Par kopīgu cīņu pret organizēto noziedzību
Pagājušajā nedēļā Rīgā notika ASV Tieslietu departamenta rīkots seminārs Latvijas un Igaunijas juristiem — prokuroriem un policijas izmeklēšanas speciālistiem, kā arī parlamentu deputātiem, kuru darbība saistīta ar likumsargāšanas jautājumiem. Tā mērķis bija nodrošināt pieredzes apmaiņu starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanā un iepazīstināt dalībniekus ar ASV tieslietu sistēmu un praksi šajā cīņā. Trīs dienas semināra dalībnieki apmainījās organizētās noziedzības apkarošanas pieredzē.
Atklājot semināru, ASV vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss teica, ka noziegumi bieži vien tiek plānoti vienā valstī, bet īstenoti citā, tāpēc ir svarīgi attīstīt veidus, kā sadarboties noziedzības apkarošanā. "Mūsdienu pasaulē taisnīguma meklēšana prasa, lai mēs domātu un būtu spējīgi rīkoties pāri robežām. Tas ir īpaši svarīgi, cīnoties pret organizētās noziedzības grupām, kuru darbība nepazīst robežas," uzsvēra ASV vēstnieks.
Semināra rezultātus piektdien, 12. janvārī, preses konferencē izvērtēja ASV Tieslietu departamenta pārstāvis Latvijā Marks Makkeons, ASV Federālās prokuratūras pārstāvis no Ilinoisas štata Marks Vogels un Latvijas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums, kā arī vairāki citi semināra dalībnieki.
M.Makkeons semināru nosauca par ļoti sekmīgu, jo tajā notikusi tiešām ražīga trīs valstu pieredzes apmaiņa. Savukārt ASV Federālās prokuratūras pārstāvis no Ilinoisas štata M.Vogels uzsvēra, ka amerikāņu tiesībsargāšanas iestādēm tagad jācīnās ne vien ar vēsturiski jau ierastajām itāļu, Āzijas imigrantu un spāņu mafijām, bet arī ar Austrumeiropas ieceļotāju mafiju.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dz.Kudums pateicās ASV valdībai un vēstniecībai Latvijā par teicami organizēto semināru, uzsverot, ka Latvijai jau tuvākajā laikā jāpieņem daudzi konkrēti likumdošanas akti ar kardinālām izmaiņām. Vispirms jau jauns kriminālprocesa kodekss.
"Latvijas Vēstnesis": — Kāpēc šajā seminārā no trim Baltijas valstīm piedalījās tikai Latvijas un Igaunijas juristi?
ASV Tieslietu departamenta pārstāvis Latvijā M.Makkeons: — Protams, ideāli būtu bijis sarīkot semināru katrā valstī atsevišķi, taču to bija grūti izdarīt. Vispirms jau tāpēc, ka mūsu augstas klases lektoriem būtu grūti tik ilgi atrasties projām no sava tiešā ikdienas darba. Ideāli būtu bijis rīkot kopīgu semināru visu triju Baltijas valstu juristiem, taču arī šo variantu apgrūtināja organizatoriskas problēmas. Tādēļ izlēmām vispirms runāt ar Latvijas un Igaunijas juristiem Rīgā, bet pēc tam sarīkot vēl vienu semināru Lietuvā.
"Latvijas Vēstnesis": — Kas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam Dzintaram Kudumam likās nozīmīgākais šajā seminārā?
Dz.Kudums: — Iespēja iepazīties ar konkrētiem juridiskajiem instrumentiem, ko Amerikas tiesībsargājošās institūcijas izmanto cīņā pret organizēto noziedzību. Diemžēl mums pagaidām vēl nav daudzu šādu instrumentu konkrētu likumdošanas aktu formā. Mēs zinām, ka arī Latvijā darbojas organizētas noziedznieku grupas, ka viņi staigā pa mūsu ielām, taču nespējam šīs grupas likvidēt. Tikai viens piemērs: mums joprojām nav juridisku instrumentu, lai valsts dabūtu savā pārziņā noziedzīgo grupējumu īpašumus, iegūtos līdzekļus novirzot tiesībsargājošo iestāžu darba tālākai attīstībai, kā tas tiek darīts ASV. Amerikā ir izveidots īpašs fonds, kurā nonāk organizētajiem noziedznieku grupējumiem atsavinātie īpašumi, kas tiek izmantoti turpmāk cīņas pastiprināšanai pret šiem grupējumiem. ASV likumdošana savām tiesībsargājošajām institūcijām devusi daudzus tiešām bargus instrumentus.
"Latvijas Vēstnesis": — Seminārā tika akcentēta cilvēka tiesību ievērošana cīņā pret noziedzīgajiem grupējumiem. Mums vēl spilgtā atmiņā saglabājusies padomju okupācijas režīma ignorance pret cilvēka tiesībām, kad izmeklēšanā pierādījumi tika iegūti pēc principa "mērķis attaisno līdzekļus".
Dz.Kudums: — Jā, ir liela starpība ar pašreizējo situāciju, kad dzīvojam civilizētā valstī. Protams, cilvēka tiesību ievērošana ierobežo izmeklēšanā lietojamo līdzekļu un paņēmienu spektru, taču šeit ir arī ļoti būtisks pozitīvs aspekts: neviens cilvēks nedrīkst tikt apvainots bez stingriem pierādījumiem. Piemēram, ja godīga privātuzņēmēja vārds bez pierādījumiem, tikai balstoties uz baumām vai pieņēmumiem, nonāk preses slejās, cieš šī cilvēka bizness. Pat ja vēlāk izrādās, ka viņš nebija vainīgs. Juristiem ir jāievēro zelta vidusceļš, ar pietāti izturoties pret cilvēka tiesībām un maksimāli izmantojot visus juridiskos instrumentus. ASV Tieslietu departamenta rīkotais seminārs parādīja, ka Latvijā šo instrumentu spektrs ir būtiski jāpaplašina.
Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors