Par Latvijas un Amerikas starpvalstu attiecībām

Vakar, 16. janvārī, atzīmējot ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanas trešo gadadienu, ASV vēstniecības informācijas centrā tika atklāta vēsturisko dokumentu izstāde "Laiku lokos: Latvijas un ASV starpvalstu attiecības 1922. —2001". Izstādē aplūkojami dokumenti un fotogrāfijas par abu valstu diplomātiskajām attiecībām līdz Latvijas okupācijai, kā arī par laiku kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Ar unikāliem dokumentiem apliecināts fakts, ka ASV nekad nav atzinušas Baltijas valstu okupāciju. Kā simbolisks šī fakta apliecinājums izstādē redzams arī Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, kas visus okupācijas gadus atradās ASV Valsts departamenta vestibilā līdzās citu valstu karogiem.

Izstādi atklājot: Latvijas institūta direktors (Latvijas vēstnieks Amerikā no 1993. līdz 2000.gadam) Ojārs Kalniņš, bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Amerikas vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss un ārlietu ministrs Indulis Bērziņš              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Amerikas Savienotās Valstis Latviju de jure atzina 1922. gada 28. jūlijā, un tā paša gada 13. novembrī pirmais ASV sūtnis Latvijā Frederiks Koulmens iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem. Savā atbildes runā Latvijas Valsts prezidents augstu novērtēja ASV administrācijas un amerikāņu nevalstisko organizāciju darbību Latvijas labā 1919.— 1922. gadā. Laikraksts "Valdības Vēstnesis" 1922. gada 15. novembra numurā rakstīja: "Latvija ir laimīga, ka tā var redzēt pie sevis lielās un slavenās Amerikas demokrātijas pirmo oficiālo demokrātisko priekšstāvi, tās demokrātijas, kas pati pirmā sniedza palīdzību nelaimīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, pasaules kara upuriem."

Starp daudziem unikāliem dokumentiem izstādē redzams ASV valdības 1922. gada 28. jūlija paziņojums par Latvijas atzīšanu.

Tāpat izstādē redzams ASV valsts sekretāra Samnera Velsa 1940. gada 23. augusta paziņojums, kas nosoda politiskās un teritoriālās integritātes iznīcināšanas politiku pret Igauniju, Latviju un Lietuvu. Izstādes fotomateriālu klāstā ir arī nams Ausekļa ielā 22, kurā no 1930.gada līdz Latvijas okupācijai darbojās ASV sūtniecība. 1939. gada vasarā šeit savā Rīgas apmeklējuma laikā uzturējās arī nākamais ASV prezidents, tolaik students Džons Kenedijs.

Īpaša vieta izstādē ierādīta fotomateriāliem par Latvijas un ASV attiecībām pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas, goda vietā izvietota fotogrāfija par ASV prezidenta Bila Klintona vizīti Latvijā 1994. gada vasarā: ASV prezidents redzams pie Brīvības pieminekļa kopā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem Gunti Ulmani, Aļģirdu Brazausku un Lennartu Meri.

Atklājot izstādi, ASV vēstnieks Džeimss Holmss uzsvēra, ka šis notikums sasaucas ne vien ar Baltijas valstu un ASV partnerības hartas parakstīšanas trešo gadskārtu, bet arī ar desmito gadadienu kopš janvāra barikādēm, kad latviešu tauta cēlās izšķirošajai cīņai par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Savukārt ASV pēc dažām dienām notiks jaunā Savienoto Valstu prezidenta Džordža Buša inaugurācija.

"Latvijas un ASV attiecības ir ļoti dinamiskas, jo notikumi nāk un iet un tie balstās uz ļoti nozīmīgiem pamatiem, " uzsvēra ASV vēstnieks. "Neatkarīgi no tā, vai pie varas ir Klintona vai Buša administrācija, ASV attieksme pret Latviju ir nemainīga. Tas ir atbalsts demokrātiskai, brīvai Latvijas valstij."

Izstādes atklāšanā piedalījās arī bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un bijušais Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš, kā arī gandrīz visi Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki.

"Tas, ko mēs esam sasnieguši desmit gados pēc savas neatkarības atjaunošanas, un tas, ko mēs sasniedzām divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, — izveidota Latvijas valsts —, bija iespējams, pateicoties tam pozitīvajam, kas bija noticis iepriekš un kas saistās ar mūsdienām, " teica Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. "Tāpēc tik svarīgs ir šis pozitīvais panākumu stāsts — mūsu valsts attiecības ar ASV. Jo gan mūsu baltajās dienās, gan arī dienās, kad Latvija bija zaudējusi savu valstiskumu, ASV mūs atbalstīja un neatzina Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. ASV turpināja darboties Latvijas diplomāti, nodrošinot mūsu valsts pēctecību. Šīs labās attiecības ir ļoti svarīgas gan Latvijai, gan arī ASV. Jo es redzu Amerikas iesaisti kā ļoti svarīgu elementu Eiropas stabilitātei, mieram un attīstībai, tātad arī Baltijas reģiona stabilitātei, mieram un attīstībai."

Bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

"Šis ir ārkārtīgi laimīgs gadījums, jo ne vienmēr vēsture dāvā iespēju tikties ar pašiem šīs vēstures veidotājiem. Es jūs visus gribu sirsnīgi apsveikt kā šī svarīgā notikuma — ASV un Baltijas valsts partnerības hartas parakstīšanas — aculieciniekus, veidotājus un tiešos dalībniekus. Man personīgi šīs hartas veidošana un parakstīšana bija koncentrēts mirklis, kurā fokusējās vismaz pēdējo desmit ASV un Latvijas sadarbības gadu rezultāti. Nākot uz šejieni, es pārskatīju mūsu attiecību kalendāru savā prezidentūras laikā. Es saskaitīju kādas divpadsmit reizes, kad tikušies ASV un Latvijas prezidenti, un tālāk man šī skaitīšana sajuka. Jo šī sadarbība notika, var teikt, ik dienu, risinot vēsturiski svarīgos notikumus, kas ļāva Latvijai caur pagātnes vērtējumu ļoti skaidri izprast savu nākotnes motivāciju un savu nākotnes ceļu."

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors