Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par situāciju Latvijas piena tirgū. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.05.2008., Nr. 78 (3862) https://vestnesis.lv/ta/id/175606

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par situāciju piena tirgū Latvijā un Eiropā

Vēl šajā numurā

21.05.2008., Nr. 78 (3862)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par situāciju Latvijas piena tirgū*

 

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze:

 

Informatīvais ziņojums sagatavots saskaņā ar 2008.gada 22.janvāra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.5 43.§ 4.punktu par valdības neatliekamo darba plānu. Zemkopības ministrijas uzdevums bija sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju piena tirgū saistībā ar piena izveduma apjomiem.

Šeit, informatīvajā ziņojumā lietotie termini:

eksports – piena un piena produktu izvešana uz trešajām valstīm un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm;

imports – piena un piena produktu ievešana no trešajām valstīm ES dalībvalstīm.

 

1. Situācijas apraksts

1.1. Nozares raksturojums

Piena nozare Latvijā joprojām ir nozīmīgākā lauksaimniecības preču produkcijas ražošanas nozare, un pēdējos gados – laikā no 2003. līdz 2008.gadam – tās loma lauksaimniecības preču produkcijā un lauksaimnieku ienākumu veidošanā ir vēl pieaugusi.

2005.gadā no kopējās lauksaimniecībā saražotās pievienotās vērtības piena lopkopība deva aptuveni 40% (Ls 107 milj.) (Pievienotā vērtība tieši piena govju turēšanā ir Ls 70,8 milj. jeb vidēji Ls 387 uz vienu gada vidējo govi. Graudu audzēšana lopbarībai dod Ls 4,4 milj., zāles lopbarība – Ls 33,7 milj., bet zaudējumi no govju izaudzēšanas – Ls 1,9 milj. Kopējā pievienotā vērtība visai lauksaimniecības preču produkcijai ir novērtēta Ls 269,0 milj. apjomā. Šī vērtība ir bāzes cenās, kas ietver specifiskās produktu subsīdijas. Zāles lopbarības ražošanā ir iekļauti arī citi maksājumi, kas saistīti ar platībām, tādēļ ka šo maksājumu saņemšanas nosacījumos ietilpst zemes uzturēšana labā lauksaimniecības stāvoklī, kas sevī ietver vismaz zāles ieguvi. Informācijas avots: Lauksaimniecības ekonomiskais kopaprēķins (LEK)). Aplūkojot lauksaimniecības preču galaprodukcijas struktūru 2007.gadā (1.attēls), lopkopība veido 41,4%, bet augkopība – 58,6%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada lauksaimniecības preču galaprodukcijas struktūru, lopkopības produkcijas ražošana (41,2%) samazinājusies par 12,28%. Piena nozarei 2006.gadā bija lielākais īpatsvars kopējā lauksaimniecības galaprodukcijā (24%), salīdzinot ar graudu nozari, taču 2007.gadā tas ir samazinājies līdz 21,6%, savukārt graudaugu nozarei īpatsvars ir pieaudzis līdz 27,7%.

1.attēls

Lauksaimniecības preču galaprodukcijas struktūra 2007.gadā

Avots: LVAEI LEK

Preču produkcijas vērtība piena nozarē bāzes cenās – tajā ietilpst piens (izņemot lopbarībai izmantotais) un gaļa no nokautajām govīm – 2007.gadā sasniedza 626,9 miljonus latu, no tā Ls 135,4 milj. – piens. Piensaimniecības nozarei Latvijā ir augsti pašnodrošinājuma rādītāji – laikā no 2001.gada līdz 2003.gadam tie noturējās 97 – 100% līmenī, bet pēdējos gados pat pārsnieguši 100% atzīmi (2.attēls). Tas izskaidrojams ar saražotā piena daudzuma pieaugumu ik gadus vienlaikus ar patēriņa samazinājumu.

2.attēls

Ražošanas, patēriņa un pašnodrošinājuma dinamika Latvijas piensaimniecībā 2001.–2006.gadā

Avots: CSP, LAD

Piensaimniecības sektorā jau vairākus gadus norisinās strukturālas pārmaiņas. Lielā mērā to veicināja valsts un ES piešķirtais atbalsts nozarei, kā arī kvotu sistēmas ieviešana. Piena ražotāji piesaista investīcijas ganāmpulku atjaunošanā (ieviešot produktīvākas, noturīgākas šķirnes), saimniecību modernizēšanā un paplašināšanā, kas radīja iespēju attīstīties piena sektoram, palielinājās arī piena izslaukums no vienas govs. Tomēr vēl arvien piensaimniecības sektors ir diezgan sadrumstalots, jo ap 90% visu piena ražošanas saimniecību ir mazas (līdz piecām govīm), un šajās saimniecībās ir ap 37% Latvijas slaucamo govju ganāmpulka. Izvērtējot slaucamo govju skaita sadalījumu pēc ganāmpulka lieluma, var secināt, ka laikposmā no 2003.gada līdz 2006.gadam bija vērojama tendence samazināties mazo saimniecību skaitam, savukārt 2007.gadā šis rādītājs atkal nedaudz pieaug, taču vienlaikus pieaug arī to ganāmpulku skaits, kuros ir 50 līdz 99 govis un vairāk par 300 govīm. Slaucamo govju ganāmpulku struktūra 2006. un 2007.gadā dota 1.tabulā.

1.tabula

Slaucamo govju skaita sadalījums pēc ganāmpulka lieluma

Slaucamo

govju

skaits

saimniecībā

2006

2007

Saimniecības

ar attiecīgo

govju skaitu

Slaucamās

govis grupā

Saimniecības

ar attiecīgo

govju skaitu

Slaucamās

govis grupā

Skaits

%

Skaits

%

Skaits

%

Skaits

%

1

22 991

51,8

22 991

12,7

24 257

53,5

24 257

13,6

2

10 655

24,0

21 310

11,8

9 298

20,5

18 596

10,5

3–5

5 884

13,3

22 991

12,7

6 802

15,0

24 742

13,9

6–9

2 038

4,6

15 478

8,6

2 195

4,8

15 703

8,8

10–19

1 692

3,8

24 171

13,4

1 591

3,5

21 071

11,8

20–29

456

1,0

11 701

6,5

477

1,1

11 425

6,4

30–49

300

0,7

11 898

6,6

310

0,7

11 487

6,5

50–99

206

0,5

14 755

8,2

239

0,5

16 239

9,1

100–199

80

0,2

11 077

6,1

79

0,2

10 543

5,9

200–299

34

0,1

8 627

4,7

28

0,1

6 817

3,8

>=300

34

0,1

15 786

8,7

37

0,1

16 980

9,5

Kopā

44 373

100,0

180 785

100,0

45 313

100

177 860

100,0

 

Avots: LDC

Lai gan slaucamo govju kopējais skaits Latvijā pēdējos gados samazinās, ir palielinājies piena izslaukums no govs. Pēc Lauksaimniecības datu centra pārraudzības datiem (3.attēls), vidējais izslaukums no govs 2007.gadā sasniedza 5478 kg, un, salīdzinot ar 2006.gadu, tas ir palielinājies par 4%.

3.attēls

Slaucamo govju pārraudzības rezultāti 10 gadu periodā

Avots: LDC

Latvijā Pārtikas un veterinārajā dienestā ir atzīti 45 piena pārstrādes uzņēmumi. 10 uzņēmumi ir lielāki, bet pārējie ir mazie, kas rada sadrumstalotību pārstrādes jomā. Ik gadus pieaug pārstrādei iepirktā piena īpatsvars, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2007.gadā bija 75% no iegūtā piena daudzuma, pārsniedzot 2006.gada iepirkumu par 6,5%, bet, salīdzinot ar 2004.gadu, – par 25,6%. Piena iepirkuma apjomu pieauguma tendenci sekmēja gan piena iepirkuma cenu palielināšanās, gan ražošanas un pārstrādes koncentrācija, sekmīgi attīstoties noteiktu piena produktu ražošanai. Piena iepirkuma cenas jo īpaši pieauga 2007.gadā, kad pieprasījums pasaules tirgū pēc nozares pamatproduktiem (piena pulvera, siera un sviesta) izraisīja ievērojamu cenu pieaugumu šiem produktiem un deva iespēju uzņēmumiem būtiski kāpināt iepirkuma cenas.

Konkurences palielināšanās piena produktu grupās vietējā un starptautiskā mērogā motivē Latvijas piena produktu ražotājus attīstīt konkurētspējīgāku produktu ražošanu, kā arī veikt ražošanas koncentrāciju lielākajos uzņēmumos un investēt uzņēmumu specializācijā.

Tas rada iespēju palielināt noteiktu produktu ražošanu, kā arī samazināt to ražošanas izmaksas un palielināt piena iepirkuma cenas. Sviesta un jo īpaši siera ražošanas apjomu lielā mērā nosaka arī cenu un pieprasījuma situācija pasaules tirgū.

Ņemot vērā piensaimniecības nozares nozīmi Latvijas lauksaimniecībā, 2007.gadā tika izstrādāta “Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma”, kuras mērķis bija veicināt Latvijas piensaimniecības nozares esošā potenciāla efektīvu izmantošanu, konkurētspējas nodrošināšanu vidējā termiņā un nozares sagatavošanu Kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanai un iespējamai tālākai piena Kopējās tirdzniecības organizācijas liberalizācijai.

Programmas uzdevums – sagatavot rīcības plānu, izmantojot pieejamos institucionālos un atbalsta politikas instrumentus un nepieciešamības gadījumā veidojot jaunus. Programmas rīcības plānā ietilpst vairāki darbības virzieni.

1. Piena kvalitātes uzlabošanas jomā:

a) piena aprites valsts uzraudzības sistēmas pilnveidošana;

b) vienotas svaigpiena kvalitātes datubāzes izveide;

c) informācijas, mācību un konsultāciju pieejamības veicināšana.

2. Piena pārstrādes konkurētspējas paaugstināšanas jomā:

a) augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas veicināšana;

b) konkurētspējīgu piena pārstrādes uzņēmumu izveidošana un konkurētspējīgu piena produktu radīšana un attīstība;

c) mazumtirdzniecības ķēžu spiediena mazināšana uz pārstrādātājiem;

d) Latvijas piena nozares integrācijas veicināšana un nevienlīdzīgu atbalsta nosacījumu novēršana, kā arī tā izlietošanas efektivitātes paaugstināšana;

e) konkurētspējīga Latvijas piena pārstrādes produktu “eksporta” potenciāla attīstība.

3. Piena ražošanas efektivitātes paaugstināšanas jomā:

a) tirgorientētu piena ražošanas saimniecību izveide un paplašināšana;

b) ciltsdarba rezultātu efektivitātes uzlabošana;

c) jaunu tehnoloģiju, ražošanas sistēmu ieviešanas un piena ražotāju zināšanu paplašināšana.

Īstenojot programmā nospraustos darbības virzienus, ir pamats prognozēt, ka piensaimniecības nozarei tiks nodrošinātas labvēlīgas attīstības perspektīvas. Koncentrējot ražošanu un pārstrādi, palielināsies nozares konkurētspēja gan iekšējā, gan ārējā tirgū, kā arī veicinās produktu pievienotās vērtības palielināšanu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, var secināt, ka nākotnē piensaimniecības nozarei ir labas perspektīvas attīstīties un pilnveidoties, jo tā ir viena no nozīmīgākajām nozarēm Latvijā un pēdējos gados tās loma ir vēl pieaugusi. Pašreiz Latvijā piena ražošanas apjomus regulē piena kvotas, bet pēc piena kvotas sistēmu atcelšanas palielināsies pārstrādātājiem piegādātā piena apjoms. Arī pēc Eiropas Komisijas tirgus pētījumiem tiek prognozēts, ka piena ražošanas apjoms ES 2007.–2014.gadā saglabāsies stabils. Īstermiņā ražošana var nedaudz palielināties, reaģējot uz augstākām piena cenām.

1.2. Latvijas piena un piena produktu eksports un imports

Piensaimniecības nozare ir praktiski vienīgā lauksaimniecības izcelsmes produktu ražošanas nozare ar pozitīvu tirdzniecības bilanci, tā no Ls 1,1 milj. 2003.gadā pieaugusi līdz Ls 38,0 milj. 2006.gadā. Lai arī pēdējos gados audzis imports, tomēr straujāk pieaudzis eksports (4.attēls).

4.attēls

Latvijas piena un piena produktu (KN 0401–0406) tirdzniecības bilance, milj. eiro

Avots: COMEX

Pēdējos gados nozīmīgākā eksporta prece ir bijis siers, kas veido aptuveni pusi no kopējās eksportēto produktu vērtības, taču, strauji pieaugot pārdotā nepārstrādātā piena apjomam, tā īpatsvars 2006.gadā samazinājies līdz 31%, lai gan kopumā siera eksporta apjomi šajā periodā ir pieauguši.

Eksports

2006. un 2007.gadā (dati pieejami līdz novembrim) strauji un būtiski ir pieaudzis piena (KN 0401) eksports no Latvijas. Salīdzinot ar 2005.gadu, piena eksports 2006.gadā un 2007.gadā pieauga apmēram 3,2 reizes, veidojot apmēram 78% no kopējā piena produktu (KN 0401-0406) eksporta.

Nozīmīgākais Latvijas eksportējamais produkts laika posmā no 2004.gada līdz 2007.gadam ir piens ar neto tilpumu virs 2 l (KN 04012099 un 04012019). Kā liecina 5.attēls, 2006.gadā šāda piena izvešana veidoja kopā 77% no kopējiem piena un piena produktu eksporta apjomiem. Pārējie eksporta produkti – Čedaras siers, sūkalu pulveris, piena pulveris u.c.

5.attēls

Svarīgāko piena produktu eksports no Latvijas 2006.gadā, procentuālais sadalījums

Avots: COMEX

Lielākā daļa (82% un 79% attiecīgi 2006. un 2007.gadā) no visiem piena produktiem tiek izvesti uz Lietuvu (6.attēls), turklāt lielākoties šos apjomus veido piens ar neto tilpumu virs 2 l (KN 04012099 un 04012019).

Latvijas piena izvešana uz Lietuvu sīkāk apskatīta ziņojuma 1.3.sadaļā.

6.attēls

Latvijas kopējais piena produktu (KN 0401–0406) eksports pa galamērķa valstīm, tūkst. tonnas

Avots: COMEX

Imports

Piena un piena produktu imports Latvijā 2006. un 2007.gadā (laikā no janvāra līdz novembrim) ir strauji un būtiski pieaudzis. Salīdzinot ar 2005.gadu, piena imports 2006.gadā pieauga apmēram 3,8 reizes, tomēr 2007.gadā ir novērojams piena importa samazinājums.

7.attēls

Svarīgāko piena un piena produktu imports Latvijā 2006.gadā, procentuālais sadalījums

Avots: COMEX

Nozīmīgākais Latvijas ievestais produkts laika posmā no 2005.gada līdz 2007.gadam ir piens ar neto tilpumu virs 2 l (KN 04012099 un 04012019). Piemēram, 2006.gadā šo produktu ievešana Latvijā veidoja kopā 73% no kopējā piena produktu (KN 0401-0406) importa (7.attēls), bet 2007.gadā – 60%. Pārējie importētie produkti bija sūkalas, skābpiena produkts, svaigs siers u.c.

8.attēls

Latvijas kopējais piena un piena produktu (KN 0401-0406) imports pa valstīm, tūkst. tonnas

Avots: COMEX

No 2005.gada līdz 2007.gadam nozīmīgākā daļa (2006.gadā – 78%, 2007.gadā – 63%) no visiem piena produktiem tiek ievesti no Igaunijas (8.attēls).

Ņemot vērā, ka piena un piena produktu eksports no Latvijas ik gadus pārsniedz importu, turklāt šo tirdzniecības plūsmu savstarpējā bilance arvien uzlabojas, jāsecina, ka Latvijā tiek saražots vairāk piena, nekā ir nepieciešams iekšējam patēriņam.

Līdz ar to valstij ir izdevīgi, ja tiek eksportēti piena produkti ar iespējami lielāku pievienoto vērtību.

Pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijas siera eksports ar katru gadu pieaug, jo siers pēdējos gadus ir bijis viens no ienesīgākajiem piena produktiem. Tāpat jāatzīmē arī Latvijas piena pārstrādes spēja reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc piena produktiem pasaules tirgū 2007.gadā, kas ļāva kāpināt svaigpiena iepirkuma cenas piena ražotājiem, tādējādi palīdzot cīnīties ar pieaugošās inflācijas ietekmi uz ražotāju ienākumiem. Tomēr nozares optimizācija ir būtiski nepieciešama, lai ražotāju un arī pārstrādes uzņēmumu ienākumus tik ļoti neapdraudētu šādam straujam pieprasījuma un cenu pieaugumam sekojošs samazinājums, kā tas pasaules tirgū veidojas šobrīd.

 

1.3. Latvijā ražotā piena izvešana pārstrādei uz Lietuvu

Pēdējo 3–4 gadu laikā ievērojami pieaugusi piena (KN kods) izvešana uz Lietuvu, jo īpaši KN grupās 04012019 un 04012099, t.i., piens iepakojumā virs 2 l, neiebiezināts, bez saldinātājiem un ar tauku saturu attiecīgi 1–3% un 3–6%. Kopējais piena izvestais apjoms uz Lietuvu 2007.gadā bija 127,4 tūkst. tonnu, kas ir 17,5% no Latvijas kopējās piena kvotas un 14% no kopējā saražotā piena (2.tabula).

2.tabula

Piena (KN 04012019 + 04012099) izvešana uz Lietuvu 2005.–2007.gadā

2005.

2006.

2007.

Izvests piens, tūkst. tonnas

32,1

116,2

127,4

Izveduma vērtība, milj. eiro

8,35

31,39

38,343

% pret iepriekšējo gadu

nav datu

361,8

109,7

% no kopējās kvotas

4,6

15,9

17,5

% no kopējā saražotā piena

4,0

14,3

15,1

% no iepirktā piena

6,4

19,6

20,2 

 

Avots: COMEX

9.attēls

Piena izvešana no Latvijas uz Lietuvu, 2005.–2007.gads

Avots: COMEX

Šo produktu grupu raksturojums liek secināt, ka piens tiek izvests uz Lietuvu tālākai pārstrādei piena produktos šīs valsts uzņēmumos. Taču lielie piena izvešanas apjomi samazina pašražotas piena izejvielas pieejamību Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem. 10.attēls parāda piena iepirkuma cenu dinamiku no 2005. līdz 2007.gadam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī importa un eksporta cenas pienam tirdzniecībā ar Lietuvu un Igauniju.

10.attēls

Piena iepirkuma, importa un eksporta cenas Baltijas valstīs, Ls/100 kg

Avots: COMEX

Piena KN 04012099 un piena KN 04012019 eksporta vērtība 2007.gadā ir attiecīgi 20,47 Ls/100kg un 20,04 Ls/100kg, kas, salīdzinot ar 2006.gadu, ir nedaudz pieaugusi (2006.gadā – 18,98 Ls/100 kg un 19,20 Ls/100 kg).

Piena KN 04012099 un piena KN 04012019 importa vērtība 2007.gadā ir attiecīgi 19,19 Ls/100 kg un 19,00 Ls/100 kg, kas, salīdzinot ar 2006.gadu, ir nedaudz mainījusies (2006.gadā – 18,19 Ls/100 kg un 19,82 Ls/100 kg).

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka augstākas svaigpiena iepirkuma cenas piedāvāšana Latvijas tirgū nekā pašmāju tirgū rada aizdomas par iespējamu negodīgu konkurenci no Lietuvas uzņēmumu puses, kā rezultātā:

1. notiek svaigpiena izvešana pārstrādei uz Lietuvu, attiecīgi paaugstinot Latvijas piena industrijas izmaksas un tādējādi mazinot to konkurētspēju. Maksājot tirgum neadekvāti augstu Lietuvas uzņēmumu diktēto svaigpiena iepirkuma cenu 170–190 Ls/t, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi nespēj konkurēt ne Latvijas, ne citvalstu piena galaproduktu tirgos;

2. tiek paaugstinātas Latvijas uzņēmumu ražoto piena pārstrādes galaproduktu tirgus cenas;

3. ir radīts pamats lētāk saražota Lietuvas piena produktu iekļūšanai Latvijas tirgū.

 

1.4. Piena tirdzniecība ES starp dalībvalstīm

Latvijas un Lietuvas savstarpējā tirdzniecība ar piena izejvielu nav pirmais un vienīgais gadījums ES.

Ņemot vērā vienotā tirgus principu, dalībvalsts jebkuru preci var brīvi pārdot citai dalībvalstij, ja vien attiecīgi ES tiesību akti nenosaka citādi vai ja attiecībā uz pārtikas produktiem konkrētai dalībvalstij nav noteikts izveduma aizliegums kādam produktam no veterinārā, kvalitātes vai pārtikas drošības viedokļa.

Attiecībā uz piena tirdzniecību visizplatītākā ir tirdzniecība kaimiņvalstu starpā (10.attēls). Kā redzams, ievērojami piena apjomi parādās arī Polijas un Vācijas, Čehijas un Vācijas, Austrijas un Vācijas, kā arī Polijas un Čehijas tirdzniecībā.

10. attēls

Piena tirdzniecība starp dalībvalstīm 2005.–2006.gadā, tonnas

Avots: COMEX

2.tabula

Piena tirdzniecība starp dalībvalstīm 2005.–2006.gadā, tonnas

Izcelsmes valsts – galamērķa valsts (KN kods)

2005.g.

2006.g.

Lietuva – Polija (04012099)

**

6 227

Polija – Lietuva (04012099)

3 060

**

Lietuva – Latvija (04012019 + 04012099)

**

131

Polija – Slovākija(04012019 + 04012099)

128

218

Slovākija – Polija (04012099)

**

1 075

Polija – Itālija (04012099)

3 790

1

Polija – Vācija (04012099)

86 467

131 478

Polija – Čehija (04012099)

52 414

22 602

Čehija – Polija (04012099)

**

498

Austrija – Vācija (04012019 + 04012099)

103 311

109 416

Vācija – Austrija (04012019 + 04012099)

7 445

10 667

Vācija – Čehija (04012019 + 04012099)

1 361

519

Čehija – Vācija (04012019 + 04012099)

205 556

301 573

** – nav datu vai nav notikusi tirdzniecība

 Avots: COMEX

Redzams arī, ka Lietuva pārdod piena izejvielu Polijai, piemēram, 2006.gadā – 6,2 tūkst. tonnas.

Kopējā izveduma vērtība sasniedza 1,69 milj. EUR, bet vidējā cena – 271,51 eiro, kas ir par 0,7% augstāka nekā vidējā cena no Latvijas uz Lietuvu pārdotajam pienam 2006.gadā.

 

2. Prasības piena apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem

2.1. Prasības piena apritē iesaistītajiem uzņēmumiem

Prasības piena apritē iesaistītajiem uzņēmumiem nosaka šādi ES un Latvijas Republikas normatīvie akti:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.178/2002 (2002.gada 8. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu;

2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.852/2004 no 2004.gada 29.aprīļa par pārtikas produktu higiēnu;

3. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.853/2004 (2004.gada 29.aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku;

4. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.854/2004 (2004.gada 29.aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu.

Neatkarīgi no tā, kur piens tiek realizēts – Latvijā vai citā dalībvalstī–, piena higiēnas (t.sk. kvalitātes) prasības ir jāievēro katrai piena apritē iesaistītajai personai un visos tā aprites posmos.

Prasības piena ražotājam:

1) jāveic dzīvnieku identifikācija;

2) jāreģistrē ganāmpulks un novietne;

3) jāgarantē, ka piens atbilst visiem kvalitātes kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulā (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk – Regula Nr.853/2004).

Prasības piena transportētājam:

1) jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) pārtikas apritē iesaistītais transporta līdzeklis (Regula Nr.853/2004 un 2007.gada 10.jūlija MK noteikumi Nr.486 “Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai”);

2) jāgarantē, ka piens atbilst visiem kvalitātes kritērijiem arī transportēšanas laikā un tiek ievērots transportēšanai noteiktais temperatūras režīms (Regula Nr.853/2004).

Prasības piena savākšanas centriem:

1) piena savākšanas uzņēmumiem (kas nenodarbojas ar piena pārstrādi, izņemot temperatūras uzturēšanu, kas noteikta transportēšanas un uzglabāšanas laikā) jābūt ar atbilstošām telpām un jāveic atzīšanas procedūra PVD (Regula Nr.853/2004 un 2003.gada 18.marta MK noteikumi Nr.127 “Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība”);

2) jāgarantē, ka piens atbilst visiem kvalitātes kritērijiem tā uzglabāšanas un temperatūras uzturēšanas laikā šajā uzņēmumā (Regula Nr.853/2004).

Prasības piena pārstrādes uzņēmumam:

1) jāveic atzīšanas procedūra PVD (Regula 853/2004 un 2003.gada 18.marta MK noteikumi Nr.127 “Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība”);

2) pretendējot uz atzīšanu, jāgarantē, ka piens pieņemšanas brīdī un pirms pārstrādes atbilst visiem kvalitātes kritērijiem, kas noteikti Regulā 853/2004.

Piena higiēnas prasību uzraudzību un kontroli veic:

1) Pārtikas un veterinārais dienests (PVD);

2) paškontroles ietvaros – visas piena apritē iesaistītās personas.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projektam par svaigpiena un piena produktu aprites veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasībām (iesniegts Ministru kabinetā 2008.gada 11.aprīlī) un lai nodrošinātu pastāvīgu piena aprites izsekojamību un pastiprinātu PVD uzraudzību un kontroli, papildus tiks veiktas šādas darbības:

1) piena ražotājs no PVD saņem atļauju realizēt pienu pārstrādei;

2) Lauksaimniecības datu centrs izveido un uztur vienoto piena kvalitātes datubāzi, kā arī nodrošina tās darbību;

3) visi obligātie piena paraugi (baktēriju kopskaits, somatisko šūnu skaits; inhibitori) testēšanai nododami tikai akreditētās laboratorijās;

4) paškontroles ietvaros piena pircējs katru dienu ņem piena paraugus no ražotāja;

5) paraugus savāc tikai apmācītas personas;

6) pārsniegta vidējā ģeometriskā gadījumā (baktēriju kopskaits – divos mēnešos, ņemot vismaz divus paraugus mēnesī; somatisko šūnu skaits – trīs mēnešos, ņemot vismaz vienu paraugu mēnesī) piena pircējs par to ziņo PVD, kas apseko novietni un lemj par turpmākajām darbībām;

7) neatbilstību novēršanas laikā piena ražotājs nedrīkst mainīt piena pircēju;

8) ja piens netiek testēts Latvijā akreditētā laboratorijā, tad pircējs nodrošina testēšanas rezultātu elektronisku iesūtīšanu Lauksaimniecības datu centra vienotā piena kvalitātes datubāzē;

9) Lauksaimniecības datu centrs piešķir autorizētu pieeju vienotai piena kvalitātes datubāzei:

a) ražotājam (informācija par savu ganāmpulku),

b) piena pircējam (informācija par ražotājiem, no kuriem tas iepērk pienu),

c) PVD (informācija par visiem ražotājiem),

d) Ciltsdarba valsts inspekcijai (informācija par visiem ražotājiem, piena pircējiem un laboratorijām).

 

2.2. Prasības piena pircējam piena kvotu sistēmas ietvaros

Piena kvotu sistēmu Eiropas Savienībā regulē divi galvenie normatīvie akti:

1) Padomes Regula (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (turpmāk – Regula Nr.1234/2007);

2) Komisijas 2004.gada 30.marta Regula (EK) Nr.595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr.1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (turpmāk – Regula Nr.595/2004).

Kvotas mērķis ir noteikt piena apjomus, kas konkrētā dalībvalstī var tikt saražoti tālākai piena un citu piena produktu ražošanai. Valsts piena kvota tiek sadalīta:

1) valsts piegādes kvotā;

2) valsts tiešās tirdzniecības kvotā.

Latvijas kopējā valsts piena kvota ir 728 648 tonnas, no tās 715 403,8 tonnas ir piegādes kvota un 13 244,2 tonnas – tiešās tirdzniecības kvota.

Valsts piegādes kvotu un tiešās tirdzniecības kvotu sadala starp ražotājiem.

Gan piena ražotājiem, gan piena pircējiem ir jāievēro ES un LR normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz piena higiēnu (t.sk. kvalitāti) un piena kvotu sistēmu.

Saskaņā ar piena kvotas normatīviem aktiem piena pircējs ir uzņēmumi vai grupas, kas iepērk pienu no ražotājiem:

1) lai to savāktu, iepakotu, uzglabātu, atdzesētu vai pārstrādātu, tostarp uz līguma pamata,

2) lai to pārdotu vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas apstrādā vai pārstrādā pienu vai piena produktus.

Tas nozīmē, ka piena pircēja statuss piešķirams arī tām personām, kuras veic tikai piena iepirkšanu (savākšanu) un tālāku pārdošanu apstrādes vai pārstrādes uzņēmumam ar nosacījumu, ka šis pircējs spēj nodrošināt prasībām atbilstošu piena transportēšanu līdz apstrādes/pārstrādes uzņēmumam un izpilda visas piena pircējam normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Lai piena pircējs varētu iegādāties pienu no ražotājiem un lai varētu darboties dalībvalsts teritorijā, tam jābūt attiecīgās dalībvalsts atzītam, t.i., jāsaņem kvotu administrējošās iestādes apstiprinājums. Piena pircēja apstiprinājumu var saņemt tikai tad, ja:

1) ir noslēgts līgums ar piena ražotāju;

2) saskaņā ar valsts noteikumiem tas iesniedz pierādījumu par savu tirgotāja statusu (t.i., uzrādot reģistrācijas apliecību komercreģistrā un PVD atzīšanas vai reģistrācijas apliecību, kurā kā darbības veids norādīta piena savākšana, piena transportēšana vai piena pārstrāde);

3) ir telpas attiecīgajā dalībvalstī, kur uzkrāj uzskaites dokumentus, reģistrus un citus dokumentus, kas minēti Regulas Nr.595/2004 24.panta 2.punktā un kur var apspriest tos ar kompetento iestādi;

4) apņemas atjaunināt uzkrātos uzskaites dokumentus, reģistrus un citus dokumentus;

5) apņemas vismaz vienreiz gadā attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūtīt pārskatus un deklarācijas, kas paredzētas Regulas Nr.595/2004 8.panta 2.punktā.

Pamatojoties uz to, ka dalībvalsts var noteikt arī stingrākas prasības pircēju atzīšanai, Lietuvā un Polijā ir noteiktas īpašas prasības saskaņā ar dalībvalsts un ES normatīvajiem aktiem.

Īpašas prasības piena pircējiem Lietuvā

Pēc Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas sniegtās un Lietuvas Nacionālajā maksājumu aģentūrā saņemtās informācijas Lietuvas Republikā piena pircēja atzīšanai noteiktas šādas prasības:

1) uzņēmuma reģistrācijas apliecībā jābūt norādei par to, ka uzņēmums var veikt piena iepirkšanu. Ja apliecībā tas nav uzrādīts, nepieciešama uzņēmuma statūtu kopija;

2) uzņēmumam jāapliecina īpašumtiesības vai nomas tiesības uz piena savākšanas punktiem, kā arī uz telpām, kurās tiks uzglabāti Sadarbības līgumā ar aģentūru minētie dokumenti, kā arī dokumenti attiecībā uz piena savākšanas punktiem, to adresēm un veterinārās uzraudzības reģistrācijas numuriem;

3) uzņēmumam aģentūrā jāsaņem garantijas apliecinājums par nodrošinājuma samaksu aģentūrai. Nodrošinājums kalpo likumdošanā paredzētajiem gadījumiem, kad pircējam piemērojams naudas sods par atskaišu un citas informācijas savlaicīgu nesniegšanu administrējošai iestādei. Nodrošinājuma apmērs atkarīgs no iepriekšējā kvotas gadā iepirktā piena apjomiem (līdz 250 t – 2500 LTL; 251–1000 t – 5000 LTL; 1001 – 3000 t – 10 000 LTL; 3001 – 5000 t – 20 000 LTL; vairāk par 5001 t – 50 000 LTL).

Iepriekšminēto prasību izpildi apliecinošos dokumentus uzņēmums pievieno iesniegumam par piena pircēju apstiprināšanu.

Apstiprināts piena pircējs slēdz līgumu ar aģentūru par apņemšanos veikt normatīvajos aktos paredzēto uzskaiti, nodrošināt aģentūrai un kontrolējošām iestādēm pieeju dokumentiem, telpām u.tml.

Apstiprināts piena pircējs slēdz līgumu ar piena ražotāju, aizpildot Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas apstiprinātu līguma veidlapu.

Īpašas prasības piena pircējiem Polijā

Saskaņā ar Polijas Lauksaimniecības ministrijas sniegto informāciju Polijā piena pircējam noteiktas šādas papildu prasības:

1) pircējs par katru iepirktā piena tonnu iemaksā 0,1% no piena cenas īpaši izveidotajā fondā, kurā uzkrātie līdzekļi tiek izmantoti noteiktu atbalsta programmu (skolas piens) vai pasākumu finansēšanai;

2) ierobežojums nepasterizēta piena izvešanai no valsts.

 

3. Piensaimniecības nozares problēmu definējums

Neraugoties uz sasniegto, ir vairāki apstākļi, kas liecina par nepilnīgi izmantotu nozares attīstības potenciālu, kā arī par riskiem līdzšinējo pozitīvās attīstības tendenču turpināšanā.

 

3.1. Piena ražošanas joma

Svaigpiena ražotāji ar Latvijas pārstrādes uzņēmumu piedāvāto svaigpiena iepirkuma cenu nespēj nodrošināt rentablu ražošanu.

Piena ražošanā ir augstas izmaksas uz saražoto produkta vienību, kas izriet no:

• lielām neproduktīvām izmaksām, kas saistītas ar salīdzinoši zemiem izslaukumiem;

• augstām lopbarības izmaksām (nesabalansētas lopbarības struktūras, neefektīvas lopbarības ražošanas, nepietiekami attīstīta ģenētiskā potenciāla dēļ);

• salīdzinoši liela darba patēriņa (sadrumstalotas, nepietiekami mehanizētas ražošanas dēļ);

• dārgas LIZ (augsti no ražošanas atsaistītie platībmaksājumi pasliktina zemes kā ražošanas resursa pieejamību lielāku ražošanas vienību attīstībai).

 

3.2. Piena pārstrādes joma

Piena pārstrādes sektors ir sadrumstalots.

Uzņēmumu atsevišķi ražotie produkcijas apjomi ir salīdzinoši nelieli, vidēji vienam uzņēmumam 15,6 tūkst.t pārstrādāta piena, bet to ražotā produkcija nav pozicionēta tirgū kā īpašas kvalitātes produkti ar paaugstinātu tirgus vērtību, kas:

• rada papildus fiksēto izmaksu slogu kopējā ražošanas izmaksu struktūrā;

• mazina uzņēmumu tirgus spēku attiecībās ar arvien koncentrētāko tirdzniecības biznesu;

• rada papildus loģistikas izmaksas piena savākšanā;

• palielina piena kvalitātes uzlabošanas izmaksas.

 

3.3. Eksporta joma

Piena pārstrādes nozares struktūra nav orientēta uz eksportprodukcijas ražošanu.

Latvijas piena nozarē šobrīd resursu ražošana būtiski pārsniedz produkta patēriņa līmeni vietējā tirgū, tāpēc nozares ilgtspēju noteiks tās konkurētspēja citvalstu tirgos. Tomēr šobrīd Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu produkcija nav pietiekami konkurētspējīga ārējos tirgos:

• lielākos apjomos pārdošanai ārējos tirgos tiek ražoti galvenokārt industriālie pamatprodukti – sausais vājpiens, sviests, krējums, industriālais siers, kuru konkurētspējai svarīgos priekšnosacījumus – zemu cenu, stabilu, augstu kvalitāti un lielus apjomus – Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir problemātiski nodrošināt;

• piena pārstrādes uzņēmumu eksportspējas veicināšanai šobrīd Latvijā nav vienotas nozares eksporta programmas.

 

3.4. Konkurences joma

Nepietiekami efektīva piena kvalitātes valsts uzraudzība.

Tā rezultātā tirgū var nonākt neatbilstošas kvalitātes vai neatbilstoši marķēti piena produkti, kas kropļo godīgas konkurences nosacījumu īstenošanos piena resursu un galaproduktu tirgū, kā arī atsevišķos gadījumos maldina patērētāju.

 

3.5. Vertikālās integrācijas joma

Vāji attīstīta vertikālā koordinācija starp piena produktu pievienotās vērtības ķēdē iesaistītajiem posmiem.

Kopš 2006.gada rudens ir saasinājušās pretrunas starp Latvijas piena pārstrādes industriju un piena ražotājiem, kurus pārstāv ražotāju kooperatīvi, par svaigpiena pārdošanas cenu un izvešanu uz Lietuvu.

Situāciju piena nozarē vēl vairāk saasina:

• piena iepirkuma cenu samazināšanās;

• ražošanas resursu tālāka sadārdzināšanās;

• izmaiņas valsts atbalsta politikā – piena PVTM atsaistīšana no ražošanas jau 2007.gadā;

• piena kvotas cenas sadārdzināšanās saimniecību ražošanas paplašināšanās vajadzībām.

 

4. Turpmākā rīcība nozares darbības uzlabošanā

Valsts līmenī:

1. Saskaņā ar Pārtikas aprites un uzraudzības likuma 4.panta 14.daļā doto deleģējumu nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā atzīst un uzrauga laboratorijas, kas veic svaigpiena kvalitātes laboratoriskos izmeklējumus.

2. Tiks izskatīta iespēja par obligāto piena paraugu testēšanu tikai neatkarīgās akreditētās laboratorijās, kas nav saistītas ar komercsabiedrībām, kuras veic komercdarbību piena pārstrādes jomā.

3. Valsts atbalsta lauksaimniecības programmas ietvaros tiek meklēta iespēja papildus atbalstīt valsts piensaimniecības nozari, sniedzot atbalstu:

a) ciltsdarbam govkopības nozarē, veicinot produktīvo, pārraudzībā esošo govju ierakstīšanu ciltsgrāmatā, atbalstot ganāmpulku īpašniekus par atbilstošo dzīvnieku ciltsdarba informācijas sagatavošanu šo govju ierakstīšanai ciltsgrāmatā;

b) piena kvalitātes un samaksas datubāzes izveidošanas pilotprojektam, kas izveidos modeli objektīvai un pārskatāmai piena kvalitātes noteikšanas un piena cenas aprēķināšanas sistēmai valstī un risinās ieilgušo diskusiju starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem par piena kvalitātes noteikšanas sistēmu un piena cenu noteikšanas pārskatāmību.

4. Atbalsta pasākumu virzīšana uz ražošanas un pārstrādes modernizēšanu un koncentrēšanu, specializācijas attīstību un kooperāciju.

5. Zinātnisko pētījumu veikšana attiecībā uz piena ražošanas un pārstrādes konkurētspējas kāpināšanu globālā aspektā.

6. Konsultāciju dienestu un ražotāju asociāciju sadarbības uzlabošana jautājumos par ražošanas efektivitātes jautājumiem un govju ganāmpulka turēšanas un ēdināšanas jautājumiem.

7. Pamatojoties uz izstrādāto Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģisko programmu un ES un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, piena aprites jomā tiks turpināta:

a) valsts uzraudzība un kontrole;

b) vienotās piena kvalitātes datubāzes izveide un uzturēšana.

Piena ražošanas saimniecību līmenī:

1. Konkurētspējīgu ražošanas saimniecību radīšana, veicinot vertikālo un horizontālo integrāciju;

2. Ražošanas saimniecībās pārejas veicināšana uz modernākām tehnoloģijām, kas samazinātu ražošanas izmaksas;

3. Dzīvnieku ēdināšanas uzlabošana un ēdināšanas izmaksu samazināšana, izmantojot vietējo rapša lopbarību;

4. Ražošanas sezonalitātes maksimāla samazināšana;

5. Prasmju un zināšanu pilnveidošana piena lopkopībā.

Piena pārstrādes līmenī:

1. Ražošanas resursu un jaudu koncentrēšana, uzlabojot ražošanas un pārstrādes struktūras;

2. Horizontālās un vertikālās integrācijas uzlabošana;

3. Piena bioloģiskās ražošanas attīstīšana;

4. Specializācijas attīstīšana un nišas produktu ražošana;

5. Piena ražotāju un pārstrādes uzņēmumu savstarpējās sadarbības uzlabošana.

 

* Ministra informatīvais ziņojums “Par situāciju piena tirgū saistībā ar piena izveduma apjomiem” Ministru kabineta 2008.gada 20.maija sēdē

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!