Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs I.Eglītis

Uz jaut.nr. 53/J9 – dok.nr.2323

Par VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju

Veselības ministrija ir iepazinusies ar Saeimas deputātu jautājumiem un sniedz šādas atbildes:

1) Kā reorganizācijas rezultātā uzlabojusies VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” darba efektivitāte (finanšu līdzekļu izlietojuma efektivitāte, cilvēkresursu izmantojamība un pieejamība pakalpojumiem)?

Jautājums par ārstniecības iestāžu reorganizācijām SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Sabiedrība) ietvaros jāskata kontekstā ar Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmā 2005.–2010.gadam, kas 2004.gada 20.decembrī tika apstiprināta ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.1003, noteiktajiem turpmākajiem Sabiedrības attīstības virzieniem.

Sabiedrības reorganizācijas process tika uzsākts jau 2005.gada 1.augustā, kad tika apvienotas trīs ārstniecības iestādes – VSIA “Latvijas Onkoloģijas centrs”, VAS “Slimnīca “Biķernieki””, VAS “Slimnīca “Linezers””, izveidojot VSIA “Rīgas Austrumu slimnīca”. Norādām, ka 2005.gadā Veselības ministrija izstrādāja Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas plānu 2005.–2010.gadam, kas apstiprināts ar 2005.gada 28.decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.854 un kurā ir noteikts, ka 2007.gadā Rīgas pašvaldības SIA “Klīniskās universitātes slimnīca “Gaiļ­ezers”” tiks iekļauta Austrumu apvienībā. Programma tika saskaņota arī ar vairākām nevalstiskajām organizācijām, t.sk. Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Māsu arodbiedrību, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, kā arī daudzām citām. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas bija jāatrisina, veidojot šāda veida apvienības, ir īpašuma formas, jo, pastāvot dažādām īpašuma formām, tika apgrūtināta finanšu vadība un plānošana, kā rezultātā ir traucēta investīciju projektu realizācija, kā arī slimnīcu kopējā attīstība.

2007.gada 3.septembrī VSIA “Rīgas Austrumu slimnīca” reorganizācijas rezultātā tika pievienots VSIA “Diagnostikas centrs” un VSIA “Patoloģijas centrs”, izveidojot SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”.

Veselības ministrija uzskata, ka, lai reorganizācijas rezultātā tiktu uzlabota Sabiedrības darba efektivitāte, t.sk. finanšu līdzekļu izlietojuma efektivitāte, cilvēkresursu izmantojamība un pieejamība pakalpojumiem, ir nepieciešama Sabiedrības pārvaldes modeļa maiņa, pārejot no struktūrvienību vadīšanas uz procesa vadības modeli, kā rezultātā tiktu uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība.

Papildus vēlamies norādīt, ka laika periodā no 2005. līdz 2008.gadam Sabiedrībā veikta virkne pasākumu iestādes administrēšanas uzlabošanai, vadības kapacitātes paaugstināšanai un iestādes infrastruktūras pilnveidošanai:

– sadarbībā ar SIA “Pricewaterhouse Coopers” veikta IT darbības analīze un IT infrastruktūras izvērtējums;

– noslēgts līgums par Vadības un finanšu grāmatvedības sistēmas ieviešanu uz “APVĀRSNIS 2.0” bāzes. Tā rezultātā 2006.gada laikā pilnībā pabeigts darbs pie vienotas grāmatvedības uzskaites sistēmas ieviešanas, izmantojot vienotu programmnodrošinājumu un atsakoties no atsevišķu savā starpā grūti integrējamu programmu pielietojuma grāmatvedības uzskaitē;

– iepirkta un ieviesta informācijas
sistēma “Ārsta birojs”. Sistēma darbojas visu klīniku ambulatorās un stacionārās informācijas uzkrāšanas nodrošināšanai, rindu organizēšanai (iepriekšējais pieraksts), statistiskajai un ekonomiskajai apstrādei;

– Sadarbībā ar ārvalstu konsultantiem (Helsinku Tehnoloģiju universitāte) izstrādāta Sabiedrības attīstības vīzija 2020.gadam un veikts Kapacitāšu audits un pacientu loģistikas izstrāde (ARKKITEHTITOIMISTO HARRIS–KJSIK). Minētie dokumenti kalpo par pamatu Sabiedrības attīstības un biznesa plāna detalizētai izstrādei un tālākai ieguldījumu plānošanai;

– veikts Sabiedrības Diagnostiskās radioloģijas dienesta audits un sagatavota dienesta attīstības koncepcija 2007.–2010.gadam. Minētā koncepcija kalpo par pamatu dienesta attīstībai, cilvēkresursu un investīciju ieguldījumu plānošanai;

– Sabiedrībā izveidota vienota darba samaksas sistēma, kas aptver visas strādājošo kategorijas, izstrādāts un apstiprināts Sabiedrības darba samaksas nolikums;

– atbilstoši piešķirtajam valsts vārdā galvotajam aizdevumam noslēgts līgums par aizdevumu starp DEPFA BANK Plc un Sabiedrību.

Attiecībā uz cilvēkresursu izmantojamību reorganizācijas rezultātā jāatzīmē, ka atsevišķās pozīcijās ir samazinājušies administratīvie izdevumi, piemēram, grāmatvedības darbinieku skaits ir samazinājies, salīdzinot ar kopējo atsevišķo iestāžu darbinieku skaitu. Savukārt citās pozīcijās administratīvie izdevumi ir palielinājušies, ņemot vērā, ka atsevišķu iestāžu administratīvajās pārvaldēs nebija struktūrvienības, kuru esamība nepieciešama liela uzņēmuma pārvaldē. Piemēram, IT nodaļa (līdz apvienošanai veica atsevišķi darbinieki), zinātnes daļa, izglītības daļa, iepirkumu daļa. Ņemot vērā atsevišķo iestāžu darba apjomu un funkcijas, arī administratīvie resursi šo funkciju veikšanai bija ierobežoti.

2) Kurās VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ietilpstošajās slimnīcās no 2005.gada ir veiktas investīcijas un cik lielā apmērā?

Pielikumā norādītas Sabiedrības investīcijas laika periodā no 2005.gada līdz 2008.gada martam. Papildus pielikumā uzrādītajiem ieguldījumiem Sabiedrībā ieguldīti ievērojami pašu līdzekļi infrastruktūras sakārtošanai, medicīniskās aparatūras remontam, pilnveidošanai un atjaunošanai, informāciju tehnoloģiju (datoru, printeru programmatūras u.c.) pilnveidošanai, pacientu aprūpes un darbinieku darba vides uzlabošanai (telpu, ventilācijas sistēmu remonti). Tā 2007.gadā minēto pasākumu nodrošināšanai ieguldīts 2,1 miljons latu.

Šajā laika periodā Sabiedrība veiksmīgi pilda arī uzņemtās kredītsaistības lineārā paātrinātāja iegādei par kopējo summu Ls 1 200 000,00, ko 2004.gadā uzņēmās Latvijas Onkoloģijas centrs.

2007.gadā sagatavots biznesa (attīstības) plāns, kurā noteikti mērķi un pasākumi sabiedrības ilgtermiņa attīstībai, kas nodrošina sniegto ārstniecības pakalpojumu kvalitāti atbilstoši valsts noteiktajām prasībām un rada priekšnoteikumus visaptverošai procesu, rezultātu un darba vides kvalitātes uzlabošanai. Sagatavotais biznesa plāns kalpoja par pamatu valsts vārdā galvotā aizdevuma piešķiršanai 55,571,000 EUR apmērā Sabiedrības infrastruktūras sakārtošanai, esošo platību rekonstrukcijai un papildu platību iegūšanai (celtniecībai), medicīnas tehnoloģiju atjaunošanai, personāla darba un pacientu aprūpei labvēlīgas vides izveidošanai.

3) Cik īpašuma objektu VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizācijas rezultātā tiek atsavināti vai nodoti ilgtermiņa (ilgāk par 10 gadiem) nomā?

Sabiedrības reorganizācijas rezultātā nav atsavināti īpašuma objekti, kā arī nav nodoti un netiek plānots nodot ilgtermiņā (ilgāk par 10 gadiem) nomā. Nomas līguma termiņi ir 1–2 gadi.

4) Kādi ir stratēģiskie mērķi turpmākajai SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” attīstībai, t.sk. nekustamo īpašumu izmantošanai?

– Sabiedrības pārvaldes modeļa maiņa, pārejot no struktūrvienību vadīšanas uz procesu vadību;

– Nepārtraukta medicīniskā procesa nodrošināšana un pārraudzība;

– Esošo slimnīcu nekustamo īpašumu optimizācija, to racionālāka izmantošana;

– Investīcijas medicīnas augstāko tehnoloģiju ieviešanai un ārstēšanas kvalitātes nodrošināšanai, nodrošinot optimālu esošās dārgās aparatūras noslodzi;

– Vienādas nozīmes struktūrvienību koordinācija un pārvaldes optimizācija;

– Racionalizēt pakalpojumu sniegšanu, samazinot lieko kapacitāti, likvidējot vienādu profila pakalpojuma dublēšanos un nenoslogotās gultas;

– Izveidot vienotu pārvaldības sistēmu, nosakot vienotu kvalitātes, personāla, PR/mārketinga un citas politikas;

– Koncentrēšanās uz valsts nozīmes centru un zinātniski pētnieciskās bāzes attīstību un programmu realizācijas pārraudzību;

– Darbinieku lojalitātes veicināšana un nodrošināšana;

– Dalība starptautiskajos projektos;

– Vienots IT tīkls.

Nepieciešamības gadījumā esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem mutiski nākamajā Saeimas jautājumu un atbilžu sēdē.

Pielikumā: SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” investīcijas laika periodā no 2005.gada līdz 2008.gada 31.martam.

Veselības ministrs I.Eglītis

Rīgā 2008.gada 22.aprīlī

SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” investīcijas laika periodā no 2005.g. līdz 31.03.2008.

Ministru prezidents I.Godmanis

Uz jaut.nr. 56/J9 – dok.nr.2385

Par ministriju nepamatotiem tēriņiem

1. Saistībā ar izskanējušo informāciju par nepamatotajiem tēriņiem Satiksmes ministrijā esmu pieprasījis un iepazinies ar Valsts kontroles un Satiksmes ministrijas sniegto informāciju. Jautājums par strādājošo motivējošu un ārpus darba laika sadarbību veicinošu pasākumu organizēšanu valsts pārvaldes iestādēs jāskata plašākā kontekstā, neaprobežojoties ar vienu konkrētu gadījumu, kad ticis rīkots pasākums Satiksmes ministrijas darbinieku bērniem, tāpēc esmu pieprasījis informāciju par konstatētajām nepilnībām visās valsts pārvaldes iestādēs šādu pasākumu organizēšanā un izdevumu apmaksas kārtībā. Uzskatu, ka jāveido sistemātisks kontroles un finansēšanas mehānisms, kas izslēgtu iespēju nelietderīgi tērēt valsts budžeta līdzekļus.

Attiecībā uz lekciju cikla organizēšanu Latvijas skolās par Eiropas struktūrfondu apguvi secināts, ka projekta pieņemšanas–nodošanas akts netika sagatavots atbilstoši notikušajam faktam, kā arī plānoto astoņu lekciju vietā 2006.gada 19.decembrī tika noorganizēts viens pasākums Satiksmes ministrijas darbinieku bērniem viesu namā “Pūku priedītes”. Satiksmes ministrija atzinusi, ka dokumenti nav noformēti atbilstoši prasībām. Tiklīdz fakts par nepareizu dokumentu noformēšanu tika konstatēts, no atbildīgā darbinieka tika pieprasīts paskaidrojums. Šobrīd darbinieks, kurš organizēja minēto iepirkumu, no darba ir atbrīvots. Praktiski visas revīzijas ziņojumā konstatētās nepilnības iepirkumu plānošanā un veikšanā ir novērstas jau revīzijas laikā. Mainoties atbildīgajām amatpersonām Darbības nodrošināšanas nodaļā, kurai saskaņā ar reglamentu noteiktas funkcijas iepirkumu organizēšanā, kā arī līdz ar strukturālām izmaiņām ministrijā būtiski ir sakārtoti jautājumi, kas skar gan iepirkuma plānošanu, reģistrēšanu un uzskaiti, gan iepirkuma organizēšanu.

Pēc SM sniegtās informācijas, kopš 2007.gada beigām, sadarbojoties SM Stratēģiskās plānošanas departamenta Budžeta plānošanas nodaļai un Administratīvā departamenta Darbības nodrošināšanas nodaļai, tiek sagatavots un apstiprināts iepirkumu plāns, nodrošinot iepirkuma organizēšanas pārskatāmību. Administratīvā departamenta Darbības nodrošināšanas nodaļa uzsākusi publisko iepirkumu elektronisku reģistrāciju, kas nodrošina iepirkumu pārskatāmību un atvieglo ikgadējo iepirkumu pārskatu sagatavošanu. 2008.gada 19.februārī Satiksmes ministrijā apstiprināta kārtība Nr.10-07/2 “Kārtība, kādā tiek organizēts publiskais iepirkums Satiksmes ministrijā”, ar kuru tiek izpildīts Valsts kontroles “Revidējamās vienības ziņošanas par ieteikumu ieviešanu laika grafika” 8.punkts. Izstrādājot minēto kārtību, tika sakārtotas darbības, kas faktiski tika veiktas, nodrošinot vienotu pieeju iepirkumu organizēšanā. Bet, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, Satiksmes ministrija izstrādā līgumu izstrādāšanas, saskaņošanas un grozīšanas kārtību.

2. Publiski izskanējušajā informācijā par gadījumu Īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā tika norādīts uz nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles dzimšanas dienas svinībām. Valsts kontroles atzinumā tika konstatēta Satiksmes ministrijas darbinieku atbildība, pieļaujot pieņemšanas–nodošanas akta neiesniegšanu atbilstoši notikušajam faktam par pasākuma organizēšanu SM darbinieku bērniem, tātad Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētie pārkāpumi iepirkumos vairāk attiecās uz atsevišķām nepilnībām iepirkuma dokumentācijas sakārtošanā, nevis uz to, ka pats iepirkums būtu veikts neatbilstoši publisko iepirkumu likumam.

3. Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju, uz ko norādīja arī īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, ministre par dzimšanas dienas svinību organizēšanu nebija informēta un pati tajās nepiedalījās. Ministres demisiju pieņēma pēc atkārtota ministres lūguma atbrīvot viņu no amata, uzskatot, ka šis gadījums traucēs ministrei turpināt pildīt amata pienākumus. Situācijā ar satiksmes ministru Aināru Šleseru, kurš par pieņemšanas–nodošanas akta neiesniegšanu atbilstoši notikušajam faktam nebija informēts un uzreiz pēc šā gadījuma konstatēšanas pieprasīja atbildīgo ministrijas darbinieku paskaidrojumus, neuzskatu, ka būtu jāpieprasa satiksmes ministra Aināra Šlesera demisija.

Ministru prezidents I.Godmanis

Rīgā 2008.gada 8.maijā

Ministrs I.Eglītis

Uz jaut.nr.57/J9 – dok.nr. 2350

Par feldšeru darba nodrošināšanu

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 121.panta trešo daļu, sniedzam atbildes uz partijas “Jaunais laiks” Saeimas frakcijas deputātu iesniegtajiem steidzamajiem jautājumiem par feldšeru darba nodrošināšanu:

1. Saskaņā ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras sniegto informāciju uz doto brīdi valstī nav aizpildītas 14 ģimenes ārstu prakses vietas. Detalizētu informāciju par administratīvajām teritorijām, kurās nav aizpildītas ģimenes ārstu prakses vietas, pievienojam pielikumā.

2. Kārtību, kādā iedzīvotāji saņem veselības aprūpes pakalpojumus, nosaka Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”. Saskaņā ar minēto noteikumu 74.punktā paredzēto teritorijās, kurās nav ģimenes ārstu un ir nepietiekams ģimenes ārstu pakalpojumu sniedzēju nodrošinājums, kā arī ir apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra slēdz ar pašvaldību līgumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Ņemot vērā reālo nodrošinājumu ar ģimenes ārstiem valstī, uz šā gada 1.aprīli Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra ir noslēgusi 54 līgumus ar pašvaldībām par ārstu palīgu jeb feldšeru punktu finansēšanu. Šobrīd notiek sarunas ar attiecīgajām pašvaldībām vēl par 2 līgumu slēgšanu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.

Bez tam atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” paredzētajam ģimenes ārsta prakse var veidot papildu pieņemšanas vietu tajā pašā administratīvajā teritorijā (ja tās nepieciešamību pēc saskaņošanas ar pašvaldību ir noteikusi Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra) vai arī citā administratīvajā teritorijā. Ģimenes ārstam papildu pieņemšanas vietā ir jāpieņem pacienti vismaz vienu dienu nedēļā. Par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu ģimenes ārsts saņem ikmēneša fiksēto maksājumu 100 latu apmērā.

3. Nosacījumi, kas iekļauti līgumā starp Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru un ģimenes ārstu par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu pacientiem ģimenes ārsta prakses vietā, atbilst Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 44.punktā minētajam:

1) pacientu kopējam pieņemšanas laikam jābūt ne mazākam par 20 stundām nedēļā;

2) prakses darba laikam jābūt ne mazākam par 40 stundām nedēļā (nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai māsas, vai ārsta palīga pieejamību ģimenes ārsta prakses telpās);

3) laikam, kad pacientus pieņem ģimenes ārsts, jābūt gan rīta (no plkst.8.00 līdz 13.00), gan vakara (no plkst.13.00 līdz 19.00) stundās;

4) jābūt noteiktam pieņemšanas laikam katru dienu pacientiem bez iepriekšēja pie­raksta (akūtiem pacientiem) ne mazākam par 1 stundu un noteiktam pieņemšanas laikam pacientiem ar iepriekšēju pierakstu;

5) mājas vizīšu pieteikšana jānodrošina darbdienās vismaz līdz plkst.15.00.

Ģimenes ārsta prakses darba laikā, kam jābūt ne mazākam par 40 stundām nedēļā, ir ietverta gan pacientu ambulatorā pieņemšana prakses vietā rīta un vakara stundās, gan ārsta mājas vizītes.

4. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 12.pielikumam ģimenes ārsts saņem ikmēneša fiksēto maksājumu par savas prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu, ikmēneša fiksēto piemaksu par pamatteritorijas iedzīvotāju blīvumu un ikmēneša fiksēto piemaksu par ģimenes ārsta prakses attālumu līdz slimnīcai. Minēto fiksēto piemaksu un maksājumu mērķis ir nodrošināt ģimenes ārsta prakses vietas darbību atbilstoši tās teritoriālajam izvietojumam.

Administratīvajās teritorijās, kur iedzīvotājiem nav nodrošināta iespēja saņemt primārās veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsta prakses vietā, minētie pakalpojumi tiek sniegti ārsta palīgu jeb feldšeru punktos.

5. Nosakot apmaksājamo feldšera darba apjomu, tika vērtēts gan apmeklējumu skaits iepriekšējā periodā, t.i., par 2006.gadu, jo informācija par 2007.gadu uz 1.aprīli vēl nebija apkopota, gan apkalpojamā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaits un feldšera darba laiks.

Ievērojot minēto, ar pašvaldībām noslēgtajos līgumos apmaksātais darba apjoms feldšerim ir noteikts robežās no 0,25 slodzēm līdz pilnai slodzei. Ņemot vērā nelielo strādājošu feldšeru noslodzi, daļā līgumu 2008.gadā tika paredzēts feldšera darba slodzes samazinājums. Tomēr lielākajā daļā līgumu feldšeriem ir paredzētas 0,5 slodzes un 0,25 slodzes. Saņemot informāciju par lielāku feldšera darba noslodzi, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra ir gatava pārskatīt lēmumu attiecībā uz konkrētā feldšera noteikto slodzes apjoma palielināšanu.

Starpziņojumā par esošā primārās veselības aprūpes modeļa izvērtējumu un turpmāko rīcību, kas iesniegts Ministru prezidentam 2008.gada 14.aprīlī un ko izstrādājusi ar Veselības ministrijas 2008.gada 7.februāra rīkojumu Nr.23 izveidotā darba grupa, ārstu palīgu jeb feldšeru punktu finansējuma problēmas risinājumam ir piedāvāti šādi priekšlikumi:

1) definēt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” feldšeru punktu funkcijas un paredzēt mājas medicīnisko pakalpojumu attīstību lauku teritorijās uz feldšeru punktu bāzes;

2) definēt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” pieejamības kritērijus, kas pamatotu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras tiesības slēgt līgumus ar feldšeru punktiem;

3) nodrošināt feldšeru punktos strādājošo ārstniecības personu iekļaušanos primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju komandā, nosakot sadarbības principus un ģimenes ārsta atbildību feldšeru punktu metodoloģiskās vadības nodrošinājumam;

4) paredzēt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” minimālo darba samaksas apjomu (0,5 slodzes) feldšerim (ārsta palīgam);

5) izskatīt iespēju pagastos, kur feldšera noslodze ir mazāka par 0,5 slodzi, nodrošināt transportu pacientu vešanai uz ģimenes ārstu praksēm un atpakaļ un piesaistīt attiecīgos feldšerus šīm praksēm, kas būtu efektīvāks valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojums nekā uzturēt nenoslogotus feldšeru punktus.

6. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 122.2.apakšpunktu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, ar kuriem slēgt līgumus par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka, veicot atlases procedūru.

Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlase notiek, ņemot vērā minētajos Ministru kabineta noteikumos ietvertos kritērijus, atbilstoši kuriem tiek izvērtēti veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un izvēlēts atbilstošākais, ar kuru slēgt līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Līguma finanšu apmērs ir atkarīgs no kopējā finansējuma apmēra samaksai par pakalpojumiem atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam, kā arī no ārstēto pacientu skaita un sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veida (iepriekšējo triju gadu laikā).

Situācija, kurā sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu speciālisti un atsevišķi diagnostisko izmeklējumu veicēji neslēdz līgumus ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru, ir saistīta ar to, ka Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” iekļautie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi neatbilst šo speciālistu sniegto pakalpojumu reālajām izmaksām. Tomēr, kā liecina veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras rezultāti, sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits šogad, salīdzinot ar 2007.gadu, ir palielinājies, jo īpaši tajās nozarēs, kur veselības aprūpes pakalpojumu tarifi ir adekvāti (piem., diagnostiskie izmeklējumi).

Šobrīd Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra ir uzsākusi darbu pie jaunu veselības aprūpes pakalpojumu tarifu izstrādes 2009.gadam. Minēto tarifu izstrādes gaitā aģentūra izvērtē sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus ar mērķi izveidot adekvātu veselības aprūpes pakalpojumu tarifu noteikšanas politiku.

Pielikumā: informācija par ģimenes ārstu prakses vietām, kuras nav aizpildītas.

Veselības ministrs I.Eglītis

Rīgā 2008.gada 30.aprīlī