Labklājības ministre: Atbalstot konvenciju “Par personu ar invaliditāti tiesībām”

Labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) uzskata, ka Latvijai ir būtiski parakstīt ANO konvenciju “Par personu ar invaliditāti tiesībām”. Lai paustu Latvijas atbalstu Konvencijas parakstīšanai, kā arī iepazītos ar citu valstu pasākumiem Konvencijas ieviešanā, I.Purne 21.maijā devās uz Slovēnijā notiekošo ministru sanāksmi “Par personu ar invaliditāti tiesībām”.

“ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām parakstīšana un vēlāk arī ratifikācija ir būtiska, jo demonstrē mūsu valsts attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti – vēlmi viņus integrēt sabiedrībā, nodrošināt šo personu vienlīdzību likuma priekšā un radīt iespēju viņiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības,” norādīja ministre.

I.Purne atgādina, ka konvencija “Par personu ar invaliditāti tiesībām” tika iesniegta valdībai parakstīšanai jau pagājušā gada augustā. Ņemot vērā valdības pieprasījumu veikt konvencijas ieviešanai nepieciešamo pasākumu apzināšanu un ar šiem pasākumiem saistīto izmaksu aprēķinu, Latvija konvenciju vēl nav parakstījusi.

Ministre atzīst, ka lielākā daļa konvencijas nosacījumu jau ir ietverti Satversmē, tai pakārtotajos tiesību aktos, kā arī politikas plānošanas dokumentos, kas jau šobrīd paredz valsts pienākumu ievērot vienlīdzības principu un nepieļaut diskrimināciju, tostarp arī attiecībā uz personām ar invaliditāti.

Konvencija aicina uz nediskriminējošu attieksmi un vienlīdzīgu, taisnīgu pieeju visās dzīves jomās – izglītībā, veselības aprūpē, darbavietā, ģimenes dzīvē, kultūras un sporta pasākumos, kā arī piedaloties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

I.Purne atgādina, ka sākotnēji ir neieciešama konvencijas parakstīšana un tai seko krietni ilgstošāks konvencijas ratifikācijas posms. Ar konvencijas parakstīšanu valsts neuzņemas saistības par konvencijas nosacījumu izpildi, taču tai jāatturas no darbībām, kas vērstas pret konvencijas objektu un mērķi.

Ņemot vērā konvencijai pievienojušos dalībvalstu sociālās drošības sistēmas, kā arī ekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības, konvencija nepieprasa tās tūlītēju ratifikāciju. Sagatavošanās konvencijas ratifikācijai ir ilgstošs process, kas ietver gan tiesību aktu atbilstības konvencijā ietvertajām normām izvērtēšanu, gan nepieciešamā finansējuma aprēķinu, gan stratēģijas izstrādi Konvencijā noteikto mērķu sasniegšanai.

Pašlaik Konvenciju kopumā ir parakstījušas 126 valstis, no tām ratificējušas – 17 valstis, savukārt Eiropā šo labas gribas dokumentu parakstījušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Latviju, kas vienīgā vēl pirms konvencijas parakstīšanas ir izvēlējusies sākotnēji veikt aprēķinus par konvencijas ieviešanai nepieciešamajiem līdzekļiem.

Labklājības ministrijai šobrīd ir uzdots izvērtēt ministriju un citu institūciju sniegto informāciju par veicamajiem pasākumiem personu ar invaliditāti atbalstam un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kā arī izvirzīt praktiski īstenojamu pasākumu kopumu, ko no valsts budžeta līdzekļiem 2009.gadā varētu atbalstīt Ministru kabinets.

Nepieciešamību parakstīt konvenciju uzsver arī personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās biedrības un nodibinājumi, jo tas ir nozīmīgs valsts labās gribas apliecinājums cilvēku ar invaliditāti līdzvērtības un līdztiesības atzīšanai.

Gunta Skrebele, labklājības ministres preses sekretāre