Kas tautas celts, tas mūžam pastāvēs — Brīvībai

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Dāvanu Ogres Arodģimnāzijai pasniedz izglītības un zinātnes ministre Silva Golde, vidū — Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda priekšsēdētājs Raimonds Bulte

Par tautas saziedotajiem līdzekļiem uzceltais un 1935.gada 18.novembrī atklātais Brīvības piemineklis jau sen kļuvis par ceļazīmi vairākām paaudzēm. Par spēkavotu grūtos brīžos. Par Cerības un Brīvības simbolu. Pēc tēlnieka Kārļa Zāles projekta veidotais piemineklis devis ticību visiem, kas alkuši brīvas Latvijas. "Tēvzemei un Brīvībai" — šie piemineklī iekaltie vārdi katram nozīmējuši daudz. Pirms vairākiem gadu desmitiem. Un arī 1987.gadā, kad pie Brīvības simbola sākās ceļš uz Atmodu.

Tagad, kad grūti laiki Brīvības piemineklim, tauta atkal sniedz palīdzīgu roku. Gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki ziedo savu artavu Brīvības pieminekļa atjaunošanas fondam. Nebūt nav svarīga iemaksātā naudas summa, bet attieksme, vēlēšanās būt līdzdalīgiem un palīdzēt. Un šāda vēlēšanās ir daudziem jo daudziem. Bet ziedojumu summas ir dažādas, vismazākā iemaksa, izrādās, bijusi viens santīms.

Brīvības pieminekļa atjaunošanas akcijā aktīvi iesaistījušās arī Latvijas skolas. Tās četrdesmit (jādomā, būs vēl vairāk) skolas, kas Brīvības pieminekļa restaurācijai ziedojušas savu — lielāku vai mazāku — artavu, vakar, 9.septembrī, saņēma pateicības balvas no Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda. Katrā no šīm mācību iestādēm tagad būs videofilma "Mirdzi kā zvaigzne", kas stāsta par mūsu valsts brīvības simbola vēsturi. Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda rīkotajā pasākumā viesnīcā "Radisson SAS" ar apbalvoto skolu pārstāvjiem tikās izglītības un zinātnes ministre Silva Golde, Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda priekšsēdētājs Raimonds Bulte, Latvijas Vēstures institūta Vēstures nodaļas vadītājs habilitētais vēstures doktors Valdis Bērziņš un Latvijas Vēstures skolotāju asociācijas pārstāvis Ivars Baumerts.

"Brīvības piemineklis īpaši daudz nozīmē vecākajai paaudzei," sacīja izglītības un zinātnes ministre S.Golde. Viņa atzinīgi novērtēja faktu, ka skolās tiek koptas patriotisma jūtas.

Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda prezidents R.Bulte pateicās visiem tuviem un tāliem Latvijas ļaudīm, kas ziedojuši pieminekļa restaurācijai, piebilstot, ka naudas summas lielums nav tas svarīgākais. Viņš arī atcerējās savu bērnību. Kad kā zēns no Zemgales puses pirmo reizi ieradies Rīgā, Brīvības piemineklim bijuši tikai divi gadi. Skolotāja toreiz stāstījusi par tā simbolisko nozīmi, ko īsti izpratis vēlākos gados. "Nekur pasaulē nav tik skaisti izteikts Brīvības simbols kā mūsu Latvijā," viņš sacīja.

Vēstures profesors V.Bērziņš savukārt teica, ka, zinot Latvijas skolu finansiālo stāvokli, ir īpašs gandarījums par tām skolām, kas piedalījušās. "Jācer, ka šīs četrdesmit skolas nebūs pēdējās un ziedotāju saraksts papildināsies," viņš sacīja. "Tikai tas var sevi uzskatīt par Latvijas pilsoni, kas atzīst šo simbolu un ir devis savu artavu tā atjaunošanai."

Bet Vēstures skolotāju asociācijas pārstāvis I.Baumerts atgādināja, ka trīsdesmitajos gados visi Latvijā jutušies tā, it kā kopīgi būtu cēluši mūsu Brīvības pieminekli. "Tagad mums ir citas rūpes," viņš sacīja. "Un tomēr atkal ir atsaucība. Skolas atsaucas, un skolēni izjūt, ka kopīgi ar vecākiem var pielikt savu roku, lai iemūžinātu Latvijas simbolu."

Smiltenes 2.vidusskolas vēstures skolotāja Dzintra Ozoliņa "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja, ka ierosme ziedot naudu Brīvības pieminekļa atjaunošanas fondā nākusi no skolas ilggadējā direktora Elmāra Rūta. Bērni bijuši ļoti atsaucīgi. "Daudz esam viņiem stāstījuši par Brīvības pieminekli, viņi ir to redzējuši, zina tā vēsturi." Smiltēnieši šo skolu dēvē tā direktora vārdā — par Rūta skolu. Par vidusskolu tā kļuvusi, tikai sākot šo mācību gadu, kad izveidota 10.klase. Smiltenē izsenis kopta kultūrvēsture, tādēļ nav jābrīnās par aktivitāti šajā Latvijai tik nozīmīgajā akcijā.

No Brīvības pieminekļa atjaunošanai nepieciešamajiem 600 000 latiem pašlaik ir savākti 236 000 latu. No šīs summas 127 988 lati saziedoti Latvijā un 107 762 lati ārzemēs. Ziedojumu kioskā pie Brīvības pieminekļa ik dienu tiek ziedoti vidēji 400 lati, un kopējā saziedotā summa kopš kioska atklāšanas 13.augustā ir 9928 lati.

Armīda Priedīte,

"LV" nozares redaktore

Latvijas skolas — Brīvības piemineklim

— Nīcas vidusskola, Liepājas rajons

— Daugavpils 4.vidusskola

— Valmieras Pārgaujas sākumskola

— Kalnu vidusskola, Saldus rajons

— Misas vidusskola, Bauskas rajons

— Pelču speciālā internātskola,

Kuldīgas rajons

— Sākumskola "Dārtija",

Bauskas rajons

— Skrīveru A.Upīša vidusskola,

Aizkraukles rajons

— Tukuma 2.vidusskola

— Grobiņas vidusskola

— Alojas Ausekļa vidusskola

— Smiltenes 2.pamatskola

— Valmieras Viestura vidusskola

— Viļakas Valsts ģimnāzija,

Balvu rajons

— Gudenieku sākumskola,

Kuldīgas rajons

— Ogres arodģimnāzija

— Balvu pilsētas sākumskola

— Rīgas dzelzceļnieku skola

— Neretas vidusskola

— Rīgas Valsts 1.ģimnāzija

— Kalnezeru katoļu pamatskola,

Rēzeknes rajons

— Madonas pilsētas ģimnāzija

— Krimuldas vidusskola

— Rīgas 100.vidusskola

— Rēzeknes Augstskola

— Bauskas 1.vidusskola

— Aizputes vidusskola

— V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskola

— Dobeles rajona sporta skola

— J.Endzelīna Kauguru skola,

Valmieras rajons

— Bebrenes vidusskola,

Daugavpils rajons

— Rīgas 64.vidusskola

— Strazdmuižas internātskola

— Skrundas 1.vidusskola

— Latvijas Pasta skola

— Rīgas logopēdiskā skola

— Strazdes pamatskola, Talsu rajons

— Rīgas angļu ģimnāzijas 1.a klase

— Zaķumuižas pamatskola

— Jelgavas 2.ģimnāzija