Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 6. maija noteikumi Nr. 323 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam "Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.05.2008., Nr. 78 (3862) https://vestnesis.lv/ta/id/175593

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.263

Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2008.gadam

Vēl šajā numurā

21.05.2008., Nr. 78 (3862)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 323

Pieņemts: 06.05.2008.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.323

Rīgā 2008.gada 6.maijā (prot. Nr.29 17.§)

Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana”

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana” (turpmāk – pasākums), kas tiek īstenots atbilstoši Padomes 2006.gada 27.jūlija Regulai (EK) Nr.1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (turpmāk – Padomes Regula Nr.1198/2006) un Komisijas 2007.gada 26.marta Regulai (EK) Nr.498/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr.1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (turpmāk – Komisijas Regula Nr.498/2007).

2. Pasākuma mērķis ir Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšana ar pieejamiem zivju resursiem, zvejas kuģus sadalot (tai skaitā sagriežot metāllūžņos) vai nododot (dāvinot vai pārdodot) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību.

3. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija.

4. Zvejas dienas šo noteikumu 9.4.apakš­punkta izpratnē ir visas tās diennaktis, kuru laikā zvejas kuģis atradies jūrā un zvejojis. Zvejas kuģa izieša­na jūrā un ienākšana ostā tiek uzskaitīta par vienu zvejas dienu. Zvejas dienu uzskaitē neiekļauj tās jūrā pavadītās dienas, kurās zvejas kuģis:

4.1. jebkādu iemeslu dēļ bijis spiests pārtraukt zveju (zvejas kuģa mehānismu iziešana no ierindas, zvejas rīku bojājums vai pazaudēšana, nelabvēlīgi ledus vai meteoroloģiskie apstākļi), un par to ir izdarīts ieraksts zvejas žurnālā;

4.2. zvejo vai arī veic attiecīgas darbības valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra” pētījumu nodrošināšanai, un šī zveja notiek Latvijas kvotas ietvaros, bet ārpus zvejniekam iedalītā nozvejas limita saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar valsts aģentūru “Latvijas Zivju resursu aģentūra”.

5. Šo noteikumu izpratnē attiecināmās izmaksas ir atbalsta apjoms, kas aprēķināts pēc šo noteikumu 22.punktā minētajiem nosacījumiem, savukārt neattiecināmās izmaksas ir šo noteikumu 24.punktā minētā pārdošanas vērtība.

II. Publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumi

6. Atbalsta pretendenti ir zvejas kuģu īpašnieki, kuriem ir Valsts zivsaim­niecības pārvaldes izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā un kuru kuģi zvejo Baltijas jūras (arī Rīgas jūras līča) piekrastē vai aiz piekrastes ūdeņiem un ir iekļauti Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā.

7. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta šādu zvejas kuģu sadalīšana (tai skaitā sagriešana metāllūžņos) vai nodošana (dāvināšana vai pārdošana) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību:

7.1. zvejas kuģu, kuri zvejo Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) aiz piekrastes ūdeņiem, kuru garums ir vismaz 12 metri un kuru dzinēja jauda ir vismaz 75 kilovati;

7.2. zvejas kuģu, kuri zvejo Baltijas jūras (arī Rīgas jūras līča) piekrastē un kuru dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

8. Zvejas kuģi var sadalīt (tai skaitā sagriezt metāllūžņos) vai nodot (pārdot vai dāvināt) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, Latvijas teritorijā. Ja kuģi pārdod vai dāvina citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, to izslēdz no Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu saraksta un Latvijas Kuģu reģistra kā zvejas kuģi. Zvejas kuģi izmantošanai citiem mērķiem nevar nodot (pārdot vai dāvināt) fiziskām personām un saistītām personām (atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”).

9. Pretendējot uz atbalstu, kas minēts šo noteikumu 7.1.apakšpunktā, ievēro šādus nosacījumus:

9.1. zvejas kuģis ir reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas uz viena un tā paša īpašnieka vārda;

9.2. zvejas kuģis ir iekļauts Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, neskaitot gadu, kurā projekta iesniegums iesniegts;

9.3. ir noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju, kurš attiecīgo zvejas kuģi izmanto zvejā, un šim iznomātājam ir Valsts zivsaimniecības pārvaldes izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā;

9.4. zvejas kuģis katrā no iepriekšējiem diviem kalendāra gadiem pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir atradies jūrā un zvejojis:

9.4.1. vismaz 75 zvejas dienas;

9.4.2. vai vismaz 80 % apmērā no noteiktā zvejas dienu limita, ja zvejas kuģim ir noteikts zvejas dienu skaita ierobežojums;

9.4.3. vai mazāk par 75 zvejas dienām vai mazāk par 80 % no noteiktā zvejas dienu limita, ja tajās izzvejots viss zvejas kuģa īpašniekam piešķirtais nozvejas limits un ja zvejas kuģa īpašniekam divus iepriekšējos pilnus kalendāra gadus pēc kārtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir piederējis tikai viens zvejas kuģis un šajā laikā zvejošanai nav nomāts cits zvejas kuģis;

9.5. zvejas kuģis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir vismaz 23 gadus vecs (atbilstoši kuģa būves gadam);

9.6. atbalstu katram zvejas kuģa īpašniekam sniedz tikai par vienu zvejas kuģi, nepārsniedzot šo noteikumu 1.pielikumā minēto zvejas kuģu skaitu;

9.7. zvejas kuģa īpašnieks, kura īpašumā ir vairāki zvejas kuģi, nedrīkst aizstāt no zvejas izņemto kuģi, par kuru saņemts finansējums, ar citu zvejas kuģi (tai skaitā nomātu zvejas kuģi), izņemot zvejas kuģi, kas iekļauts Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā;

9.8. zvejas kuģa īpašnieks, kura īpašumā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir tikai viens zvejas kuģis, pēc projekta iesnieguma iesniegšanas nedrīkst aizstāt to ar citu zvejas kuģi vai turpināt zvejot ar nomātu zvejas kuģi.

10. Pretendējot uz atbalstu, kas minēts šo noteikumu 7.2.apakšpunktā, ievēro šādus nosacījumus:

10.1. zvejas kuģis ir aprīkots ar stacionāru dzinēju un reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas uz viena un tā paša īpašnieka vārda;

10.2. zvejas kuģis ir iekļauts Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, neskaitot gadu, kurā projekta iesniegums iesniegts;

10.3. ir noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju, ar zvejas kuģi ir zvejots vismaz 24 mēnešu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un ir Valsts zivsaimniecības pārvaldes izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā;

10.4. zvejas kuģis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir vismaz 13 gadu vecs (atbilstoši kuģa būves gadam);

10.5. atbalstu katram zvejas kuģa īpašniekam sniedz ne vairāk kā par diviem zvejas kuģiem, nepārsniedzot šo noteikumu 1.pielikumā minēto zvejas kuģu skaitu. Katras šo noteikumu 25.punktā minētās kārtas ietvaros viens atbalsta pretendents var nodot vienu zvejas kuģi;

10.6. zvejas kuģa īpašnieks, kura īpašumā ir vairāki zvejas kuģi, nedrīkst aizstāt no zvejas izņemto kuģi, par kuru saņemts finansējums, ar citu zvejas kuģi (tai skaitā nomātu zvejas kuģi), izņemot zvejas kuģi, kas iekļauts Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā;

10.7. zvejas kuģa īpašnieks, kura īpašumā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir tikai viens zvejas kuģis, pēc projekta iesnieguma iesniegšanas nedrīkst aizstāt to ar citu zvejas kuģi vai turpināt zvejot ar nomātu zvejas kuģi.

11. Ja atbalsta pretendents, kurš pretendē uz šo noteikumu 7.2.apakšpunktā noteikto atbalstu, nodod pēdējo viņa īpašumā esošo zvejas kuģi, Valsts zivsaimniecības pārvalde attiecīgajai pašvaldībai samazina zvejas rīku limitu par to daļu, kāda pirms projekta iesnieguma iesniegšanas bija piešķirta attiecīgajam zvejas tiesību nomniekam, kurš zvejoja ar nododamo zvejas kuģi.

12. Nododamajam zvejas kuģim tiek anulēta zvejas licence un papildu pilnvarojums (īpašā zvejas atļauja), ja tāds ir izsniegts.

13. Lai pieteiktos uz šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minēto atbalstu, atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē personīgi (izņemot gadījumu, ja iesniegumu iesniedz saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām) iesniedz:

13.1. projekta iesniegumu divos eksemplāros (arī elektroniski). Par katru nododamo zvejas kuģi iesniedz atsevišķu projekta iesniegumu;

13.2. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodokļu samaksu, kas izsnieg­ta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, un izziņu par vidējo strādājošo skaitu, kā arī vidējo veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru par pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Ja atbalsta pretendents šīs izziņas neiesniedz, Lauku atbalsta dienests izziņas saņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

13.3. Latvijas Kuģu reģistra izsniegtu zvejas kuģa īpašuma apliecības kopiju;

13.4. valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtu kuģošanas spējas apliecības (ar pielikumu) kopiju;

13.5. Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes izsniegtu zvejas atļaujas (licences) kopiju jūras zvejai;

13.6. līguma kopiju par zvejas kuģa nodošanu (dāvināšanu vai pārdo­šanu), ja zvejas kuģi nodod (dāvina vai pārdod) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību;

13.7. līguma kopiju ar komersantu, kam ir B kategorijas atļauja piesārņojošām darbībām atkritumu apsaimniekošanā (atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības), kas veiks zvejas kuģa sadalīšanu (tai skaitā sagriešanu metāllūžņos), ja zvejas kuģis tiks nodots sadalīšanai (tai skaitā sagriešanai metāllūžņos).

14. Lai pieteiktos uz šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto atbalstu, atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē personīgi (izņemot gadījumu, ja iesniegumu iesniedz saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām) iesniedz:

14.1. projekta iesniegumu divos eksemplāros (arī elektroniski). Par katru zvejas kuģi iesniedz atsevišķu projekta iesniegumu;

14.2. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodokļu nomaksu, kas izsnieg­ta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, un izziņu par vidējo strādājošo skaitu, kā arī vidējo veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru par pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Ja atbalsta pretendents šīs izziņas neiesniedz, Lauku atbalsta dienests izziņas saņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

14.3. Latvijas Kuģu reģistra izsniegtu zvejas kuģa reģistrācijas apliecības kopiju;

14.4. Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes izsniegtu zvejas atļaujas (licences) kopiju piekrastes zvejai;

14.5. līguma kopiju par zvejas kuģa nodošanu (dāvināšanu vai pārdošanu), ja zvejas kuģi nodod (dāvina vai pārdod) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību;

14.6. līguma kopiju ar komersantu, kam ir B kategorijas atļauja piesārņojošām darbībām atkritumu apsaimniekošanā (atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības), kas veiks zvejas kuģa sadalīšanu (tai skaitā sagriešanu metāllūžņos), ja zvejas kuģis tiks nodots sadalīšanai (tai skaitā sagriešanai metāllūžņos).

15. Valsts vides dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 13.7 un 14.6.apakš­punktā minēto atļauju.

16. Valsts Zivsaimniecības pārvalde pēc Lauku atbalsta dienesta pie­prasījuma sniedz informāciju, kas minēta šo noteikumu 9.2., 9.3., 9.4., 9.7., 9.8., 10.2., 10.3., 10.6. un 10.7.apakšpunktā, kā arī informāciju par to, vai zvejas kuģim iepriekšējā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir bijis Valsts zivsaimniecības pārvaldes izsniegts papildu pilnvarojums (īpaša atļauja), kas atļauj mencu zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem.

17. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Latvijas Kuģu reģistrs pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju, kas minēta šo noteikumu 9.1.apakšpunktā, kā arī informāciju par to, vai zvejas kuģim ir stacionārs dzinējs atbilstoši šo noteikumu 10.1.apakšpunktam.

18. Publiskais finansējums tiek izmaksāts tikai pēc projekta īstenošanas. Atbalsta saņēmējs piecu darbdienu laikā pēc līgumā noteiktā projekta īstenošanas gala termiņa iesniedz šādus dokumentus:

18.1. pārskatu saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu pēc katra posma;

18.2. maksājuma pieprasījumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

18.3. darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus, ja zvejas kuģi nodod (pārdod) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību;

18.4. darījumu apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus, ja zvejas kuģi nodod (dāvina) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību;

18.5. apstiprinājumu no Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes, ka zvejas atļauja (licence) ir anulēta un jauna nav izsniegta. Ja atbalsta pretendents šo apstiprinājumu neiesniedz, Lauku atbalsta dienests apstiprinājumu saņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

18.6. Latvijas Kuģu reģistrā izsniegtu zvejas kuģa izslēgšanas apliecības kopiju;

18.7. Valsts zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības un atbalsta saņēmēja vienošanās kopiju par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma pārtraukšanu (ja atbalsta saņēmējs ir nodevis savu pēdējo zvejas kuģi);

18.8. darbu nodošanas un pieņemšanas aktu kopijas vienā eksemplārā.

19. Šo noteikumu 13.3., 13.4., 13.5., 13.6., 14.3., 14.4., 14.5., 14.6., 18.6., 18.7. un 18.8.apakš­punktā minētās dokumentu kopijas apliecina atbalsta pretendents.

20. Ja projektu iesniegumos pieprasītais publiskais finansējums pārsniedz šo noteikumu 25.punktā attiecīgajai kārtai noteikto pieejamo publisko finansējumu vai zvejas kuģu skaits pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteikto skaitu, Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus sarindo pēc šādiem projektu atlases kritērijiem (3.pielikums):

20.1. vai zvejas kuģim ir piešķirts papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) mencu zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī iepriekšējā kalendāra gadā;

20.2. vai zvejas kuģu īpašniekam īpašumā ir tikai viens zvejas kuģis;

20.3. zvejas kuģa vecums (gados):

20.3.1. zvejas kuģim, kas zvejo Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) aiz piekrastes ūdeņiem, kura garums ir vismaz 12 metri un dzinēja jauda ir vismaz 75 kilovati;

20.3.2. zvejas kuģim, kas zvejo Baltijas jūras (arī Rīgas jūras līča) piekrastē un kura dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem;

20.4. cik ilgi zvejas kuģis ir reģistrēts uz viena un tā paša īpašnieka vārda Latvijas Kuģu reģistrā un Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā (gadi).

21. Ja iegūtais projekta atlases kritēriju punktu skaits ir vienāds, priekšroka publiskā finansējuma saņemšanā ir atbalsta pretendentam, kurš veicis lielākas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par vienu strādājošo pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.

III. Publiskā finansējuma veids un apjoms

22. Publiskā finansējuma apjomu (Eiropas Savienības daļa – 75 % un valsts budžeta daļa – 25 %) nosaka atkarībā no tā zvejas kuģa bruto tilpības (šo noteikumu 4.pielikums), kurš tiek nodots sadalīšanai (tai skaitā sagriešanai metāllūžņos) vai nodots (dāvināts vai pārdots) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību.

23. Publiskā finansējuma apjomu samazina:

23.1.  23 līdz 29 gadus veciem zvejas kuģiem – 1,5 % apmērā par katru gadu virs 15 gadiem;

23.2. zvejas kuģiem, kas vecāki par 29 gadiem, – 22,5 % apmērā.

24. Publiskā finansējuma apjomu samazina (ja zvejas kuģis atbilst šo noteikumu 23.punkta nosacījumam, samazinājumu attiecina uz publiskā finansējuma apjomu pēc 23.punkta piemērošanas):

24.1. ja zvejas kuģis tiek nodots (dāvināts) izmantošanai bezpeļņas mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, – par 10 %;

24.2. ja zvejas kuģis tiek nodots (dāvināts) peļņas gūšanai, kas nav saistīta ar zvejniecību, – par 30 %;

24.3. ja zvejas kuģis tiek nodots (pārdots) izmantošanai bezpeļņas mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, – par 10 % un par pārdošanas vērtību;

24.4. ja zvejas kuģis tiek nodots (pārdots) peļņas gūšanai, kas nav saistīta ar zvejniecību, – par 30 % un par pārdošanas vērtību.

IV. Pieteikšanās kārtība

25. Projektu iesniegumu pieņemšana notiek kārtās. Lauku atbalsta dienests pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” mēnesi iepriekš izsludina datumu, kad tiks uzsākta projektu iesniegumu pieņemšana, attiecīgajai kārtai piešķirto publiskā finansējuma apjomu un projektu īstenošanas beigu termiņu.

26. Ja projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā netiek pilnībā apgūts pieejamais publiskais finansējums, atlikušo publiskā finansējuma daļu pārceļ uz nākamo kārtu.

27. Iesniedzot projekta iesniegumu, atbalsta pretendents apliecina, ka:

27.1. informācija projekta iesnieguma veidlapā un citos iesniegtajos dokumentos ir patiesa;

27.2. šā projekta iesnieguma finansēšanai nav saņēmis citu Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības fondu finansējumu vai citu veidu valsts līdzekļus;

27.3. visu publisko fondu finansējumu daļa (ja tāda ir) ir norādīta un atskaitīta no projekta iesnieguma publiskā finansējuma summas;

27.4. ir iepazinies ar visiem publiskā finansējuma saņemšanas no­sacījumiem, kas ietverti normatīvajos aktos par atbalstu zivsaimniecības attīstībai, un projekta īstenošanas gaitā apņemas tos ievērot;

27.5. saglabās un uzrādīs Lauku atbalsta dienesta amatpersonām visu ar projektu un tā īstenošanu un uzraudzību saistīto dokumentāciju un informāciju līdz 2020.gada 31.decembrim, kā arī nodrošinās iespēju Lauku atbalsta dienesta, Eiropas Savienības un citu pilnvaroto institūciju pārstāvjiem veikt kontroli pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas;

27.6. projekta iesniegumā paredzēto aktivitāšu īstenošana netiks uzsākta pirms līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu;

27.7. projekts tiks īstenots projekta iesniegumā paredzētajā termiņā;

27.8. piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas bez Lauku atbalsta dienesta rakstiskas piekrišanas netiks veiktas darbības, kas var būtiski mainīt projekta īstenošanas nosacījumus un mērķus;

27.9. projektā netiks veiktas izmaiņas, kas nav iepriekš rakstiski saskaņotas ar Lauku atbalsta dienestu;

27.10. nav pasludināts par maksātne­spējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta vai nav uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, ja atbalsta pretendents ir Maksātnespējas likuma subjekts;

27.11. nav spēkā esoša sprieduma, ar ko atbalsta pretendents atzīts par vainīgu krāpšanā, kukuļošanā, komerciālā uzpirkšanā, atzīts, ka atbalsta pretendents iesais­tījies noziedzīgās organizācijās, kā arī atzīts par vainīgu citās nelikumīgās darbībās, kuru rezultātā skartas Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta;

27.12. nav konstatēti profesionālās darbības pārkāpumi un nav spēkā esoša sprieduma, ar kuru atbalsta pretendents atzīts par vainīgu nodarījumā saistībā ar savu profesionālo darbību;

27.13. izpildījis visus pienākumus saistībā ar nodokļu maksājumiem un viņam nav nodokļu parādu;

27.14. izpildījis pienākumus saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un viņam nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

27.15. iepriekš, apgūstot Eiropas Savienības finansējumu, nav pārkāpis līguma nosacījumus, kā dēļ pieņemts lēmums par atbalsta pretendenta izslēgšanu no atbalsta saņēmēju loka;

27.16. nav centies prettiesiskā ceļā iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības (konfidenciālu) informāciju vai ar krimināli vai administratīvi sodāmām darbībām ietekmēt vērtēšanas komisiju vai Lauku atbalsta dienestu projektu iesniegumu konkursa vērtēšanas gaitā.

28. Sagatavojot projekta iesniegumu, atbalsta pretendents nodrošina, ka iesniegtajā projektā paredzētās aktivitātes nav iekļāvis citā projektā finansējuma saņemšanai no citiem Eiropas Savienības fondiem vai valsts atbalsta programmām.

V. Projektu iesniegumu vērtēšana un atlase

29. Saņemtos projektu iesniegumus Lauku atbalsta dienests izvērtē šādā secībā:

29.1. atbilstība administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem;

29.2. atbilstība publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu;

29.3. sarindošana atbilstoši punktu skaitam saskaņā ar projektu atlases kritērijiem. Ja pieejamais publiskais finansējums attiecīgajā kārtā ir pietiekams un attiecīgajā kārtā iesniegtajos projektu iesniegumos zvejas kuģu skaits nepārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteikto zvejas kuģu skaitu, projektu sarindošana nav nepieciešama.

30. Administratīvie vērtēšanas kritēriji ir šādi:

30.1. projekta iesniegums ir iesniegts šo noteikumu 25.punktā noteiktajā termiņā (ja projekta iesniegums tiek iesniegts elektroniska dokumenta veidā, par tā iesniegšanas brīdi tiek uzskatīts laiks, kad tas ir nosūtīts pa elektronisko pastu). Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējs pierāda, ka projekta iesniegums ir nosūtīts līdz projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām. Ja starpniekinstitūcija apgalvo, ka projekta iesniegums nav saņemts, tā minēto apgalvojumu pamato;

30.2. projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts un sagatavots atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam, un iesniegti visi nepieciešamie pavaddokumenti;

30.3. projekta iesniegums ir sagatavots datorrakstā valsts valodā;

30.4. projekta iesniegumam ir pievienota identiska projekta iesnieguma elektroniskā versija (izņemot projekta iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām);

30.5. projekta iesnieguma oriģināls ir cauršūts (caurauklots) (izņemot projekta iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām);

30.6. projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu vai papildinājumu;

30.7. iesniegts pieprasītais projekta iesnieguma eksemplāru skaits (izņemot projekta iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām);

30.8. projekta budžets ir aprēķināts latos;

30.9. projekta finansējums ir izstrādāts atbilstoši šo noteikumu 20., 21. un 24.punktā minētajiem nosacījumiem;

30.10. projekta iesnieguma izmaksu aprēķins ir veikts aritmētiski pareizi un saskaņā ar grāmatvedības principiem;

30.11. projekta iesniegumā pieprasītais publiskais finansējums nepārsniedz noteikto maksimālo publiskā finansējuma apjomu;

30.12. projekta īstenošanas termiņš nepārsniedz attiecīgajā kārtā izsludināto projektu īstenošanas beigu termiņu;

30.13. projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā persona, kurai ir paraksta tiesības.

31. Ja projekta iesniegums neatbilst administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, Lauku atbalsta dienests vienu reizi rakstiski pieprasa papildu informāciju projekta iesnieguma precizēšanai vai labošanai. Pieprasīto informāciju atbalsta pretendents iesniedz 10 darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Ja pieprasītā informācija netiek iesniegta, Lauku atbalsta dienests projekta iesniegumu noraida.

32. Sarindojot projekta iesniegumus atbilstoši projektu atlases kritērijiem, priekšroku publiskā finansējuma saņemšanai dod projekta iesniegumiem ar lielāku piešķirto punktu skaitu.

33. Ja, izvērtējot projekta atbilstību publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem, projekta iesniegumā ietvertā informācija nav pilnīga, Lauku atbalsta dienests rakstiski pieprasa atbalsta pretendentam papildu informāciju. Informāciju atbalsta pretendents iesniedz 10 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Ja pieprasītā informācija netiek iesniegta, Lauku atbalsta dienests projekta iesniegumu noraida.

34. Ja projekta iesniegums neatbilst publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem, Lauku atbalsta dienests projekta iesniegumu noraida.

VI. Lēmuma pieņemšana

35. Pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas Lauku atbalsta dienests pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

35.1. par projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem un par projekta iesnieguma apstiprināšanu;

35.2. par projekta iesnieguma apstiprināšanu un publiskā finansējuma summas samazināšanu, svītrojot attiecināmajās izmaksās iekļautās neattiecinā­mās izmaksas;

35.3. par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un projekta iesnieguma noraidīšanu;

35.4. par projekta iesnieguma noraidīšanu publiskā finansējuma trūkuma dēļ pēc projektu sarindošanas atbilstoši projektu atlases kritērijiem;

35.5. par projekta iesnieguma noraidīšanu, ja tiek pārsniegts attiecīgās kārtas šo noteikumu 1.pielikumā noteiktais zvejas kuģu skaits, pēc projektu sarindošanas atbilstoši projektu atlases kritērijiem;

35.6. par projekta iesnieguma neatbilstību publiskā finansējuma saņemša­nas nosacījumiem un projekta iesnieguma noraidīšanu.

36. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu Lauku atbalsta dienests pieņem atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta 7.1 daļai.

37. Ja projekta iesnieguma izvērtēšanai papildus nepieciešams laiks faktu konstatācijai, projekta iesnieguma izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš tiek pagarināts atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta 7.1 daļai. Projekta iesnieguma izskatīšanas laikā publisko finansējumu attiecīga­jam projektam rezervē. Ja projekta iesniegumu noraida, rezervēto publisko finansējumu pārceļ uz nākamo kārtu.

38. Šo noteikumu 35.punktā minētais Lauku atbalsta dienesta lēmums apstrīdams Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

VII. Lēmuma paziņošana un līguma slēgšana

39. Pēc lēmuma pieņemšanas Lauku atbalsta dienests 10 darbdienu laikā par to rakstiski informē atbalsta pretendentu.

40. Pēc Lauku atbalsta dienesta paziņojuma saņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu atbalsta pretendents slēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu par publiskā finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai. Ja atbalsta pretendents 10 darbdienu laikā pēc atkārtota uzaicinājuma neierodas slēgt līgumu, projekta iesniegumu uzskata par atsauktu.

41. Atbalsta pretendents un Lauku atbalsta dienests var grozīt vai pārtraukt līgumu, par to rakstiski vienojoties. Grozījumi līgumā ir pieļaujami, ja tie nemaina projekta mērķi.

42. Ja atbalsta pretendents nepilda līguma noteikumus, Lauku atbalsta dienests vienpusēji pārtrauc līgumu.

43. Laužot noslēgto līgumu saistību periodā, Lauku atbalsta dienests pieprasa līdz šim saņemto publisko finansējumu atmaksāt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrējams valsts un Eiropas Savienības atbalsts zivsaimniecības attīstībai. Atmaksātā publiskā finansējuma daļa ir pieejama nākamajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā.

VIII. Publiskā finansējuma pieprasīšana

44. Publisko finansējumu piešķir par līgumā ietvertajām attiecināmajām izmaksām.

45. Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā maksājuma pieprasījumu (2.pielikums). Lauku atbalsta dienestā atbalsta saņēmējam izmaksājamo publiskā finansējuma apjomu nosaka, pamatojoties uz līguma izmaksu tāmi un šo noteikumu 18.punktā minētajiem dokumentiem.

46. Maksājumu pieprasījumā norādāmo publiskā finansējuma apmēru aprēķina atbilstoši Lauku atbalsta dienesta un atbalsta pretendenta noslēgtajā līgumā noteiktajai Eiropas Savienības un valsts budžeta finansējuma proporcijai.

47. Lauku atbalsta dienests iesniegto maksājuma pieprasījumu izskata termiņā, kas noteikts Lauku atbalsta dienesta un atbalsta pretendenta noslēgtajā līgumā. Ja:

47.1. tajā iekļautie izdevumi atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, Lauku atbalsta dienests apstiprina attiecināmo izmaksu summu, sagatavo maksājuma uzdevumu par attiecināmo izmaksu atmaksu atbilstoši noslēgtajā līgumā noteiktajai Eiropas Savienības finansējuma un valsts budžeta finansējuma proporcijai un iesniedz to Valsts kasē;

47.2. daļa no maksājumu pieprasījumā iekļautajām attiecināmajām izmaksām neatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, Lauku atbalsta dienests par neattiecināmajām izmaksām samazina samaksai apstiprināto attiecināmo izmaksu summu;

47.3. tajā iekļautās attiecināmās izmaksas neatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, neatbilstošo attiecināmo izmaksu summu neapstiprina un informē par to atbalsta saņēmēju.

48. Maksājumus veic bezskaidras naudas norēķinu veidā uz pieprasītāja vai viņa pilnvarota pārstāvja bankas kontu, iesniedzot maksājuma uzdevumu Valsts kasē. Valsts kase veic pārskaitījumu uz atbalsta saņēmēja kontu triju darbdienu laikā.

Ministru prezidents I.Godmanis

Zemkopības ministrs M.Roze

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 22.maiju.


 

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 6.maija noteikumiem Nr.323

No zvejas izņemamo zvejas kuģu skaits

Nr. p.k.

Zvejas flotes segments

No zvejas izņemamo zvejas kuģu skaits 2008.gadā

1.

Zvejas flote aiz piekrastes ūdeņiem*

46

1.1.

Traleri 12–24 m

16

1.2.

Traleri > 24 m

19

1.3.

Tīklu zvejas kuģi > 24 m

11

2.

Zvejas flote piekrastē **

41

Piezīmes.

1. * Izņemot zvejas kuģus, kuri zvejo arī piekrastē un kuru dzinēja jauda mazāka par 75 kilovatiem.

2. ** Ieskaitot zvejas kuģus, kuri zvejo arī aiz piekrastes ūdeņiem un kuru dzinēja jauda mazāka par 75 kilovatiem.

Zemkopības ministrs M.Roze


 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 6.maija noteikumiem Nr.323

Zemkopības ministrs M.Roze

 

 


 

3.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 6.maija noteikumiem Nr.323

Projektu atlases kritēriji

Nr. p.k.

Kritēriju grupa

Kritērijs

Punktu skaits

1.

Zvejas kuģi, kuriem ir piešķirts papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) mencu zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī iepriekšējā kalendāra gadā

20

2.

Zvejas kuģa īpašnieka īpašumā ir tikai viens zvejas kuģis

20

3.

Zvejas kuģis, kas zvejo Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) aiz piekrastes ūdeņiem, kura garums ir vismaz 12 metri un kura dzinēja jauda ir vismaz 75 kilovati

Kuģa vecums ir 23 gadi

0

Kuģis ir vecāks par 23 gadiem

Par katru gadu virs 23 –1 punkts

4.

Zvejas kuģis, kas zvejo Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) piekrastē un kura dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem

Kuģa vecums ir 13 gadi

0

Kuģis ir vecāks par 13 gadiem

Par katru gadu virs 13 –1 punkts

5.

Zvejas kuģis reģistrēts uz viena un tā paša īpašnieka vārda Latvijas Kuģu reģistrā un Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā

Pieci gadi un ilgāk

5

Mazāk par pieciem gadiem

0

Zemkopības ministrs M.Roze


 

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 6.maija noteikumiem Nr.323

Sabiedriskā finansējuma apjoma aprēķinu tabula

Nr.

p.k.

Zvejas kuģu kategorijas
atbilstoši bruto tilpībai (GT)

Sabiedriskā finansējuma apjoms (lati)

1.

Līdz 10 (neieskaitot)

(11 000 x GT + 2 000) x 0,702804

2.

No 10 līdz 25 (neieskaitot)

(5 000 x GT + 62 000) x 0,702804

3.

No 25 līdz100 (neieskaitot)

(4 200 x GT + 82 000) x 0,702804

4.

No 100 līdz 300 (neieskaitot)

(2 700 x GT + 232 000) x 0,702804

5.

No 300 līdz 500 (neieskaitot)

(2 200 x GT + 382 000) x 0,702804

6.

500 un vairāk

(1 200 x GT + 882 000) x 0,702804

Zemkopības ministrs M.Roze


 

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 6.maija noteikumiem Nr.323

Projekta iesnieguma veidlapa

 

Zemkopības ministrs M.Roze

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!