Eiropas Komisija: Par vienkāršoto kopējo lauksaimniecības politiku

Eiropas Komisija 20.maijā ierosināja turpināt modernizēt, vienkāršot un racionalizēt kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un atcelt atlikušos ierobežojumus lauksaimniekiem, lai palīdzētu tiem reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pārtikas jomā. Tā sauktā KLP “veselības pārbaude” vēl lielākā mērā nošķirs tiešos maksājumus un ražošanu, tādējādi maksimāli palielinot lauksaimnieku iespējas reaģēt uz situāciju tirgū.

Izmaiņas atbrīvos lauksaimniekus no nevajadzīgiem ierobežojumiem un ļaus tiem maksimāli palielināt savu ražošanas potenciālu. Komisija arī ierosina palielināt modulāciju, ar ko lauksaimniekiem samazina tiešos maksājumus, un šādā veidā iegūto naudu pārskaita Lauku attīstības fondā.

““Veselības pārbaude” ir paredzēta, lai palīdzētu mūsu lauksaimniekiem apmierināt pieaugošo pieprasījumu un ātri pielāgoties situācijai tirgū,” teica lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. “Tās mērķis ir arī vienkāršot, racionalizēt un modernizēt KLP un sniegt mūsu lauksaimniekiem atbilstošus instrumentus, lai tie varētu rīkoties, saskaroties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām.”

Zemes atstāšanas atmatā atcelšana: Komisija ierosina atcelt prasību laukaugu ražotājiem 10% to zemes atstāt atmatā. Tas ļaus maksimāli palielināt to ražošanas potenciālu.

Piena kvotu pakāpeniska atcelšana: Piena kvotas pakāpeniski atcels līdz 2015.gada aprīlim. Lai palīdzētu nozarei pielāgoties jaunajiem apstākļiem pēc kvotu atcelšanas, Komisija ierosina piecus gadus pēc kārtas (no 2009./2010.gada līdz 2013./2014.gadam) palielināt kvotu par vienu procentu.

Atbalsta atsaistīšana: Ar KLP reformu “atsaistīja” tiešo atbalstu lauksaimniekiem, t.i., maksājumi vairs nebija saistīti ar konkrēta produkta ražošanu. Tomēr dažas dalībvalstis izvēlējās saglabāt daļu “saistīto” maksājumu (tos, kas attiecas uz ražošanu). Komisija pašlaik ierosina atcelt atlikušos saistītos maksājumus un novirzīt tos uz vienreizējo maksājumu shēmu, izņemot piemaksas par zīdītājgovīm, kazām un aitām, kur dalībvalstis var saglabāt pašreizējo saistītā atbalsta līmeni.

Atteikšanās no vēsturiskajiem maksājumiem: Dažās dalībvalstīs lauksaimnieki saņem atbalstu, pamatojoties uz summām, ko tie saņēma atsauces laikposmā. Citās dalībvalstīs maksājumus nosaka par vienu hektāru reģionālā līmenī. Laikam ejot, vēsturisko modeli ir grūtāk pamatot, tādēļ Komisija iesaka ļaut dalībvalstīm pāriet uz vienotākas likmes sistēmu.

VPMS darbības termiņa pagarināšana: Vienkāršoto vienoto platībmaksājumu shēmu no 12 jaunajām ES dalībvalstīm piemēro 10 valstis. Paredzēts, ka minētās shēmas darbības termiņš beidzas 2010.gadā, bet Komisija to iesaka pagarināt līdz 2013.gadam.

Savstarpējā atbilstība: Atbalsts lauksaimniekiem ir saistīts ar vides, dzīvnieku labturības un pārtikas kvalitātes standartu ievērošanu. Lauksaimniekiem, kuri minētos noteikumus neievēro, atbalstu samazina. Šī tā sauktā savstarpējā atbilstība tiks vienkāršota, atceļot standartus, kuri nav būtiski vai nav saistīti ar lauksaimnieku atbildību. Pievienos jaunas prasības, lai saglabātu vides ieguvumus no zemes atstāšanas atmatā un uzlabotu ūdens resursu apsaimniekošanu.

Palīdzība nozarēm ar īpašām problēmām: Pašlaik dalībvalstis no sava valsts budžeta maksimālā apjoma katrā nozarē var saglabāt 10% tiešajiem maksājumiem, kas paredzēti vides pasākumiem vai produktu kvalitātes un tirdzniecības uzlabošanai attiecīgajā nozarē. Komisija vēlas padarīt šo instrumentu vēl elastīgāku. Naudu vairs nevajadzēs izlietot tajā pašā nozarē, to varēs izmantot, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kas ražo pienu, liellopu, kazu un aitu gaļu mazāk attīstītos reģionos, un lai atbalstītu riska pārvaldības pasākumus, piemēram, apdrošināšanas shēmas pret dabas katastrofām un kopējos fondus dzīvnieku slimībām. Minētā shēma kļūtu pieejama valstīm, kuras piemēro VPMS sistēmu.

Naudas novirzīšana no tiešā atbalsta lauku attīstībai: Pašlaik visiem lauksaimniekiem, kas saņem vairāk nekā 5000 eiro lielu tiešo atbalstu, maksājumus samazina par 5% un attiecīgos līdzekļus pārskaita lauku attīstības budžetā. Komisija ierosina līdz 2012.gadam šo likmi palielināt līdz 13%. Papildu samazinājumus piemērotu lielām saimniecībām (samazinājumu palielinātu par 3% saimniecībām, kas gadā saņem vairāk nekā 100 000 eiro, par 6% saimniecībām, kas saņem vairāk nekā 200 000 eiro, un par 9% saimniecībām, kuras saņem vairāk nekā 300 000 eiro). Šādā veidā iegūtos līdzekļus dalībvalstis varētu izmantot, lai atbalstītu programmas klimata pārmaiņu, atjaunojamās enerģijas avotu, ūdens resursu apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības jomā.

Intervences mehānismi: Pasākumiem, kas attiecas uz tirgus piedāvājumu, nebūtu jāpalēnina lauksaimnieku spēja rīkoties atbilstīgi tirgus signāliem. Komisija ierosina atcelt intervenci cietajiem kviešiem, rīsiem un cūkgaļai. Attiecībā uz lopbarības graudiem intervenci pielīdzinās nullei. Parastajiem kviešiem, sviestam un sausajam vājpienam ieviesīs konkursa procedūru.

Maksājumu ierobežojumi: Dalībvalstīs būtu jāpiemēro minimālais maksājums 250 eiro apmērā par saimniecību vai jānosaka atbilstīgā platība vismaz viena hektāra apmērā, vai arī jāpiemēro abi iepriekš minētie pasākumi.

Citi pasākumi: Daudzas mazas atbalsta shēmas atsaistīs un novirzīs uz vienreizējo maksājumu shēmu. Attiecībā uz kaņepēm, žāvēto rupjo lopbarību, proteīnaugiem un riekstiem to darīs nekavējoties. Pārejas periods tiktu noteikts attiecībā uz rīsiem, cietes kartupeļiem un garšķiedras liniem. Komisija ierosina arī atcelt piemaksas par enerģijas kultūrām.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa