Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 20.maijā

AM: Par precizēto Valsts aizsardzības koncepciju

20.maijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināta Aizsardzības ministrijas (AM) precizētā un MK komitejā atbalstītā Valsts aizsardzības koncepcija (VAK).

Nacionālās drošības likuma 29.pants nosaka, ka VAK sagatavo AM, izskata MK un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim.

Latvijas valsts aizsardzības stratēģiskais pamatprincips precizētajā koncepcijas projektā palicis nemainīgs – Latvija savu drošību un aizsardzību balsta uz dalību NATO kolektīvajā aizsardzības sistēmā. Ņemot vērā Latvijas dalībvalsts statusu NATO un ES, koncepcija nosaka precīzas prasības Latvijas militāro spēju attīstībai gan nacionālās aizsardzības uzdevumu veikšanai, gan kopējās drošības stiprināšanai.

VAK sagatavota atbilstoši Latvijas ģeopolitiskajai situācijai, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķiem un Latvijas saistībām, kas izriet no dalības NATO un Eiropas Savienībā. Koncepcijas mērķis ir noteikt valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai. Koncepcija nosaka vadlīnijas Latvijas valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai un NBS attīstības plānošanai.

Pamatojoties uz VAK, tiek izstrādāts Valsts aizsardzības plāns, kas nosaka konkrētus valsts aizsardzības pasākumus, prioritātes un nepieciešamos resursus, kā arī iesaistīto institūciju un fizisko un juridisko personu nepieciešamo gatavību un darbību valsts aizsardzībā. Balstoties uz Valsts aizsardzības plānu, tiek izstrādāti NBS attīstības plāni.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu VAK tiek pārskatīta un apstiprināta ne retāk kā reizi četros gados.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem pašvaldību budžetu likumā

20.maijā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par pašvaldību budžetiem. Grozījumi paredz izslēgt normas par pagastu un rajonu pašvaldībām atbilstoši vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu netiek saglabātas pagastu un rajonu pašvaldības, bet gan tikai novadi un republikas pilsētas. Līdz ar to Finanšu ministrijai bija jāsagatavo atbilstoši grozījumi likumā par pašvaldību budžetiem, kas šobrīd reglamentē pagastu, novadu, pilsētu un rajonu pašvaldību patstāvīgo budžetu veidošanas nosacījumus.

Likumā pašreiz ir iestrādāta sadaļa par pasākumiem, kas jāveic pašvaldībām, apvienojoties administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Tā kā reforma tiks realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, likumā par pašvaldību budžetiem nav nepieciešams atsevišķi paredzēt pašvaldību apvienošanos.

Tāpat ar izmaiņām plānots precizēt likuma normas, izslēdzot no tām pagastu un rajonu pašvaldības, jo pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs tikai novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Likumā arīdzan tiks veikti redakcionāli labojumi, kas saistīti ar pagastu un rajonu pašvaldību neesamību.

Plānots, ka grozījumi likumā par pašvaldību budžetiem stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Par likumprojekta pieņemšanu vēl jālemj Saeimai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par finansējumu pašvaldībām lietavu un ugunsgrēka radīto seku novēršanai

20.maijā Ministru kabinets atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pieprasījumu no pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pašvaldībām piešķirt 128 045 latu finansējumu lietavu un ugunsgrēka radīto seku likvidēšanai.

Liepājas rajona Aizputes pilsētas domei šā gada sākumā vētras radīto seku likvidēšanai piešķirs 38 463 latus. Finansējums nepieciešams Aizputes pilsētas vidusskolas un sporta zāles jumta rekonstrukcijai, lai nepieļautu nokrišņu iekļuvi vidusskolas sporta zāles un viena korpusa ēkā, kā arī lai nepārtrauktu mācību procesu un nodrošinātu iespēju nodarboties ar sportu.

Preiļu rajona Pelēču pagasta padomei katlumājas jumta remontam tiks piešķirts finansējums 4500 latu apmērā, lai nepieļautu nokrišņu iekļuvi un nebojātu apkures sistēmu.

Jēkabpils rajona Asares pamatskolas jumta seguma atjaunošanai nepieciešams 17 582 latu finansējums, lai nepieļautu elektroinstalācijas elementu bojājumus, un Biržu internātpamatskolas jumta remontam tiks piešķirts 2500 latu.

Savukārt Kuldīgas pilsētas domei ugunsgrēka seku likvidēšanai daudzdzīvokļu mājā Annas ielā 6 nepieciešams valsts atbalsts 65 000 latu apmērā. Kopumā daudzdzīvokļu mājas atjaunošanai būs nepieciešami 95 000 latu, no kuriem pilsētas dome nodrošinās 30 000 latu.

Kuldīgas pilsētas pašvaldība ziņoja, ka pērn izcēlās ugunsgrēks Kuldīgas pilsētas daudzdzīvokļu mājā Annas ielā 6. Ugunsgrēka rezultātā pilnībā nodega ēkas otrais stāvs, daļēji izdega un dzēšot tika appludināts ēkas pirmais stāvs, kā rezultātā 15 ģimenes palika bez dzīvojamās platības. Izvērtējot savas iespējas, Kuldīgas pilsētas dome ir sniegusi gan materiālu, gan praktisku palīdzību bez dzīvokļiem palikušajiem īrniekiem un sākusi dzīvojamās mājas atjaunošanu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem likumos saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu

20.maijā Ministru kabinets akceptēja grozījumus vairākos likumos, kuri jāgroza, lai pabeigtu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Visus likumprojektus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā tiks izveidotas šādas administratīvās teritorijas – apriņķi, novadi, republikas pilsētas. Taču spēkā esošajā regulējumā tiek lietots tāds administratīvi teritoriālais iedalījums, kas neatbilst Administratīvi teritoriālās reformas likumam.

Līdz ar to jāsaskaņo terminoloģija un jāveic grozījumi likumos “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”, “Par zemes komisijām”, “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” un “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”.

Grozījumus paredzēts veikt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Vēlētāju reģistra likumā, Saeimas vēlēšanu likumā, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Prokuratūras likumā.

Paredzēts, ka likumprojekti stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā, jo Administratīvi teritoriālās reformas likums nosaka, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiks realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

TM: Par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumu

20.maijā Ministru kabinets akceptēja Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumu. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt aktuālu un publiski pieejamu informāciju par apgrūtinātajām teritorijām un apgrūtinājumus izraisošajiem objektiem, izveidojot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu. Vienotajā sistēmā tiks uzkrāti telpiskie un teksta dati jeb metadati par visu valsts teritoriju.

Latvijā apgrūtināto teritoriju lielāko īpatsvaru veido aizsargjoslas, ko nosaka Aizsargjoslu likums. Pārējās apgrūtinātās teritorijas nosaka likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Būvniecības likums, Civillikums, likums “Par zemes dzīlēm”, Sugu un biotopu aizsardzības likums, likums “Par piesārņojumu” un Zvejniecības likums. Līdz ar to nav noteikti vienoti principi informācijas par apgrūtinātajām teritorijām uzkrāšanā, tā tiek uzkrāta atšķirīgā veidā, proti, atšķiras datu formāti, detalizācijas pakāpe un precizitāte, turklāt personai, lai saņemtu informāciju, jāgriežas dažādās institūcijās.

Aizsargjoslu likums jau paredz izveidot Aizsargjoslu datubāzi, kurā uzkrātie dati par aizsargjoslām veidos aptuveni 70% no kopējās informācijas par visām valstī esošajām apgrūtinātajām teritorijām. Gan no lietotāju, gan datu turētāju viedokļa būtu lietderīgi esošo normatīvo regulējumu paplašināt, pieņemot likumprojektu par jaunas, visaptverošas informācijas sistēmas izveidi, kurā būtu nodrošināta nosacīti 100% informācijas uzkrāšana.

Pieņemot šo likumprojektu, tiktu risināta problēma, ka valstī nav pieejami aktuāli dati par visām apgrūtinātajām teritorijām, kā arī nav aktuālas informācijas par nekustamo īpašumu objektu apgrūtinājumiem un lietošanas tiesību aprobežojumiem.

Pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā būs noteiktas informatīvās sistēmas izveidošanas un darbības principi, uzkrājamie dati un to sniedzēji, tiesības un pienākumi, datu avoti, datu izsniegšana, izmantošana un finansēšanas kārtība. Informatīvās sistēmas pārzinis būs Valsts zemes dienests.

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā iekļautos datus plānots savietot ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, lai automātiski noteiktu nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus. Savukārt aktuālāki un precīzāki kadastrālās uzmērīšanas dati no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas kalpos par informācijas aktualizācijas avotu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par veterinārajām, higiēnas un nekaitīguma prasībām svaigpiena apritei

Valdība 20.maijā apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”. Noteikumi nepieciešami, lai noteiktu, kā Latvijā tiks nodrošināta Eiropas Padomes un Parlamenta regulas, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, noteikto mērķu sasniegšana.

Noteikumi paredz izveidot vienotu svaigpiena kvalitātes datubāzi, kurā tiktu apkopoti iegūtie obligāto svaigpiena paraugu laboratoriskās testēšanas rezultāti, kas radīs iespēju svaigpiena ražotājiem, svaigpiena pircējiem un pārstrādātājiem salīdzināt iegūtos testēšanas rezultātus ilgākā laika periodā. Tāpat būs iespēja analizēt tos un tāpēc iespējami īsā laikā novērst pieļautās kļūdas un uzlabot piena kvalitāti. Šo datubāzi izmantos arī valsts institūcijas. Analizējot datubāzē ievadītos datus, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) varēs koordinēt kontroļu biežumu svaigpiena ražošanas uzņēmumos.

Noteikumu izpildi un uzraudzību turpinās veikt PVD. Pēc MK noteikumu projekta pieņemšanas PVD izsniegs piena realizācijas atļaujas tiem svaigpiena ražotājiem, kas gribēs iesaistīties svaigpiena ražošanā vai vēlēsies atļauju ražot pienu atjaunot. Svaigpiena ražotāji, kas svaigpiena ražošanā darbojas, svaigpiena realizācijas atļauju saņems pēc pirmās PVD kontroles. Pirms tās izsniegšanas PVD veiks pārbaudi piena ražošanas saimniecībā, lai izvērtētu dzīvnieku veselības stāvokli, novietnes atbilstību normatīvo aktu prasībām un iegūstamā svaigpiena kvalitāti.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMEPLS: Par priekšlikumiem bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas komunikācijas tehnoloģijas

Ministru kabineta 20.maija sēdē tika apstiprināta Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) sagatavotā Latvijas Republikas nacionālā pozīcija par priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Kopienas daudzgadu programmu to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas komunikācijas tehnoloģijas.

Valstu nacionālās pozīcijas šajā jautājumā tika izskatītas Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomes 2008.gada sanāksmē Briselē 21.maijā.

Sanāksmē dalībvalstu ministri vienojās par vispārēju pieeju Eiropas Kopienas daudzgadu (2009–2013) programmai to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas komunikācijas tehnoloģijas, pirms Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma.

Priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomes lēmums ir izstrādāts, lai ar jaunu Eiropas Kopienas programmu “Drošāks internets” turpinātu sākto cīņu pret nelegālu un kaitīgu saturu internetā un citās komunikācijas tehnoloģijās, kas var apdraudēt bērnus un jauniešus. Šos jautājumus iepriekš risināja Eiropas Kopienas Rīcības plāns drošākam internetam (1999–2004) un Eiropas Kopienas programma “Drošāks internets plus” (Safer Internet plus; 2004–2008).

Jaunajā Kopienas programmā lielāks uzsvars likts uz drošāku interneta un citu komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu.

Kā galvenie pasākumi programmas vispārējo mērķu sasniegšanai noteikta sabiedrības informētības nodrošināšana, cīņa pret nelegālu saturu un kaitīgas uzvedības bloķēšana tiešsaistē, drošākas tiešsaistes vides veicināšana un zināšanu bāzes izveide.

Programmas ieviešana un finansējums 55 miljonu eiro apmērā paredzēts no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

Latvijā kopš 2006.gada septembra ar Eiropas Kopienas programmas “Drošāks internets plus” līdzfinansējumu tiek īstenots projekts “Net-Safe” un kopš 2007.gada jūlija – projekts “Hotline”. Projektus īsteno Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts sadarbībā ar Latvijas Interneta asociāciju. Projektu mērķis ir informēt par riskiem internetā un drošu interneta lietošanu, novērst nelegāla satura izplatību un iesaistīt sabiedrību un interneta pakalpojumu sniedzējus informācijas vides kvalitātes uzlabošanā.

Latvija atbalsta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomes lēmumu, ar ko izveido Kopienas daudzgadu programmu to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas komunikācijas tehnoloģijas, jo minētā programma nodrošina iepriekšējos gados veikto pasākumu drošākas interneta vides radīšanai nepārtrauktību.

Latvija ir ieinteresēta iesaistīties jaunās programmas projektos, lai turpinātu iepriekšējās programmas “Drošāks internets plus” projektu aizsāktos pasākumus tiešsaistes tehnoloģiju drošas lietošanas veicināšanai.

Latvija uzskata, ka programmai “Drošāks internets” (Safer Internet; 2009–2013) ir jānodrošina “Drošāks internets plus” programmas, kura beidzas 2008.gadā, turpinājums.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts