Latvijas Valsts prezidents, uzturoties vizītē Kijevā un piedaloties Enerģētikas drošības samitā

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers piektdien, 23.maijā, pēc Ukrainas prezidenta ielūguma apmeklēja Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, kur piedalījās valstu un valdību vadītāju samitā, kas veltīts enerģētikas drošības un valstu enerģētiskās neatkarības stiprināšanas jautājumiem. Attēlā: Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, sirsnīgi sagaidot savu kolēģi – Latvijas Republikas Valsts prezidentu Valdi Zatleru Foto: EPA/A.F.I.

Valstu un valdību vadītāju samita, kas veltīts enerģētikas drošības un valstu enerģētiskās neatkarības stiprināšanas jautājumiem, laikā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā 23. maijā (attēlā no kreisās): Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Polijas prezidents Lehs Kačiņskis Foto: EPA/A.F.I.

Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidentu paziņojums pēc tikšanās ar Gruzijas prezidentu

23.maijā Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers, Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Polijas Republikas prezidents Lehs Kačiņskis pēc tikšanās ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili Enerģētikas samitā Kijevā apsveica Gruziju ar veiksmīgo parlamenta vēlēšanu norisi un atkārtoti apstiprināja pilnīgu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei un neatkarībai starptautiski atzīto robežu ietvaros.

Prezidenti pauž nopietnas bažas par saspīlējuma eskalāciju Gruzijas konfliktzonās laikā pirms parlamenta vēlēšanām un to norises gaitā.

Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidenti:

• uzsver, ka esošais miera uzturēšanas formāts Abhāzijā un Dienvidosetijā nepilnīgi veic savu ANO un EDSO doto primāro uzdevumu;

• uzskata, ka ir nepieciešams uzsākt nopietnas pārrunas ES forumos, ieskaitot tuvojošos Eiropas Padomes tikšanos;

• aicina savu valstu valdības lūgt Eiropas Savienības prezidentūrai un Troikai ES–Krievijas samitā Hantimansijskā šā gada jūnijā pārrunāt stāvokli reģionā un miera uzturēšanas pasākumus, kurus veic Krievijas Federācija.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Valsts prezidenta darba vizīti Ukrainā

Valsts prezidents Valdis Zatlers 23.maijā pēc Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko uzaicinājuma darba vizītē apmeklēja Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, kurā piedalījās valstu un valdību vadītāju samitā, kas veltīts enerģētikas drošības un valstu enerģētiskās neatkarības stiprināšanas jautājumiem.

Savā runā samita galvenajā sesijā Valsts prezidents akcentēja enerģijas avotu diversifikācijas nepieciešamību, lai stiprinātu valstu enerģētisko neatkarību, kā arī runāja par kopīgo, dažādu reģionu valstīm risinot minētos jautājumus.

“Kur rodamas tik dažādu reģionu – Baltijas, Melnās jūras un Kaspijas jūras – valstu kopīgas intereses enerģētikas jautājumos? Atbilde ir gluži vienkārša – tā ir dažādu alternatīvu iespējamība. Proti, visām šo reģionu valstīm nepieciešamība pēc alternatīviem enerģijas piegādātājiem un dažādiem enerģijas transportēšanas maršrutiem ir viens no aktuālākajiem politiskās un ekonomikas darba kārtības jautājumiem. Tas attiecas gan uz Eiropu, gan Centrālāzijas valstīm, kurās enerģijas resursi ir pietiekami. Tāpēc ir svarīgi apzināties, ka būtiska loma enerģijas tirgū nākotnē būs Austrumu–Rietumu koridoram, kas savienotu tos, kuri meklē drošu piegādi, ar tiem, kuri ir ieinteresēti uzticamos klientos,” teica V.Zatlers, norādot, ka Latvija strikti atbalsta Eiropas un Āzijas energoresursu piegādes sistēmu turpmāku integrāciju un uzticama enerģētikas transporta koridora attīstības izveidi.

Tāpat savā uzrunā Valsts prezidents analizēja līdzšinējo Krievijas vietu un lomu enerģijas tirgū. “Mums jāatzīst, ka Krievija kā starpnieks ir spēlējusi vienu no galvenajām lomām Kaspijas naftas eksportā. Tomēr ir projekti, kas ir pierādījuši sevi kā uzticamas konvencionālās enerģētikas transportēšanas kanālu alternatīvas,” viņš teica, kā veiksmīgu paraugu minot Baku–Tbilisi–Ceihānas vadu.

Valsts prezidents norādīja, ka šiem veiksmīgajiem paraugiem jāiedrošina valstis strādāt pie jaunām alternatīvām ziemeļu–rietumu virzienā. “Latvija uzskata Odesas–Brodi cauruļvada pagarinājuma projektu par nozīmīgu soli šā mērķa virzienā. Tādējādi es vēlētos uzsvērt Ukrainas kā tranzītvalsts lomu, jo piegāžu no Centrālāzijas drošība ir cieši saistīta ar Ukrainas enerģētikas tranzīta infrastruktūras caurspīdīgumu un ērtumu,” teica V.Zatlers, uzsverot, ka tikpat dinamiska attīstība kā naftas tranzīta jomā būtu jāpanāk arī gāzes transportēšanā.

Runas noslēgumā Valsts prezidents uzsvēra visu iesaistīto pušu – valstu valdību un uzņēmēju – atbildību enerģijas tirgus turpmākajā attīstībā un diversificēšanā, kā arī izolētu enerģijas tirgu, piemēram, Baltijas valstis, atvēršanu.

Šis bija jau trešais samits par enerģijas drošības jautājumiem pēc Krakovas un Viļņas galotņu sanāksmēm. Samitā piedalījās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, Eiropas Komisijas enerģijas komisārs Andris Piebalgs, Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alījevs, ASV pārstāvji, kā arī Rumānijas un Bulgārijas augsta līmeņa amatpersonas.

Valsts prezidenta preses dienests

Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess piektdien, 23.maijā, kopā no Rīgas ierodoties uz Enerģētikas drošības samitu Kijevā (par Baltijas valstu un Polijas prezidenta tikšanos Rīgā 22.maijā – “LV” nr.80, 23.05.2008.); Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers (tuvplānā) un citi valstu un valdību vadītāji samita darba laikā Kijevā 23.maijā Foto: VPK