|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 20. maija rīkojums Nr. 266 "Par Latvijas Republikas Pirmo energoefektivitātes rīcības plānu 2008.–2010.gadam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.05.2008., Nr. 79 https://www.vestnesis.lv/ta/id/175690
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr.267Par atteikumu nodot privatizācijai sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" Vēl šajā numurā22.05.2008., Nr. 79 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 266 Pieņemts: 20.05.2008. |
Ministru kabineta rīkojums Nr.266
Rīgā 2008.gada 20.maijā (prot. Nr.30 20.§)
1. Apstiprināt Ekonomikas ministrijas iesniegto Latvijas Republikas Pirmā energoefektivitātes rīcības plāna 2008.–2010.gadam (turpmāk – rīcības plāns) projektu.
2. Ekonomikas ministrijai nosūtīt rīcības plānu Latvijas Republikas pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā (Briselē).
3. Ekonomikas ministrijai līdz 2011.gada 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par rīcības plāna izpildi.
4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmai izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu 2009.gadam un turpmākajiem gadiem.
Ministru prezidents I.Godmanis
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
(Ministru kabineta
2008.gada 20.maija rīkojums Nr.266)
Energoresursu un enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ražošanas, transportēšanas un patēriņa posmā ir viens no galvenajiem Latvijas Republikas valsts attīstības un enerģētikas politikas uzdevumiem, kura risināšana pozitīvi ietekmēs enerģijas apgādes drošību, klimata pārmaiņu samazināšanu un valsts ekonomikas konkurētspēju.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam (turpmāk – attīstības plāns) ir izstrādāts saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu un ir vidēja termiņa plānošanas dokuments laikposmam no 2007.gada līdz 2013.gadam. Attīstības plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū. Tas ir Latvijas ieguldījums Eiropas Savienības dalībvalstu kopējā stratēģijā un Lisabonas programmas īstenošanā.
Attīstības plāns nosaka, ka enerģijas pietiekamība ir valsts ekonomiskās izaugsmes, dzīves kvalitātes un valsts drošības jautājums. Pilnveidojot enerģijas apgādes infrastruktūru un realizējot enerģijas efektivitātes pasākumus, jāuzlabo enerģijas pieejamība un pietiekamība patērētājiem un jāsamazina ietekme uz vidi.
Energoefektivitātes jomā risināmie uzdevumi ir saistīti ar komunālās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu, energoresursu nelietderīgas izmantošanas novēršanu un vienotas atbalsta politikas izstrādāšanu energoefektivitātes paaugstināšanai siltumapgādes uzņēmumu sistēmās un ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.
Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam izvirza vairākus mērķus, kas vērsti uz enerģijas efektīvāku izmantošanu:
1) ar energoefektivitātes pasākumiem ēkās sekmēt primāro energoresursu patēriņa samazināšanos par 1 % gadā, salīdzinot ar aprēķināto patēriņu bez efektivitātes pasākumu veikšanas, lai energointensitāte 2010., 2015. un 2020.gadā samazinātos attiecīgi līdz 0,35, 0,28 un 0,22 TOE/1000 EUR (2000.);
2) laikposmā līdz 2016.gadam samazināt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās no 220–250 kWh/m2/gadā līdz 195 kWh/m2/gadā, bet līdz 2020.gadam sasniegt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu 150 kWh/m2/gadā.
Latvijas Republikas ekonomikas straujie attīstības tempi (kopš 2001.gada iekšzemes kopprodukts vidēji ik gadu ir palielinājies par 8,1 %, 2005.gadā tas pieauga vēl straujāk – par 10,2 %) nosaka arī gala enerģijas pieaugumu, neraugoties uz veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem.
1.att. Enerģijas gala patēriņš Latvijas Republikā
Enerģijas gala patēriņš Latvijas Republikā 2005.gadā bija 172 PJ. Lielākie enerģijas patērētāji bija mājsaimniecības un transports (1.att.) – attiecīgi 36 % un 25 %.
Enerģijas lietderīgu izmantošanu sekmē gan enerģijas efektivitātes paaugstināšanas pasākumi, gan enerģijas taupīšanas pasākumi. Enerģijas efektivitāti būtiski ietekmē izmantotās tehnoloģijas, turpretim enerģijas taupīšana ir process, kura pamatā ir enerģijas patērētāju ieradumu un uzvedības kopums. Enerģijas efektivitātes paaugstināšanas un enerģijas taupīšanas stratēģijām ir jābūt balstītām uz kopēju valsts stratēģiju, kur būtiskākie instrumenti ir nodokļu politika un dažādi atbalsta mehānismi.
Programmu un finanšu instrumentu mērķis ir energoefektivitātes ekonomiskā potenciāla apgūšana. Plānotais publiskais finansējums ietver valsts, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus, kā arī nacionālo publisko finansējumu. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmai izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu 2009.gadam un turpmākajiem gadiem.
1.tabula
Valsts noteiktie enerģijas ietaupījuma mērķi un būtiskākie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi
|
Pieņemtais nacionālais indikatīvais gada enerģijas ietaupījuma mērķis 2016.gadam (GWh) |
3483 |
|
|
Pieņemtais nacionālais indikatīvais vidēja termiņa gada enerģijas ietaupījuma mērķis 2010.gadam (GWh) |
67 |
|
|
Energoefektivitātes uzlabošanas programmas, energopakalpojumi, citi energoefektivitātes pasākumi, lai sasniegtu pieņemto mērķi |
Sagaidāmais gada enerģijas ietaupījums 2010.gada beigās (GWh) |
Sagaidāmais gada enerģijas ietaupījums 2016.gada beigās (GWh) |
|
Energoefektivitātes pasākumi mājokļu sektorā: 1) energoaudita veikšana ēkās un ēku energosertificēšana |
52 |
2701 |
|
2) energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu ēkās 3) energoefektivitātes paaugstināšana valsts un pašvaldību ēkās 4) enerģijas patērētāju informēšana 5) tiesību aktu izstrāde energoefektivitātes paaugstināšanai ēkās |
||
|
Energoefektivitātes pasākumi pakalpojumu sektorā: 1) informatīvas kampaņas par energoefektīva apgaismojuma piemērošanu komersantu birojos 2) informatīvas kampaņas par energoefektīvu datoru izmantošanu komersantu birojos 3) informatīvas kampaņas par elektroierīču energoefektivitātes marķējumā atspoguļoto informāciju |
8 |
408 |
|
Energoefektivitātes pasākumi rūpniecībā: 1) informācijas pieejamība par efektīvākajiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem un elektroierīču energoefektivitātes marķējumā atspoguļoto informāciju 2) apgaismojuma energoefektivitātes uzlabošana 3) energoaudits, tehnoloģisko procesu energoefektivitātes uzlabošana un komersantu pārstrukturēšana |
3 |
159 |
|
Energoefektivitātes pasākumi transporta sektorā: 1) sistemātiska automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaude 2) Rīgas pilsētas maģistrālo ielu tīkla efektivitātes palielināšana un transporta sistēmas plānošana 3) Rīgas piepilsētas dzelzceļa un Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas integrācija, lai uzlabotu publiskā transporta efektivitāti 4) diferencētas nodokļa likmes piemērošana pasažieru automašīnām atkarībā no dzinēja tilpuma un vecuma 5) informācijas izplatīšana par efektīvām enerģijas patēriņa samazināšanas tehnoloģijām un pieejām (optimāls gaisa spiediens vieglo automašīnu riepās) |
4 |
204 |
|
Energoefektivitātes pasākumi lauksaimniecībā: 1) SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programma 2000.–2006.gadam 2) Latvijas Lauku attīstības programma 2007.–2013.gadam |
0 |
11 |
|
Sagaidāmais kopējais enerģijas ietaupījums (GWh) |
67 |
3483 |
|
Energoefektivitātes horizontālie un starpsektoru pasākumi: 1) akcīzes nodokļa piemērošana naftas produktiem 2) akcīzes nodokļa piemērošana elektroenerģijai |
||
|
Pasākumi valsts parauglomas izpildes nodrošinājumam: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem VI pielikuma “c” un “e” punkta prasību iekļaušana Publisko iepirkumu likumā 2) jauno valsts administrācijas ēku būvniecība saskaņā ar energoefektīvas būvniecības labās prakses principiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti prasībām 3) valsts un pašvaldību ēku energosertifikātu izvietošana apmeklētājiem redzamās vietās |
||
2.tabula
Nepieciešamais
publiskā finansējuma apjoms informācijas kampaņām
un izpildes termiņš
|
Nr. p.k. |
Pasākums |
Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) |
Finansējuma avots |
Īstenošanas gads |
|
1. |
Patērētāju informācijas kampaņas |
67,50 52,3 |
– |
2009. 2010. |
|
Kopā |
119,8 |
– |
2009.–2010. |
3.tabula
Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu finansēšanas avoti
3.1.tabula
Energoefektivitātes pasākumi mājokļu sektorā
|
Nr. p.k. |
Pasākums |
Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) |
Finansējuma avots un finansējums (tūkst. latu) |
Īstenošanas gads |
|
1. |
Sociālo dzīvojamo ēku siltumnoturības palielināšana |
23074,7 |
ERAF, 6922,4 |
2010.–2014. |
|
2. |
Daudzdzīvokļu ēku siltumnoturības palielināšana |
27523,7 |
ERAF, 27523,7 |
2010.–2015. |
|
3. |
Klimata pārmaiņu finanšu instruments |
~3600 ~13000 |
valsts budžets1, ~1100 ~39002 |
2010.3 2011. |
Piezīmes.
1 No CO2 kvotu pārdošanas ieņēmumiem.
2 Publiskais līdzfinansējums norādīts aptuveni, jo uz attiecīgo brīdi (2008.gada maijs) nav zināmi precīzi apjomi.
3 Prognozēts, ka šā finanšu instrumenta piešķiršana notiks 2010.gadā, bet apgūšana turpināsies 2011.gadā.
3.2.tabula
Energoefektivitātes pasākumi pakalpojumu sektorā
|
Nr. p.k. |
Pasākums |
Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) |
Finansējuma avots |
Īstenošanas gads |
|
1. |
Informatīvas kampaņas par energoefektīva apgaismojuma piemērošanu komersantu birojos |
7,90 8,46 |
Valsts budžets |
2009. 2010. |
|
2. |
Informatīvas kampaņas par energoefektīvu datoru izmantošanu komersantu birojos |
7,90 8,46 |
Valsts budžets |
2009. 2010. |
|
3. |
Informatīvas kampaņas par elektroierīču energoefektivitātes marķējumā atspoguļoto informāciju |
7,90 8,46 |
Valsts budžets |
2009. 2010. |
|
Kopā |
49,08 |
2009.–2010. |
3.3.tabula
Energoefektivitātes pasākumi rūpniecības sektorā
|
Nr. p.k. |
Pasākums |
Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) |
Finansējuma avots |
Īstenošanas gads |
|
1. |
Informācija par efektīvākajiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem un elektroierīču energoefektivitātes marķējumos atspoguļoto informāciju |
13,40 25,05 |
Valsts budžets |
2009. 2010. |
|
2. |
Apgaismojuma energoefektivitātes uzlabošana |
5,52 5,90 |
Valsts budžets |
2009. 2010. |
|
3. |
Energoaudita metodoloģijas izstrāde tehnoloģisko procesu energoefektivitātes uzlabošanai un komersantu pārstrukturēšanai |
10,00 |
Valsts budžets |
2009. |
|
Kopā |
59,87 |
2009.–2010. |
3.4.tabula
Energoefektivitātes pasākumi transporta sektorā
|
Nr. p.k. |
Pasākums |
Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) |
Finansējuma avots |
Īstenošanas gads |
|
1. |
Rīgas pilsētas maģistrālo ielu tīkla efektivitātes palielināšana un transporta sistēmas plānošana |
91912 |
ERAF un Kohēzijas fonds |
2010.– 2016. |
|
2. |
Rīgas piepilsētas dzelzceļa un Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas integrācija, lai uzlabotu publiskā transporta efektivitāti |
86020 |
Kohēzijas fonds |
2009.–2016. |
|
3. |
Informācijas izplatīšana par efektīvām enerģijas patēriņa samazināšanas tehnoloģijām un pieejām |
11,05 11,82 |
Valsts budžets |
2009. 2010. |
|
Kopā |
177954,87 |
2009.–2016. |
3.5.tabula
Energoefektivitātes pasākumi lauksaimniecības un lauku attīstības sektorā
|
Nr. p.k. |
Pasākums |
Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) |
Finansējuma avots |
Īstenošanas gads |
|
1. |
SAPARD Latvijas
Lauksaimniecības un lauku attīstības programma |
24413 |
Eiropas Savienības finansējums, sabiedriskais finansējums |
2000.–2004. |
|
2. |
Latvijas Lauku attīstības programma 2007.–2013.gadam |
661213* |
ELFLA, sabiedriskais finansējums, privātais finansējums, valsts budžets |
2007.–2013. |
|
Kopā |
685626 |
Piezīme.* Paredzētais finansējums norādīts visam programmas periodam.
3.6.tabula
Energoefektivitātes horizontālie un starpsektoru pasākumi
|
Nr. p.k. |
Pasākums |
Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) |
Finansējuma avots |
Īstenošanas gads |
|
1. |
Akcīzes nodokļa piemērošana naftas produktiem |
– |
– |
– |
|
2. |
Akcīzes nodokļa piemērošana elektroenerģijai |
– |
– |
– |
|
Kopā |
– |
3.7.tabula
Energoefektivitātes pasākumi valsts sektorā
|
Nr. p.k. |
Pasākums |
Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) |
Finansējuma avots |
Īstenošanas gads |
|
1. |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem VI pielikuma “c” un “e” punkta prasību iekļaušana Publisko iepirkumu likumā |
50 |
Valsts budžets |
2008. |
|
2. |
Jauno valsts administrācijas ēku būvniecība saskaņā ar energoefektīvas būvniecības labās prakses principiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti prasībām |
100 |
Valsts budžets |
2009.–2010. |
|
Kopā |
150 |
2008.–2010. |
3.8.tabula
Energoefektivitātes pasākumi centralizētajā siltumapgādē
|
Nr. p.k. |
Pasākums |
Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) |
Finansējuma avots |
Īstenošanas gads |
|
1. |
Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai |
42320 |
Kohēzijas fonds |
2009.–2010. |
|
2. |
Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība |
17350 |
Kohēzijas fonds |
2008.–2009. |
|
Kopā |
59670 |
2008.–2010. |
3.9.tabula
Tiesību aktu iniciatīvas
|
Nr. p.k. |
Pasākums |
Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) |
Finansējuma avots |
Īstenošanas gads |
|
1. |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti prasību iekļaušana |
30 |
Valsts budžets |
2008. |
|
2. |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem prasību iekļaušana |
35 |
Valsts budžets |
2009. |
|
Kopā |
65 |
2008.–2009. |
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ministru kabineta rīkojums Nr.265
Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos
Ministru kabineta rīkojums Nr.267
Par atteikumu nodot privatizācijai sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs"