Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 15.maijā

  
 

EM: Par sakrālā tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošanu

Ekonomikas ministrija saskaņā ar I.Godmaņa valdības Deklarācijā nosprausto mērķi atjaunot programmu “Sakrālā tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošana” Latvijas garīgā un kultūrvēsturiskā mantojuma – Latvijas dievnamu – saglabāšanai un atdzimšanai ir sagatavojusi un 15.maijā iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai informatīvo ziņojumu par programmu “Sakrālā tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošana”.

Informatīvajā ziņojumā apkopota informācija par tūrisma attīstību Latvijā un sakrālā tūrisma attīstības tendencēm Eiropā un pasaulē, kā arī sniegta informācija par Latvijā līdz šim īstenotajiem sakrālā tūrisma un tūrisma infrastruktūras attīstības projektiem. Vienlaikus ziņojumā ir definēti programmas ietvaros veicamie pasākumi un sagaidāmie rezultāti, kā arī pamatota projekta finansiāli ekonomiskā efektivitāte un lietderīgums.

Latvijā šobrīd viens no populārākajiem tūrisma veidiem ir pilsētu un kultūras tūrisms, tai skaitā arī sakrālais tūrisms. Svarīgs priekšnoteikums sabalansētai tā attīstībai visā Latvijas valsts teritorijā ir sakrālā tūrisma resursu pieejamība kā pilsētās, tā lauku teritorijās. Tomēr jāatzīmē, ka daudzos sakrālā tūrisma objektos ar lielu potenciālu šī tūrisma veida attīstībā ir jāinvestē papildu finanšu līdzekļi. Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam (NAP) uzsver Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi tūrisma attīstībā un jaunu darba vietu veidošanā reģionos, līdz ar to kā vienu no risināmajiem uzdevumiem NAP izvirza vietējā tūrisma attīstību, veidojot uz Latvijas vēstures, kultūras un dabas izzināšanu orientētus tūrisma produktus. Sakrālais tūrisms ir viens no veidiem, kā to veicināt. Turklāt sakrālā tūrisma objektu attīstība, veicinot tūristu uzturēšanās ilgumu, dotu papildu ienākumus valsts budžetā.

Programmas “Sakrālā tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošana” ietvaros paredzēts īstenot vairākus pasākumus informatīvā nodrošinājuma uzlabošanai un infrastruktūras attīstībai.

Informatīvā nodrošinājuma veicināšanai paredzēts veidot plašu Latvijas dievnamu datubāzi, apkopot informāciju par sakrālajiem objektiem valsts tūrisma portālā www.latviatourism.lv, izdot informatīvo karti latviešu un angļu valodā, izvietot papildu informatīvos stendus, kā arī izstrādāt tematiskos maršrutus.

Programmu “Sakrālā tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošana” plānots īstenot divos gados. Ieguvumi no programmas realizācijas būs vērojami vidējā un ilgtermiņā. Programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums ir 25 010 604 lati, kur 24 297 500 latu būtu paredzami prioritārajiem kultūras mantojuma saglabāšanas restaurācijas darbiem, 26 000 latu – datubāzes izstrādei un uzturēšanai, 678 304 lati – informatīvo stendu izgatavošanai un uzstādīšanai un 8800 latu – kartes sagatavošanai un drukāšanai.

Atskatoties uz padarīto, jānorāda, ka 2004.gadā piešķirtā 1,5 miljonu latu finansējuma sakrālā tūrisma infrastruktūras attīstībai ietvaros tika īstenoti 163 projekti – objektu remontiem un apkārtnes labiekārtošanai. Pēc šo projektu īstenošanas pieauga sakrālo tūrisma objektu apmeklētāju skaits – lielākajās Latvijas baznīcās 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, apmeklētāju skaits palielinājās par 7% un 2007.gadā par 13%. Savukārt no 2005.gada līdz 2006.gadam tika izvietoti 169 informācijas stendi dabas, kultūras un vēstures tūrisma objektos, kā arī uzstādīti 92 informatīvie stendi pieturvietās uz Latvijas ceļiem.

 

EM: Par atbalstu uzņēmēju ārējā mārketinga aktivitātēm

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi uzņēmējdarbības atbalsta aktivitāti, kas paredzēta ārējo tirgu apgūšanai – ārējam mārketingam.

15.maijā Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.prioritātes “Uzņēmējdarbības veicināšana” 2.3.1.pasākuma “Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes” 2.3.1.1.aktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana” 2.3.1.1.1.apakšaktivitāti “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”” nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

Programmas mērķis ir veicināt Latvijas komersantu konkurētspēju ārējos tirgos un profesionālo kapacitāti, sekmēt jaunu tirgu izzināšanu un apgūšanu un iepazīstināt ārvalstu pircējus ar Latvijas preču un pakalpojumu priekšrocībām.

Programmas ietvaros tiks atbalstīta dalība starptautiskajās izstādēs un
tirdzniecības misijās un kontaktbiržās, semināru un konferenču organizēšana, kā arī tiešās vizītes pie sadarbības partnera.

Atbalstu varēs saņemt gan atsevišķi mazie un vidējie komersanti (MVK), gan biedrības, gan biedrību un MVK partnerības. Maksimālais atbalsta apjoms gan biedrībām, gan MVK ir 200 000 eiro.

Paredzēts, ka maksimālā atbalsta intensitāte būs 50%, semināru un konferenču organizēšanai 75%. Programmas kopējais finansējums būs 7,03 miljoni latu.

Aktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase. Aktivitāti administrēs valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. Paredzēts, ka projektu pieteikumu pieņemšana sāksies 2008.gada 3.ceturksnī.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes kompetenci.

 

EM: Par patērētāju sūdzību izskatīšanas kārtības uzlabošanu

Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi koncepciju, kā uzlabot patērētāju sūdzību izskatīšanas kārtību. 15.maijā koncepcija nodota starpinstitūciju saskaņošanai.

Šobrīd galvenās problēmas patērētāju sūdzību izskatīšanā ir strauji pieaugošs sūdzību skaits, ilgstoša lietu izskatīšana, administratīvā procesa nepiemērotība patērētāju sūdzību par līguma noteikumiem neatbilstošām precēm un pakalpojumiem izskatīšanai, kas pēc būtības ir civiltiesiska rakstura strīdi, kā arī problēmas saistībā ar ekspertīzes slēdzieniem.

Tāpēc EM uzskata, ka jāpārskata pašreizējā patērētāju sūdzību izskatīšanas kārtība, veicinot to, lai patērētāji un uzņēmēji pēc iespējas spētu vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu, kā arī lai pakāpeniski Latvijā tiktu ieviestas brīvprātīgas sūdzību izskatīšanas shēmas sadarbībā ar nevalstiskajām patērētāju aizsardzības biedrībām un uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām, kas varētu veicināt patērētāju strīdu atrisināšanu sarunu ceļā, kā arī pušu uzticību pieņemtajam lēmumam.

Lai uzlabotu pašreizējo situāciju patērētāju strīdu risināšanā, tiek piedāvāti trīs risinājuma varianti.

1. Saglabāt esošo regulējumu, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izskata patērētāju sūdzības administratīvā procesa ietvaros, bet PTAC lēmumi tiek pārsūdzēti nevis augstākā iestādē, bet uzreiz Administratīvajā rajona tiesā, tādējādi nodrošinot nedaudz ātrāku lietu izskatīšanas procesu.

2. PTAC patērētāju sūdzības izskata kā ārpustiesas instance, pieņem rekomendējoša rakstura lēmumus un, ja kāds no lietas dalībniekiem nav apmierināts ar PTAC lēmumu, tas ar strīda priekšmetu var vērsties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

3. Tiek veidota Patērētāju sūdzību izskatīšanas komiteja, kuras sastāvā būtu Patērētāju tiesību aizsardzības centra, uzņēmēju asociāciju, profesionālo asociāciju (ekspertu) un patērētāju nevalstisko organizāciju pārstāvji, tādējādi nodrošinot ātrāku un efektīvāku procedūru, kā arī palielinot pušu uzticību komitejas lēmumam un to lietu skaitu, kurās tiek panākts izlīgums. Komitejas lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.

Efektīvas patērētāju sūdzību par līguma noteikumiem neatbilstošām precēm un pakalpojumiem izskatīšanas nodrošināšanai atbalstāma 2.varianta ieviešana, paralēli
ieviešot 3.risinājuma variantu jomās, kur iespējams nokomplektēt Patērētāju sūdzību izskatīšanas komiteju lietas izskatīšanai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par EEZ/Norvēģijas finanšu projektu īstenošanu slimnīcās

Lai atbalstītu valsts slimnīcu dalību Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā (EEZ/Norvēģijas) finanšu instrumentu projektu ieviešanā veselības nozarē, valsts sekretāru sanāksmē 15.maijā tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts, kas maina sistēmu finanšu plūsmai un samazina finanšu slogu slimnīcām, kuras ir apstiprinātas kā finanšu instrumentu projektu īstenotājas.

Pašreiz Veselības ministrijas pārziņā esošās slimnīcas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus un tām ir ierobežoti resursi finanšu instrumentu projektu īstenošanai, līdz ar to pastāv risks samazināt finansējumu kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai, ja slimnīcas būs spiestas piesaistīt finansējumu no pašu līdzekļiem.

Tādēļ Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts nosaka, ka veselības aprūpes nozares kapitālsabiedrības, kurās centrālā valsts iestāde ir valsts kapitāla daļu turētāja, EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu finansētus individuālos projektus īsteno no valsts budžeta finansējuma.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par Profesiju klasifikatora papildināšanu ar jaunām profesijām un profesiju standartiem

Lai papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, 15.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi noteikumos par Profesiju klasifikatoru.

Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas dizaina un pakalpojumu jomā. Tā, piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām kā jogas terapeits, interjera dizainers, jurists–lingvists, klientu apkalpošanas speciālists, apsardzes darbinieks u.c. Tāpat klasifikatora 3.pamatgrupā precizēti profesiju nosaukumi –līdzšinējos dažādu jomu dizainerus turpmāk sauks par dizaina speciālistiem.

Papildu iepriekšminētajam atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumam Profesiju klasifikatorā iekļaus profesiju standartus šādām profesijām: apģērbu un tekstila ražošanas inženieris, veterinārārsta asistents, zivsaimniecības zivkopis, galdnieks, sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts.

Tie nosaka attiecīgajai profesijai atbilstošus profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī to izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes. Minētie standarti iekļauti jaunā pielikumā un grupēti pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām.

Kopumā noteikumos ir apkopoti priekšlikumi, kas LM iesniegti līdz 2008.gada 1.maijam.

Profesiju klasifikatorā profesijas pēc starptautiski atzītiem kodiem ir klasificētas deviņās pamatgrupās, balstoties uz profesiju profesionālās kvalifikācijas līmeni (teorētisko un praktisko sagatavotību, kas ļauj veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Šobrīd klasifikatorā ietverts vairāk nekā 4000 profesiju. Ar Profesiju klasifikatoru tuvāk var iepazīties LM interneta mājaslapā.

Profesiju klasifikators tiek aktualizēts pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai juridiskas personas var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz katra gada 1.jūlijam un 1.decembrim.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par “Latvijas Pasta” pienākumu sniegt VID datus par klientu kontiem

Lai samazinātu aizdomīgu darījumu veikšanas iespēju, “Latvijas Pastam” plānots uzlikt par pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam datus par klientu – juridisko personu – kontiem.

Pienākumu pasta pakalpojumu sniedzējam sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klienta nosaukumu, vienoto reģistrācijas kodu un pasta norēķinu sistēmas konta numuru paredz Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi “Pasta noteikumos”, kas 15.maijā tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Šie dati būtu jāsniedz, atverot un slēdzot juridisko personu – Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā – pasta norēķinu sistēmas kontus.

Šobrīd VAS “Latvijas Pasts” iepriekš minēto informāciju sniedz tikai pasta norēķinu konta īpašniekam vai viņa pilnvarotām personām, kā arī valsts tiesībaizsardzības iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

“Pasta noteikumus” paredzēts papildināt arī ar cita veida regulējumu, nosakot, ka šobrīd spēkā esošā prasība visiem starptautiskajiem pasta sūtījumiem pievienot izvedmuitas deklarācijas veidlapas neattieksies uz tiem sūtījumiem, kas tiek sūtīti uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Pasta noteikumu” pašreizējais regulējums ir jāmaina, jo Eiropas Kopienu līgums aizliedz visu veidu muitas nodevas, kā arī nepieļauj Kopienas iekšējai tirdzniecībai piemērot tādus valsts noteikumus, kuros paredzētas izvešanas atļaujas vai citas līdzīgas procedūras tikai attiecībā uz izvedumiem.

Lai grozījumi “Pasta noteikumos” stātos spēkā, tie vēl ir jāapstiprina valdībā.

 

SM: Par kārtību aeronavigācijas informācijas sagatavošanai un izplatīšanai

Ir izstrādāta kārtība, kas paredzēs Latvijas Republikas aeronavigācijas informācijas sagatavošanu un izplatīšanu.

Jaunā kārtība attieksies ne tikai uz valstiski noteiktajiem informācijas apkopotājiem un uzglabātājiem, bet arī visiem aeronavigācijas informācijas sniedzējiem – institūcijām un komersantiem, kas tieši vai pakārtoti ir saistīti ar gaisa kuģu lidojumu drošību.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtība”, kas 15.maijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, izstrādāts saskaņā ar likumu “Par aviāciju”, kurā savukārt ietvertas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju un Eiropas Savienības tiesību aktu prasības.

Saskaņā ar Konvenciju, katrai tās dalībvalstij ir jāizveido Aeronavigācijas informācijas dienests, kas iegūst, apkopo, rediģē, formatē, publicē un uzglabā aeronavigācijas informāciju. Tāpēc Latvijā ir izveidota Aeronavigācijas informācijas daļa, kas ir VAS “Latvijas Gaisa satiksme” struktūrvienība.

Valstij ir jānodrošina tieša aeronavigācijas informācijas sniegšanas iespēja Aeronavigācijas informācijas daļai, jo tādējādi tiek sniegtas ātras un precīzas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas iespējas, no kā ir atkarīga arī gaisa kuģu lidojumu drošība.

Aeronavigācijas informācijas daļai būs tiesības pieprasīt aeronavigācijas informāciju arī no ārvalstu aeronavigācijas dienestiem.

Valsts uzraudzību un kontroli pār aeronavigācijas informācijas sagatavošanu un izplatīšanu veiks VA “Civilās aviācijas aģentūra”.

Lai noteikumu projekts stātos spēkā, tas ir jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, reģistru paraugiem, glabāšanas kārtību un termiņiem

15.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja projektu grozījumiem noteikumos par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī to dokumentu paraugiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu vienotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentu aprites un glabāšanas kārtību visās vietējo pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās administratīvi teritoriālās reformas laikā un pēc reformas pabeigšanas.

Noteikumi paredz, ka laulību reģistrē dzimtsarakstu nodaļā vai citā laulības noslēgšanai piemērotā telpā, kuras atrašanās vieta ir attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības administratīvās teritorijas robežās. Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka laulību reģistrēs vietējā pašvaldībā.

Tiks arī noteikts, ka dzimtsarakstu nodaļā, kura darbojas novada administratīvajā teritorijā, bet neatrodas novada administratīvajā centrā, sastādīto reģistru pirmos eksemplārus pēc gada beigām nodos dzimtsarakstu nodaļai, kas atrodas novada administratīvajā centrā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, kā arī Veselības ministrijai.

 

TM: Par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi apmēru un samaksas kārtību

15.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti divi noteikumu projekti, kas nepieciešami, lai realizētu 2008.gada 23.janvārī spēkā stājušos grozījumus Notariāta likumā. Noteikumu projektus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kurā bija pārstāvji no Finanšu ministrijas un Latvijas Zvērinātu notāru padomes, izstrādājusi noteikumus par valsts nodevas par notariālo darbību izpildi apmēru un samaksas kārtību. Noteikumu projekts paredz, par kādām notariālajām darbībām maksājama valsts nodeva un kādā apmērā.

Noteikumu projekts nosaka arī samaksas kārtību, proti, ka valsts nodevu par notariālo darbību izpildi iekasē notārs, izpildot notariālās darbības, un iekasēto valsts nodevu zvērināts notārs iemaksā valsts pamatbudžetā. Turklāt saglabāti līdzšinējie valsts nodevas apmēri, piemēram, par notariālā akta taisīšanu valsts nodeva būs viens lats un par paraksta īstuma apliecināšanu uz dokumenta – Ls 0,20. Papildus valsts nodevai, protams, jāmaksā arī noteiktā takse par notāra sniegtajiem pakalpojumiem.

Tā kā tika grozīta Notariāta likuma tiesību norma, kura satur deleģējumu Ministru kabinetam izdot normatīvo aktu par zvērinātu notāru reģistru, grāmatu formu un to veidošanas kārtību, kā arī par mantojuma reģistra un lietu vešanu, tika izstrādāts šis noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēta zvērināta notāra reģistru visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai veidošanas forma un kārtība, notariālo aktu grāmatas, glabājumu grāmatas, vekseļu protesta aktu grāmatas, vešanas forma un kārtība. Zvērināts notārs reģistru aktu un apliecinājumu ierakstīšanai veidos elektroniskā veidā, izmantojot tikai Notāru centrālā informācijas sistēmā iekļauto aktu un apliecinājumu reģistru. Noteikumu projekts arī paredz kārtību, kādā aktu un apliecinājumu reģistra papīra formas sējumi, notariālo aktu grāmatas sējumi, glabājumu grāmata un vekseļu protesta aktu grāmatas sējumi būs jāapliecina.

Noteikumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam.

 

TM: Par fondu, no kura izmaksās līdzekļus pēc ieslodzījuma atbrīvotām personām

15.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja atbrīvošanas fonda izveidošanas, slēgšanas un izmaksu veikšanas no fondā uzkrātajiem līdzekļiem kārtības projektu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālisti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestāde izveidos un slēgs notiesātās personas atbrīvošanas fondu, noformēs, aizpildīs un noslēgs naudas līdzekļu uzskaites karti un izmaksās naudas līdzekļus, notiesātai personai atbrīvojoties no brīvības atņemšanas iestādes. Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs paredzēta arī kārtība, kādā izmaksās notiesātajai personai atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus, ja tie nepieciešami notiesātās personas veselības aprūpei soda izciešanas laikā, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts būs atzinis, ka šāda veselības aprūpe nepieciešama.

Noteikumu projekta ieviešana veicinās notiesāto nodarbinātību, jo daļu no saņemtā atalgojuma būs iespējams novirzīt atbrīvošanas fondā naudas līdzekļu uzkrājuma veidošanai, kā arī garantēs uzkrāto līdzekļu uzglabāšanu un izmaksu tikai Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajos gadījumos, proti, pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes vai īpašos gadījumos – veselības aprūpei.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, kā arī Labklājības ministrijai.

 

TM: Par Kriminālsodu politikas koncepciju

15.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Kriminālsodu politikas koncepcija, kurā iekļauti konceptuāli priekšlikumi izmaiņām kriminālsodu sistēmā, kas būtu izmantojami, izstrādājot nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā (KL) un citos normatīvajos aktos, kuru pieņemšana sekmētu efektīvāku tiesisko līdzekļu piemērošanu kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanai. Kriminālsodu politikas mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošināt atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo represiju, valsts un indivīdu interesēm, sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu.

Kā teikts koncepcijas kopsavilkumā, kriminālsodu politikas pamatā ir deviņi principi: taisnīguma princips, vainīguma princips, personu vienlīdzības princips, krimināltiesiskās represijas individualizācijas princips, represijas ekonomijas princips, represijas samērīguma princips, humānisma princips, vienveidīgas sodu prakses princips un cilvēka tiesību garantēšanas princips.

Savukārt kriminālsodu mērķi ir atjaunot taisnīgumu, novērst noziedzīgu nodarījumu recidīvu, aizsargāt sabiedrisko drošību, atturēt citus cilvēkus no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un resocializēt notiesāto personu.

Jautājumā par kriminālsodiem koncepcijas izstrādātāji piedāvā jaunu definējumu noziedzīgu nodarījumu veidiem, skaidrojot, kāds nodarījums būtu atzīstams par kriminālpārkāpumu, kāds par noziegumu, kāds – par mazāk smagu noziegumu utt. Attiecīgi arī piedāvāti sodu veidi un to apmēri, piemēram, cik plašās robežās nosakāms brīvības atņemšanas termiņš par konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Vienlaikus koncepcijā iekļauts variants par nāves soda izslēgšanu no Latvijas krimināltiesību sistēmas. Eksperti piedāvā noteikt, ka brīvības atņemšanu var piespriest uz laiku no trīs mēnešiem līdz 20 gadiem, bet likumā paredzētajos gadījumos – arī uz mūžu.

Eksperti arī atbalsta kriminālsoda – aresta – saglabāšanu, lai gan šis soda veids Latvijā joprojām nav ieviests. Koncepcijā piedāvāts aresta maksimālo termiņu noteikt līdz trīs mēnešiem.

Tāpat koncepcijā analizēti tādi sodu veidi kā piespiedu darbs, naudas sods, mantas konfiskācija, izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesību ierobežošana, policijas kontrole, probācijas uzraudzība.

Sadaļā par kriminālsodu noteikšanu speciālisti norāda, ka KL nepieciešams iekļaut detalizētākus norādījumus, kas katrā konkrētajā gadījumā palīdzētu izvēlēties taisnīgu sodu. Pēc koncepcijas izstrādātāju domām likumā jāparedz, ka personai, kura pirmo reizi saukta pie kriminālatbildības un ir izdarījusi mazāk smagu noziegumu, parasti piespriež sodu, kas ir vieglāks par brīvības atņemšanas sodu. Savukārt, piemērojot brīvības atņemšanas sodu, tiesai īpaši rūpīgi jāmotivē pieņemtais lēmums.

KL vispārīgajā daļā jābūt norādījumam, ka gadījumā, ja KL panta sankcijā paredzēta iespēja sodīt pārkāpēju gan ar brīvības atņemšanas sodu, gan ar brīvības atņemšanas sodam alternatīvajiem sodiem, izvēloties soda veidu, jāizvērtē visas sodīšanas iespējas, ko pieļauj konkrētā KL panta sankcija.

Bargāki sodi ir piemērojami tajos gadījumos, ja, ievērojot lietas apstākļus, vainīgā personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, izsecināts un motivēts brīvības atņemšanas sodam alternatīvo sodu piemērošanas nelietderīgums. Savukārt, piemērojot sodu, kas neparedz reālu brīvības atņemšanas soda izciešanu, ir jānorāda fakti, kuru dēļ nolemts nepiemērot reālu brīvības atņemšanas sodu.

Šajā sadaļā koncepcijā analizēti tādi jautājumi kā noziedzīgu nodarījumu daudzējādība, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vieglāka soda noteikšana par likumā paredzēto, soda noteikšana par nepabeigtu noziedzīgu nodarījumu un noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdzdalībā, soda noteikšana par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem, nosacīta notiesāšana, atbrīvošana no kriminālatbildības un soda u.c.

Tāpat koncepcijā analizēta Latvijas kriminālsodu sistēma saistībā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Koncepcijas autori norāda, ka kriminālsodu politikas īstenošanai būs nepieciešams veikt grozījumus daudzos normatīvajos aktos. Kā norādīts koncepcijas projektā – ignorējot kriminālsodu politikas problemātiku un neizdarot nepieciešamos grozījumus KL un saistītajos normatīvajos aktos, kā arī neveidojot jaunu normatīvo aktu bāzi, arī turpmāk tiks apgrūtināta definēto kriminālsodu mērķu sasniegšana, noziedzīga recidīva skaita samazināšana un sabiedriskās drošības garantēšana. Nepārskatot tiesību normas, kas regulē kriminālsodu piemērošanas kārtību, arī turpmāk likumpārkāpējiem tiks piemērotas likumā paredzētās represijas, kas neatbilst kriminālsodu politikas mērķiem.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Satiksmes, Iekšlietu un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

 

TM: Par līgumiem ar Austrijas un Slovēnijas valdībām par klasificētās informācijas aizsardzību

15.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja projektus Latvijas valdības līgumiem ar Austrijas un Slovēnijas valdībām par klasificētās informācijas aizsardzību. Tie izstrādāti Latvijas–Austrijas un Latvijas–Slovēnijas ekspertu konsultāciju laikā 2008.gadā.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajos paskaidrojuma rakstos, līgumi noteiks klasificētās informācijas, ar kuru valstis ir apmainījušās, aizsardzības pasākumus, piemēram, pieejas kārtību klasificētai informācijai, klasificētās informācijas izmantošanu, nodošanu, pavairošanu, tulkošanu, iznīcināšanu, klasificētos līgumus, vizīšu norises kārtību, drošības prasību pārkāpumu izmeklēšanu. Tāpat tiks noteiktas valstu nacionālās drošības iestādes, kas būs atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību. Latvijas nacionālā drošības iestāde ir Satversmes aizsardzības birojs.

Līgumi paredzēs iespēju vienas valsts līgumslēdzējam piedalīties otras valsts klasificēta līguma izpildē, ja tam būs izsniegts industriālās drošības sertifikāts, kā arī personām, kas iesaistītas klasificētā līguma izpildē un ir saņēmušas atbilstošas speciālās atļaujas.

Kā uzsvēruši Satversmes aizsardzības biroja speciālisti, līgumu izpildei nebūs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. Pēc līgumu apstiprināšanas valdībā tos paredzēts uzdot parakstīt Latvijas ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem Austrijā un Slovēnijā.

Noteikumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Aizsardzības, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par dabas resursu nodokļa maksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem

15.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem”.

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā maksā dabas resursu nodokli un atmaksā samaksāto nodokli par transportlīdzekli, kā arī kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Vides ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu vai piedalīšanos šādas sistēmas darbībā. Tāpat noteikumu projekts paredz kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis sniedz pārskatu par nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi (ja tas nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem), un pārskatā iekļaujamo informāciju.

Noteikumu projekts salīdzinājumā ar spēkā esošajiem noteikumiem paredz, ka turpmāk visa nepieciešamā dokumentācija, kas pamato apsaimniekošanas līguma noslēgšanu starp apsaimniekotāju un turpmāk Latvijas Vides aizsardzības fonda administrāciju nevis Vides ministriju kā līdz šim, un atbrīvojuma no nodokļa samaksas piemērošanu, kā arī pēc tam pārskatus par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu, apsaimniekotājiem būs jāiesniedz nevis ministrijā, bet Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijai. Šāda pieeja ļaus daudz kvalitatīvāk un efektīvāk veikt iesniegto dokumentu atbilstības izvērtēšanu, un tā izriet no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem.

Noteikumu projekts bija jāizstrādā no jauna, ņemot vērā Saeimā 2008.gada 8.maijā pieņemtos grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008.–2013.gadam

15.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008.–2013.gadam”.

Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna galvenais mērķis ir novērst atkritumu rašanos un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzuma samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas un tehniskos paņēmienus.

Plāns paredz pilnveidot Ventspils reģiona sadzīves atkritumu poligona “Pentuļi” infrastruktūru, izveidot 80 dalīto atkritumu vākšanas punktus, aprīkot divus celtniecības atkritumu pārstrādes centrus (Ventspilī un Kuldīgā) un Kuldīgā izveidot atkritumu pārkraušanas staciju. Tāpat plāna ietvaros paredzēts izveidot un ierīkot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādes centru Ventspils pilsētā, slēgt Kuldīgas rajona izgāztuvi “Zīlītes”, veikt tās un vēl 12 jau slēgto izgāztuvju rekultivāciju.

Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijai nepieciešamo finansējumu nodrošina ES Kohēzijas fonds, pašvaldību piesaistītie resursi un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu piesaistītie kredītresursi.

Šajā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts arī Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumu Nr.871 “Noteikumi par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam” atzīšanu par spēku zaudējušiem”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par prasībām veterināro zāļu atkārtotajām reklāmām

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos “Veterināro zāļu reklamēšanas kārtība”, ko 15.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvā akta grozījumu projekts izstrādāts, lai noteiktu prasības veterināro zāļu atkārtotai reklāmai. Grozījumos paredzēts, kādu informāciju vajadzētu norādīt zāļu reklāmās par konkrēto produktu. Tāpat dokumenta grozījumos noteikts, kā jāizvērtē salīdzinošās reklāmas, tas ir, reklāmas, kurās jaunais produkts salīdzināts ar kādu “parasto” produktu.

Īstenojot normatīvā akta grozījumu prasības, mazināsies finansiālais slogs komersantiem, kuri sniegs veterināro zāļu atkārtotās reklāmas. Tāpat arī uzlabosies informācijas pieejamība par veterinārajām zālēm.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevu noteikumu grozījumiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevu (transportlīdzekļu reģistra nodevu)”, ko 15.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu grozījumu projekts izstrādāts, lai atbrīvotu zemnieku un zvejnieku saimniecības no transportlīdzekļu valsts reģistrācijas nodevas maksāšanas, ja saimniecība atbilstoši Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumam tiks ierakstīta komercreģistrā.

Ar 2009.gada 1.janvāri stāsies spēkā Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums, kurš nosaka, ka visām zemnieku un zvejnieku saimniecībām ir jāpārreģistrējas. Tā kā ar 2009.gada 1.janvāri jaunus individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saimniecības Uzņēmumu reģistrā nereģistrēs, tad pārreģistrācija komercreģistrā ir obligāta un saimniecību īpašumā esošie transportlīdzekļi arī jāpārreģistrē komercreģistrā kā zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kā arī komersanta/komercsabiedrības manta. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības vides sakārtošanu, Zemkopības ministrija izstrādājusi noteikumu grozījumu projektu par zemnieku un zvejnieku saimniecību atbrīvojumu no transportlīdzekļu valsts reģistrācijas nodevas maksāšanas pilnībā. Līdz ar to, ja transportlīdzeklis tiks pārreģistrēts uz zemnieku vai zvejnieku saimniecības kā juridiskas personas vārda vai uz cita veida komercsabiedrību, tad saimniecības īpašnieki tiks atbrīvoti no transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevas maksāšanas.

Grozījumi šajos noteikumos stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

ZM: Par bumbieru atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Bumbieru atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika”, ko 15.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts attiecas uz jaunām bumbieru šķirnēm. Tas paredz, ka personai būs jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) iesniegums par šķirnes pārbaudi un šķirnes apraksta tehniskā anketa, kā arī jānosūta pārbaudāmais materiāls uz dienesta norādīto iestādi, kas veiks šķirnes pārbaudi.

Noteikumu projekta uzraudzību un kontroli veiks Valsts augu aizsardzības dienests.

Vajadzīgas būs vismaz divas augļu ražas, lai varētu novērtēt bumbieru šķirnes atšķirīgumu. Šķirni pārbaudīs vienā teritorijas vietā. Ja kādu šķirnes pazīmi šajā vietā nevarēs konstatēt, šķirnes pārbaudi turpinās citā teritorijā. Katrā bumbieru šķirnes pārbaudē iekļaus vismaz piecus viengadīgus kokus, kas izveidoti krustošanas rezultātā, vai desmit viengadīgus kokus, kas izveidoti mutācijas rezultātā. Novērojumus un mērījumus drīkstēs veikt atsevišķos pārbaudes laukos, ja tie atrodas vienādos vides apstākļos.

Noteikumu projekts paredz, ka visus novērojumus kokiem un viengadīgajiem dzinumiem veiks ziemā vismaz vienreiz ražojušiem kokiem. Dzinumu resnumu noteiks dzinuma vidusdaļā, bet novērojumus ziediem veiks pilnziedā. Savukārt novērojumus lapām veiks vasarā pilnīgi nobriedušām lapām uz labi attīstīta kārtējās sezonas dzinuma vidējās trešdaļas, bet pašus bumbierus novēros, kad tie būs pilnībā nogatavojušies.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “ Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par Latvijas iesaistīšanos Starptautisko tropu kokmateriālu nolīgumā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) likumprojektu “Par 2006.gada Starptautisko nolīgumu par tropu kokmateriāliem”, ko 15.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts paredz Latvijas iesaistīšanos 2006.gada Starptautisko tropu kokmateriālu nolīgumā.

Tropiskās koksnes imports Latvijā līdz šim bijis nenozīmīgs – tā apjoms sasniedz tikai 0,31 līdz 0,38% no kopējā meža nozares importa. Lai gan Latvija importē ļoti nelielu tropiskās koksnes daudzumu, tomēr kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij tai ir pienākums pievienoties 2006.gada Starptautiskajam tropu kokmateriālu nolīgumam.

Latvijai kā pilntiesīgai ES dalībvalstij un kā Starptautiskās Tropiskās koksnes organizācijas loceklei līdz ar nolīguma akceptēšanu būs iespējas iesaistīties tropiskās koksnes ražotājvalstu un patērētājvalstu sadarbības veicināšanā un politikas attīstīšanā, ņemot vērā savas importētājvalsts intereses. Tāpat Latvija varēs izmantot pieeju objektīvai un visaptverošai informācijai – tropiskās koksnes tirgus ziņojumiem, ekonomiskiem pētījumiem, statistikas datiem par tirdzniecību un ražošanu utt.

Kopš 1986.gada pastāv Starptautiskā Tropiskās koksnes organizācija, kas ir starpvaldību institūcija un kas izveidota Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvaros. Organizācijas mērķis ir veicināt tropisko mežu aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, kā arī tropiskās koksnes resursu racionālu izmantošanu un tirdzniecību. Organizācijas darbību nodrošina Starptautiskā Tropu mežu padome. Organizāciju vieno gan tropiskās koksnes ražotājvalstis, gan tropiskās koksnes patērētājvalstis.

Likumprojekts stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā “ Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par atbalstu zvejas kuģu īpašniekiem, lai modernizētu zvejas floti

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas zvejas kuģu ierīcēs un zvejas rīku selektivitāte”, ko 15.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā piešķirt valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu zivsaimniecības attīstībai.

Atbalsta pasākuma mērķis ir modernizēt zvejas floti, uzlabojot darba un higiēnas apstākļus un drošību uz kuģa. Tāpat arī atbalstu piešķirs, lai nodrošinātu zivju uzglabāšanai atbilstošus apstākļus uz zvejas kuģiem, kā arī zvejas rīku selektivitātes palielināšanai, tas ir, tādu zvejas rīku iegādei un izmantošanai, kas ir draudzīgāki zivju resursiem.

Normatīvā akta projekts nosaka, kādi būs atbalsta saņemšanas nosacījumi un projektu atlases kritēriji. Tāpat arī noteikumu projektā norādīts, kādi dokumenti būs jāiesniedz, lai pretendētu uz valsts un ES līdzfinansējumu. Noteikumu projektā arī paredzēts, ka atbalstu varēs saņemt zvejas kuģu īpašnieki, kuriem būs Valsts zivsaimniecības pārvaldes izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā.

Kopējais finansējuma apjoms Rīcības programmas pasākumam “Investīcijas zvejas kuģu ierīcēs un zvejas rīku selektivitāte” paredzēts 1,1 miljona latu apmērā, no kuriem ES līdzfinansējums būs 837 tūkstoši lati, bet valsts līdzfinansējums – 278 tūkstoši latu. Pasākumu paredzēts īstenot sešus gadus, tas ir, no 2008. līdz 2013.gadam. Noteikts, ka viena projekta iesnieguma ietvaros atbalstīs viena zvejas kuģa uzlabošanas pasākumus.

Zvejas kuģu īpašnieki varēs saņemt atbalstu, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus un produktu kvalitāti uz kuģa, kā arī lai atjaunotu un iegādātos jaunus zvejas rīkus un individuāli nomainītu zvejas kuģu dzinējus.

Lai zvejas kuģu īpašnieks saņemtu atbalstu, viņam arī jāīsteno savs projekts. Pretendentam projekta iesniegumā jāpierāda uzņēmuma ekonomiskā dzīvotspēja. Tāpat īpašnieka zvejas kuģim vismaz piecus iepriekšējos gadus pirms projekta pieteikuma jābūt iekļautam Valsts zivsaimniecības pārvaldes (VZP) zvejas kuģu sarakstā. Vēl zvejas kuģu īpašniekam jābūt noslēgtam rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam ar zvejas tiesību iznomātāju, kurš zvejā izmantos attiecīgo zvejas kuģi, un šim iznomātājam jābūt VZP izsniegta speciālā atļauja komercdarbībai zvejniecībā.

Noteikumu projekts paredz vairākas attiecināmo izmaksu kategorijas. Drošības apstākļu uzlabošanai uz zvejas kuģiem tiks atbalstītas jaunas sakaru un navigācijas aparatūras un iekārtu iegāde un uzstādīšana, tai skaitā atbalstu piešķirs specializētās datortehnikas un datorprogrammatūras iegādei, kā arī jauna glābšanas aprīkojuma iepirkšanai. Atbalstu varēs saņemt arī ugunsdrošības sistēmas ierīkošanai un pilnveidošanai.

Savukārt higiēnas, darba apstākļu un zvejas produktu kvalitātes uzlabošanai uz zvejas kuģiem atbalstīta tiks jaunu higiēnas un sanitāro iekārtu un aprīkojuma iegāde un uzstādīšana. Uz zvejas kuģiem atbalstīta tiks ražošanas, sadzīves un sanitāro telpu iekārtošana un rekonstrukcija, tai skaitā zvejas kuģa klāja rekonstrukcija, ar zivju uzglabāšanu un apstrādi.

Atbalstu zvejas kuģu īpašnieki varēs saņemt arī saistīto iekārtu un aprīkojuma iegādei, piemēram, zivju atvēsināšanas un saldēto zivju uzglabāšanas rūmju (telpu) vai saldēšanas kameru jaunbūvei un rekonstrukcijai. Atbalstu varēs saņemt arī jaunu aukstuma iekārtu un ledus ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Atbalsts paredzēts arī tādām jaunām iekārtām un modernizēšanas darbiem, kas vajadzīgi, lai varētu paturēt uz kuģa nozveju apstrādei uz zvejas kuģa. Tāpat atbalstu varēs saņemt jaunu tehnisku pasākumu sagatavošanai, piemēram, elektroniskā zvejas žurnāla ieviešanai.

Valsts un Eiropas Savienības līdzfinansējumu būs iespējams saņemt arī, lai samazinātu zvejas ietekmi uz zivju sugām, kas nav komercsugas, lai samazinātu zvejas ietekmi uz ekosistēmām, kā arī loma un zvejas rīku aizsardzībai pret savvaļas plēsoņām, tostarp zvejas rīku daļu maiņai, ja vien tas nepalielinās zvejas jaudu vai nemazinās zvejas rīku selektivitāti un ja tiks veikti visi pasākumi, lai fiziski netraumētu savvaļas plēsoņas. Investēt varēs arī jaunos selektīvākos zvejas rīkos. Atbalsts paredzēts arī individuālai zvejas kuģu dzinēju nomaiņai, tas ir, jaunu dzinēju iegādei un uzstādīšanai.

Atbalstu maksās tikai par iegādātajām precēm, kas būs zvejas kuģu īpašnieka īpašumā. Ja zvejas kuģu īpašnieks preces pirks uz nomaksu, atbalstu par tām saņems tikai tad, kad tās būs kļuvušas par atbalsta pretendenta īpašumu.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par ģenētiski modificēto organismu izmantošanu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība”, ko 15.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas paziņošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību, ierobežotās izmantošanas riska novērtēšanu, kā arī paredz kompetento institūciju pienākumus un tiesības.

Uzraudzību un kontroli pār noteikumu izpildi veiks Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba un aizsardzības prasībām, saskaroties ar bioloģiskajām vielām.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par veterināro zāļu apriti pēc 2006.gada 1.janvāra

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) informatīvo ziņojumu “Par situāciju veterināro zāļu apritē pēc 2006.gada 1.janvāra”, ko 15.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Līdz 2005.gada 31.decembrim veterināro zāļu aprite bija ZM un tās pārraudzībā esošās institūcijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kompetence, bet šobrīd jau no 2006.gada 1.janvāra veterināro zāļu aprite ir Valsts farmācijas inspekcijas, Zāļu valsts aģentūras, Veselības ministrijas, ZM un PVD kompetencē. Saistībā ar to, ka veterināro zāļu aprites uzraudzība ir deleģēta vairākām institūcijām un to uzrauga un kontrolē Veselības ministrija un Zemkopības ministrija, veterināro zāļu aprites uzraudzība ir sadrumstalota, un līdz ar to nav vienotas veterināro zāļu uzraudzības.

Cilvēkiem paredzētās zāles un veterinārās zāles reģistrē viena institūcija, veidojot vienotu datubāzi, kas nodrošina labāku uzraudzību un ērtāku lietošanu. Tāpat ir arī vienota cilvēkiem paredzēto zāļu un veterināro zāļu blakusparādību uzraudzības sistēma. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem nodrošināta to farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumu atbilstības novērtēšana un licencēšana, kas veic cilvēkiem paredzēto zāļu un veterināro zāļu ražošanu un ievešanu no trešajām valstīm. No 2006.gada 1.janvāra ZM kompetencē ir veterināro aptieku kontrole un licencēšana, kā arī veterināro zāļu uzraudzība mazumtirdzniecībā un veterinārfarmaceitiskās darbības licencēšana.

Zemkopības ministrija izstrādā regulējošos normatīvos aktus par veterināro zāļu izplatīšanu, atliekvielu kontroli un veterināro zāļu lietošanas pamatotības uzraudzību veterinārmedicīniskajā praksē. Savukārt PVD veic uzraudzību pār veterināro zāļu izplatīšanu mazumtirdzniecībā, lietošanas pamatotību, kā arī zāļu atliekvielu kontroli un veterināro aptieku darbības licencēšanu, bet Veselības inspekcija veic veterināro zāļu ražošanas un veterināro lieltirgotavu uzraudzību.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) izveidojusi Veterināro zāļu reģistrācijas nodaļu, kura no jauna reģistrējusi 17 veterinārās zāles, bet pārreģistrējusi 45 veterinārās zāles. Tāpat aģentūra arī ir izskatījusi un veikusi izmaiņas reģistrācijas dokumentācijā 88 veterinārajām zālēm. Tāpat ZVA uzsākusi veterināro zāļu blakusparādību uzraudzības sistēmas izveidošanu. Tā ir reģistrējusi Latvijas veterināro zāļu blakusparādību uzraudzības sistēmu starptautiskajā zāļu uzraudzības sistēmā “Eudra vigilances” un sagatavojusi un izdevusi informatīvu bukletu “Informācija par veterināro zāļu blakusparādību ziņošanas sistēmu”.

Tāpat arī ZVA veic veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumu licencēšanu. Šobrīd jau veikta četru veterināro zāļu lieltirgotavu atbilstības novērtēšana un pārreģistrētas piecu veterināro zāļu lieltirgotavu speciālās atļaujas.

Zāļu valsts aģentūra veic nereģistrēto veterināro zāļu ievešanas pieteikumu analīzi un izsniedz atļaujas nereģistrētu veterināro zāļu ievešanai, kā arī apkopo datus par veterināro zāļu patēriņu no veterināro zāļu lieltirgotavām. Aģentūras kompetencē ir arī informācijas iekļaušana mājaslapā www.zva.gov.lv par veterināro zāļu reģistrēšanu, pārreģistrēšanu, sniegtajiem maksas pakalpojumiem Latvijā un centralizēti reģistrētajām veterinārajām zālēm.

2007.gada 17.decembrī veselības ministrs un zemkopības ministrs izvērtēja jautājumu par atsevišķa Veterināro zāļu aprites likumprojekta izstrādes nepieciešamību un vienojās saglabāt kompetenču sadalījumu starp Veselības ministriju un Zemkopības ministriju.

Veselības ministrija, sadarbojoties ar Zemkopības ministriju, Ministru kabinetā līdz 2008.gada 31.decembrim iesniegs Zāļu aprites likumprojektu. Savukārt Zemkopības ministrija iesniegs Veterinārmedicīniskās darbības likumprojektu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa