Zemkopības ministrs: Par nepieņemamo EK maksājumu sadali

20.maijā Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) “veselības pārbaudes” ietvaros nāca klajā ar paredzamajiem likumdošanas aktu priekšlikumiem, kuros pašreizējā redakcijā nav paredzēti adekvāti risinājumi Latvijai pašā svarīgākajā jautājumā – tiešo maksājumu sadales kritēriju pārskatīšanā, un Komisijas priekšlikums ir atstāt spēkā līdz šim piemērotos – vēsturiskos finanšu sadales kritērijus.

“Ja ģimene vienam bērnam dod ēdienu trīs reizes mazāk nekā pārējiem, ģimenes ārsts to noteikti konstatētu, bet diemžēl tā sauktajā veselības pārbaudē Eiropas Komisija izliekas neredzam tirgu kropļojošas, acīmredzamas atšķirības starp tiešo atbalstu, kuru no Eiropas Savienības kopbudžeta saņem dažādu valstu lauksaimnieki. Vēl vairāk – Eiropas Komisijas piedāvājums bez nekādiem objektīviem kritērijiem vienkārši pārnest naudu no dāsnajiem tiešmaksājumiem vecajām dalībvalstīm uz lauku attīstības programmu ir pielīdzināms zāļu kokteiļa došanai pacientam, nevis veselības pārbaudei,” uzskata zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Latvijas nostāja šajā jautājumā nav mainījusies, un zemkopības ministrs M.Roze pauž neapmierinātību ar EK lēmumiem ne tikai attiecībā uz tiešo maksājumu sadales kritērijiem, bet arī par modulācijas (finansējuma pārnese no tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstības pasākumiem) principiem, vienotā platības maksājuma (VPM) shēmu un vienotā maksājuma (VM) shēmu.

Latvija uzskata, ka arī nākotnes KLP ir jābūt kā vienotai ES politikai, bet tā ir ievērojami jāpārskata. Viens no galvenajiem šāda pārskata mērķiem ir laikus atrisināt jautājumu par jauniem un pamatotiem finanšu resursu sadales kritērijiem nākotnē gan tiešajam atbalstam, gan lauku attīstībai.

Latvijai nav pieņemama turpmāka maksājumu piešķiršana, balstoties uz vēsturiskajiem sadales kritērijiem, jo tas neatbilst mērķim izveidot konkurētspējīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecību, kā arī lauku teritoriju līdzsvarotas attīstības veicināšanu un patiesas ekonomiskās dzīvotspējas izaugsmi visā ES teritorijā.

Pašreizējie vēsturiskie finanšu sadales kritēriji (piemēram, ražība, platības, dzīvnieku skaits u.c.) ir novecojuši un neatbilst šodienas situācijai, kad ES ir 27 dalībvalstis. Savukārt ar no ražošanas atdalītajiem pārmērīgi augstajiem atbalsta platībmaksājumiem tiek pārmērīgi sadārdzināts zemes tirgus un būtībā tiek kavēta konkurētspējīgu lauksaimniecības ražošanas vienību izveide un attīstība Eiropas tirgus telpā.

Latvija nav apmierināta nedz ar brīvprātīgās, nedz obligātās modulācijas principiem, t.i., ka modulācijas rezultātā iegūtais finansējums tiek novirzīts attiecīgajām dalībvalstīm. Latvija uzskata, ka modulācijas rezultātā iegūtajam finansējumam ir jākalpo par instrumentu, kas izlīdzina atšķirības starp Kopienas lauku reģioniem, un to būtu iespējams sasniegt, izmantojot finanšu līdzekļu daļējas sadales kritērijus, kas balstīti uz objektīvām un reālām vajadzībām.

Latvija ir pret EK likumdošanas priekšlikumiem, kad jaunās dalībvalstis sāk piemērot modulāciju (sākot ar 2012.gadu), tad tām nav tiesības maksāt papildu valsts tiešos maksājumus.

Latvijai joprojām ir stingra nostāja, ka jānosaka jauni un vienlīdzīgi maksājumu piešķiršanas noteikumi un kritēriji visām dalībvalstīm, kas atbilstu jaunajiem KLP izaicinājumiem un nodrošinātu vienlīdzību visu dalībvalstu starpā.

“Ir ļoti svarīgi, lai šo maksājumu pamatā būtu stingri noteikti objektīvi to sadales kritēriji. Tāpēc, pat ja neizdosies paaugstināt maksājumus Latvijai un citām jaunajām dalībvalstīm EK kategoriskās nostājas dēļ, mēs uzskatām, ka pārējo dalībvalstu maksājumi ir jāpielīdzina, tas ir – tie jāsamazina līdz jauno dalībvalstu līmenim,” norāda zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa