Par Vācijas, Lietuvas, Igaunijas ārlietu ministru vizīti

Lai apspriestu reģionālo sadarbību, Eiropas Savienības jautājumus un starptautiskās politikas aktualitātes, vakar, 20.maijā, pēc Latvijas ārlietu ministra ielūguma Rīgā uzturējās Vācijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri. Attēlā (no kreisās): Lietuvas ārlietu ministrs Petrs Vaitiekūns, Vācijas federālais ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeijers, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Viens no sarunu tematiem bija Lisabonas līguma ratifikācijas gaita nacionālajos parlamentos un tā ieviešana. M.Riekstiņš izteica cerību, ka pārējās ES dalībvalstīs ratifikācijas process būs veiksmīgs. Ministri pārrunāja aktualitātes Rietumbalkānos saistībā ar nesen notikušajām parlamenta vēlēšanām Serbijā un situāciju Kosovā.

Sarunu ietvaros pārrunāta reģionālā sadarbība Baltijas jūras reģionā. Vācijas ārlietu ministrs F.V.Šteinmeijers uzsvēra, ka Baltijas jūras valstu padome (BJVP) ir veiksmīgs sadarbības formāts, kurā dalībvalstis var apspriest reģionam nozīmīgus jautājumus.

Par ārlietu ministru tikšanās tēmām

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeijers atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) prezidentūras laikā un atzīmēja, ka sekmīgi tiek īstenotas sākotnējās ieceres par organizācijas reformu tālāko attīstību.

Ministri apsprieda aktualitātes saistībā ar BJVP samitu, kas norisināsies Rīgā 3. un 4.jūnijā.

Politisko konsultāciju laikā M.Riekstiņš informēja kolēģus par Latvijas pozīciju jautājumā par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Ministrs uzsvēra, ka, attīstoties globālajiem politiskās un ekonomiskās integrācijas procesiem, tieši reģionālās sadarbības nozīme kļūst arvien būtiskāka.

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets norādīja, ka ES Stratēģija būs instruments, lai realizētu Baltijas jūras reģionam būtiskus jautājumus. Kā piemēru viņš minēja ekonomisko sadarbību, vides aizsardzību un jaunas infrastruktūras veidošanu.

Sarunās tika skarts arī ES un Krievijas jaunais Partnerības un sadarbības līgums. M.Riekstiņš pauda viedokli, ka ES jāturpina konsultācijas ar Krieviju par sarunu mandātu. “Pašlaik dialogs pavirzījies tik tālu, lai atrastu kompromisu,” teica M.Riekstiņš.

Lietuvas ārlietu ministrs P.Vaitiekūns šajā sakarā pateicās par Baltijas ārlietu ministru un Vācijas ārlietu ministra sapratni un pauda cerību, ka jautājumā par Eiropas Savienības un Krievijas Partnerības un sadarbības līgumu tuvākajā laikā tiks panākts risinājums.

Konsultāciju laikā ministri diskutēja arī par drošības politikas jautājumiem. Māris Riekstiņš pauda cerību, ka decembrī plānotajā NATO ārlietu ministru sanāksmē tiks panākta vienošanās par Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanu Gruzijai un Ukrainai.

Ministri vienojās, ka nākamās šāda formāta politiskās konsultācijas notiks Lietuvā.

Šogad konsultācijas notiek jau desmito reizi. Pirmo reizi šāda tikšanās tika rīkota 1996.gada 28.augustā Leipcigā pēc toreizējā Vācijas ārlietu ministra Klausa Kinkela iniciatīvas.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Par Vācijas ārlietu ministra atsevišķo tikšanos ar Latvijas Ministru prezidentu

20.maijā Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeijeru.

Ministru prezidents I.Godmanis un Vācijas ārlietu ministrs F.V.Šteinmeijers tikšanās laikā pārrunāja 3. un 4.jūnijā paredzētā Baltijas jūras valstu padomes samita darba kārtības aktualitātes: Baltijas jūras reģiona valstu sadarbība un tās perspektīvas enerģētikas jomā, Baltijas jūras kuģošanas drošība un ekoloģija, kā arī Baltijas jūras valstu padomes reforma.

Sarunas laikā amatpersonas apsprieda enerģijas drošības jautājumus un nepieciešamību diversificēt enerģijas ieguves veidus. Ministru prezidents un Vācijas ārlietu ministrs pārrunāja attiecības ar Krieviju, kā arī pasaules ekonomikas attīstības tendences.

Vācijas ārlietu ministrs uzturējās Latvijā pēc Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa ielūguma un apmeklēja kārtējās Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru politiskās konsultācijas, kuru laikā tika pārrunātas ārpolitikas aktualitātes.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paetsa, Vācijas ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmeijera, Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa un Lietuvas ārlietu ministra Petra Vaitiekūna preses konferencē 20.maijā:

M.Riekstiņš: Šī ir jau desmitā šāda formāta tikšanās. Un visu šo laiku mūsu sadarbības veids ir bijis ļoti veiksmīgs, īpaši tajos gados, kad Baltijas valstis aktīvi cīnījās par savu vietu Eiropas Savienībā un NATO.

Bet tagad situācija ir mainījusies – mēs visas četras valstis esam pilntiesīgas dalībvalstis šajās organizācijās. Tomēr ir jautājumi un izaicinājumi, pie kuriem jāstrādā.

Šodien pārrunājām vairākus būtiskus jautājumus starptautiskajā politikā, sākot ar šābrīža jautājumiem ES iekšienē. Runājām par Lisabonas līguma ratifikācijas gaitu ES dalībvalstīs. Kā zināt, Lietuvā un Latvijā šis ratifikācijas process ir pabeigts, acīmredzot tuvākajā laikā tas tiks pabeigts Vācijā un Igaunijā. Runājām arī par Lisabonas līguma tālāku implementāciju visās dalībvalstīs.

Tāpat mēs pārrunājam Eiropas Savienības kaimiņattiecību politiku. Runājām par Eiropas Savienības politiku Rietumbalkānos, īpašu uzmanību veltot pēdējiem notikumiem Serbijā – vēlēšanām, kā arī par situācijas tālāko attīstību Kosovā.

Runājām par reģionālo sadarbību. Kā zināms, Latvija šobrīd ir prezidējošā valsts Baltijas jūras valstu padomē (BJVP), un pēc divām nedēļām mēs šeit, Rīgā, sagaidīsim visu dalībvalstu valdību vadītājus, lai vienotos par šīs organizācijas reformām un tālākajām darbības prioritātēm.

Apspriedām arī ES Baltijas jūras stratēģiju. Mēs sagaidām, ka Eiropas Komisija idejas par šo stratēģiju liks priekšā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm nākamā gada jūnijā. Tāpat apmainījāmies viedokļiem, kas saistās ar Eiropas Savienības un Krievijas dialogu, īpaši attiecībā uz paredzamo sarunu sākšanu starp ES un Krieviju par sadarbības un partnerības līgumu.

Manā ieskatā, ES dalībvalstīm jāturpina konsultācijas par sarunu mandātu. Manuprāt, mēs atrodamies diezgan tuvu, lai panāktu kompromisu par šo mandātu, un sarunas varētu sākt jau pārskatāmā nākotnē.

Tāpat runājām par drošības politikas situāciju, īpaši pēc NATO Bukarestes samita lēmumiem. Pievērsāmies Ukrainai un Gruzijai un šo valstu vēlmēm tuvināties eiroatlantiskajām struktūrām, un ko mūsu valstis šajā sakarā var darīt.

Pēdējais, par ko mēs vienojāmies, – nākamā šāda tikšanās notiks Lietuvā.

“Latvijas Vēstneša” jautājums visu četru valstu ārlietu ministriem: Kā jūs stratēģiskā perspektīvā vērtējat energonesēju piegādes drošību no Krievijas, un cik aktuāli, jūsuprāt, ir domāt par alternatīviem variantiem?

M.Riekstiņš: Jautājumi par energoresursu drošību un alternatīvām energoresursu piegādēm ir tiešām ļoti svarīgi. Baltijas reģionā mums jau ir vairāki labi sadarbības piemēri, vispirms jau starp Baltijas valstīm, un arī piemēri, kas saistās ar jauniem projektiem. Vai tas attiektos uz jauniem starpsavienojumiem starp Baltijas valstīm un Skandināviju, konkrēti Zviedriju, vai starp Baltijas valstīm un Poliju, konkrēti Lietuvu un Poliju? Kā arī projekts, kurā piedalās trīs Baltijas valstis un Polija – attiecībā uz Ignalinas jauno kodolspēkstaciju? Es domāju, šīs ir lietas, kas gūs virzību un neapšaubāmi nodrošinās Baltijas telpā papildu neatkarību un alternatīvus energoapgādes avotus. Mēs esam apņēmības pilni strādāt, lai īstenotu šos projektus.

Tai pašā laikā man jāsaka, ka līdzšinējā sadarbība – man šeit jārunā tikai Latvijas vārdā –, kas mums bijusi ar Krievijas Federāciju šajā jomā, līdz šim nav nesusi nekādus pārsteigumus. Krievijas kompānijas, kas piedalās šajos projektos, ir vienmēr ievērojušas līgumsaistības un darbojas atbilstoši līgumiem, kas noslēgti. Neapšaubāmi, Krievija arī turpmāk būs viens no spēlētājiem šajā jomā, bet ne vienīgais.

F.V.Šteinmeijers: Es savu Latvijas kolēģi varu šajos secinājumos tikai atbalstīt. Mums Vācijā jau daudzus gadu desmitus energoapgādes situācija ir ļoti diversificēta. Mēs izmantojam ogles, atomenerģiju, kā arī gāzi elektroenerģijas ražošanai un, protams, arī uz priekšu būsim atkarīgi no fosilo energoresursu piegādes. Bet, izmantojot zinātnes atziņas, strādājam pie nākamās energoresursu paaudzes, lai atbalstītu atjaunojamo energoresursu izmantošanu: saules, vēja, biomasas enerģiju. Tas ir iespējams, sniedzot valsts atbalstu, kas pēdējos gados nodrošinājis būtisku reģeneratīvo energoresursu izmantošanas apjoma pieaugumu. Bet mēs esam reālisti un zinām: lai arī kā censtos veicināt atjaunojamās enerģijas iegūšanu, pārskatāmā nākotnē mums vēl vajadzēs izmantot fosilos energoavotus – gāzi, naftu. Un šeit piegādes valstu skaits ir ierobežots. Mūsu lielākie piegādātāji ir Norvēģijā un Krievijā, un tā tas arī būs. Un tāpēc es diskusijās vienmēr saku: “Būsim reālisti! Mēs nevarēsim vienā minūtē radīt jaunu energoapgādes sistēmu.” Bet, apbruņojoties ar zinātni, mums iespējams rūpēties par nākotni, lai laika posmā pēc fosilajiem energoresursiem mums kopīgi pavērtos iespēja izmantot energoresursu ražošanai jaunas tehnoloģijas. Mums principiāli jāpievēršas nākotnei un ne tikai fosilo energoresursu jomā, kurus mums vēl kādu laiku nāksies izmantot.

U.Paets: Šeit, Baltijas valstu reģionā, pieņemu, mēs visi zinām, kas mums vajadzīgs. Mums pēc iespējas ātrāk vajadzīga jaunā Ignalinas kodolspēkstacija. Mums vajadzīgi jauni energoresursu savienojumi no Polijas uz Lietuvu un no Latvijas un Lietuvas uz Zviedriju, lai tās ir galvenās saites starp Baltijas valstīm un pārējo ES. Protams, jautājums par atjaunojamajiem energoresursiem kļūst aizvien svarīgāks. Bet, ja runa ir par naftas un gāzes resursiem, vienmēr ir labāk, ja ir izvēles iespēja. Un šajā nozīmē jūtos laimīgs, ka pirmo reizi vēsturē mums ES ir pilnīgi jauns pamatdokuments – es runāju par Lisabonas līgumu, kurā ir arī pants par kopējo energoresursu politiku ES. Tas ir ļoti būtisks pants, un energoresursu diversifikācija visā ES ir ļoti būtiska. Šajā jomā, protams, ir ļoti svarīga sadarbība arī ar Azerbaidžānu, Turkestānu, ar valstīm Centrālāzijā, Dienvidkaukāzā... – tas ir būtiski, lai veidotu alternatīvus ceļus gāzes un naftas importam. Bet, ja runājam par situāciju ES, patlaban tā ir daudz labāka, nekā bija pirms pieciem gadiem, un tendence ir ļoti skaidra. Taču šis process nav vienkāršs, jo ES valstīm šodien ir ļoti dažādi apstākļi. Piemēram, gāzes izmantošanas apjoms tautsaimniecībā. Taču uzņemtais kurss ir pareizs, mēs pilnībā atbalstām kopīgu energoresursu politiku un arī jautājumu par alternatīviem energoresursu ceļiem un alternatīviem importa veidiem.

P.Vaitiekūns: Eiropas Savienība izstrādā kopīgu energoresursu stratēģiju, kas pilnveidos ES iespējas runāt vienā balsī un pilnveidos kopīgo procesu ES nākotnē. Varam paredzēt, ka tas ļaus izvairīties no energoresursu izolācijas ES. Protams, energoresursu infrastruktūras ieviešana ir svarīga visās trīs Baltijas valstīs, kā arī visam reģionam kopumā.

Ļaujiet man pateikt par nacionālo investīciju kompānijas izveidošanu, kas tuvojas nobeigumam. Šo kompāniju paredzēts izveidot 27.maijā, un tūdaļ pēc tam mēs sāksim diskusijas ar stratēģiskajiem partneriem, piemēram, ar Igauniju un Nīderlandi, un turpināsim šā projekta ieviešanu.

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā