• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
ES Ministru padomē: Par ES piena produktu eksporta subsīdiju atjaunošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.05.2008., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/ta/id/175530

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Ārlietu ministrijas 2007.gada finanšu revīziju

Vēl šajā numurā

20.05.2008., Nr. 77

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ES Ministru padomē: Par ES piena produktu eksporta subsīdiju atjaunošanu

 

19.maijā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā tika skatīts arī jautājums par eksporta atmaksu atjaunošanu piena produktiem. Mārtiņš Roze Eiropas Komisijai (EK) bija sagatavojis ziņojumu par situāciju Latvijas piena tirgū un pieprasījumu atjaunot eksporta atmaksas noteiktiem piena produktiem. Zemkopības ministra pieprasījums EK ir balstīts uz piedāvājumu ieviest eksporta atmaksas sviestam, sieram, piena pulverim un suliņu pulverim.

“Cenas pasaules tirgū samazinās, un Latvijas piena produktu ražotāji vairs nespēj nodrošināt produktu ražošanu par atbilstošām cenām. Liela ietekme uz piena cenu ir arī ražošanas resursu izmaksām, kurām ir tendence ievērojami pieaugt. Tādējādi produkti tiek pārdoti par cenām, kas vairs nesedz produktu pašizmaksu, un uzņēmumi cieš zaudējumus,” savā uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomei norāda M.Roze.

Tādu pašu nostāju, kāda ir Latvijai eksporta atmaksu atjaunošanas jautājumā, jau iepriekš M.Rozem paudusi arī Lietuvas lauksaimniecības ministre Danute Prunskiene. Tāpēc Latvija un Lietuva sadarbojas, lai panāktu pozitīvu EK lēmumu šajā diskusijā.

D.Prunskiene informēja M.Rozi, ka arī Lietuvas piena produktu eksporta cenas ir samazinājušās par 30–45% salīdzinājumā ar 2007.gada otro pusgadu un uzrāda tālākas samazināšanās tendenci. Tajā pašā laikā pieprasījums eksporta tirgos ir samazinājies, tādējādi palielinot krājumus. Šie faktori nosaka piena izejvielas cenas samazināšanos, savukārt piena ražošanas izmaksas ir ievērojami augušas. Tādēļ ar šā gada sākumu Lietuvas piena iepircēji samazinājuši piena izejvielas cenas par aptuveni 20% un grasās tā turpināt. Savukārt piena izejvielu cenu samazināšana rada neapmierinātību 50 tūkstošu lielajā Lietuvas piena ražotāju saimē.

Ņemot vērā situācijas svarīgumu valstīs, kuras eksportē lielāko daļu savas saražotās piena produkcijas, lai saglabātu pašreizējo piena izejvielas cenu līmeni, Latvijas un Lietuvas zemkopības ministri apvienojuši spēkus un ar vienādu pozīciju piedalās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē.

“Uzskatu, ka piena iepirkuma cena vairs nevar tikt pazemināta līdz līmenim, kāds bija pirms gada, jo tas var radīt bankrotu vilni piena ražošanā. Ražotāji vairs nespēs uzturēt ražošanu un nomaksāt investīciju kredītus. Lai nenovestu piena nozari līdz bankrotam, uzskatu, ka ir jāatjauno eksporta atmaksas sviestam, sieram, piena pulverim, suliņu pulverim. Šo jautājumu Latvija jau ir izvirzījusi arī EK Piena un piena produktu vadības komitejas līmenī,” uzsvēra M.Roze.

Sanāksmē M.Roze pauda Latvijas nostāju arī par lauksaimniecības produktu tirgus situāciju kopumā. Pēdējais gads lauksaimniecībā ir bijis saistīts ar straujām cenu izmaiņām, strauji kāpušas arī lauksaimniecībā izmantojamo resursu cenas Latvijā, kā arī ES un pasaules mērogā. Augstās resursu cenas ir samazinājušas pieaugošo cenu pozitīvo efektu graudu un piena ražotāju saimnieciskajā darbībā, īpaši smagā situācijā nostādot gaļas lopkopības nozari. Viņš norādīja, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība pārtikas ķēdēs iesaistīto dalībnieku uzraudzībai un kontrolei, un tas nozīmē divējādu kontroli – valsts veiktu uzraudzību uzņēmumu koncentrācijas un apvienošanās procesā, lai izvairītos no negodīgas konkurences draudiem un cenu manipulācijām, kā arī stingrāku mazumtirdzniecības uzņēmumu uzraudzību. Latvijas nostāja ir, ka ES līmenī būtu jāsāk risināt jautājums par lielveikalu izdarīto spiedienu uz pārtikas ražotājiem, piemērojot diskriminējošus līgumu nosacījumus. Jāizvērtē iespējas un jārod instrumenti, kas samazinātu ražotāju izmaksas un stiprinātu lauksaimniecības produkcijas ražotāju konkurētspēju. Tāpat piedāvājuma regulēšanai būtu jāpārskata tāda instrumenta kā eksporta nodokļa ieviešana, kas būtu piemērots, piemēram, graudu tirgus stabilizācijai laikā, kad dramatiski palielinās lopbarības cenas. Zemkopības ministrs aicināja EK un ES prezidentūru spert attiecīgus soļus, lai izstrādātu turpmāko neatliekamās rīcības plānu augsto pārtikas cenu stabilizācijai ES.

 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!