Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Katrīna Kaktiņa. Ārvalstu vēstniecību imunitāte pret civiltiesisko jurisdikciju (II)

ASV bija viena no pirmajām, kas 1952.gada Valsts departamenta vēstnesī publicētajā Valsts departamenta juridiskā padomnieka pienākumu izpildītāja Dž.B.Teita (J.B.Tate) vēstulē jeb t.s. Teita vēstulē (Tate Letter) noteica, ka, ņemot vērā valdību pieaugošo dalību komerciālos darījumos, kā arī valstu mainīgo viedokli par absolūtās valsts imunitātes piemērojamību, ir nepieciešamas izmaiņas valsts imunitātes piemērošanā. Tādēļ Valsts departaments no tā brīža sekos ierobežotās valsts suverēnās imunitātes doktrīnai. Laikā no 1952. līdz 1976.gadam, kad ASV tika pieņemts Likums par ārvalstu suverēnu imunitāti, tiesa katru reizi, kad tika iesniegta prasība pret valsti, vērsās pie Valsts departamenta ar lūgumu skaidrot, vai konkrētajā gadījumā piemērojama valsts imunitāte. Ar 1976.gada likumu skaidri tika iezīmēta valsts imunitātes piemērošanas robeža, līdz ar to pilnvara izlemt valsts imunitātes piemērošanu tika nodota tiesas rokās.

Francijas Kasācijas tiesa 2000.gada procesā Dienvidslāvija pret Horvātiju atzina, ka valsts imunitāte nav absolūta un nav jāpieņem pati par sevi, bet apsūdzētajam tā īpaši jāpieprasa.

• Ilze Ciematniece. Laulāto mantisko attiecību regulējums Latvijā

Apmēram pirms piecpadsmit gadiem, atjaunojot 1937.gada Civillikumu, notika tā gramatiska pielāgošana mūsdienu situācijai, neizvērtējot šo tiesību normu saturu vēsturiskā aspektā, kas ir radījis vairākas tiesību normu piemērošanas problēmas un neskaidrības laulāto mantiskajās attiecībās. Zinātniski atzītākie komentāri ir tapuši galvenokārt laikā līdz 1940.gadam, turklāt analizēts nevis 1937.gada Civillikums, bet gan Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa jeb tā sauktais Bunges civillikums.

1938.gada 1.janvārī spēkā stājās 1937.gada 28.janvārī pieņemtais Latvijas Civillikums, taču jāievēro, ka jau 1940.gadā tā darbība tika pārtraukta. Pa šo neilgo laika periodu praktiski nebija iespējams uzkrāt Civillikuma normu piemērošanas un tiesu prakses pieredzi. Tādēļ, lai izprastu laulāto mantisko attiecību regulējumu spēkā esošajā Civillikumā, autore savā rakstā pievēršas laulāto mantisko attiecību analīzei, akcentējot laika posmu no 19.gs. vidus līdz mūsdienām.

• Rūta Rācene. Juridiskām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi

Latvijā 1933.gada Sodu likums noteica, ka juridiskās personas krimināllietās atbild tās fiziskās personas, kuras konkrēto noziedzīgo nodarījumu izdarījušas kā attiecīgas juridiskās personas pārstāvji vai viņas uzdevumā, vai dienestā, kā arī visi viņu līdzdalībnieki. Šāds regulējums attiecībā uz juridiskajām personām saglabājās arī turpmāk un Krimināllikuma 12.pantā transformēts minētais Sodu likuma pants.

Tomēr arvien vairāk starptautiskajos tiesību aktos parādās norādes, ka valstīm jānodrošina efektīvu, samērīgu un preventīvu sodu piemērošana. Tai skaitā jānodrošina, ka šādi sodi tiek piemēroti arī juridiskajām personām, ne tikai fiziskajām.

“Jurista Vārda” redakcija