā.

Atsaucoties uz fonda ierosinājumu, "Latvijas pasts" 1998. gada 11. novembrī sērijā "Latvijas prezidenti" laida apgrozībā Jāņa Čakstes pastmarku.

Fonda biedri ir arī režisore Dzintra Geka un scenārists Agris Redovičs, kas veidojuši filmu "Čakstes koks", bet šā gada septembrī ir iecerēta filmas "Jānis Čakste" pirmizrāde Latvijas televīzijas 1. programmā.

Sadarbībā ar akadēmisko vienību "Austrums" izdevniecība "Jumava" laiž klajā Jāņa Čakstes grāmatu "Taisnība vienmēr uzvarēs. — Runas. Raksti. Atziņas. Dokumenti. Vēstules".

Tālivaldis Kronbergs,

Jāņa Čakstes Demokrātijas

veicināšanas fonda direktors

Pieminot prezidentu

Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 140 gadu jubilejai šogad rosīgi gatavojas daudzās Latvijas vietās.

Prezidentam cieņu apliecinošie jubilejas pasākumi sāksies jau svētdien, 12.septembrī. Tos ievadīs dokumentālās filmas "Jānis Čakste" pirmizrāde Latvijas televīzijas pirmajā programmā. Jubilejas pasākumu pirmā diena ritēs Jāņa Čakstes dzimtajā pusē — Jelgavā un rajonā. Jāpiebilst, ka saikne ar dzimto pusi saglabājusies līdz mūža beigām. Prezidenta piemiņa te tika iemūžināta jau trīsdesmitajos gados. 1930.gada 31.augustā pie tālaika Jelgavas klasiskās ģimnāzijas ēkas (agrākā Academia Petrina ) atklāja bronzā darinātu pieminekli. To bija veidojis tēlnieks profesors Kārlis Jansons. Taču laika gaitā piemineklis zudis, tagad jelgavniekiem par viņu diženo novadnieku atgādinās jauna granītā kalta piemiņas zīme. Tā atradīsies Akadēmijas un Lielās ielas stūra skvērā (pie karā sagrautā Trīsvienības baznīcas torņa). Savukārt "Aučos" (agrāk sauktajās Čakstu mājās), kur viņš dzimis, atpūtas brīžos kopis zemi, stādījis un veidojis dārzu, bijis arī rosīgs biškopis (tur bijuši arī viņa darināti bišu stropi), atklās Jāņa Čakstes memoriālo muzeju. Pēc pašreizējā administratīvā iedalījuma "Auču" mājas atrodas Sidrabenes pagastā.

Pirmdien, 13.septembrī, svinības notiks Latvijas Kara muzejā Rīgā, kur atklās izstādi "Jānis Čakste — Latvijas Valsts pirmais prezidents". Te svinīgi atvērs arī J.Čakstes grāmatu "Taisnība vienmēr uzvarēs". Tajā ietvertas viņa runas, raksti, atziņas, dokumenti un vēstules. Grāmatu sarūpējusi izdevniecība "Jumava". Šajā pašā dienā Latvijas Nacionālajā teātrī notiks svinīgā sēde, kurā piedalīsies Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.

Otrdien, 14.septembrī, pirmo reizi Latvijas vēsturē notiks zinātniskā konference "Jānis Čakste — pirmais Latvijas Republikas prezidents". Konferences dalībnieki jau pulksten deviņos pulcēsies Latvijas Universitātes Mazajā aulā. Dienas vidū, pulksten 15, notiks piemiņas brīdis Meža kapos Rīgā, kur apbedīts Valsts prezidents Jānis Čakste. Kapa pieminekli veidojis tēlnieks profesors Kārlis Jansons.

Jānim Čakstem veltīti piemiņas brīži notiks arī citviet Latvijā.

Dr.Sigizmunds Timšāns,

"LV" informācijas redaktors

Ai, vējiņ, kam nolauzi Taisnāko ozoliņu! Ai, nāvīt, kam nokāvi Dižāko darbinieku!

Reinholda Kasparsona zīmējums "Latvija sēro ..." laikrakstam "Jaunakās Ziņas" (publicēts 1927.gada 15.martā)