Latvijas Pašvaldību savienība: Par valsts budžetu pašvaldību ugunsdzēsības komandām

21.maijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Iekšlietu ministrijas (IeM) gadskārtējās sarunās iekšlietu ministrs Mareks Segliņš apsolīja, ka IeM pieprasīs valsts budžeta dotāciju pašvaldību ugunsdzēsības komandām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis, ziņojot par vienotas uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanu valstī, informēja, ka uz brīvprātības principiem pašlaik darbojas 194 pašvaldību ugunsdzēsības komandas. Šo komandu rīcībā ir vidēji 20 gadus veci ugunsdzēsības automobiļi, kas saglabājušies no PSRS laikiem kā kolhozu un sovhozu ugunsdzēsības tehnika, kā arī atsevišķi no ārvalstīm kā humānā palīdzība saņemti ugunsdzēsības automobiļi. Lielākajai daļai no šiem automobiļiem nav veikta tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana (OCTA), kā arī tiem ir nederīgi reģistrācijas dokumenti un valsts reģistrācijas numurzīmes. Lielākā daļa pašvaldību ugunsdzēsēju komandas gadā vidēji izbrauc vienu līdz piecas reizes, atsevišķas līdz 25 reizēm, bet Ādažu komanda 2007.gadā izbraukusi 228 reizes.

Pašvaldības savu komandu uzturēšanai ik gadu tērē no 500 latiem (komandas, kuras izbrauc vienu vai divas reizes gadā, vai arī neizbrauc nemaz) līdz 100 000 latu gadā (Ādažu novada dome). Pašvaldību komandas galvenokārt veidotas pēc principa, ka automobiļi pieder pašvaldībai, pašvaldība sedz ugunsdzēsības automobiļu ekspluatācijas izdevumus un algo darbinieku, kurš uztur automobili tehniskā kārtībā, bet ugunsdzēsēju komanda, kura izbrauc uz notikumu, darbojas pēc brīvprātības principa – BUB biedri vai pagasta iedzīvotāji.

VUGD pašvaldību ugunsdzēsības komandu atbalsts īpaši noder gadījumos, kad ugunsgrēka vieta ir tālu no VUGD depo un pašvaldības komanda notikuma vietā var ierasties ātrāk, kā arī pavasaros, kad jādzēš liels skaits kūlas ugunsgrēku. Šīs komandas var veikt tikai pašus vienkāršākos ugunsdzēsības darbus, jo to rīcībā ir primitīvs aprīkojums un individuālās aizsardzības līdzekļi, nav veikta apmācība, kā arī netiek kontrolēta personāla fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis. Sarežģītākos ugunsgrēkos šo komandu galvenā funkcija ir ūdens pievešana un tā padeve, jo neapmācītu un pret negadījumiem neaizsargātu personu VUGD darbinieki bīstamajā zonā neielaiž.

21.maija sarunās LPS un IeM izskatīja arī jautājumu par Rīcības plānu kūlas dedzināšanas apkarošanai; par pašvaldību civilās aizsardzības formējumu vietu un lomu valsts civilās aizsardzības sistēmā un par šo formējumu finansējumu; par valsts policijas un pašvaldību policijas sadarbību un par valsts policijas iecirkņu inspektoru tehnisko nodrošinājumu lauku teritorijās; par medicīnisko atskurbtuvju uzturēšanu un finansēšanu un par kompetento iestāžu rīcību pēc personas nāves konstatēšanas.

Dace Zvirbule, LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos