Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 8. maija sēdes

Dz.Jaundžeikars
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Šodien Saeimā tika izskatīts vairāk nekā 41 darba kārtības jautājums un vairāk nekā 400 priekšlikumu.

Kā vienu no nozīmīgākajiem uzskatu likumprojektu par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, ko iesniedza Valsts prezidents Valdis Zatlers. Manuprāt, šis ir īpaši nozīmīgs jautājums, jo par to tomēr ir savākti 217 567 Latvijas vēlētāju paraksti. Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija viennozīmīgi respektē šo vēlētāju ierosinājumu un uzskata, ka šis jautājums ir nopietni jāizdiskutē un jāizskata Saeimas komisijās. Tādēļ arī tika atbalstīts lēmums, ka likumprojekts ir jānodod visām komisijām, ne tikai Juridiskajai, lai to varētu kārtīgi izskatīt un atrast labāko risinājumu.

Tāpat nozīmīgs balsojums bija par Lisabonas līgumu. Saeima ar savu balsojumu apliecināja, ka atbalsta šī līguma ratificēšanu. Vienlaikus varu pateikt, ka mēs saņēmām ziņu no Lietuvas Seima par to, ka arī tur šodien līgums ir ratificēts.

Kā nozīmīgus uzskatu “Jaunā laika” deputātu iesniegtos un arī mūsu frakcijas atbalstītos priekšlikumus par izmaiņām Krimināllikumā, lai palielinātu sodus tiem, kuri nolaupījuši bērnus, un par pārkāpumiem, kas izdarīti, šķērsojot gājēju pārejas. Komisijām būs jāstrādā pie šiem priekšlikumiem, lai pastiprinātu atbildību autovadītājiem un citiem likuma pārkāpējiem.

Šodien darba kārtībā arī bija nozīmīgi deputātu pieprasījumi. Viens no tiem bija Mārtiņam Rozem par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietošanu. Es domāju, ka ministrs par šiem līdzekļiem jau ir devis izsmeļošu atskaiti komisijā. Mūsu frakcija pieprasītāju vēlmi neatbalstīja.

Otrs bija Saeimas frakcijas “Jaunais laiks” deputātu pieprasījums premjerministram Ivaram Godmanim par simts dienu darbu. Es domāju, ka katrs deputāts saņēma pilnu dokumentu no paša premjera un labi zina, kur ir atskaite par paveikto darbu, kā arī to, kas tuvākajā un arī tālākajā laikā valdībai ir paredzēts un veicams.

Šodien mēs dzirdējām daudz dažādu pamācību un arī kritiku par to, kā jārisina jautājumi. Es domāju, ka “Jaunā laika” deputātiem jau bija iespēja vispirms pašiem piedalīties valdībā un vadīt ļoti nozīmīgas ministrijas. Viņi šo iespēju neizmantoja tāpat, kā to izdarīja 8.Saeimā, atstājot valdību. Nozarēs, kas viņiem būtu uzticētas, arī varētu parādīt savas spējas un māku. Tādēļ mūsu frakcija arī šo pieprasījumu neatbalstīja.

Nobeigumā es visiem lauksaimniekiem vēlu labus laika apstākļus un sekmīgus pavasara sējas darbus.

V.Orlovs
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

“Saskaņas Centra” apvienība arī bija starp tiem, kuri vērsās pie tautas ar lūgumu piedalīties parakstu savākšanā. Katrs mūsu deputāts parakstījās savā vēlēšanu apgabalā. Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas Republikas Satversme tiks grozīta un tautai būs iespēja atbilstoši likumam ierosināt Saeimas atlaišanu.

Es kā Sociālo un darba lietu komisijas loceklis gribu pievērst uzmanību tam, ka šodien trešajā, galīgajā lasījumā mēs pieņēmām grozījumus Ārstniecības likumā. Saskaņā ar grozījumiem tagad visām laulātajām personām Latvijas Republikā, kurām ir īstermiņa uzturēšanās atļauja, vairs nebūs jāmaksā par dzemdībām. Šādu kļūdu bija pieļāvusi Tieslietu ministrija un neuzmanības dēļ to bija atbalstījusi Veselības ministrija, kad likumprojekts no Ministru kabineta tika virzīts uz Saeimu. Saeimas deputāti šim jautājumam arī nebija pievērsuši uzmanību. Kopš tā laika mūsu dzemdību namos kā Latvijas Republikas pilsoņi ir piedzimuši trīsdesmit bērnu, un par viņu dzemdībām vecākiem bija jāmaksā. Šis diskriminējošais pants no 1.jūlija vairs neeksistēs. Līdz ar to es ceru, ka dzimstība pieaugs.

Šodien ir 8.maijs, un es gribu vērsties pie visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Šodien un rīt visa Eiropa svinēs Otrā pasaules kara beigas, kad antifašistiskā koalīcija sagrāva nacistisko režīmu. Godīgi cilvēki šodien un rīt ies pie pieminekļiem, lai noliktu ziedus. Es aicinu visus atcerēties to laiku, un lai nekad mūsu zemē nebūtu kara.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Pirmais jautājums, pie kura pakavēšos, ir par Zaļo un Zemniekus savienības izvirzīto jauno e-lietu ministra kandidātu. Tā ir Signe Bāliņa – profesionālis savā jomā, kas jau guvusi asociācijas atbalstu, kura pārstāv Bāliņas kundzi. Cerams, ka viņa sekmīgi un ātri iejutīsies šajā atbildīgajā darba laukā. Signe Bāliņa ir bezpartejiska. Mēs pašreiz izvirzītajam kandidātam kā primāro izvirzījām viņa profesionalitāti un spēju tikt galā ar izvirzītajiem uzdevumiem.

Otrs jautājumu loks ir par parakstu vākšanu saistībā ar grozījumiem pensiju likumā. Protams, ka tā ir katra cilvēka izvēle un ka referendums ir demokrātijas izpausmes veids. Vienīgi bažīgus mūs dara Labklājības ministrijas aprēķini par to, kādas sekas varētu būt, ja labi pārdomātā pensiju sistēma tiek sagrauta. Ja šajā jomā būs nepārdomāti lēmumi, tad var rasties situācija, kad pēc pieciem gadiem būs pat jāpalielina pensionēšanās vecums. Tā ka es ļoti lūdzu visus mūsu pensionārus rūpīgi apsvērt šo jautājumu un savu soli. To, ka Labklājības ministrija soli pa solim turpinās strādāt situācijas uzlabošanā, lai atbalstītu sociāli atbildīgu pensiju politiku un lai palielinātu atbalstu visām sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, es varu apsolīt.

Vēl pie atbildīgiem jautājumiem Saeimā bija mūsu atbalsts ierosinājumiem palielināt atbildību un sodu bērnu nolaupītājiem un tiem, kuri notriec cilvēkus uz gājēju pārejām.

Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta tiesības vēlētājiem atlaist Saeimu. Mēs uzskatām, ka tādam pašam cilvēku skaitam, kāds ir ievēlējis Saeimu, varētu tikt dotas un ir jādod tiesības šo Saeimu arī atsaukt.

Un vēl mūsu redzeslokā joprojām ir un paliek administratīvi teritoriālā reforma. Mēs joprojām ļoti rūpīgi sekojam līdzi šim procesam un tam, kā pašvaldības cīnās par savu neatkarību un vēršas Satversmes tiesā. Mūsu atbalsts visā šajā procesā būs brīvprātības principam un tam, lai deputāti jaunizveidotajos novados tiktu ievēlēti vienmērīgi arī no tām teritorijām, kuras paliek esošo pagastu robežās, lai šis sadalījums būtu proporcionāls gan pilsētās, gan mazajos pagastos un lai teritoriālās vienības tiktu pārstāvētas jaunajās pārvaldes struktūrās.

L.Līdums
(Tautas partijas frakcija):

Bez šaubām, arī mūsu frakcija atbalstīja Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Šo jautājumu skatīs visas komisijas.

Manuprāt, diezgan būtisks ir šodien trešajā lasījumā pieņemtais Jaunatnes likums, kura mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicināt viņu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstīt darbu ar jaunatni. Šis likumprojekts tiek vērtēts neviennozīmīgi. Kā zināms, arī no juridiskā viedokļa nav vienprātīga akcepta. Interesanti, ka ilgu laiku bija diskusija par jauniešu vecuma cenzu, īpaši par augšējo robežu – 35 un 30 gadiem. Tas bija strīdus ābols gan Bērnu tiesību aizsardzības apakš­komisijā, gan arī pēc tam Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Piemēram, Latvijas Studentu padome iestājas par 30 gadiem, taču komisija vienojās, ka tie būs 25 gadi.

Šodien otrajā lasījumā ar 70 balsīm par, trijām – pret, bet vienam deputātam atturoties, mēs atbalstījām likumprojektu “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”. Tas, bez šaubām, ir ļoti svarīgi, un patīkami, ka to šodien ir ratificējuši arī Lietuvas kolēģi.

To, ka rīt ir 9.maijs – Eiropas diena, var izlasīt kalendārā. Bet vai visi zinām šīs dienas nozīmi? Pagājušā gadsimta 50.gada 9.maijā tika sperts pirmais solis tagadējās Eiropas Savienības izveidei, un šajā dienā sākās šis lielais Eiropas projekts. 1985.gadā Milānas sanāksmē tika pieņemts lēmums svinēt 9.maiju kā Eiropas dienu.

Rītdien daudzas mūsu ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes aicina interesentus piedalīties atvērto durvju dienā. Šādu aicinājumu saņēma arī Saeimas deputāti, lai dotos uz savām kādreizējām vai citām skolām un tiktos ar jauniešiem, popularizētu informētību par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Daudzi ir atsaukušies, jo tā ir arī laba iespēja runāt par Saeimas darbu.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien Saeimā pieņemta vesela virkne nozīmīgu jautājumu un likumu, kas skar finanšu uzraudzību un tamlīdzīgus jautājumus.

Mūsu frakcija uzmanību pievērsa tam, ka vairāki deputāti rosināja Latvijai piemēroties un dzīvot pēc Maskavas laika. Bija priekšlikums Nacisma sagrāves dienu no 8.maija pārbīdīt uz 9.maiju tikai tāpēc, ka Maskavā tobrīd, kad nacistiskā Vācija kapitulēja, jau ir bijusi pusnakts. Protams, ka Saeima to ar pārliecinoši balsu vairākumu noraidīja.

Tāpat bija mēģinājums Imigrācijas likumā mīkstināt prasības pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Uzskatām, ka ir pilnīgi pareizi, ka pastāvīgā iedzīvotāja statuss vairākos gadījumos ir saistīts ar latviešu valodas prasmi, tāpēc jebkuri mēģinājumi veselai iedzīvotāju grupai mīkstināt šo prasību ir kategoriski noraidāmi. Protams, ka arī šo jautājumu Saeima pārliecinoši noraidīja.

Saeima bez debatēm komisijām nodeva Valsts prezidenta iesniegtos un daudzu vēlētāju parakstītos grozījumus Satversmē, kas paredz vienkāršāku Saeimas atlaišanas kārtību. Tagad pie šīs lietas nopietni būs jāķeras Juridiskajai komisijai, bet jau šobrīd var prognozēt, ka referendums par šo jautājumu ir neizbēgams.

Pieprasījums, ko opozīcija bija vērsusi pret valdību jautājumā par tās paveikto un nepaveikto, tika izskatīts samērā vienkārši, jo opozīcija savāca tikai 33 deputātu balsis, tas ir, vienu trešo daļu. Netiešā veidā valdību atbalstīja abu jauno partiju – Kalnietes un Kristovska, kā arī Štokenberga – deputāti, kuri balsojumā nepiedalījās un tādējādi atviegloja šī pieprasījuma noraidīšanu.

J.Pliners
(partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Starp vairāk nekā 40 likumprojektiem, bija arī divi, par kuriem es runāšu.

Pirmkārt, es visus apsveicu. PCTVL bija, ir un būs par to, lai tauta likuma kārtā varētu atlaist Saeimu, ja tā slikti strādā un ja valdošo partiju deputāti domā vienu, dara otru, bet runā pavisam trešo. Tātad likumprojekts par Saeimas atlaišanu tika nodots izskatīšanai komisijās. Cerēsim, ka agrāk vai vēlāk tautai – vēlētājiem – būs iespēja ar referendumu atlaist Saeimu.

Otrkārt, gribu pieskarties jautājumam par nacisma sagrāves atzīmēšanas dienu. Šobrīd tas ir 8.datums, bet mēs piedāvājām 9.datumu, un ne jau tāpēc, ka tad svin Latvijā, bet gan tāpēc, ka kapitulācijas akts tika parakstīts 9.datumā – 43 minūtes pēc pusnakts pēc Maskavas laika. Latvijā pavēlnieks Kurzemes katlā šo kapitulācijas aktu parakstīja 8.datumā, bet tur bija teikts, ka karadarbība jāizbeidz 23 vai 24 stundu laikā. Tātad īstenībā viss notika 9.maijā – tika atbrīvota Liepāja, Ventspils. Visiem ir zināms, cik tas bija briesmīgs laiks. Latvijā bojā aizgāja ap 100 tūkstošiem Latvijas pilsoņu, miermīlīgo iedzīvotāju, ap 300 tūkstošiem karagūstekņu, zaldātu un virsnieku. Ja Sarkanā armija, ieskaitot Latviešu divīziju, neatbrīvotu Latviju, šeit nebūtu Latvija, bet gan Ostlande un valsts valoda būtu vācu. Daļu latviešu Hitlers plānoja iznīcināt, daļu – pārvāciskot, bet daļu izsūtīt uz Krievijas ziemeļu rajoniem. Starp citu, vēl 12 valstis un mūsu stratēģiskie sabiedrotie (Ukraina un Gruzija, arī Bosnija un vēl dažas) tieši 9.maijā atzīmē Uzvaras dienu un fašisma un nacisma sagrāves dienu. Mēs Saeimā aicinājām pievienoties, kā pirms trim gadiem tam pievienojās toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un kā tam rītdien pievienosies arī Latvijas vēstnieks Krievijā. Bet diemžēl “par” nobalsoja 21 deputāts, divi atturējās, bet pārējie klātesošie nobalsoja “pret”.

Es visus apsveicu Uzvaras dienas priekšvakarā un aicinu rītdien pulcēties pie Uzvaras pieminekļa. Tur noteikti atnāks tūkstošiem un tūkstošiem krievu, latviešu, ebreju, poļu, baltkrievu un citu tautību cilvēki.

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

“Jaunais laiks” par šodienas plenārsēdi var teikt, ka bija trīs ļoti svarīgi likumprojekti un divi svarīgi pieprasījumi.

Vispirms Lisabonas līgums, kas neapšaubāmi stiprina Eiropas Savienību un tās attīstību kopumā. Šodien Latvija to apstiprināja.

Nākamais ir likumprojekts par grozījumiem Satversmē. Ja to sekmīgi pieņems, tad, cerams, būs iespēja stiprināt demokrātiju, atlaižot Saeimu gadījumā, ja politiķi tiešām nedarītu to, ko sabiedrība vēlas.

Un trešais likumprojekts ir par grozījumiem Krimināllikumā. Tie ir “Jaunā laika” piedāvātie priekšlikumi par smagākiem sodiem par bērnu nolaupīšanu un tiem šoferiem, kuri sabrauc cilvēkus uz gājēju pārejām.

Tas bija par likumprojektiem. Kolēģi šodien pieminēja vēl arī citus likumprojektus, un daudziem no tiem mēs varam arī piekrist, bet svarīgāki, manuprāt, ir arīdzan divi pieprasījumi.

Pirmkārt, pieprasījums Godmaņa kungam par padarīto pirmajās simts dienās. Īsumā rezumējot, jaunā valdība faktiski ir labi renovēta vecā valdība. Jaunajai valdībai nebija tiesību simts dienās iešūpoties un virzīt uz priekšu tikai un vienīgi šaura cilvēku loka interešu projektus. Tas, ko valdība ir izdarījusi, ir izveidota Pasta banka, uzsākta “Lattelecom” privatizācija un gāzes stacijas būvniecība, bet nekas nav darīts tieši plašākai sabiedrībai. Un vēl viens, ko jaunā valdība solīja darīt, bet kas nav darīts, ir tas, ka sabiedrībai tā nav skaidrojusi savus lēmumus un to, kādi tie būs un kāpēc tie būs tieši tādi. Šodienas diskusija faktiski izvērsās kā latviešu sakāmvārdā: viens par māti, viens par meitu, trešais par meitas balto kleitu. Mēs teicām, ka Godmaņa kungam ir jānāk, jāskaidro un jāpierāda, ka šie tik tiešām ir sabiedrībai svarīgi lēmumi. Turpretī mums tika pārmests, ka mēs mēģinām duļķot kaut kādus ūdeņus un ko tik vēl visu ne.

Un pats svarīgākais, manuprāt, ir šodien Saeimā skatītais pieprasījums Rozes kungam. Manuprāt, ir atklājies kārtējais skandāls. Latvijā ir Mežu attīstības fonds, tā padomes priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs Rozes kungs. No Meža attīstības fonda padomes 11.aprīļa sēdes protokola redzams, ka ir sadalīta nauda virknei daždažādiem meža attīstības projektiem. Bet starp šiem projektiem nez kādā veidā ir iezagušies projekti par 30 tūkstošiem latu, piemēram, banketa organizēšanai ministram un ārvalstu vēstniekiem. Ir arī iezagušies, piemēram, 123 tūkstoši latu Meža dienu organizēšanai Varakļānos. Ieklausieties! 123 tūkstoši! Milzīga summa Meža dienu organizēšanai Varakļānos. Tāpat 70 tūkstoši latu pārgājienu organizēšanai. Viena lieta, ka šī nauda, iespējams, ir izsaimniekota vai izlietota nesaimnieciski, jo ir ļoti grūti saprast, kā tieši tas ietekmētu mežu attīstību. Bet galvenā problēma ir tā, ka šī nauda ir novirzīta firmām, kas ir cieši saistītas ar Zaļo un Zemnieku savienības sabiedrisko attiecību kompānijām. Viena no šīm kompānijām ir “Tēls PR”, kuras vadītājs Vladimirova kungs vienlaikus ir arī, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos. Mēs uzskatām, ka šeit ir ne tikai nesaimnieciska rīcība, bet arī pazīmes mēģinājumam novirzīt valsts naudu, tā teikt, partijas pelēkajā kasē. Bet tas faktiski nozīmē, ka šī lieta ir jāskaidro ministram un jāpēta kārtību sargājošajām iestādēm.

Saeimas preses dienests