Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 22.maijā

 

EM: Par grozījumiem konkurences normās

22.maijā Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva sešus izstrādātos Ministru kabineta noteikumu projektus. Noteikumu projekti tika izstrādāti, pamatojoties uz 2008.gada 13.martā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Konkurences likumā”, kas stājās spēkā šā gada 16.aprīlī.

Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka grozījumi Konkurences likumā pozitīvi ietekmēs gan patērētājus, gan ražotājus, gan mazumtirgotājus. Šobrīd izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, kas izriet no grozījumiem Konkurences likumā. Pēc šo normu stāšanās spēkā uzlabosies Konkurences padomes iespējas vērsties pret konkurences pārkāpumiem Latvijā.

EM izstrādātais noteikumu projekts “Naudas soda par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem noteikšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā veidā tiek aprēķināts naudas sods, paredzēti naudas soda noteikšanas kritēriji, atbildību pastiprinošie un mīkstinošie apstākļi, kā arī noteikti gadījumi, kad no naudas soda atbrīvo vai to samazina. Konkurences likuma izpratnē 11. un 13.pants nosaka konkurenci ierobežojošas darbības – aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Noteikumu projekts “Pilna un saīsināta ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība” nosaka, kādā kārtībā iesniedzams un izskatāms pilnais un saīsinātais ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos.

Atbilstoši minētajām izmaiņām tirgus dalībniekiem ir tiesības iesniegt Konkurences padomei saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos gadījumos, ja:

1) neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā konkrētajā tirgū vai ar to vertikāli saistītā tirgū;

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 15 procentus.

Ar saīsinātā ziņojuma prasībām var iepazīties Konkurences padomes mājaslapā www.kp.gov.lv.

Noteikumu projekts “Par atsevišķām horizontālajām sadarbības vienošanām, kuras netiek pakļautas Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktās vienošanās aizliegumam” nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem atsevišķas horizontālās sadarbības vienošanās, kuras noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki, tiek atbrīvotas no vienošanās aizlieguma, respektīvi, tiek atļautas.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā noteikumu projektā “Ziņojuma par tirgus dalībnieku vienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība” tika precizēta terminoloģija, iekļauta informācija par ierobežotas pieejamības informācijas noteikšanas prasībām, kā arī citi ar ziņojumu iesniegšanu saistīti jautājumi.

Noteikumu projektā “Par atsevišķām vertikālajām vienošanām, kuras netiek pakļautas Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktās vienošanās aizliegumam” nosaka precīzākus kritērijus, kas jāievēro, lai tirgus dalībnieku vertikālās vienošanās tiktu atbrīvotas no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma.

Minētais Ministru kabineta noteikumu projekts, salīdzinot ar iepriekšējiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.343, ir redakcionāli uzlabots un saturiski pilnveidots.

Konkurences padomes nolikums precizē Konkurences padomes struktūru, Konkurences padomes lēmumu pārsūdzības kārtību, kā arī atbilstoši Administratīvā procesa likumam faktiskās rīcības pārsūdzības kārtību.

Ar visiem minētajiem valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem noteikumu projektiem var iepazīties Konkurences padomes mājaslapā, sadaļā “Latvijas normatīvie akti”, kā arī Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv, sadaļā “Valsts sekretāru sanāksmes izsludinātie projekti”.

 

EM: Par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtību

22.maijā Ekonomikas ministrija (EM) starpinstitūciju saskaņošanai nodeva grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība”.

Lai atvieglotu tirdzniecības organizēšanas kārtības prasības vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā un sekmētu konkurences turpmāku attīstību tirdzniecības nozarē, grozījumos paredzēta vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatoriskās nošķiršanas ierobežojumu atcelšana.

Lai pildītu Ministra kabineta doto uzdevumu, Ministru kabineta noteikumu projektā papildus ir noteikta kārtība nodarbināto apliecības ieviešanai tirdzniecības nozarē, kas paredzēta saskaņā ar Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu “Par vienota nodarbināto personu reģistra izveidošanas nepieciešamību” un tam pievienoto Ministru kabineta sēdes protokollēmumu.

Ministru kabineta noteikumi Nr.312 ir izdoti saskaņā ar Saeimā 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, kas ar 2010.gada 1.jūliju zaudēs spēku. Tā kā Ministru kabineta noteikumos Nr.312 ietvertais tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējums zināmā mērā ierobežo komercdarbības brīvību un nav vairs aktuāls un atbilstošs šodienas tirdzniecības attīstības tendencēm Latvijā, tad ir paredzēts atcelt pašreizējo tirdzniecības organizēšanas kārtību, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.312, un atsevišķas vēl nepieciešamās tiesību normas uzraudzības institūciju darba efektivitātes nodrošināšanas nolūkos iestrādāt pārējos normatīvajos aktos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kurā ir noteikti izstrādājamie normatīvo aktu projekti, par izstrādi atbildīgās ministrijas un izpildes termiņi, lai sakārtotu Ministru kabineta noteikumos Nr.312 noteikto tiesisko regulējumu un izpildītu nepieciešamos priekšnosacījumus Ministru kabineta noteikumu Nr.312 atzīšanai par spēku zaudējušiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par precizētiem akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu paraugiem

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas kārtību. 22.maijā grozījumi tiesību aktā tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Pērn Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā par akcīzes nodokli. Atbilstoši izmaiņām likumā ar šā gada 1.janvāri norma par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu bezsvina benzīnam ar etilspirta saturu 85 tilpumprocenti tiek aizstāta ar normu, kas paredz, ka samazinātā akcīzes nodokļa likme tiek piemērota bezsvina benzīnam, kura sastāvā ir no 70 līdz 95 tilpumprocentiem etilspirta.

Paredzams, ka šīs izmaiņas veicinās plašāku bezsvina benzīna un etilspirta sajaukumu veidu ražošanu un izmantošanu.

Lai iestrādātu atbilstošas izmaiņas saistītajos tiesību aktos, Finanšu ministrija sagatavoja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas kārtību.

MK noteikumu grozījumu projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un ieinteresētajām institūcijām. Pēc tam par izmaiņām regulējumā lems valdība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par rīkojuma projektiem studiju un studējošo kredītu dzēšanai

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2008.gadam” šogad studiju kredīti tiks dzēsti 423 speciālistiem, bet studējošo kredīti – 240 speciālistiem.

Studiju un studējošo kredīti tiek dzēsti speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts un pašvaldību institūcijās, ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Sākot ar 2008.gadu līdz pat 2017.gadam studiju kredītu dzēšanai katru gadu tiks atvēlēti 36 463 lati. Studējošo kredītu dzēšanai katru gadu no 2008.gada līdz 2015.gadam tiks atvēlēti 24 226 lati, bet 2016.gadā – 12 113 lati.

Studiju un studējošo kredītu dzēšanai nepieciešamie līdzekļi ir aprēķināti, ņemot vērā aprēķināto vidējo kredīta apmēru vienam kredīta ņēmējam, kā arī pieņemot, ka visi kredīta ņēmēji – pretendenti uz kredīta dzēšanu – strādās pilnu darba laiku.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekti, kas nosaka speciālistu skaita un profesiju sarakstu, kurās strādājošie speciālisti kredīta ņēmēji 2008.gadā var pretendēt uz studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, 22.maijā tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Rīkojuma projekti vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

 

IZM: Par ES struktūrfondu atbalstu doktorantūrā un maģistrantūrā studējošajiem

22.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti divi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumu projekti, kas nosaka kārtību, kādā tiks īstenotas darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātes “Atbalsts doktora un maģistra studiju programmu īstenošanai”.

Plānotā Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta mērķis ir palielināt visu izglītības tematisko grupu augstākās kvalifikācijas – doktora zinātnisko grādu ieguvušo speciālistu skaitu, kas spējīgi plānot, radīt un ieviest ražošanā augstas tehnoloģijas produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.

Savukārt maģistrantūrā ES Sociālā fonda atbalsts paredzēts tiem studējošajiem, kas apgūst zināšanas matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, veselības aprūpes, lauksaimniecības, transporta pakalpojumu, vides zinātņu un radošo industriju jomā.

Doktorantūras studiju atbalstam laika posmā no 2008. līdz 2015.gadam plānots izlietot 40 477 377 latus. No tiem Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums ir 34 405 770 lati, bet valsts budžeta finansējums 6 071 607 latu apmērā. Atbalsts paredzēts vismaz 1600 doktorantiem stipendijas veidā – 1. un 2.studiju gadā līdz 300 latiem mēnesī, bet 3.studiju gadā un promocijas darba izstrādes gada laikā līdz 400 latiem mēnesī. Tāpat atbalsts paredzēts doktorantu zinātniskajiem komandējumiem, izpētes darbu veikšanai, kā arī atlīdzība doktorantu zinātniskā darba vadītājiem.

Maģistrantūras studiju atbalstam no 2008.gada līdz 2015.gada augustam plānots izlietot 9 132 317 latus, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums ir 7 762 470 latu, bet valsts budžeta un augstākās izglītības institūciju finansējums ir 1 369 847 latu apmērā.

Šie līdzekļi ir paredzēti, lai vismaz 2500 maģistrantu saņemtu Eiropas Sociālā fonda atbalstu studijām stipendijas veidā, kas noteikta 150 latu mēnesī. Noteikumu projekts paredz, ka vismaz 80 procentu Eiropas Sociālā fonda atbalstu saņēmušo maģistrantu būs ieguvuši maģistra grādu Latvijas tautsaimniecības attīstībai svarīgās nozarēs.

Abi izsludinātie noteikumu projekti paredz veikt ierobežotas atlases projektu iesniegumu konkursus. Tas nozīmē, ka pēc noteikumu projektu apstiprināšanas IZM uzaicinās visas augstskolas, kas piedāvā doktorantūras studijas un maģistrantūras studiju programmas noteikumu projektā noteiktajās izglītības tematiskajās grupās vai tematiskajās jomās, izstrādāt un iesniegt projektus, lai jau nākamajā akadēmiskajā gadā varētu uzsākt to īstenošanu. Šis atbalsts ir paredzēts gan valsts, gan privātajām augstskolām, piemērojot vienādus vērtēšanas kritērijus un finansējumu saņemšanas nosacījumus.

Tāpat IZM izstrādātie noteikumu projekti paredz un veicina to, ka ES projekta iesniedzējs sadarbojas ar citām augstākās izglītības institūcijām, zinātniskajiem institūtiem vai komercsabiedrībām, noslēdzot sadarbības līgumu, kas nodrošinātu darba tirgum un tautsaimniecībai nepieciešamo augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem

Lai uzlabotu dzīves apstākļus cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, Labklājības ministrija (LM) turpmākos sešus gadus plāno izveidot jaunas grupu mājas, specializētās darbnīcas, sakārtot sociālās aprūpes centrus un samazināt rindas pakalpojumu saņemšanai.

Šie un virkne citu nozīmīgu pasākumu paredzēti LM izstrādātā programmā, kuras mērķis ir uzlabot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī pilnveidot un izveidot jaunus alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumus.

Programmā ietverto pasākumu īstenošana sekmēs cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem spējas rūpēties par sevi, sociālās prasmes un iemaņas.

Programmā paredzēts, ka sociālās aprūpes centros izveidos specializētas nodaļas cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem un pilnveidos šo centru ēku tehnisko stāvokli atbilstoši viņu vajadzībām. Tāpat sociālie darbinieki, kuri strādā sociālajos dienestos, varēs saņemt papildus finansiālo atbalstu.

Savukārt lai attīstītu alternatīvo sociālo aprūpi, tiks veidotas specializētās darbnīcas (piemēram, kokapstrādes, šūšanas, aušanas un pīšanas darbnīcas), kurās cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem varēs iegūt pirmo īsto darba pieredzi, lai apgūtu darba tirgum nepieciešamās pamatprasmes un praktiskās iemaņas.

Programmā paredzēta arī tā saukto pusceļa māju un grupu māju (dzīvokļu) izveide. Pusceļa māja būs pārejas posms no sociālās aprūpes centra uz patstāvīgu dzīvi. Tie cilvēki, kuriem nav nepieciešama ilgstoša aprūpe, mācīsies sadzīvē nepieciešamās iemaņas – kā gatavot ēst, mazgāt veļu, apkopt sevi – lietas, par kurām pašam nebija jāgādā, dzīvojot aprūpes centrā. Pusceļa mājā mācīs plānot savu budžetu, arī izpratni par veselību un cilvēktiesībām.

Savukārt brīdī, kad cilvēks ar garīgās attīstības traucējumiem būs sagatavojies patstāvīgai dzīvei, viņš varēs pārcelties uz grupu māju (dzīvokli), kurā dzīvos kopā ar citiem bijušajiem aprūpes centru klientiem.

Nepieciešamības gadījumā cilvēkiem būs pieejami sociālā darba speciālistu pakalpojumi un tiks nodrošināts individuāls atbalsts sociālo problēmu risināšanai.

Visu programmā ietverto pasākumu ieviešanai kopumā ir nepieciešami aptuveni 74 miljoni latu. Daļu no alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstības pasākumiem ir plānots ieviest, piesaistot arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļus.

To paredz 22.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā “Programma sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai 2008.–2013.gadam personām ar garīga rakstura traucējumiem”. Programma vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par darba devēja apmaksāto slimības dienu skaita samazināšanu pēc negadījuma darbā

Lai mazinātu uzņēmumu finansiālo slogu un samazinātu darbaspēka izmaksas, Labklājības ministrija (LM) plāno saīsināt darba devēja apmaksāto darbinieka slimības laiku pēc negadījuma darbā no 14 līdz 10 dienām.

LM izstrādātie grozījumi likumā par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām paredz, ka darbiniekam, kurš cietis nelaimes gadījumā darbā, darba devējs izmaksātu slimības naudu tikai par pirmajām 10 kalendārajām darba nespējas dienām.

Tas nozīmē, ka, sākot ar 11.darba nespējas dienu, slimības pabalstu izmaksātu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Gan darba devējs, gan VSAA slimības naudu izmaksātu ne mazāk kā 80 procentu apmērā no vidējās darbinieka mēneša izpeļņas.

Minētie LM izstrādātie grozījumi varētu stāties spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

Ja darbiniekam darba nespējas lapa tiks izsniegta līdz 2008.gada 31.decembrim un darba nespēja turpināsies arī pēc 2009.gada 1.janvāra, tad arī laika periodu no 11.līdz 14.darba nespējas dienai turpinātu apmaksāt darba devējs.

Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām 22.maijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāizskata valdībā un jāapstiprina Saeimā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par valstij dividendēs izmaksājamo VAS “Tiesu namu aģentūra” peļņas daļu

22.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts valdības rīkojuma projekts par valstij dividendēs izmaksājamo VAS “Tiesu namu aģentūra” (TNA) peļņas daļu. Rīkojuma projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Ar rīkojumu paredzēts noteikt, ka TNA valstij dividendēs izmaksās peļņas daļu par 2007.gadu 10% jeb 43 840 latu apmērā.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, TNA komercdarbību 2007.gadā ir noslēgusi ar 438 396 latu peļņu. Saskaņā ar kārtību, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā iemaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 27% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas. Līdz ar to TNA 2008.gadā Valsts kasē būtu jāieskaita 118 366 latus.

Vienlaikus noteikumi paredz izņēmumu, ka pēc kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma valsts kontrolētajai kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu, ja jānovērš draudi komercdarbības attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai.

TNA galvenie uzdevumi ir tieslietu nozares prasībām atbilstoša nekustamā īpašuma apsaimniekošana, TM, tās padotībā esošo iestāžu un tiesu nodrošināšana ar to funkciju izpildei nepieciešamajām telpām, tiesu vienotās informācijas sistēmas izstrādes organizēšana un uzturēšana, kā arī tiesu nolēmumu indeksācija, sistematizācija un publiskošana.

2008.gadā TNA plānojusi sākt darbus pie Jūrmalas pilsētas tiesas, Madonas rajona tiesas un Administratīvās rajona tiesas ēkas projektu realizācijas. Tiks turpināts darbs pie sāktās Ieslodzījuma vietu pārvaldes administratīvās ēkas būvniecības projekta realizācijas un tiesu ēku Gulbenē un Jēkabpilī projektēšanas. Kopumā tas varētu prasīt izdevumus 3 200 000 latu apmērā.

Lai novērstu draudus TNA darbības attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai un kapitālsabiedrība spētu nodrošināt tikpat strauju valsts politikas pasākumu ieviešanu tieslietu nozarē attiecībā uz tiesu, TM un tās padotībā esošo iestāžu nodrošināšanu ar tām nepieciešamām telpām, kā arī veiksmīgi turpināt esošo ēku remontu un būvniecības projektu attīstību 2008. un 2009.gadā, būtiski nepalielinot valsts iestāžu dotācijas, efektīvi būtu ieguldīt maksimālu peļņas daļu minēto pasākumu attīstības projektu realizācijai.

Nosakot zemākus dividendēs izmaksājamos peļņas procentus, brīvos finanšu līdzekļus 74 527 latu apmērā TNA ieguldīs galvenās fasādes renovācijai un logu nomaiņai Rīgas apgabaltiesas ēkā.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai.

 

TM: Par zemes izpirkuma līguma slēgšanas kārtību

22.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts zemes izpirkuma līguma slēgšanas kārtībai. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu vienotu kārtību zemes izpirkšanas līguma noslēgšanai, tipveida līgumu būtiskos noteikumus, ar līguma slēgšanu saistīto izdevumu samaksas kārtību un apmēru, kā arī VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” faktiskās rīcības un pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtību.

Kā teikts noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, līdz šim zemes izpirkuma līgumu noslēgšanas kārtību un tipveida līgumus noteica Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora saskaņotie un VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” apstiprinātie noteikumi par pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanu.

Noteikumu projekts nepieciešams, lai VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” doto deleģējumu veikt valsts pārvaldes uzdevumu sakārtotu atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām.

Noteikumi paredzēs, ka iegūt zemi īpašumā varēs persona, kurai šādas tiesības ir noteiktas likumos “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai valsts institūcijām.

 

TM: Par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību

22.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts noteikumu projekts par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību, kas nepieciešams, lai realizētu 2008.gada 23.janvārī spēkā stājušos grozījumus Notariāta likumā. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Noteikumu projekts paredz noteikt atlīdzības takses, kuras zvērinātiem notāriem būs tiesības saņemt saskaņā ar Notariāta likumu, kas nosaka, ka par katru amata darbību zvērināti notāri neatkarīgi no valsts nodevām saņem atlīdzību.

Kā teikts noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, 2007. un 2008.gadā strauji audzis patēriņa cenu kāpums un inflācijas pieauguma temps, kā rezultātā ir apgrūtināta zvērinātu notāru kā pašnodarbināto personu veicamo amata darbību izpildes un biroju darbības nodrošināšana. Lai nodrošinātu atbilstošu un kvalitatīvu zvērinātu notāru veicamo amata darbību izpildi un biroju darbu saskaņā ar pastāvošajām ekonomikas attīstības tendencēm valstī, jāpalielina zvērinātu notāru atlīdzības takses. Līdz ar to paredzēts palielināt spēkā esošās zvērinātu notāru atlīdzības takses par 10%.

Lai nodrošinātu konkrētu sociāli mazaizsargātu personu grupu tiesības saņemt zvērinātu notāru sniegto juridisko palīdzību, netiks palielinātas zvērinātu notāru atlīdzības takses par pilnvaru taisīšanu pensijas, pabalstu, uzturlīdzekļu saņemšanai un nepilngadīgo interešu pārstāvībai. Turklāt saskaņā ar Notariāta likumu Latvijas Zvērinātu notāru padome var atbrīvot fiziskās un juridiskās personas no zvērināta notāra atlīdzības takses, tas ir –  personām ar zemiem ienākumiem ir iespēja vērsties padomē ar lūgumu atbrīvot no atlīdzības takses samaksas.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka, piemēram, par darījumu taisīšanu, kuru darījuma summa būs līdz 1000 latiem, atlīdzības takse būs 11 lati, par laulības līguma taisīšanu – 19,80 lati, par testamenta taisīšanu – 25,30 lati.  

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu un Ekonomikas ministrijai.

 

TM: Par Naturalizācijas pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi

22.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem noteikumos par Naturalizācijas pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi. Grozījumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Naturalizācijas pārvaldes (NP) speciālisti.

Kā teikts grozījumu paskaidrojuma rakstā, minētie noteikumi nosaka pilsonības pretendentiem un citām fiziskām vai juridiskām personām sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Grozījumi izstrādāti, lai precizētu NP sagatavoto poligrāfisko izdevumu un maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši patlaban valstī esošajam vispārējam izmaksu pieaugumam.

Maksas pakalpojumi nav tieši saistīti ar iestādes funkciju izpildi, bet tie veicina pilsonības pretendentu iespējas iegūt nepieciešamo informāciju Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaužu kārtošanai. NP sniegto maksas pakalpojumu realizācijas rezultātā tiek atjaunoti mācību un metodisko materiālu izgatavošanai izlietotie iestādes budžeta līdzekļi un veidots naudas līdzekļu uzkrājums jaunu poligrāfisko izdevumu izdošanai.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā, piemēram, par brošūru “Latviešu valodas pārbaude” būs jāmaksā Ls 1,50 līdzšinējo Ls 0,40 vietā, bet par J.Taurēna grāmatu “Latvijas vēstures pamatjautājumi. Valsts konstitucionālie principi” būs jāmaksā Ls 2,80 līdzšinējā viena lata vietā. Mainīta arī maksa par materiālu kopēšanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministrijai, Valsts kancelejai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par zobārstniecības kabinetu ierīkošanu izglītības iestādēs

Lai padarītu pieejamākus zobārstniecības pakalpojumus bērniem izglītības iestādēs, 22.maijā valsts sekretāru sanāksme virzīja tālākai apstiprināšanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.

Šobrīd zobārstniecības kabinetu ierīkošana izglītības iestādēs ir apgrūtināta, jo katrā kabinetā ir jāuzstāda zobu rentgendiagnostikas aparāts. Izstrādātie grozījumi atvieglo zobārstniecības kabinetu ierīkošanas nosacījumus skolās, nosakot, ka izglītības iestādēs sniedzama vienkāršākā zobu aprūpe (higiēna un ārstēšana), kuru iespējams nodrošināt bez rentgendiagnostikas aparāta. Līdz ar to aparāta esamība izglītības iestāžu zobārstniecības kabinetos vairs nebūs nepieciešama.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008.–2013.gadam

22.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais plāna projekts “Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāns 2008.–2013.gadam”. Vides ministrijas sagatavotā Liepājas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2008.–2013.gadam (turpmāk – RAAP) mērķis ir novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu.

RAAP ietvaros ir paredzēts veikt izgāztuvju rekultivāciju, izveidot atkritumu šķirošanas stacijas, bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumu, atkritumu dalītās vākšanas punktus un veikt vides kvalitātes monitoringu.

Šajā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts arī Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumu Nr.869 “Noteikumi par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam” atzīšanu par spēku zaudējušiem”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par nereģistrētās nodarbinātības problēmu mežsaimniecībā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos “Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā”, ko 22.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvā akta grozījumu projekts izstrādāts, lai risinātu nereģistrētās nodarbinātības problēmu, kas ir viens no inflāciju veicinošiem faktoriem. Grozījumi attiecas uz nodarbinātību mežsaimniecībā.

Lai nodrošinātu mežsaimniecībā nodarbinātas personas identificēšanu, grozījumos paredzēts nodarbinātajiem ieviest mežsaimniecībā nodarbinātā apliecību, kuru izsniedz darba devējs un kurā ir jānorāda personas dati, darba atļaujas numurs Latvijā nodarbinātiem ārzemniekiem, informācija par darba līgumu un darba devēju, kā arī apliecības numurs un derīguma termiņš.

Īstenojot normatīvā akta grozījumu prasības, nodarbinātais, kas veic mežsaimniecības darbus, kontrolējošo institūciju pārstāvjiem uzrāda personu apliecinošus dokumentus vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību un mežsaimniecībā nodarbinātā apliecību. Savukārt mežsaimniecības darbos nodarbinātajām pašnodarbinātajām personām ir jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti vai transportlīdzekļa vadītāja apliecība un mežsaimniecībā nodarbinātā apliecība vai Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība, vai Uzņēmumu reģistra izsniegta individuālā komersanta reģistrācijas apliecība.

Normatīvā akta grozījumu projektā noteikto prasību ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē arī Valsts ieņēmumu dienests.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par e-vēlēšanu sistēmas ieviešanai izstrādātajiem likumu grozījumiem

Lai nodrošinātu elektroniskas vēlēšanu sistēmas izveidi un e-balsošanas iespēju, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (sekretariāts) izstrādājis likumprojektus grozījumiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Vēlētāju reģistra likumā, likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” un likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”.

Sekretariāta izstrādātie likumprojekti 22.maijā tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Likumprojekti izstrādāti, lai nodrošinātu Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības īstenošanai 1.13.12.punktā, kā arī Ministru kabineta 2007.gada 17.decembra rīkojuma Nr.810 “Par Koncepciju par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi” 4.punktā dotā uzdevuma izpildi.

Grozījumi minētajos likumos nepieciešami, jo šobrīd normatīvie akti neparedz elektroniskās balsošanas iespēju.

Grozījumi ir izstrādāti, ievērojot Ministru kabineta 2007.gada 17.decembrī apstiprinātajā Koncepcijā par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi ietvertos principus. Šie principi nosaka, ka e-balsošana papildina tradicionālās balsošanas kārtību (balsošana vēlēšanu iecirknī), vēlētājam tiek dota iespēja nobalsot neklātienē elektroniski (ar interneta starpniecību) un vēlētājs var brīvi izvēlēties ērtāko balsošanas veidu.

Sekretariāta izstrādātie likumprojekti paredz e-balsošanas iespēju kā atsevišķu iepriekšējas balsošanas veidu, nodrošinot balsojuma aizklātumu un iespēju balsot atkārtoti vispārējā vēlēšanu dienā vai iepriekšējās balsošanas dienā Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās.

E-balsošana neizslēdz tradicionālas balsošanas iespēju, tas ir, balsošanu klātienē, vēlēšanu iecirknī, ar papīra vēlēšanu zīmēm. Vēlētājs, kurš ir izmantojis iepriekšējas e-balsošanas iespēju, var balsot atkārtoti klātienē vispārējā vēlēšanu dienā vai iepriekšējās balsošanas dienā. Noteicošais ir vēlētāja balsojums klātienē – vēlēšanu iecirknī.

Grozījumi paredz, ka informācija par e-balsošanas norisi, tostarp priekšvēlēšanu programmas, kandidātu saraksti un elektroniskā balsojuma vēlēšanu zīmes, ir pieejamas speciālā elektroniskā balsojuma vietnē, kas ir norādīta Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā. Vēlētājs var veikt elektronisko balsojumu vietnē no 20.dienas līdz 17.dienai pirms vispārējās vēlēšanu dienas.

Vēlēšanu procesa modernizācija, ieviešot elektroniskas balsošanas iespēju, nodrošinās iespēju piedalīties vēlēšanās tiem vēlētājiem, kas nobalsošanai atvēlētajā laikā atrodas ārpus savas deklarētās dzīvesvietas, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī sekmēs to balsstiesīgo iedzīvotāju aktivitāti, kuri orientēti uz mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts