Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Katrīna Kaktiņa. Ārvalstu vēstniecību imunitāte pret civiltiesisko jurisdikciju

Ikviena valsts saskaras ar ārvalsts vēstniecību iesaisti civiltiesiskās attiecībās, kas var nonākt un atsevišķos gadījumos arī Latvijā ir nonākušas pie civiltiesiska strīda. Šādos gadījumos pirmais un vissvarīgākais jautājums vienmēr ir: vai Latvijas tiesām ir jurisdikcija pār šādiem strīdiem, un vai tās bauda valsts imunitāti?

Ārvalstu vēstniecību imunitāte nepastāv pati par sevi. Ārvalstu vēstniecību imunitāte nozīmē valsts imunitāti, kas tiek attiecināta uz vēstniecībām kā uz valsts suverēno varu pārstāvošu institūciju. Lai arī vēstniecību statusu nosaka 1961.gada Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām, tomēr tā regulē vēstniecības imunitātes jautājumus tikai tiktāl, ciktāl pašā konvencijā tas ir noteikts. Imunitāte pret uzņemošās valsts civiltiesisko jurisdikciju Vīnes konvencijā par diplomātiskajām attiecībām netiek regulēta, līdz ar to šajā jautājumā uz vēstniecībām attiecināmi valsts imunitātes nosacījumi.

Ārvalstu vēstniecību imunitāte ir aktuāls jautājums gan tāpēc, ka tiesās parādījušās pirmās prasības pret ārvalstu vēstniecībām Latvijā, gan arī tāpēc, ka ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē valsts imunitātes izpratne vēl joprojām attīstās un vienots viedoklis nav nostabilizējies.

• Ilona Bulgakova. Izmeklēšanas kontrole pirmstiesas procesā

Šajā rakstā analizēti jautājumi, vai Latvijā pirmstiesas procesā pastāv procesuālā kontrole, kādi subjekti nodrošina izmeklēšanu kontroli pirmstiesas procesā un vai mūsu tiesību aktos tāds mehānisms vispār eksistē. Tāpat autore sniegs savu redzējumu gan par izmeklēšanas kontroli, gan arī par Kriminālprocesa normām, kas ar to saistītas.

Neviens likums nav ideāls, arī Kriminālprocesa likums (KPL) nav izņēmums. Tomēr svarīga nozīme ir pareizai likuma izpratnei un piemērošanai. Ja pareizo likuma izpratni un piemērošanu papildina likuma normu pilnveide, tas var veicināt iespējami efektīvu attiecīgā likuma darbību.

Pirmstiesas procesa kontroles veidus un svarīgumu uzsver vairākas Eiropas Padomes rekomendācijas (piemēram, rekomendācija Nr.R(95)12 “Par kriminālās justīcijas vadīšanu”, rekomendācija Nr.R(85)11 “Par cietušā stāvokli krimināltiesību un kriminālprocesa ietvaros”, rekomendācija Nr.R(87)18 “Par dalībvalstu kriminālās justīcijas vienkāršošanu”).

Latvijas juridiskajā literatūrā līdz šim minētajai problēmai pietiekama uzmanība vēl nav veltīta. Tiesa, publicēti G.Kūtra raksti un V.Gailītes raksts saistībā ar izmeklēšanas tiesnešu kompetenci. Arī raksta autore iepriekš pievērsusies šim tematam saistībā ar aizdomās turētās personas tiesību nodrošināšanu. Turpretim citu valstu juridiskajā literatūrā kontroles nodrošināšana pirmstiesas procesā piesaistījusi plašāku zinātnieku uzmanību.

“Jurista Vārda” redakcija