Par ieslodzīto resocializācijas koncepciju

Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas deputāti 20.maijā izjautāja atbildīgos dienestus par situāciju ieslodzīto un no cietuma atbrīvoto personu nodarbinātības jomā.

Pēc Saeimas sekretāra biedra, apakš­komisijas deputāta Andreja Klementjeva ierosinājuma deputāti nolēma aicināt Ministru kabinetu vēlreiz skatīt ieslodzīto resocializācijas koncepciju, kura kārtējo gadu nav guvusi valdības atbalstu un līdz ar to nepieciešamo finansējumu. Koncepcija paredz pasākumus, lai ļautu notiesātajiem iekļauties sabiedrībā noteiktajās normās un neatkārtot noziegumus, bet apgūt arodu un meklēt darbu. Ieslodzītos nevar piespiest strādāt, bet var radīt apstākļus, kuros mācīties un strādāt ir izdevīgāk, norādīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvji. Tie, kuriem resocializācijas rezultāti būs veiksmīgi, saskaņā ar koncepciju varēs pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu, un tā ieslodzītajiem ir laba motivācija.

Patlaban komersanti cietumos radījuši apmēram 700 darba vietas, daudzas no tām šūšanas jomā. Kopš ieslodzītajiem vairs nav jāšuj formas policistiem un prokuroriem, bet gan mūsu armijas kareivjiem, daudzi no darba vairs neatsakās, uzzināja deputāti. No ieslodzīto nopelnītā vairs neveic ieturējumus, un uzņēmējiem ir skaidri noteikumi darba vietu veidošanai cietumos, tādēļ ieslodzīto nodarbinātības rādītāji varētu uzlaboties, secināja komisija.

Deputāti atzinīgi vērtēja piespiedu darba piemērošanu likumpārkāpējiem. Šis audzinošais soda veids liek pārkāpējiem pārdomāt savu rīcību, bet, tā kā par šo darbu atlīdzība nepienākas, pašvaldībām šo cilvēku nodarbināšana ļauj ietaupīt būtiskus līdzekļus – gadā apmēram 200 tūkstošus latu.

Savukārt Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Aleksandrs Dementjevs informēja, ka lielākā dienesta klientu problēma ir zema izglītība un kvalifikācijas trūkums, kas neļauj atrast piemērotu darbu. Ļoti daudzi strādā bez darba līguma un ir sociāli neaizsargāti – starp tiem ir gan tie, kas saņēmuši nosacītu sodu, gan piespiedu darba veicēji, gan pēcieslodzījuma palīdzības saņēmēji.

A.Dementjevs pozitīvi vērtēja sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), kas labprāt strādā arī ar šo iedzīvotāju grupu. Pērn NVA nodarbinātības problēmas palīdzējusi kārtot 200 VPD klientiem, darbu atrada 82 klienti, gandrīz tikpat ieguva bezdarbnieka statusu, bet 34 apmeklēja kursus vai mācījās. Deputāti ieteica meklēt risinājumus, kā NVA kursus notiesātājiem varētu piedāvāt jau ieslodzījuma vietās.

Saeimas preses dienests