Eiropas Komisija: Par iespējām mazināt ietekmi, ko rada pārtikas cenu pieaugums

21.maijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu, kurā izklāstīti iespējamie politiskie risinājumi, lai mazinātu ietekmi, ko rada pārtikas cenu pieaugums pasaules tirgū. Šo dokumentu apspriedīs 19.–20.jūnija Eiropadomes sanāksmē.

Paziņojumā ir analizēti strukturālie un cikliskie faktori un ierosināts trīsvirzienu politiskais risinājums, tostarp īstermiņa pasākumi saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas efektivitātes pārbaudi un mazumtirdzniecības nozares uzraudzību; iniciatīvas lauksaimniecības piegādes uzlabošanai un nodrošinātības ar pārtiku garantēšanai, tostarp ilgtspējīgas nākamās paaudzes biodegvielas veicināšanai; kā arī iniciatīvas, lai atbalstītu globālos centienus risināt problēmu saistībā ar cenu pieauguma ietekmi uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem.

Komisijas priekšsēdētājs Hosē Manuels Barrozu ir paziņojis: “Eiropas Savienība ir ātri reaģējusi uz pēkšņo pārtikas cenu pieaugumu. Mēs esam saskārušies ar problēmu, kurai ir daudz pamatcēloņu un daudz seku. Tādēļ mums vienlaikus jāpieņem pasākumi vairākās jomās. Iespējamie politiskie risinājumi, ko mēs šodien ierosinājām, papildina pasākumus, ko mēs jau esam pieņēmuši. Komisija aicina dalībvalstis sniegt vienotu risinājumu Eiropas līmenī cīņā pret šo globālo problēmu. Atbildi mēs saskaņosim ar mūsu starptautiskajiem partneriem ANO un G8.”

Kāpēc pārtikas cenas ir pieaugušas?

Paziņojumā ir apskatīti iemesli nesenajam pārtikas produktu cenu pieaugumam ES un starptautiskā mērogā. Šis cenu pieaugums sekoja trīs desmitgades ilgai lauksaimniecības ražojumu cenu lejupslīdes tendencei. Jaunākie rādītāji atspoguļo cenu kritumu vairumam patēriņa preču salīdzinājumā ar rekordcenām 2008.gada sākumā. Strukturālie faktori pārtikas cenu pieaugumam ietver pastāvīgi augošo pieprasījumu pēc ikdienā lietojamajiem pārtikas produktiem un pārtikas produktiem ar augstāku pievienoto vērtību, īpaši lielās valstīs ar strauji augošu ekonomiku, kā arī vispārēju pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Pieaugošajām enerģijas izmaksām ir ievērojama ietekme uz pārtikas cenām, īpaši saistībā ar pieaugošajām izejvielu, piemēram, slāpekļa mēslošanas līdzekļu, izmaksām, kuras kopš 1999.gada ir pieaugušas par 350%, un lielākām transporta izmaksām. Kultūraugu ražība ir samazinājusies, un ir parādījušās jaunas lauksaimniecības produktu tirdzniecības vietas. Īslaicīgi faktori, kas veicinājuši cenu pieaugumu, ietver sliktu ražu vairākos pasaules reģionos, tradicionāli nelielus krājumus, ASV dolāra vērtības samazināšanos un eksporta ierobežojumus vairākās valstīs, kuras parasti ir piegādātājas valstis pasaules tirgum. Spekulācijas ir palielinājušas pastāvošo cenu nestabilitāti.

Ietekme ES

Patēriņa preču cenu pieaugums ir veicinājis pārtikas produktu cenu inflāciju un vispārējo inflāciju ES, lai arī ietekmi uz mazumtirdzniecības precēm ir ierobežojusi eiro vērtības palielināšanās, izejvielu daļas samazināšanās pārtikas ražošanas izmaksās salīdzinājumā ar enerģiju un darbaspēku, kā arī procentuāli nelielās pārtikas izmaksas vidējos mājsaimniecības izdevumos. Tomēr ietekme dažās dalībvalstīs ir jūtama daudz vairāk nekā citās dalībvalstīs, un tā ir daudz smagāk skārusi mazturīgās ģimenes. Laukaugu ražotāji no šīs situācijas ir ieguvuši, taču lopkopjus ir skāris lopbarības cenu pieaugums.

Ietekme pasaules līmenī

Tās jaunattīstības valstis, kuras ir pārtikas neto importētājas, ir skartas vissmagāk, kamēr neto importētājas valstis kopumā ir ieguvējas šajā situācijā. Ja arī cenu pieaugums vēl nav radījis pārtikas trūkumu, tas ir radījis lielāku nabadzību, nepareizu uzturu un pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju lielāku neaizsargātību pret turpmākiem ārējiem satricinājumiem.

Tomēr vidējā un ilgā laika posmā cenu pieaugums lauksaimniekiem jaunattīstības valstīs var radīt jaunas iespējas gūt peļņu un varētu palielināt lauksaimniecības ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē.

Nākotnes tendences

Cenas ir sākušas kristies salīdzinājumā ar nesenajām rekordcenām, un Komisija paredz, ka šāds cenu kritums turpināsies un tirgi stabilizēsies. Tomēr Komisija neuzskata, ka cenas būs tikpat zemas kā agrāk.

Politiskais risinājums

Trīsvirzienu politiskais risinājums, ko Komisija 21.maijā ierosināja, ietver šādus pasākumus:

1) īstermiņa pasākumi – kopējās lauksaimniecības politikas efektivitātes pārbaude un mazumtirdzniecības nozares uzraudzība saskaņā ar vienotā tirgus pārskatu atbilstoši konkurences un iekšējā tirgus principiem;

2) ilgtermiņa pasākumi – iniciatīvas lauksaimniecības piegādes uzlabošanai un nodrošinātības ar pārtiku garantēšanai, tostarp ilgtspējīgu biodegvielas kritēriju un nākamās paaudzes biodegvielas attīstības veicināšanai Eiropā un starptautiskā mērogā, kā arī lauksaimniecības pētniecības stiprināšanai un zināšanu izplatīšanai jo īpaši jaunattīstības valstīs;

3) iniciatīvas, lai atbalstītu globālos centienus risināt problēmu saistībā ar cenu pieauguma ietekmi uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem, tostarp saskaņotāka starptautiskā reakcija uz pārtikas krīzi jo īpaši saistībā ar ANO un G8; turpmāka atvērtās tirdzniecības politika, kas pasaules visnabadzīgākajām valstīm piedāvā preferenciālu piekļuvi Eiropas Savienības tirgum; ātra reakcija uz tūlītējām īslaicīgām cilvēku vajadzībām; palīdzības attīstības jomā vēršana uz ilgtermiņa projektiem, lai atjaunotu jaunattīstības valstu lauksaimniecību.

Kopumā Komisija turpinās aktīvi uzraudzīt pastāvošo situāciju un pielāgot politiku, ņemot vērā jaunos apstākļus.

Vai ES jāatsakās no mērķa saistībā ar biodgevielu pieaugošo pārtikas cenu dēļ?

Eiropadome 2007.gadā izvirzīja mērķi attiecībā uz biodegvielu transporta vajadzībām, un Komisija 2008.gada janvārī iesniedza priekšlikumus šā mērķa īstenošanai. Mērķis nekad nav bijis par katru cenu sasniegt 10% biodegvielas. Mērķis ir sasniegt 10% biodegvielas, ievērojot stingrus nosacījumus.

Šie nosacījumi ietver īstenojamu un stabilu ilgtspējības shēmu un otrās paaudzes biodegvielas komerciālo dzīvotspēju. Eiropas Savienības ilgtspējības shēmu šobrīd apspriež Padome un Eiropas Parlaments. Tā būs pirmā šāda veida shēma pasaulē. Tai būs jānodrošina, ka ražošanai nebūs negatīva blakusiedarbība, un tā būs stabila un izpildāma.

Ar Eiropas Savienības mērķi sasniegt 10% biodegvielas vai bez tā biodegvielas ražošana pasaulē turpinās pieaugt. Eiropas labākais ieguldījums ir darīt visu iespējamo, lai parādītu, ka ilgtspējības shēma var funkcionēt, un nodrošinātu ātru pāreju uz jaunās paaudzes biodegvielu.

Transporta nozarē vienīgā alternatīva neatjaunojamam fosilam kurināmajam ir biodegviela. ES mērķim attiecībā uz ilgtspējīgu biodegvielu ir izšķirošā loma, lai ES līdz 2020.gadam varētu samazināt CO₂ emisijas par 20%.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa